Jaunākais izdevums

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Praktiski ko nozīmē finanšu konsjerža pakalpojums?

Piemēram, ir Latvijas vai jebkurš citas valsts uzņēmums, kas vēlas sākt savu ekonomisko darbību Polijas tirgū ar pakalpojumiem vai precēm, bet ir pieredzes un zināšanu trūkums par konkrēto tirgu un tā specifiku. "Gerlionti grupa" meklē gan sadarbības partnerus, gan piegādātājus un pircējus, gan grāmatvežus un juristus - visu, kas attiecīgā uzņēmuma darbībai konkrētajā tirgū ir nepieciešams. Nereti uzņēmumam ir vajadzīga arī finanšu pavadība, lai varētu veikt maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem. Tieši tāpēc 2018. gada nogalē tika saņemta maksājumu iestādes licence Polijā. Šis visu minēto pakalpojumu klāsts tad arī ir finanšu konsjeržs.

Maksājumu licence - tāda pati kā bankai?

Salīdzināt ir labāk ar tādu maksājumu iestādi kā "Revolut". Saskaņā ar licences nosacījumiem mums Polijā uz doto brīdi ir tā sauktā mazā maksājumu iestāde, kurai ir limitētas transakcijas, ko drīkst veikt. Patlaban Polijā virzāmies uz nacionālās maksājumu iestādes licences saņemšanu, kas nozīmē to, ka tiesības maksājumu ziņā būs gandrīz tādas pašas kā bankai. Doto procesu Polijā koordinē mūsu sadarbības stratēģiskais partneris uzņēmums "Taxalia Group Sp. z o.o.". Nacionālo maksājumu iestādes licenci Polijā plānojam saņemt 2021. gadā. Atšķirība no bankas maksājumu iestādei ir tāda, ka mēs nedrīkstam pieņemt depozītus no klientiem, bet maksājumus varam veikt tāpat kā banka. "Gerlionti grupai" maksājumu veikšana ir tikai papildu pakalpojums, kas loģiski bagātina kopējo uzņēmuma piedāvājumu portfeli.

Maksājumi laikā, kad visā pasaulē notiek naudas atmazgāšanas apkarošana, šķiet ietilpīga uzņēmuma pakalpojumu daļa. Jūs nodarbojaties arī ar "Anti Monay Laundering" (AML) lietām un ar to saistīto jomu "Know your client "(KYC)?

Mūsu uzņēmuma piedāvājums ir unikāls. "Gerlionti grupa" noteikti ir viena no retajiem Eiropā, kas piedāvā šādu pakalpojumu grozu vienkopus. Proti, mēs veicam gan finanšu konsjerža misiju, gan nodrošinām pilnu KYC un AML procedūru klāstu un gala rezultātā arī tehniski veicam finanšu pārskaitījumus, ja tas nepieciešams. Ir uzņēmumi, kas piedāvā pārskaitījumus, ir, kas sola konsultēt AML jautājumos, ir citi finanšu piedāvājumi. Pie mums ir pilns pakalpojumu klāsts uzņēmējam, lai viņš spētu darboties tirgū gan lokāli, gan globāli. Mums ir radīti atbilstoši IT produkti, kas saslēdzas ar bankām, un no sava konta klients var pārvaldīt visus maksājumus un pārskatīt gan dokumentu, gan finanšu plūsmu.

Grupas uzņēmums ir arī Singapūrā. Kāds ir šīs sadaļas uzdevums?

Singapūras uzņēmumam jau ir lielās maksājumu iestādes licence. Faktiski tas nozīmē, ka no Singapūras uzņēmuma mēs varam veikt maksājumus visā pasaulē. Šī uzņēmuma specializācija ir Āzijas tirgus, jo ļoti daudziem mūsu klientiem ir sadarbības partneri Āzijā. Singapūras uzņēmums nodrošina maksājumu veikšanu. Saprotams, ka, parādoties lielai licencei Eiropā, mums būs vieglāk strādāt, jo tādējādi mēs varēsim piesaistīt jaunus klientus un piedāvāt jaunus produktus. Šobrīd grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums.

Tādēļ arī interesējos! Kas ir "Gerlionti grupa" Latvijā? Tā būs maksājumu iestāde? Kādu funkciju veic Latvijas uzņēmums grupā?

Latvijas uzņēmums pamatā tika veidots ar nolūku nodrošināt visas sistēmas izveidi, papildināšanu un apkalpošanu mūsu maksājumu iestādēm. Šeit mēs līgstam datorspeciālistus, domājam par to, kā uzņēmums darbosies. Te ir tehniskā atbalsta stacija, AML speciālisti, programmatūra, te rodas IT risinājumi.

Latvijas programmētāji izmaksā lētāk nekā Polijā?

Nē! "Gerlionti grupas" īpašnieki ir no Latvijas. Programmētāji Polijā ir pieejami par nedaudz zemāku samaksu, bet īpašnieku uzstādījums ir veidot darba vietas Latvijā. Ir fundamentāli pateikts, ka uzņēmuma smadzenes atrodas te – Rīgā. Jā, Polijas uzņēmums ir galvenais birojs, jo tur ir visaktīvākā darbība, bet IT sistēmas tiks radītas un apkalpotas te - Latvijā. Atceraties dziesmas vārdus – ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu? Lūk, šis ir tas "Gerlionti grupas" īpašnieku grauds Latvijas zemē.

Vai maksājumu sistēmas, ar kurām strādājat Polijā un Singapūrā, ir radītas te – Latvijā?

Jā, tie IT produkti, kur klients var ieiet un apskatīt visus savus kontus, maksājumus, komunikāciju ar speciālistiem, tie ir tapuši Latvijā. Šo sistēmu veido un pilnveido Latvijas datorspeciālisti. Arī KYC un AML starptautiski sertificētie speciālisti ir šeit - Rīgā.

Tas nozīmē, ka visas AML pārbaudes klientiem veic Latvijā?

Jā. Tā ir ļoti svarīga uzņēmuma darbības sastāvdaļa patlaban. Gan bankām, gan maksājumu iestādēm ir perfekti jāzina savi klienti un jāspēj viņiem palīdzēt šajā jomā. Ir jābūt pārliecinātam gan par klienta līdzekļu izcelsmi, gan par biznesu. Praktiski par klientu ir jāzina viss no A līdz Z. Latvijas uzņēmumā ir starptautiski sertificēti speciālisti, kuriem ir sertifikāti, kas atļauj atbildēt par klienta dokumentu plūsmu, analizēt darījumus atbilstoši starptautiskajām AML regulām. Jebkurš mūsu klients pirms sadarbības uzsākšanas tiek detalizēti pārbaudīts un izpētīts no AML speciālistu puses. Tiek pārbaudīts viss - gan par uzņēmumu, gan par personu, gan naudas izcelsmi.

Vai "Gerlionti grupa" šobrīd sniedz finanšu pakalpojumus Latvijā?

Pagaidām nē. Patlaban tiek veidota IT sistēma, kā arī uzņēmums nodarbojas ar klientu dokumentu pārbaudi. "Gerlionti grupas" attīstības plānā ir izveidot vairākus interesantus produktus tieši Baltijas tirgum. Maksājumu licences iegūšana Latvijā ir nākotnes jautājums, tāpēc pagaidām šo pakalpojumu Latvijā nepiedāvājam.

Saredzat kādas atšķirības licences iegūšanas kārtībā Latvijā un citviet?

Kopumā viss jau ir līdzīgi, jo regula par AML/KYC un citām prasībām ir starptautiska un būtisku atšķirību valstīs nav. Mūsu kompānija neplāno izvēlēties Lietuvu vai Igauniju kā licences iegūšanas vietu Baltijā, jo tas nav nepieciešams. Ar likumiem te viss ir daudz maz kārtībā un nodokļu politika ir pietiekami progresīva. Visur administratīvais process ir ilgs un prasa lielu atbildību un pacietību. Ar AML/KYC prasībām Polijā ir līdzīgi. Ir jābūt pārliecībai par klienta līdzekļu izcelsmi, ir jāzina savs klients. Tāds ir noteikums, un tas ir jāpilda.

Jūs sniedzat finanšu pakalpojumus klientam. Vai tas nozīmē, ka sagatavojat viņu komunikācijai ar bankām – konsultējat par iespējamajiem AML jautājumiem bankās?

Mēs nodrošinām, lai klienta finanšu plūsma nekavētos un, protams, prognozējam jautājumus, kuri bankām varētu rasties, bet arī apzināmies, ka vienmēr var būt negaidīti jautājumi. Galvenais ir spēt operatīvi atbildēt bankai vai finanšu darbības uzraugošai iestādei uz visiem to interesējošiem jautājumiem, lai klienta finanšu plūsma netiktu kavēta. Tad, kad esam ar klientu noslēguši līgumu par sadarbību, esam par viņu pārliecināti un atbildam viņa priekšā.

Vai tiks izstrādāti kādi produkti Latvijas tirgum?

Ir, protams, pamatpiedāvājums, kas attiecināms uz korporatīvajiem klientiem, kas ir Baltijā. Mums ir sadarbības partneri gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tajā pašā laikā "Gerlionti grupa" plāno pakalpojumus arī cita tipa klientiem, piemēram, studentiem, pensionāriem vai pašvaldībām. Mēs gribam izveidot produktus Latvijas tirgum. Esam izpētījuši citu valstu pieredzi, kur maksājumu kompānijām ir laba sadarbība, piemēram, ar pašvaldībām. Konkrēti runājot, tās var būt maksājumu sistēmas iedzīvotājiem konkrētas pašvaldības teritorijā, kuras viegli var pārraudzīt pašvaldība un iedzīvotāji ērti var izmantot. Piemēram, atkritumu izvešanas maksājumi, komunālo pakalpojumu apmaksa un citas lietas - to visu var apvienot vienā maksājumu sistēmā, pat nodokļu nomaksa tur var būt. Galvenais, lai produkts būtu ērts iedzīvotājam. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav jāzina 10 paroles dažādās vietnēs, bet ir viena lietotne telefonā, ar kuru visu var izdarīt. Protams, būtisks noteikums ir panākt situāciju, kad iedzīvotājam tas praktiski neko nemaksā.

Jau top jaunā lietotne "GerliPay", kas tiks klientiem prezentēta šovasar. Tā atvieglos maksājumu veikšanu un skaidri parādīs mūsu ieceres. "GerliPay" platforma tiks piedāvāta starptautiskajā tirgū.

IT risinājumi nav lēts pasākums. Esat piesaistījuši investīcijas šiem mērķiem?

Pērn grupas uzņēmumu atbalstam tika piesaistīti 2 miljoni eiro. Šogad plānojam piesaistīt investīcijas līdz 5 miljoniem eiro, lai attīstītu visus iecerētos produktus, kā arī lai noslēgtu maksājumu licenču kārtošanu. Mēs tiecamies uz augstiem mērķiem un apzinātiem soļiem uz tiem virzāmies!

Kādi tad ir cerētie apgrozījuma plāni?

Iegūt apgrozījumu ap pusmiljardu eiro pasaules tirgū ir divu līdz trīs mēnešu jautājums, tikai pakalpojuma pieteikumam ir jābūt pamatotam ar perfektām programmām un maksājumu licencēm. Tas, protams, prasa laiku. Katras jaunas maksājumu licences saņemšana aizņem vismaz gadu. Grupai ir ambīcijas un plāni un ir reāla darbība, kas parāda, ka uzņēmums spēj izdarīt lietas un panākt rezultātu.

"Gerlionti grupa" atbalsta sportu, konkrēti - "101 Fighting Championship". Kādēļ cīņas sports, kādēļ ne futbols vai hokejs?

Uzņēmuma īpašnieki paši savulaik ir nodarbojušies ar boksu. Tā ir ne tikai viņu aizraušanās, bet arī stratēģiskās domāšanas bāze. Bokss ir viens no pirmajiem olimpiskajiem sporta veidiem, ar pirmsākumiem antīkās grieķu olimpiādēs. Tā nav tikai dūru cīņa vai fiziskā sagatavotība, tā ir pirmkārt jau uzvarētāja taktikas izkopšana un kontrole pār pretinieku. "Gerlionti gupas" īpašnieku iecere popularizēt tieši šo sporta veidu neapstājas pie pasākumu rīkošanas. Darbības plānā ir atbalstīt reģionālos boksa klubus, jo sevišķi bērnu un jauniešu sekcijas. Mērķis ir izveidot jauniešu sacensības, kuru noslēgums, tāpat kā pieaugušajiem, varētu notikt "Arēnā Rīga".

INFORMĀCIJAI

"Gerlionti grupa" – dibināta 2014. gadā.

Interneta vietne: www.gerlionti.group

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā pusgadā - 45,2 miljoni eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 45,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,8 reizes mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.jūnijā bija 22,308 miljardi eiro, kas ir par 5% jeb 1,06 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,248 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,372 miljardi eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,23 miljardus eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 141,4 miljoni eiro, kas ir par 27% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 72,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 27,7 miljonu eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.jūlijā bija 22,257 miljardi eiro, kas ir par 3,8% jeb 805,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,451 miljards eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,352 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada.

Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,22 miljardus eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 132,2 miljoni eiro, kas ir par 33,1% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūlija beigās bija 13,471 miljards eiro, kas ir par 7,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,466 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,005 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 93 miljonu eiro peļņu, kas ir par 47,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 20,1 miljona eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.augustā bija 22,379 miljardi eiro, kas ir par 3,9% jeb 840,1 miljonu eiro vairāk nekā 2019.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,539 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,404 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,265 miljardus eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 138,9 miljoni eiro, kas ir par 32,3% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 13,601 miljards eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,628 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 973 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad sešos mēnešos izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, informēja FID.

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā. Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām, informē komisijas pārstāvji.

FKTK tikšanās ar kapitāla tirgus dalībniekiem turpināsies līdz šīs vasaras vidum, pēc tam tiks apkopoti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi turpmākajām nepieciešamajām darbībām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile atzina, ka, Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir maz attīstīts kapitāla tirgus, par ko liecina, piemēram, salīdzinoši zemā tirgus kapitalizācija pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu.

"Lai apzinātu tirgū esošo problemātiku un to risinātu, FKTK aicinājusi nozares ekspertus sniegt savu redzējumu par iespējām kapitāla tirgus attīstībai, daloties savās atziņās par kapitāla tirgu Latvijā, tā izaicinājumiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Mums ir svarīgi sadzirdēt konkrētus ieteikumus, kas būtu ieviešami kapitāla tirgus attīstības jomā, veicinot regulēta tirgus kā kapitāla piesaistes avota popularitāti un pilnveidotu piekļuvi regulētam tirgum gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem," norāda S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) publiskotajā nostājā par darbaspēka jautājumiem aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti.

ĀIPL ieskatā, Latvijā ir jāmaina cilvēkresursu pārvaldības ietvars, proti, NVA ir jākalpo par vienotu Latvijas cilvēkresursu pārvaldības platformu.

"Pieejamajam darbaspēkam un darba devējiem ir nepieciešama vienota platforma - cilvēkresursu pārvaldības modelis, lai valsts palīdzētu nenodarbinātajiem ātrāk atgriezties darba tirgū, mazinot pabalstu slogu valsts budžetam," pauž ārvalstu investori.

ĀIPL norāda, ka pašreizējā NVA darba tirgus platforma nav efektīva, jo tā pilnībā neatbilst mūsdienu saziņas platformu prasībām, tai trūkst komunikācijas iespēju un redzamības. Padome rosina izstrādāt spēcīgu stratēģiju, veidojot vienotu platformu un iesaistot publisko un privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Šuj vintage tērpus maziem un lieliem

Ilze Žaime, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Martā Latvijas tūristu mītnēs viesu skaits samazinājies par 62,7 %

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 64 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 62,7 % mazāk nekā 2019. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar pagājušā gada martu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 58,2 % un bija 141,6 tūkst. nakšu.

Šajā martā apkalpoti 33,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 70,5 % mazāk nekā pagājušā gada martā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 65 % un bija 81 tūkst. nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (20,7 %), Lietuvas (10,1 %), Igaunijas (9,6 %), Vācijas (7,3 %), Apvienotās Karalistes (7 %), Ukrainas (4 %), Somijas (3,9 %).

2020. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 30,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 47,3 % mazāk nekā 2019. gada martā. Vietējo ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par 43,5 % un bija 60,5 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā 2020. gada pavasarī pasaule saskārās ar izaicinājumu, ko nesa COVID-19 vīrusa uzliesmojums. Vīrusa uzliesmojums ir nesis daudz zaudējumus vietējiem uzņēmējiem ; dažiem nācās pat sēgt savu darbību , bet citiem paļauties uz e- komerciju. Kopējais kafijas automātu tirgus aprīlī sarucis par 11%, bet, efektīvi pielāgojot stratēģiju neparedzētajiem apstākļiem un koncentrējoties uz interneta veikala attīstīšanu, kafijas un kafijas automātu mazumtirdzniecības ķēdes Kafijas Draugs pārdošanas rezultāti šajā laikā piauguši par vairāk nekā 100%, neskatoties uz ierasti kluso sezonu. Pateicoties pēdējo mēnešu straujajam pārdošanas kāpumam, Kafijas Draugs ir kļuvis par līderi kafijas automātu tirdzniecībā Baltijas valstīs un plāno paplašināt savu interneta veikala pakalpojumus.

Visā Baltijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies kafijas kultūra, un cilvēki arvien vairāk apzinās, kas ir laba kafija, un vēlas tikpat kvalitatīvu kafiju kā kafejnīcās, dzert arī savās mājās.

“Specializētais kafijas automātu tirgus Baltijā ir diezgan jauns, un, lai arī kafijas automātus ir iespējams iegādāties gandrīz visos sadzīves tehnikas veikalos, specializētie veikali var piedāvāt augstas kvalitātes produktus, pakalpojumus un konsultācijas, kuras citi veikali nespēj. Pēc mūsu pieredzes vidējais laika posms, kurā klients izlemj iegādāties kafijas automātu, ir 2 gadi, taču pandēmijas laika ierobežojumi apmeklēt iecienītās kafejnīcas daudzos gadījums bija nepieciešamā motivācija pirkuma veikšanai,” skaidro Kristaps Zeibots, Kafijas Draugs Biznesa klientu pārdošanas daļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru