Jaunākais izdevums

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Praktiski ko nozīmē finanšu konsjerža pakalpojums?

Piemēram, ir Latvijas vai jebkurš citas valsts uzņēmums, kas vēlas sākt savu ekonomisko darbību Polijas tirgū ar pakalpojumiem vai precēm, bet ir pieredzes un zināšanu trūkums par konkrēto tirgu un tā specifiku. "Gerlionti grupa" meklē gan sadarbības partnerus, gan piegādātājus un pircējus, gan grāmatvežus un juristus - visu, kas attiecīgā uzņēmuma darbībai konkrētajā tirgū ir nepieciešams. Nereti uzņēmumam ir vajadzīga arī finanšu pavadība, lai varētu veikt maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem. Tieši tāpēc 2018. gada nogalē tika saņemta maksājumu iestādes licence Polijā. Šis visu minēto pakalpojumu klāsts tad arī ir finanšu konsjeržs.

Maksājumu licence - tāda pati kā bankai?

Salīdzināt ir labāk ar tādu maksājumu iestādi kā "Revolut". Saskaņā ar licences nosacījumiem mums Polijā uz doto brīdi ir tā sauktā mazā maksājumu iestāde, kurai ir limitētas transakcijas, ko drīkst veikt. Patlaban Polijā virzāmies uz nacionālās maksājumu iestādes licences saņemšanu, kas nozīmē to, ka tiesības maksājumu ziņā būs gandrīz tādas pašas kā bankai. Doto procesu Polijā koordinē mūsu sadarbības stratēģiskais partneris uzņēmums "Taxalia Group Sp. z o.o.". Nacionālo maksājumu iestādes licenci Polijā plānojam saņemt 2021. gadā. Atšķirība no bankas maksājumu iestādei ir tāda, ka mēs nedrīkstam pieņemt depozītus no klientiem, bet maksājumus varam veikt tāpat kā banka. "Gerlionti grupai" maksājumu veikšana ir tikai papildu pakalpojums, kas loģiski bagātina kopējo uzņēmuma piedāvājumu portfeli.

Maksājumi laikā, kad visā pasaulē notiek naudas atmazgāšanas apkarošana, šķiet ietilpīga uzņēmuma pakalpojumu daļa. Jūs nodarbojaties arī ar "Anti Monay Laundering" (AML) lietām un ar to saistīto jomu "Know your client "(KYC)?

Mūsu uzņēmuma piedāvājums ir unikāls. "Gerlionti grupa" noteikti ir viena no retajiem Eiropā, kas piedāvā šādu pakalpojumu grozu vienkopus. Proti, mēs veicam gan finanšu konsjerža misiju, gan nodrošinām pilnu KYC un AML procedūru klāstu un gala rezultātā arī tehniski veicam finanšu pārskaitījumus, ja tas nepieciešams. Ir uzņēmumi, kas piedāvā pārskaitījumus, ir, kas sola konsultēt AML jautājumos, ir citi finanšu piedāvājumi. Pie mums ir pilns pakalpojumu klāsts uzņēmējam, lai viņš spētu darboties tirgū gan lokāli, gan globāli. Mums ir radīti atbilstoši IT produkti, kas saslēdzas ar bankām, un no sava konta klients var pārvaldīt visus maksājumus un pārskatīt gan dokumentu, gan finanšu plūsmu.

Grupas uzņēmums ir arī Singapūrā. Kāds ir šīs sadaļas uzdevums?

Singapūras uzņēmumam jau ir lielās maksājumu iestādes licence. Faktiski tas nozīmē, ka no Singapūras uzņēmuma mēs varam veikt maksājumus visā pasaulē. Šī uzņēmuma specializācija ir Āzijas tirgus, jo ļoti daudziem mūsu klientiem ir sadarbības partneri Āzijā. Singapūras uzņēmums nodrošina maksājumu veikšanu. Saprotams, ka, parādoties lielai licencei Eiropā, mums būs vieglāk strādāt, jo tādējādi mēs varēsim piesaistīt jaunus klientus un piedāvāt jaunus produktus. Šobrīd grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums.

Tādēļ arī interesējos! Kas ir "Gerlionti grupa" Latvijā? Tā būs maksājumu iestāde? Kādu funkciju veic Latvijas uzņēmums grupā?

Latvijas uzņēmums pamatā tika veidots ar nolūku nodrošināt visas sistēmas izveidi, papildināšanu un apkalpošanu mūsu maksājumu iestādēm. Šeit mēs līgstam datorspeciālistus, domājam par to, kā uzņēmums darbosies. Te ir tehniskā atbalsta stacija, AML speciālisti, programmatūra, te rodas IT risinājumi.

Latvijas programmētāji izmaksā lētāk nekā Polijā?

Nē! "Gerlionti grupas" īpašnieki ir no Latvijas. Programmētāji Polijā ir pieejami par nedaudz zemāku samaksu, bet īpašnieku uzstādījums ir veidot darba vietas Latvijā. Ir fundamentāli pateikts, ka uzņēmuma smadzenes atrodas te – Rīgā. Jā, Polijas uzņēmums ir galvenais birojs, jo tur ir visaktīvākā darbība, bet IT sistēmas tiks radītas un apkalpotas te - Latvijā. Atceraties dziesmas vārdus – ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu? Lūk, šis ir tas "Gerlionti grupas" īpašnieku grauds Latvijas zemē.

Vai maksājumu sistēmas, ar kurām strādājat Polijā un Singapūrā, ir radītas te – Latvijā?

Jā, tie IT produkti, kur klients var ieiet un apskatīt visus savus kontus, maksājumus, komunikāciju ar speciālistiem, tie ir tapuši Latvijā. Šo sistēmu veido un pilnveido Latvijas datorspeciālisti. Arī KYC un AML starptautiski sertificētie speciālisti ir šeit - Rīgā.

Tas nozīmē, ka visas AML pārbaudes klientiem veic Latvijā?

Jā. Tā ir ļoti svarīga uzņēmuma darbības sastāvdaļa patlaban. Gan bankām, gan maksājumu iestādēm ir perfekti jāzina savi klienti un jāspēj viņiem palīdzēt šajā jomā. Ir jābūt pārliecinātam gan par klienta līdzekļu izcelsmi, gan par biznesu. Praktiski par klientu ir jāzina viss no A līdz Z. Latvijas uzņēmumā ir starptautiski sertificēti speciālisti, kuriem ir sertifikāti, kas atļauj atbildēt par klienta dokumentu plūsmu, analizēt darījumus atbilstoši starptautiskajām AML regulām. Jebkurš mūsu klients pirms sadarbības uzsākšanas tiek detalizēti pārbaudīts un izpētīts no AML speciālistu puses. Tiek pārbaudīts viss - gan par uzņēmumu, gan par personu, gan naudas izcelsmi.

Vai "Gerlionti grupa" šobrīd sniedz finanšu pakalpojumus Latvijā?

Pagaidām nē. Patlaban tiek veidota IT sistēma, kā arī uzņēmums nodarbojas ar klientu dokumentu pārbaudi. "Gerlionti grupas" attīstības plānā ir izveidot vairākus interesantus produktus tieši Baltijas tirgum. Maksājumu licences iegūšana Latvijā ir nākotnes jautājums, tāpēc pagaidām šo pakalpojumu Latvijā nepiedāvājam.

Saredzat kādas atšķirības licences iegūšanas kārtībā Latvijā un citviet?

Kopumā viss jau ir līdzīgi, jo regula par AML/KYC un citām prasībām ir starptautiska un būtisku atšķirību valstīs nav. Mūsu kompānija neplāno izvēlēties Lietuvu vai Igauniju kā licences iegūšanas vietu Baltijā, jo tas nav nepieciešams. Ar likumiem te viss ir daudz maz kārtībā un nodokļu politika ir pietiekami progresīva. Visur administratīvais process ir ilgs un prasa lielu atbildību un pacietību. Ar AML/KYC prasībām Polijā ir līdzīgi. Ir jābūt pārliecībai par klienta līdzekļu izcelsmi, ir jāzina savs klients. Tāds ir noteikums, un tas ir jāpilda.

Jūs sniedzat finanšu pakalpojumus klientam. Vai tas nozīmē, ka sagatavojat viņu komunikācijai ar bankām – konsultējat par iespējamajiem AML jautājumiem bankās?

Mēs nodrošinām, lai klienta finanšu plūsma nekavētos un, protams, prognozējam jautājumus, kuri bankām varētu rasties, bet arī apzināmies, ka vienmēr var būt negaidīti jautājumi. Galvenais ir spēt operatīvi atbildēt bankai vai finanšu darbības uzraugošai iestādei uz visiem to interesējošiem jautājumiem, lai klienta finanšu plūsma netiktu kavēta. Tad, kad esam ar klientu noslēguši līgumu par sadarbību, esam par viņu pārliecināti un atbildam viņa priekšā.

Vai tiks izstrādāti kādi produkti Latvijas tirgum?

Ir, protams, pamatpiedāvājums, kas attiecināms uz korporatīvajiem klientiem, kas ir Baltijā. Mums ir sadarbības partneri gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tajā pašā laikā "Gerlionti grupa" plāno pakalpojumus arī cita tipa klientiem, piemēram, studentiem, pensionāriem vai pašvaldībām. Mēs gribam izveidot produktus Latvijas tirgum. Esam izpētījuši citu valstu pieredzi, kur maksājumu kompānijām ir laba sadarbība, piemēram, ar pašvaldībām. Konkrēti runājot, tās var būt maksājumu sistēmas iedzīvotājiem konkrētas pašvaldības teritorijā, kuras viegli var pārraudzīt pašvaldība un iedzīvotāji ērti var izmantot. Piemēram, atkritumu izvešanas maksājumi, komunālo pakalpojumu apmaksa un citas lietas - to visu var apvienot vienā maksājumu sistēmā, pat nodokļu nomaksa tur var būt. Galvenais, lai produkts būtu ērts iedzīvotājam. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav jāzina 10 paroles dažādās vietnēs, bet ir viena lietotne telefonā, ar kuru visu var izdarīt. Protams, būtisks noteikums ir panākt situāciju, kad iedzīvotājam tas praktiski neko nemaksā.

Jau top jaunā lietotne "GerliPay", kas tiks klientiem prezentēta šovasar. Tā atvieglos maksājumu veikšanu un skaidri parādīs mūsu ieceres. "GerliPay" platforma tiks piedāvāta starptautiskajā tirgū.

IT risinājumi nav lēts pasākums. Esat piesaistījuši investīcijas šiem mērķiem?

Pērn grupas uzņēmumu atbalstam tika piesaistīti 2 miljoni eiro. Šogad plānojam piesaistīt investīcijas līdz 5 miljoniem eiro, lai attīstītu visus iecerētos produktus, kā arī lai noslēgtu maksājumu licenču kārtošanu. Mēs tiecamies uz augstiem mērķiem un apzinātiem soļiem uz tiem virzāmies!

Kādi tad ir cerētie apgrozījuma plāni?

Iegūt apgrozījumu ap pusmiljardu eiro pasaules tirgū ir divu līdz trīs mēnešu jautājums, tikai pakalpojuma pieteikumam ir jābūt pamatotam ar perfektām programmām un maksājumu licencēm. Tas, protams, prasa laiku. Katras jaunas maksājumu licences saņemšana aizņem vismaz gadu. Grupai ir ambīcijas un plāni un ir reāla darbība, kas parāda, ka uzņēmums spēj izdarīt lietas un panākt rezultātu.

"Gerlionti grupa" atbalsta sportu, konkrēti - "101 Fighting Championship". Kādēļ cīņas sports, kādēļ ne futbols vai hokejs?

Uzņēmuma īpašnieki paši savulaik ir nodarbojušies ar boksu. Tā ir ne tikai viņu aizraušanās, bet arī stratēģiskās domāšanas bāze. Bokss ir viens no pirmajiem olimpiskajiem sporta veidiem, ar pirmsākumiem antīkās grieķu olimpiādēs. Tā nav tikai dūru cīņa vai fiziskā sagatavotība, tā ir pirmkārt jau uzvarētāja taktikas izkopšana un kontrole pār pretinieku. "Gerlionti gupas" īpašnieku iecere popularizēt tieši šo sporta veidu neapstājas pie pasākumu rīkošanas. Darbības plānā ir atbalstīt reģionālos boksa klubus, jo sevišķi bērnu un jauniešu sekcijas. Mērķis ir izveidot jauniešu sacensības, kuru noslēgums, tāpat kā pieaugušajiem, varētu notikt "Arēnā Rīga".

INFORMĀCIJAI

"Gerlionti grupa" – dibināta 2014. gadā.

Interneta vietne: www.gerlionti.group

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 2,89 miljonus nakšu, kas ir par 47,6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2020.gada sākumā - janvārī un februārī viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī no 12.marta un vēlāk no 9.novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, līdz ar to vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.

2020.gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 715 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 63,3% mazāk nekā 2019.gadā. To pavadīto nakšu skaits bija 1,5 miljoni - kritums par 60,9%. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (178,4 tūkst.), Igaunijas (137,4 tūkst.), Krievijas (72,5 tūkst.), Somijas (68,8 tūkst.), Vācijas (53,4 tūkst.), Apvienotās karalistes (25,4 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nolikusi uz pauzes arī medicīnas tūrismu. Pakalpojumi medicīnas tūristiem nav pieejami līdz nākamajiem valdības lēmumiem.

Līdzīgi kā atpūtas tūrismā, arī medicīnas tūrismā Covid-19 ierobežojumu dēļ jau pavasarī krasi samazinājās ārvalstu pacientu skaits.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka vasarā šī situācija nedaudz normalizējās un ārvalstu pacienti īstenoja ārstēšanos Latvijas ārstniecības iestādēs. Septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, kas ļāva uzņemt ārvalstu pacientus bez pašizolācijas, bez karantīnas ievērošanas. Taču grozījumi tika atcelti, aizvadītajās nedēļās Latvijā ieviešot stingrākus ierobežojumus. Līdz ar to virkne ārvalstu pacientu, kas plānoja savu ārstēšanos Latvijā, decembrī un janvārī nevar atbraukt, jo atkal ir ierobežojumi, kas to liedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 56,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 26,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 31.martā bija 24,285 miljardi eiro, kas ir par 17,1% jeb 3,556 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,828 miljardi eiro.

Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,075 miljardi eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,956 miljardus eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 119,5 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 151,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 19,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.novembrī bija 23,151 miljards eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,82 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,331 miljards eiro.

Novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,402 miljardi eiro, kas ir par 4,6% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,267 miljardus eiro, kas ir par 4,3% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 135,2 miljoni eiro, kas ir par 24,5% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 120,3 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 13 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 30.jūnijā bija 24,212 miljardi eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,904 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 22,308 miljardi eiro.

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,029 miljardi eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,918 miljardus eiro, kas ir par 6,1% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 111,6 miljoni eiro, kas ir par 21,1% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 72,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 27,7 miljonu eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.jūlijā bija 22,257 miljardi eiro, kas ir par 3,8% jeb 805,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,451 miljards eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,352 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada.

Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,22 miljardus eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 132,2 miljoni eiro, kas ir par 33,1% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūlija beigās bija 13,471 miljards eiro, kas ir par 7,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,466 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,005 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 93 miljonu eiro peļņu, kas ir par 47,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 20,1 miljona eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 31.augustā bija 22,379 miljardi eiro, kas ir par 3,9% jeb 840,1 miljonu eiro vairāk nekā 2019.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,539 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,404 miljardi eiro, kas ir par 5,3% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,265 miljardus eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 138,9 miljoni eiro, kas ir par 32,3% mazāk. No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 13,601 miljards eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 12,628 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 973 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 105,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 45,9% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 12,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.septembrī bija 22,736 miljardi eiro, kas ir par 5,7% jeb 1,235 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,501 miljards eiro.

Septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,437 miljardi eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,298 miljardus eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 139,4 miljoni eiro, kas ir par 23,6% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā pusgadā - 45,2 miljoni eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 45,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,8 reizes mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2020.gada 30.jūnijā bija 22,308 miljardi eiro, kas ir par 5% jeb 1,06 miljardiem eiro vairāk nekā 2019.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 21,248 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,372 miljardi eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,23 miljardus eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 141,4 miljoni eiro, kas ir par 27% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru