Jaunākais izdevums

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Kredītportfelis aug

Citadele banka ir viena no četrām lielākajām Latvijas bankām, un uz pārējo fona tās kredītportfelis ir ātrāk augošais, tomēr G. Beļavskis vērtē kritiski, norādot, ka gan akcionāru, gan finanšu uzrauga norādes ir palielināt kredītportfeli daudz ātrāk.

«Valstiski ilgtermiņā ir svarīgi palielināt vietējo finanšu spēlētāju īpatsvaru. Tas ir labi no tā viedokļa, ka krīzes gadījumā vietējais spēlētājs nav tik ļoti pakļauts starptautiskām svārstībām un nemuks ātri prom no valsts,» norādīja bankas vadītājs.

Citadele bankai ir 360 tūkstoši klientu, pārsvarā privātpersonas. Bankas moto – sniegt iespējas cilvēkiem Latvijā, jo bankai nav mātes uzņēmuma citās valstīs. «Latvija ir mūsu mājas!» teica G. Beļavskis.

10 gadi ar nerezidentiem

Tas, ar ko šobrīd cīnās viss Latvijas finanšu sektors, Citadele bankā sācies jau brīdī, kad pārņemta saimniecība no Parex bankas 2009. gadā.

«Nākamā gada vidū mēs būsim pilnībā pabeiguši darbu un praktiski mums nebūs nerezidentu. Desmit gadu garumā esam strādājuši pie risku mazināšanas. Jau sākumā, kad vēl nebija nekādu īpašu prasību, mēs sapratām, ka ilgtermiņā bizness ar šādiem riskiem nav iespējams. Nākamajā gadā mēs būsim pilnībā no vietējām investīcijām strādājoša banka,» norādīja G. Beļavskis.

Atbildot uz deputātes Danas Reiznieces-Ozolas jautājumu par bankām, kuras šobrīd mēģina pārorientēties un veidot jaunu biznesa modeli, G. Beļavskis uzsvēra, ka prasīt, lai šajās bankās nebūtu nerezidentu jau nākamajā gadā, ir nereāli. Viss notiekot pakāpeniski, un ir jāļauj bankām strādāt.

«Šajā segmentā ir konstruktīvais spārns un vērojami cerīgi risinājumi. Ja būs konkrētas prasības, izpildāmi termiņi AML jomā, noteikts pārejas periods, tad ir iespējami vairāki veiksmes stāsti, tikai jāstrādā ar šīm bankām ir ar izpratni,» sacīja Citadele bankas vadītājs.

Visu rakstu lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 18 finanšu nozarē pavadītiem gadiem, bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis nolēmis turpināt karjeru uzņēmējdarbības jomā, informē bankā.

Pārejas periodā līdz 1.jūnijam Beļavskis palīdzēs jaunajai vadības komandai pārņemt uzsāktos projektus un iniciatīvas. Sākot ar 2.martu valdes priekšsēdētaja pienākumus pildīs Citadeles finanšu direktors Johans Akerbloms (Johan Åkerblom).

"Esmu izlēmis pievērsties uzņēmējdarbībai, lai piedalītos vairāku aizraujošu projektu attīstībā Latvijā un citās valstīs, kas būs lieliska iespēja izmantot finanšu jomā uzkrāto pieredzi un zināšanas. Pateicoties brīnišķīgam komandas darbam, pēdējos gados esam sasnieguši daudz - Citadele ir pilnībā nomainījusi savu biznesa modeli no valsts glābtas, sarežģītas bankas ar lielu augsta riska klientu skaitu, līdz modernai, spēcīgai reģionālajai bankai, kas apkalpo vietējos uzņēmumus un privātpersonas. 2019.gada rezultāti ir labākie Citadeles vēsturē. Banka ir stabilāka nekā jelkad agrāk. Labākais klientu serviss, augstākā klientu lojalitāte tirgū, visaugstāk novērtētā mobilā lietotne - tas, un daudz kas cits, ļaus aizraujoši vērot bankas panākumus jau tuvākajā nākotnē, nu jau kā lojālajam klientam un bankas atbalstītājam. Es nododu banku drošās rokās - kompetentai komandai, kas, pieredzējušu un spēcīgu akcionāru atbalstīti, padarīs Citadeli par čempionu ne tikai Baltijā, bet arī ārpus tās," teicG.Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaidrojums par AML subjektiem grāmatvedības jomā

Elīza Grīnvalde, Vilgerts juriste, AML speciāliste (CAMS); Katrīne Pļaviņa, Vilgerts zvērināta advokāte, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Striktie nosacījumi AML jomā padara Baltijas finanšu sistēmu nedaudz neefektīvāku

LETA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs šobrīd ir vieni no striktākajiem nosacījumiem naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā, padarot finanšu sistēmu nedaudz neefektīvāku, sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms.

"Latvijā, un tāpat Lietuvā un Igaunijā, pašlaik ir vieni no striktākajiem nosacījumiem AML jomā Eiropā. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka ir klienti, kuriem ir jāiet cauri ļoti sarežģītiem procesiem, pat ja tiem nav nekāda sakara ar AML riskiem. Tas Baltijas valstu finanšu sistēmu padara nedaudz neefektīvāku. Riskos bāzēta pieeja ir lieta, ko ir viegli pateikt, bet daudz grūtāk to ir ieviest. Tādēļ liels jautājums ir par to, lai Baltijas valstis turpinātu labi uzsākto ceļu, kad runa ir par procesu raitumu un efektivitāti," teica Okerblums.

Tajā pašā laikā viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir arī ļoti svarīgi, lai to reputācija AML jomā turpina uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LTRK: Bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem

LETA, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem, otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Atsaucoties uz veikto LTRK biedru aptauju, Bergs sacīja, ka LTRK biedri vienmēr bijuši noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas novēršanas ("anti money laundering" - AML) politiku atbalstoši, taču vienlaikus norāda uz lielo administratīvo slogu, lai šīs prasības izpildītu. Pēc LTRK biedru paustā, AML prasības esot pārspīlētas uz zema riska darījumiem, turklāt bankas prasa uzņēmējiem pašiem veikt šīs pārbaudes un prasa par to komisijas maksu.

Bergs informēja, ka, pēc LTRK biedru paustā, AML prasības atšķiras arī Baltijā, piemēram, Lietuvā tās esot liberālākas, tāpēc uzņēmēji atver kontus tur.

Arī reputācijas risku izvērtēšana ir attaisnojama, taču zema riska darījumiem tā esot pārspīlēta, stāstīja Bergs. LTRK aicina bankas vairāk izmantot riskos balstītu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile guvusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu un jau rīt tādu cer saņemt arī no parlamenta

Uzstājoties komisijā, S. Purgaile skaidri definēja pirmos trīs veicamos darbus amatā, sniedza skaidrojumus par rīcību iespējama interešu konflikta gadījumā, ja lēmums būtu jāpieņem par bankas Citadele darbībām, sniedza lakonisku komentāru par ABLV Bank lietu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, kā arī netieši apstiprināja, ka valsts darbā saņems mazāk, nekā strādājot bankā Citadele, uzsverot, ka nauda viņas dzīvē nav galvenais.

«Pirms stāšanās amatā man ir noformulēti trīs galvenie darbības mērķi. Pirmkārt, man ir jāpārliecinās, ka var izdarīt atlikušos darbus, lai atbalstītu Moneyval ziņojuma iesniegšanu un visu, kas ir jāizdara saistībā ar FATF rekomendācijām. Otrkārt, runa ir par AML uzraudzību bankās. Tieši ar šo darbu sākšu. Treškārt, es grasos radīt spēcīgu, motivētu un talantīgu cilvēku komandu,» uzsākot ziņojumu deputātiem, sacīja S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama?

Inga Bite, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” juriste, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing

Zane Atlāce - Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar kuru Citadele iegūs UniCredit Leasing līzinga operācijas Baltijā, iegādājoties 100% akciju SIA UniCredit Leasing (ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles), kā arī tās 100% piederošo meitasuzņēmumu SIA UniCredit Insurance Broker (ieskaitot tā Igaunijas filiāli).

SIA "UniCredit Leasing" Baltijas līzinga portfelis pārsniedz 850 milj. eiro, informē bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.

""UniCredit Leasing" līzinga operāciju iegāde ir daļa no "Citadeles" ilgtermiņa mērķa kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā gan privātpersonām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pateicoties daudzveidīgai klientu bāzei, spēcīgiem aktīvu rādītājiem un jaunu klientu piesaistes potenciālam, līzinga nozare Baltijā joprojām ir pievilcīga. Ar savu spēcīgo klātbūtni Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, ar inovatīvajiem un lietotājam draudzīgajiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī aktuālajām darbības un kontroles sistēmām, mūsuprāt, "UniCredit Leasing" bizness ir viens no attīstītākajiem Baltijas tirgū. Visi šie aspekti papildinās "Citadeles" pašreizējo līzinga biznesu un nodrošinās spēcīgu platformu turpmākai izaugsmei attiecīgajās nozarēs un tirgos," pamato bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trīs ceturkšņos banka Citadele turpināja attīstīt digitālos pakalpojumus klientiem Baltijā, veicot uzlabojumus un atjauninājumus virknē bankas piedāvāto produktu, sekmējot aktivitātes palielināšanos digitālajos kanālos, teikts bankas paziņojumā.

Aktīvo klientu skaits 2019. gada trešajā ceturksnī sasniedza 299 tūkstošus. Grupas neto peļņa 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 27.2 miljoni eiro, 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kopējais kredītportfelis palielinājās par 118 miljoniem eiro jeb 8% kopš 2018. gada beigām, un sasniedza 1,514 miljardus eiro. 2019. gada 9 mēnešos Baltijas privātpersonu, mazā biznesa un korporatīvo klientu segmenta klientiem jaunos kredītos izsniegti 437 miljoni eiro un Baltijas rezidentu depozīti pieauga par 415 miljoniem eiro.

„Šī gada trešais ceturksnis Citadeles grupai ir bijis spēcīgs. Redzam pozitīvas tendences visos mūsu galvenajos biznesa rādītājos. Citadele apņemas arī turpmāk strādāt pie savas darbības paplašināšanas Lietuvā un Igaunijā. Lai to sasniegtu, mēs veicam ieguldījumus savu pamata produktu attīstībā, pielāgojoties attiecīgā reģiona specifikai.” komentē bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, pieņemot jaunu profesionālo izaicinājumu, 28. jūnijā atstās savu amatu un 1. jūlijā uzsāks darbu Pasaules Bankā, Vašingtonā, ASV.

Finanšu nozares asociācija Sandas Liepiņas vadībā pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi iniciatīvas gan finanšu nozares pašsakārtošanās aktualizēšanai un regulējuma izstrādāšanai, gan arī veicot nozīmīgu izglītošanas darbu digitalizācijas, pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

Asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Finanšu nozares asociācija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ļoti cienītu sadarbības un sarunu partneri valdībai un dažādām citām organizācijām. Liela loma tajā bija Sandai Liepiņai, ņemot vērā Sandas pieredzi politikas jautājumu koordinēšanā un ieviešanā. Asociācija ir biedru organizācija, kuru veido dažādi finanšu sektora dalībnieki un to pārstāvji. Tieši tas dod asociācijai jaudu un ekspertīzi, lai veidotu finanšu sektora attīstību pēc iespējas daudzpusīgāku, ieviestu ES normatīvos aktus pēc iespējas pārdomātāk. Mēs kā asociācija apzināmies, ka finanšu sektoram ir ļoti atbildīga loma ikvienā ekonomikā, līdz ar to uzskatām, ka stipra sektora asociācija ir mūsu ilgtermiņa atbildība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izskata kreditēšanas attīstības tendences un kreditēšanu kavējošos faktorus Latvijā

Db.lv, 26.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.

"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija – realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar Latvijas Bankas prezidentu skaidri norādījām uz vēlamo banku rīcības maiņu – depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai. Lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas un publiskā sektora puses attīstīsim kapitāla tirgu, aktīvi virzīsim Latviju Moneyval 6. kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināsim efektīvu un riskos balstītu pieeju AML jomā, kā arī turpināsim darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē vairs nebūs iespējams atvērt kontu, bankai neko neprasot klientam, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Ir jāsaprot, ka bija laiks, kad virs mums karājās Damokla zobens "Moneyval" un pelēkā saraksta veidolā, un tādēļ šis svārsts savulaik tika aizkustināts par tālu, jo nebija laika un citu iespēju. Tas viss tagad ir normalizējies, tādēļ runa te ir tikai par gaidām. Ja kāds pieņem, ka varēs atnākt uz banku un tā, neko neprasot, tūliņ atvērs kontu, tad šādas situācijas gan vairs nebūs," sacīja Mencis.

Savukārt to, ka bankām ir jāuzlabo komunikācija un skaidrojums, kāda informācija tiks prasīta, lai uzņēmējam būtu vieglāk sagatavot visu nepieciešamo jau laikus, bankas apzinās, un pie tā tiek strādāts, uzsvēra Mencis.

Viņš skaidroja, ka pērn darbojās arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par tā saucamā finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām, kur arī izskanēja daudz pārmetumu. Sākoties diskusijām par uzņēmumu ienākuma nodokli un hipotekāro kredītņēmēju atbalstu, gan tas viss noklusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru