Lai uzlabotu grāmatvedības ārpakalpojumu tirgu, tiek apspriesta obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
«Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam – ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību, jo risks ir novirzīts. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam – trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu,» saka Lienīte Caune, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Lielās grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas šo ieceri atbalsta, norādot, ka daļa jau šobrīd savus pakalpojumus apdrošina brīvprātīgi, taču mazākām šādi tiek uzlikts papildu finanšu slogs. Tiesa, šādi no tirgus varētu tikt izspiesti tie grāmatveži, kas darbojas nelegāli.
Arī Finanšu ministrija uzskata - ja šobrīd normatīvajos aktos noteiktu grāmatveža profesijas reglamentāciju, grāmatvežu sertifikāciju vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, palielinātos uzņēmumu administratīvais slogs un pieaugtu grāmatvedības pakalpojumu izmaksas, kā arī būtu nepieciešami papildu finanšu resursi valsts administratīvās kapacitātes palielināšanai, lai izveidotu piemērotas sertifikācijas, licencēšanas, novērtēšanas un valstiskās uzraudzības sistēmu. Vienlaikus ministrija pauž atbalstu OCTA ieviešanai, tomēr ir nepieciešams izvērtēt, kā būtu nosakāms apdrošināmais civiltiesiskās atbildības minimālais limits, kā arī iespēju atbrīvot mazākos grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus no šīs obligātās prasības.