Jaunākais izdevums

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20,1 tūkstotis kilometru, tai skaitā galvenie autoceļi 1669 kilometri, reģionālie autoceļi – 5318 kilometri un vietējie autoceļi 13 tūkstoši kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīkla kopējais garums ir 20 081 km, no tiem 11 075 km ir autoceļi ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Lai grants ceļš kalpotu pienācīgi un ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi: seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.

Savukārt atkarībā no satiksmes intensitātes reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē 1 cm seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietus un atkušņa dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis

Rūta Lapiņa, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar grants autoceļiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem – lietu un atkusni, daudzviet Latvijā uz grants autoceļiem ir iestājies šķīdonis, informē VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Sakarā ar šķīdoni uz grants autoceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šādi ierobežojumi patlaban ir ieviesti 157 grants autoceļu posmos, no tiem 96 posmos ierobežojumi ir pastāvīgi (darbojas visu gadu).

Pēc «Latvijas Valsts ceļu» sniegtās informācijas, visvairāk īslaicīgie masas ierobežojumi ir ieviesti uz grants autoceļiem Dagdas, Limbažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Saldus apkārtnēs. Latgalē un daļā Vidzemes grants autoceļi apledo, taču turpinoties atkusnim arī tur var iestāties šķīdonis.

Īslaicīgie transporta masas ierobežojumi sakarā ar šķīdoni tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota «Latvijas Valsts ceļu» mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem turpina ieviest masas ierobežojumus

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka atkušņa dēļ ceļi ar grants segumu ir pārmitrināti un daudzviet zaudējuši savu nestspēju, daudzos grants ceļu posmos tiek ieviesti masas ierobežojumi – tiek aizliegta smagāka par 10 tonnām transporta kustība, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Kopš pirmdienas, 19. decembra, valsts autoceļu tīklā transporta masas ierobežojumi ir ieviesti vairāk nekā 50 grants autoceļu posmos visā Latvijā. reģionālo nodaļu speciālisti uzrauga autoceļu stāvokli, un nepieciešamības gadījumā masas ierobežojumi tiks ieviesti arī uz citiem ceļiem.

Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad sals mijas ar atkusni, autoceļi ar grants segumu daudzviet ir pārmitrināti un zaudējuši savu nestspēju, kļuvuši grūti izbraucami – ir iestājies šķīdonis. Lai apturētu šo ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tiek ieviesti transportlīdzekļu atļautās masas ierobežojumi, kuri tiks noņemti, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kad ceļi sasals vai apžūs un kļūs izturīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU: Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā nav veikti nepieciešamie grants ceļu uzturēšanas darbi

Žanete Hāka, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad ir regulāri nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, kā arī vairākkārtīgi sasalst un atkūst. Satiksmes intensitātes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas bedres, iesēdumi un ceļa stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā uz grants ceļiem nav veikti nepieciešamie periodiskās (greiderējamās kārtas atjaunošana) un ikdienas uzturēšanas darbi (ūdens atvades sakārtošana). Līdz ar to 41% no grants ceļiem ir sliktā vai avārijas stāvoklī esoši autoceļi. Šobrīd uz šādiem grants autoceļiem nav iespējams veikt kvalitatīvu greiderēšanu un nodrošināt līdzenu ceļa brauktuvi. Lai ceļa seguma stāvokli nepasliktinātu, ir ieviesti pagaidu kravas autotransporta masas ierobežojumi. Ceļa segumam ir pilnībā jāatkūst, lai varētu veikt greiderēšanas darbus un atgūtu nestspēju, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem transporta masas ierobežojumiem uz grants ceļiem

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz valsts ceļiem veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas darbus

Dienas Bizness, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā atjaunotas valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā

Žanete Hāka, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā ir atjaunojis valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā, informē LAU.

Lai novērstu tālāku asfalta seguma bojāšanos un nodrošinātu seguma ūdensnecaurlaidību, uz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošiem asfalta segumiem 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde.

Kopumā 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma. Līdz ar to šāds ceļa segums vairs neput, autovadītājiem ir komfortablāki braukšanas apstākļi un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Šo tehnoloģiju izmanto uz autoceļiem ar mazu satiksmes intensitāti. Šāda seguma noturība ir vidēji pieci līdz desmit gadi, pēc tam virsmas apstrāde ir jāatkārto.

LAU ir atjaunojis grants segumu 173 kilometru garumā un vairāk nekā 97,8 tūkstošu m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts un Eiropas Savienības pasākumu Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, Talsu novada pašvaldība varēs apgūt 3,7 miljonus eiro lielu finansējumu, lai sakārtotu pašvaldībai piederošos ceļus uz lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums programmas attiecināmām izmaksām ir 10%, līdz ar to lauku ceļu sakārtošanā kopumā tiks ieguldīts 4,1 miljons eiro, informē novada pašvaldībā.

Talsu novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Jolanta Skujeniece pastāstīja, ka Talsu novadā sakārtojami grants ceļi aptuveni 200 kilometru garumā, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā novadam piešķirtie līdzekļi ļaus pārbūvēt. Tiesa, pašvaldība ņems vērā, lai katrā novada pārvaldes teritorijā tiktu sakārtots vismaz viens grants ceļš.

Izvērtējot, kuru ceļu pārbūve ir nepieciešama visvairāk, laika posmā no 24. novembra līdz 2. decembrim 15 Talsu novada pārvalžu teritorijās pašvaldības speciālisti tikās ar lauku uzņēmējiem, lai apzinātu situāciju un uzklausītu viņu viedokli. Programma paredz, ka ceļiem jābūt sakārtotiem prioritārā secībā pēc to nozīmības uzņēmējdarbības un tās konkurētspējas veicināšanā. Šajās sapulcēs piedalījās gandrīz 100 novada lauku uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Dienas Bizness, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša atkušņa dēļ uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Greiderē apžuvušus grants autoceļus

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgo laika apstākļu ietekmē – nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, vairākkārtīgi sasalst un atkūst.

Līdz ar to autotransporta satiksmes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas iesēdumi vai bedres un ceļa seguma stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Grants autoceļu segumiem, kuri ir pārmitrināti vai klāti ar apledojuma kārtu, greiderēšana netiek veikta, tāpēc, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu darba izpildi. Greiderēšanu veic uz darba tehnoloģijai atbilstoša mitruma autoceļu segumiem. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs regulāri apseko valsts autoceļus un tiklīdz konstatēs, ka ceļa segums atbilst greiderēšanas darba veikšanai, tie tiks uzsākti, lai uzlabotu braukšanas apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina piedalīties zāles pļaušanas iepirkumos

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Problēmas videi rada nelegālie grants karjeru racēji

Dienas Bizness, 05.06.2015

Lai sāktu grants ieguvi, vispirms nepieciešams atrast ieguves vietu, kur šis derīgais izraktenis būtu tādos apjomos, ka vispār ir ekonomiski izdevīgi veidot karjeru, ieguve nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, turklāt jānokārto visas nepieciešamās atļaujas, skaidro Juris Ružāns.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, mūsu ceļu tīkls jābūvē par pašmāju resursiem, lai sekmētu ekonomisko attīstību. Protams, sekojot radikāli zaļiem viedokļiem, varam vispār neko neapsaimniekot, neko nepaplašināt, bet tad grants būs jāimportē un naudas plūsma aizies uz citām valstīm,» uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu Zemes dzīļu apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Ružāns un stāsta, ka LVM ir 112 smilts un grants karjeri visā Latvijā. Jaunu karjeru izveide atkarīga no apsaimniekojamo objektu pieejamības un ceļu izbūves nepieciešamības, piektdien raksta laikraksts Diena.

Karjeru veidošanas vietu atrašanās pakārtota apstāklim, kur vispār ir derīgais izraktenis. Vispirms jāpēta un jāmeklē, kur atrodama grants, saka J. Ružāns. Pirms ieguves vietas izveides tiek ņemti vērā daudzi aspekti, arī ietekmes uz vidi faktors. Zonā, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, uzņēmums pat neizskata karjera izveides iespēju. Vides eksperts apseko teritoriju, un tikai tad, ja konstatē, ka nav apstākļu, kas ierobežotu karjera izveidi, sākas karjera veidošana.

Ja teritorijā, kur konstatēts derīgais izraktenis un no infrastruktūras viedokļa būtu ērti veidot ieguves vietu, tomēr ir biotopi, retu sugu putnu ligzdas, specifiskas sūnas vai jebkādi aizsargājami augi un dzīvnieki, saimnieciskā darbība netiek veikta, jo dabas aizsardzība ir pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Papildināta - KNAB veicis kratīšanu Latvijas autoceļu uzturētājā

LETA, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU), aģentūrai LETA apstiprināja LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī «no rīta līdz pēcpusdienai». LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko saistīta kratīšana.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma pārstāvju klātbūtnē. Kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču uzņēmums nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.

Tāpat LAU nevarot komentēt, vai kratīšana saistīta ar kādu no iepirkumiem, jo procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Uzņēmuma rīcībā nav informācija, ka kādam no uzņēmuma darbiniekiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem pakāpeniski tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Augulis: Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu

LETA, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atzina, ka tas būtu viens no risinājumiem, kur rast naudu ceļu sakārtošanai, taču tad būtu jābūt pilnīgi drošiem par to, ka otrā līmeņa pensiju fona ienesīgums nesamazināsies.

Augulis norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Šādu finansējumu valsts budžets nevar atļauties, jo tā būtu puse no visiem valsts gada izdevumiem.

Ministrs piebilda, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās.

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru