Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Daļai uzņēmumu ne tikai piemērots naudas sods, bet arī pieņemts lēmums par to darbības apturēšanu.

Likums nosaka vairākas personas, kurām jāveic klientu izpēte un jāievieš iekšējā kontroles sistēma. Pēc "Lursoft" aplēsēm, Latvijā šiem nosacījumiem atbilst aptuveni 30 tūkstoši uzņēmumu. To vidū ir kredītiestādes, gan juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti notāri, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, arī ārpakalpojuma grāmatveži u.c. saimnieciskās darbības veicēji.

No šā gada sākuma par likuma subjektiem uzskatāmi arī maksātnespējas administratori. Pērnā gada nogalē VID publiskotajā ziņojumā tika norādīts, ka VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde šogad kopumā uzraudzījusi 18 964 uzņēmumus, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma subjekti.

VID apkopotā statistika liecina, ka 75% gadījumu pārkāpumi netika konstatēti un uzņēmēji nebija jāsoda. VID skatījumā 2019.gadā galvenotkārt tika pārbaudīti visriskantākie no uzraugāmajiem uzņēmumiem.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas redzams, ka tieši grāmatvedības un nodokļu konsultāciju sniegšanas uzņēmumi ir tie, kuriem VID visbiežāk piemērojis sodus par NILLTFN likuma pārkāpumiem.

Sodīto grāmatvedības firmu vidū ir gan uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 1 milj.eiro, gan arī tādi, kuri nemaz nav iesnieguši pārskatu par 2018.gadu. Lursoft apkopotie dati rāda, ka starp sodītajiem uzņēmumiem, kuriem fiksēti NILLTFN likuma pārkāpumi, 22 uzņēmumiem pēdējais iesniegtais pārskats ir par 2017.gadu, 3 - par 2016.gadu. Daļai no šiem uzņēmumiem darbība pērn apturēta, taču ir uzņēmumi, kuri savu darbību turpina, neskatoties uz neiesniegtiem pārskatiem un piemērotiem sodiem.

Grāmatvedības pakalpojumu, nodokļu konsultāciju sniedzēji nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuri saņēmuši sodus par NILLTFN likuma prasību nepilnīgu izpildi. Lursoft pētījums parāda, ka šo uzņēmumu vidū ir arī juridisko pakalpojumu sniedzēji, automašīnu tirgotāji un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu starpniecību, izīrēšanu un pārvaldīšanu.

Nozares, kurās ir visvairāk sodīto uzņēmumu:

- Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi;

- Konsultēšana nodokļu jautājumos;

- Juridiskie pakalpojumi;

- Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana;

- Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu;

- Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi, ir visplašākie, un visbiežāk sodi piemēroti uzņēmumiem, kuriem konstatēti vienlaikus vairāki likuma pārkāpumi. Lielākie sodi, t.i., 10 000 eiro apmērā, piemēroti uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka iekšējās kontroles sistēma izstrādāta nepilnīgi, nav ziņots VID par NILLTFN likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka iecelšanu vai šāda persona nav nemaz iecelta.

Biežākie pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi:

- Nav veikts vai arī nav dokumentēts NILLTFN risku novērtējums;

- Nav veikta pilnīga klientu izpēte, tostarp, nav veikta patieso labuma guvēju izpēte, noskaidrota piederība politiski nozīmīgas personas statusam;

- Nav veikta darbinieku apmācība, iecelta atbildīgā persona un paziņots VID par atbildīgās personas iecelšanu;

- Nav dokumentēti klientu izpētes pasākumi;

- Nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu;

- Nevar uzrādīt pieprasītos dokumentus.

Lursoft izpētījis, ka teju pusei no visiem sodītajiem uzņēmumiem piemērots sods robežās no 1001 līdz 5000 eiro, un tikai deviņos gadījumos izteikts brīdinājums bez naudas soda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaidrojums par AML subjektiem grāmatvedības jomā

Elīza Grīnvalde, Vilgerts juriste, AML speciāliste (CAMS); Katrīne Pļaviņa, Vilgerts zvērināta advokāte, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile guvusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu un jau rīt tādu cer saņemt arī no parlamenta

Uzstājoties komisijā, S. Purgaile skaidri definēja pirmos trīs veicamos darbus amatā, sniedza skaidrojumus par rīcību iespējama interešu konflikta gadījumā, ja lēmums būtu jāpieņem par bankas Citadele darbībām, sniedza lakonisku komentāru par ABLV Bank lietu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, kā arī netieši apstiprināja, ka valsts darbā saņems mazāk, nekā strādājot bankā Citadele, uzsverot, ka nauda viņas dzīvē nav galvenais.

«Pirms stāšanās amatā man ir noformulēti trīs galvenie darbības mērķi. Pirmkārt, man ir jāpārliecinās, ka var izdarīt atlikušos darbus, lai atbalstītu Moneyval ziņojuma iesniegšanu un visu, kas ir jāizdara saistībā ar FATF rekomendācijām. Otrkārt, runa ir par AML uzraudzību bankās. Tieši ar šo darbu sākšu. Treškārt, es grasos radīt spēcīgu, motivētu un talantīgu cilvēku komandu,» uzsākot ziņojumu deputātiem, sacīja S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) darbība kļūst intensīvāka un mainās.

Izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) likumā definē skaidru rīcību un summas, savukārt pērnais gads liecina par pārliecinošu kontu iesaldēšanas politiku.

Kā realizējas AML?

1.Tiek saņemts ziņojums par aizdomīgu darījumu vai iesniegta sliekšņa deklarācija.

2. FID iesaldē līdzekļus un nosūta materiālus policijai.

3. Policija lemj par kriminālprocesa ierosināšanu, izmeklē lietu un nodod prokuratūrai.

4. Prokuratūra virza lietu tiesā, kas lemj par līdzekļu konfiskāciju.

Visu rakstu lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas stagnēšana ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas tautsaimniecībai ir svarīgs, taču nav vienotu zāļu, kā to risināt, tika secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā ekspertu diskusijā, kas tika rīkota saistībā ar pētījumu "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Ir dažādi faktori, kas bremzē attīstību - pats finanšu sektors, tā noskaņojums, starptautiskais novērtējums, un dažādi citi signāli, ko saņemam, rada vidi, kurā bankas nejūt, ka tās ir gatavas palielināt riska ekspozīciju. Arī uzrauga lauciņā ir bijušas neskaidrības, pie kurām patlaban tiek strādāts, skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile.

LASI ARĪ: Ārvalstu investoru TOP valstis

"Manā darba lauciņā ir rast risinājumu, kā atkāpties no sāpīgā augoņa, kas bija atbilstības un AML jautājumu bubulis, tādēļ esam ar pārējām atbildīgajām finanšu jomas institūcijām uzsākuši darbu pie daudz skaidrāku vadlīniju veidošanas rokasgrāmatu formātā," uzsvēra FKTK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tā ir sagadīšanās, ka īsu brīdi pirms oficiālā Moneyval ziņojuma par Latvijas situāciju ar nelegālās naudas apkarošanu, informatīvajā telpā vairākas dienas pēc kārtas parādās ziņas par kratīšanu dažādās bankās?

Sekojot līdzi Latvijas finanšu nozares kapitālajam remontam, ir skaidrs, ka pēdējā gadā bankas ievēroja diētu. Banku piesardzība ir tik augsta, ka nekādi jauni nelegāli darījumi vairākās bankās vienlaikus nevarēja notikt. Ja tādi notika, tad tikai ar lielu valdošās politikas elites atbalstu. Tātad tiesībsargājošās institūcijas meklē pierādījumus par senākiem pagātnes darījumiem. Te atkal vietā jautājums – kāpēc četras, piecas Latvijas bankas vienlaikus tieši šajā laikā tiek pakļautas kārtējam sitienam? Tieši tā tas ir uztverams, jo tiesībsargājošo institūciju ierašanās bankā grauj iestādes reputāciju.

Tuvojamies brīdim, kad patiešām nebūs vajadzīgi pierādījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kad pietiks ar aizdomām. Turklāt aizdomās turamajam būs jāpierāda sava nevainība, nevis tiesībsargājošām iestādēm jāliek galdā pierādījumi par noziegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere, 03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas kā pērn visa gada laikā.

Tas, ka AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas, satrauc jau valdības koalīcijas ministrus, par ko liecina, aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 22. septembra rītā: "Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem." Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs "Dienas Biznesam" paskaidroja, ka tā bijusi norāde atbildīgajām amatpersonām pievērst uzmanību problēmai, bet pagaidām plašāku komentāru no politiķa puses nebūs. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš par nepieciešamību domāt citādi runāja jau 9. septembra LTV1 raidījumā "Rīta panorāma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē būs jāpārskata savi darbības modeļi un jādomā par konsolidāciju.

Jau iepriekšējās finanšu krīzes laikā banku sektors piedzīvoja smagas pārmaiņas, kas mainīja gan tirgus dalībnieku skaitu, gan turpmāko darbības virzienu un veidu.

Šajā gadā situācija atkal ir mainījusies un pandēmija radījusi būtisku spiedienu uz banku pelnītspēju, tādēļ liks iepriekšējo gadu pārmaiņām turpināties. Labā ziņa ir tāda, ka bankas šoreiz ir labāk sagatavotas nekā 2008. gada krīzē, – šajā laikā būtiski augušas kapitāla prasības, kredīti tiek izsniegti daudz piesardzīgāk un gūta pieredze, kā manevrēt šādos periodos.

Tiesa gan, pēdējā laikā, vēl pirms krīzes, bankām nav veicies spīdoši – konkurence ar finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas bankām atņem dažus pakalpojumu segmentus, ilgais zemo procentu likmju periods, aizvien stingrākas kapitāla prasības, AML jautājumu ievērošana un citi faktori bremzē straujāku attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs (no labās) un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB grupas" Latvijā ieņēmumi sasnieguši 110 miljonus eiro, par 7% vairāk nekā 2018. gada 12 mēnešos, bet izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, kas saistīts ar investīcijām digitālajos risinājumos un Baltijas vienotajā klientu apkalpošanas sistēmā, tāpat pieaugušas nozares uzraudzības izmaksas.

Grupas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 56 miljonus eiro, par 6% vairāk nekā 2018. gada janvārī - decembrī. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim izveidoti uzkrājumi 5,3 miljonu eiro apmērā.

Grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 49,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2019. gada 31. decembrī bija 3 miljardi eiro, kas par 15% pārsniedz noguldījumu apjomu 2018. gada decembra beigās, bet kopējais kredītportfelis 2019. gada decembra beigās bija 3 miljardi eiro, t.i. par 2% vairāk nekā 2018. gada decembra beigās. Savukārt kapitāls un rezerves 2019. gada 31. decembrī bija 390,9 miljoni eiro, bet aktīvu apjoms, noslēdzoties 2019. gada decembrim, bija 4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank miljards gatavs izmaksai

Māris Ķirsons, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Andris Kovaļčuks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kopējie likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru prasību pieteikumi ir nedaudz vairāk par 2 miljardiem eiro, šo prasījumu apmierināšanai uzkrāti jau vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, kuri gaida to izmaksas.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta likvidējamās a/s "ABLV Bank" likvidācijas komitejas loceklis, likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš atzīst, ka izmaksas kreditoriem jau ir uzsāktas pagājušā gada nogalē, turklāt tādas notiek tikai pēc tam, kad pilnībā ir veikta kreditoru pārbaude saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu prasībām sankciju un AML jomā.

Jautāts, kāpēc likvidējamajā "ABLV Bank" tika veikta kratīšana, A. Kovaļčuks akcentē: "Tiesību aizsardzības iestāžu darbības nebija vērstas pret likvidācijas komiteju un likvidējamajā sabiedrībā šobrīd strādājošajiem, tās bija saistītas ar "ABLV Bank" klientu vēsturisko darījumu izmeklēšanu."

Viņš arī norāda, ka nekādu ietekmi uz bankas likvidācijas procesu tas neradīs, kaut arī, nenoliedzami, 28. janvārī darbs nenotika un, protams, ir jūtamas psiholoģiskās ietekmes (ko radīja bruņoti vīri birojā) sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sods bankai vai valstij?

Māris Ķirsons, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: imago images/Joko/Scanpix/LETA

Skandāli saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu ik pa brīdim atskan no dažādām pasaules malām. Taču lielākoties atbilstošu kontroli nenodrošinājušās bankas samaksā iespaidīgas soda naudas, retāk banku rīcības dēļ tiek sodītas arī valstis.

Kādēļ šāda situācija izveidojusies, tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness".

Arī Igaunijā ir aizdomas par naudas atmazgāšanu saistībā ar "Danske Bank" un "Swedbank". Pārskaitīto simtiem miljardu eiro izcelsme neesot skaidra, un tie tiek uzskatīti par aizdomīgajiem pārskaitījumiem. Tajā pašā laikā nav ziņu par to, ka ziemeļu kaimiņvalsts, nevis atsevišķas vainīgās bankas, par to varētu tikt sodīta, piemēram, ar "Moneyval" uzraudzības statusu vai vēl vairāk – risku nokļūt pelēkajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PrivatBank: FKTK lēmums nekādi neietekmēs bankas ikdienas darbu

Žanete Hāka, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank vadība respektē un ņem vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) secinājumus un apņemas konstatētos trūkumus pilnībā novērst, uzlabojot bankas iekšējās kontroles sistēmu, reaģējot uz FKTK piemērotajām sankcijām, norāda bankas pārstāvji.

Iepriekšējo gadu finanšu rādītāji ļauj PrivatBank samaksāt FKTK noteikto sodu 1,019 miljonu eiro apmērā.

Bankas pārstāvji uzsver, ka FKTK lēmums nekādi neietekmēs bankas klientus un bankas ikdienas darbu.

«Kopš 2016. gada banka turpina īstenot virkni procesu, kuru mērķis ir uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, tostarp tos, ko pieņemtajā lēmumā identificēja FKTK. Bankas darbība turpina mainīties, pastiprinoties NILLTPFN prasībām un reaģējot uz vispārējo situāciju Latvijas banku nozarē. Banka aktīvi ievieš labāko starptautisko praksi AML procedūrās un standartos, turpina modernizēt tehnoloģijas un ieguldīt līdzekļus bankas sistēmās un darbiniekos,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru