Jaunākais izdevums

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts uzņēmuma līgums par grāmatvedības ārpakalpojuma nodrošināšanu.

Skarbi secinājumi

Pēc likumprojekta autoru domām, grozījumos iekļautās prasības grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzība mazinās negodīgus darījumus un uzlabos to caurskatāmību, mazinās ēnu ekonomiku un uzlabos nodokļu iekasēšanu, kā arī paaugstinās sniegtā pakalpojuma kvalitātes standartu. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29. augustu bija iesniegti 135 550 uzņēmumu gada pārskati par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumu grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID kā šī likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7400 robežās (uz 2018. gada 31. decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvedības veicēji (~6000 juridisku personu un ~1300 fizisku personu)) ar tendenci samazināties. Ņemot vērā statistikas datus, viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs vidēji apkalpo vismaz septiņus uzņēmumus. Ja pieņem, ka tie uzņēmumi, kuri nav norādījuši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja statusu, saņem pakalpojumu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, tad vidēji viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs apkalpo vidēji vismaz 10 uzņēmumus. Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu gada pārskati jāsniedz juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 300 000 eiro vai grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vidējais viena grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja apkalpoto uzņēmu daudzums var būt arī lielāks, norādīts likumprojekta anotācijā.

Trūkst skaidrības

«Tas, ka grāmatvedības pakalpojumu tirgus ir jāsakārto ar licencēšanu, ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums neko īsti neatrisinās,» uzsver grāmatvedības ārpakalpojumu SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka likuma grozījumu projekts vairāk rada jautājumus nekā atbildes.

Visu rakstu lasiet 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs.

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nelegāli iegūtu līdzekļu pēdas meklētas pie teju 19 000 subjektu

Māris Ķirsons, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ir 18 964 nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību subjekti (grāmatveži, juristi, nodokļu konsultanti, nekustamā īpašuma mākleri utml., kuriem jāziņo par aizdomīgu darījumu) kurus uzrauga VID.

No kopumā 12 jomām teju 41% ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, un 16,5% - juridisko pakalpojumu sniedzēji, kam seko 13,7% - nodokļu konsultanti. "Statistika mainās ik dienu, jo kāds sāk strādāt kādā no uzraugāmajām jomām, un kāds savu darbību arī izbeidz," uzsvēra VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Viņa atzina, ka līdz šim veiktas 1013 pārbaudes. "Tas ir daudz pēc skaita, taču vērtējot pēc kopējā subjektu skaita, tas nav daudz, taču tie ir ar visaugstāko risku," skaidroja A. Rudzīte. Kopumā šogad pieņemti 229 lēmumi un uzlikta soda nauda kopumā 374 565 eiro apmērā. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzraugāmajiem subjektiem nav milzīgu apgrozījumu un piemērotie sodi tāpat ir salīdzinoši lieli un bargi, kaut arī tie salīdzinājumā ar FKTK komercbankām piemērojamajiem ir nelieli. A. Rudzīte vērš uzmanību, ka 278 gadījumos (nebūtisku pārkāpumu gadījumos) ir piemērots princips - konsultē vispirms (apmācības, konsultācijas, skaidrošana).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatveži vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru

Daiga Laukšteina, 12.03.2019

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.

«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Nenogatavināta nodokļu skalai

Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reformas ieguvums – parāds valstij

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dusmas, sašutums, smiekli caur asarām – tāda bija gana daudzu nodokļu maksātāju reakcija, 1. martā ieejot elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un konstatējot, ka par pagājušo gadu izveidojies nodokļu parāds valstij.

Taisnības labad jāteic, ka bija arī veiksminieki, kam ir būtiska nodokļu pārmaksa. Taču tas, piedodiet, ir pilnīgs idiotisms, ka cilvēkam ar sirds drebēšanu jāver vaļā deklarācija, lai saprastu, kurā kategorijā tas ir ierindots. Visa šī jezga ir Danas Reiznieces-Ozolas «dāvana» Lavijas simtgadē, jo tiešā mērā izriet no nodokļu reformas. Proti, nodokļu parādu vai pārmaksu veido divas pozīcijas – diferencētais neapliekamais minimums (DNM) un progresīvā IIN likme.

DNM tiek rēķināts individuāli katram cilvēkam, ņemot vērā viņa kopējos ienākumus visās darba vietās, to rēķina Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pagājušā gada datiem. Tātad strādājošajiem 2018. gadā tika piemērots tāds DNM, kāds izriet no viņu ienākumiem 2017. gadā. Jo tie ir mazāki, jo lielāks DNM. Ja cilvēkam ienākumi 2018. gadā strauji pieauguši, bet tiek piemērots lielais, 2017. gada datos balstītais DNM, veidojas nodokļu parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.

Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?

Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Darba attiecības izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās PNB bankas darbiniekiem

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba attiecības līdz šim izbeigtas ar apmēram 200 maksātnespējīgās «PNB bankas» darbiniekiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja bankas maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš.

«Dotajā brīdī ir atbrīvoti apmēram 200 darbinieki,» teica Krastiņš, piebilstot, ka arī turpmāk bankas darbinieku skaits samazināsies, gan atlaižot strādājošos, gan arī darbiniekiem atstājot darbu pēc pašu vēlēšanās.

Vienlaikus Krastiņš uzsvēra, ka «PNB bankas» maksātnespējas procesā būs nepieciešami samērā daudz darbinieku. «Pilnīgi noteikti būs arī diezgan ievērojams skaits darbinieku, kas šajā procesā būs nepieciešami,» viņš teica, kā piemēru minot, ka bankai joprojām būs nepieciešami speciālisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, juristi, grāmatveži, finanšu, kā arī informācijas tehnoloģiju speciālisti.

«Viennozīmīgi darbinieki ir nepieciešami, lai varētu atgūt aktīvus. Bez darbiniekiem to nevar izdarīt,» uzsvēra Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazina attālumu līdz personāldaļai

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējais atlīdzību apjoms obligātajā grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) veidā apdrošināšanas kompānijās svārstās 2000-3000 eiro apmērā, savukārt maksimālā izmaksātā atlīdzība ir daudz lielāka, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Grāmatvežiem lielākoties interesē apdrošināt savu CTA normatīvajos aktos noteikto minimālo limitu ietvaros. Pat lieliem grāmatvedības uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu ir vēlme apdrošināt visus uzņēmuma grāmatvežus ar minimālo atbildība limitu,» piebilst Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane, kas to skaidro ar nepietiekamu izpratni par CTA nozīmi un lietderību, kā arī normatīvajos aktos definēto prasību nekonkrētību.

Pēc viņas teiktā, tie grāmatveži, kas ilgstoši strādā savā profesijā, kā arī tie, kas savā praksē ir saskārušies ar klientu pretenzijām un zaudējumu piedziņu pēc pieļautām profesionālajām kļūdām, prasības apdrošināšanai pārdomā daudz rūpīgāk, izvēloties gan atbildības limitu, kas būtiski lielāks par minimāli noteikto, piemēram, 50 tūkstošus vai 100 tūkstošus eiro, gan arī izvēloties paplašinātu apdrošināšanas segumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas aizvien biežāk ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem.

Tiek saņemti ziņojumi par aizdomām saistībā ar aplokšņu algu, nedeklarētu saimnieciskās darbības veikšanu, potenciālo izvairīšanos no PVN maksāšanas un citiem iespējamiem pārkāpumiem. Banku pārstāvji skaidro, ka likumdošana kļuvusi striktāka, tādēļ arī ziņojumu skaits pieaudzis, un arī šajā gadā nav izslēgti nepatīkami pārsteigumi. Tajā pašā laikā grāmatveži novērojuši, ka daudziem uzņēmumiem strādāt ir grūti, neskatoties, ka pārkāpumus tie nav veikuši.

Daļai - sodi

Aizvadītais gads īpaši izcēlās ar banku klientu neapmierinātību par bloķētiem kontiem, ņemot vērā, ka pārbaudes ilgst krietnu laiku un ne vienmēr atbildīgajām institūcijām pietiek kapacitātes raiti izskatīt ziņojumus. Dažkārt pārkāpums netiek konstatēts un konts tiek atbloķēts, taču visi darījumi uz kādu laiku tiek apstādināti, turklāt, kā liecina uzņēmumu un to grāmatvežu pieredze, ja konts tiek bloķēts, tad, visdrīzāk, tas vairs netiks atbloķēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija, izvērtējot visus uzņēmuma iesniegtos dokumentus par jauna automobiļa Audi Q7 iegādi par summu 49 991,74 eiro bez PVN, ir atzinusi, ka tas nav uzskatāms par reprezentatīvu auto, un ļāvusi tam atskaitīt samaksāto priekšnodokli.

Sākotnēji tika saņemts atteikums, jo VID ieskatā auto noteiktā vērtība bija 65 000 eiro bez PVN.

To apliecina grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja SIA CL Serviss uzrādītie dokumenti par uzņēmuma klienta veikto jaunas automašīnas iegādi. SIA CL Serviss grāmatvedis Kristaps Spruntulis atzīst, ka šogad nodokļu administrācija ir ļoti rūpīgi sākusi sekot līdzi jaunu auto iegādes darījumiem, īpašu vērību pievēršot tiem spēkratu pirkumiem, kuru iegādes cena bez PVN tuvojas 50 000 eiro, kas ir normatīvajos aktos noteiktais slieksnis, kuru pārsniedzot automašīna tiek uzskatīta par reprezentatīvu automobili. «Lai arī iepriekšējos gados līdzīgas markas un komplektācijas auto tirgus cena bija krietni virs 50 000 eiro, pēdējā laikā auto dīleri šādus automobiļus piedāvā iegādāties par cenām, kas ir tikai dažus eiro zem noteiktā 50 000 eiro sliekšņa bez PVN. Likumsakarīgi, ka šāda auto tirgotāju cenu politikas maiņa veicina lielāku patērētāju interesi, ko daudzi uzņēmumi steidz izmantot. Taču VID ir citās domās, vairumā gadījumu pieprasot iesniegt precizētas PVN deklarācijas un atsakot priekšnodokļa atmaksu,» skaidro K. Spruntulis. DB jau 05.04.2019. vēstīja par SIA Stiga RM gadījumu, kad uzņēmums pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet tagad nodokļu administrācija uzskata, ka tā nav atbilstoša vērtība, un prasa precizēt PVN deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pat 200 metru – tik daudz auklas nepieciešams, lai izgatavotu zīmola Pinu šūpoles un šūpoļkrēslus.

Baibai Tēraudai vienlīdz labi patīk pīt Jāņu vainagus un ligzdiņšūpoles. Viņai piemīt izdoma un dabas dots ķēriens, kas ļāvis pārtrumpot šādu šūpoļu masveida ražotājus. Baiba un Tālis Tēraudi pirms četriem gadiem iegādājās lauku īpašumu Vecumnieku novadā, tālu prom no lielceļiem un burzmas, kur īsteno sapni par savu šūpoļu ražotni.

Biškope un grāmatvedis

Vienā no senās sētas brašajiem ozoliem iekārtas Tēraudu radītās šūpoles. Vājeiku jaunie saimnieki šeit mitinās aptuveni četrus gadus. Ozolu plašo vainagu sargātajā pagalmā ir saglabājusies vēsturiska koka ēka un liels angārs, kas pats mēmi brēc pēc rosības. «Kad pirmo reizi atbraucām, šī vieta uzreiz ļoti iepatikās, lai arī te viss bija aizaudzis,» atceras Baiba. Viņa nāk no Līgatnes, Tālis – no Saldus. Abi satikās Rīgā, kur sāka kopdzīvi, tomēr ar laiku saprata, ka Rīga nav «priekš mums». Tāpēc Baiba un Tālis sāka meklēt veselīgāku dzīves vidi. Sākumā Tālis katru darbdienu mēroja ceļu uz darbu Rīgā, tomēr drīz no darba aizgāja, lai pilnībā pievērstos ligzdšūpoļu biznesa izveidošanai un attīstīšanai. Radīt prieku sev un citiem – to kā galveno mērķi Tēraudi ierakstījuši Pinu Facebook lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiziskās personas ienākumi lielāki par deklarētajiem? Kā to izskaidrot VID

Nataļja Kozlovska, vincitunion.com, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūsu kredītiestāžu kontos 2018.gadā kopējā saņemtā summa ir lielāka nekā ienākums, kas uzrādīts Valsts Ieņēmumu dienesta iesniegtajos pārskatos.» Šādu paziņojumu saturošas vēstules šoruden sāk saņemt daudzas privātpersonas, kuru kontos iepriekšējā gada kopējā kredīta vai debeta apgrozījuma summa bija 15 tūkstoši eiro vai vairāk un ienākumu apjoms varētu būt pārsniedzis deklarēto. Ar augstu varbūtību līdzīgas VID vēstules tuvākajos mēnešos saņems liels skaits fizisku personu.

VID paziņojumos fiziskajām personām aicina izvērtēt, vai aizvadītajā gadā nav gūti ienākumi, par kuriem būtu maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un, ja šādi ienākumi bijuši, deklarēt tos. Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem, kas stājās spēkā pērn un izraisīja plašu rezonansi, kredītiestādēm līdz katra gada 1. februārim jāsniedz VID informācija par fiziskām personām rezidentiem, kuru pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes ietvaros ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. VID rīcībā nonāk informācija par kontu atlikumu iepriekšējā kalendārā gada beigās, kā arī kopējais debeta un kopējais kredīta apgrozījums, bet ne konkrētu darījumu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizturētas finanšu skandālā ierautās maksājumu kompānijas Wirecard trīs bijušās amatpersonas

LETA--AP/AFP, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā trešdien aizturētas liela mēroga finanšu skandālā ierautās maksājumu kompānijas "Wirecard" trīs bijušās amatpersonas.

Aizturētie ir bijušais "Wirecard" vadītājs Austrijas pilsonis Markuss Brauns, kurš iepriekš jau ticis aizturēts, taču atbrīvots pret piecu miljonu eiro drošības naudu, kā arī kompānijas finanšu direktors līdz 2017. gadam Burhards Lejs un bijušais galvenais grāmatvedis Štefans fon Erfa.

Visi trīs tiek turēti aizdomās, ka izkrāpuši investoriem 3,2 miljardus eiro, nepamatoti palielinot uzņēmuma bilanci.

Meklēšanā joprojām atrodas bijušais "Wirecard" izpilddirektors Austrijas pilsonis Jans Marsaleks. Pēc Vācijas laikraksta "Handelsblatt" ziņotā, Marsaleks ar Krievijas militārā izlūkdienesta - Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) - atbalstu slēpjas Piemaskavā. Marsaleks mēdzis sevi dēvēt par slepeno aģentu un sadarbojies ar GRU, veicot investīcijas Sīrijā un Lībijā, vēsta "Handelsblatt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoservisu pelēkajā sektorā pazūd 64 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru