Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Piemēram, šogad maijā reģistrētā lietuviešu "We Block UAB" filiāle Latvijā. Lai arī reģistrēta vien neilgi pirms likuma grozījumu stāšanās spēkā, filiāle nav norādījusi savus patiesos labuma guvējus. Lursoft izpētījis, ka "UAB We Block" Latvijas filiāle nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību un novembra beigās tā bija uzkrājusi 24,78 tūkstošus eiro lielu nodokļu parādu.

Analizējot ārvalstu komersantu filiāļu datus, redzams, ka tieši tuvējo kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - uzņēmumi ir visaktīvākie filiāļu reģistrētāji Latvijā. Lursoft izpētījis, ka no tām 604 ārvalstu komersantu filiālēm, kuras līdz šim nav paziņojušas patiesos labuma guvējus, 150 pārstāv uzņēmumus no Igaunijas, bet vēl 115 - no Lietuvas. Filiāles Latvijā arī reģistrējuši uzņēmumi no Ķīnas, Portugāles, Honkongas u.c. valstīm.

Visbiežāk ārvalstu komersantu filiāles Latvijā nodarbojas ar datorprogrammēšanu, kā arī būvniecību un nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Arī lielāko nodokļu maksātāju vidū starp visām ārvalstu komersantu filiālēm izvirzījusies datorprogrammēšanas nozarē strādājošā "Accenture" Latvijas filiāle. VID sniegtā informācija liecina, ka "Accenture" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā pieauguši līdz 24,54 milj. EUR. Filiāle aizvadītajā gadā nodarbinājusi 1614 darbiniekus. Jānorāda, ka nodarbināto skaits "Accenture" Latvijas filiālē ar katru gadu pieaug - ja 2016.gadā tie bijuši 917 darbinieki, tad 2017.gadā 1210 nodarbinātie, bet 2018.gadā - jau 1496 darbinieki.

Kopumā, pēc Lursoft aprēķiniem, visas ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šā gada 1.decembrim vēl nebija atklājušas savus patiesā labuma guvējus, 2019.gadā kopā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājušas 95,41 milj. eiro. To vidū 16 ārvalstu komersantu filiāles katra nodokļos aizvadītā gada laikā samaksājusi vairāk nekā 1 miljonu eiro. Minētās filiāles pērn kopā ar darba vietām nodrošinājušas teju 4 tūkstošus darbinieku, tāpēc var uzskatīt, ka to izslēgšana no reģistra vai pat darbības apturēšana uz laiku varētu būtiski ietekmēt gan klientus un piegādātājus, gan darbiniekus.

Kā jau iepriekš minēts, visām ārvalstu komersantu filiālēm līdz 2020.gada beigām Uzņēmumu reģistrā jānorāda informācija par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vai arī, pretējā gadījumā, tām draud izslēgšana no reģistra. Tiesa, atsevišķu filiāļu turpmākā darbība jau šobrīd ir apturēta vai apgrūtināta, jo, kā liecina Lursoft pētījums, tām reģistrēta darbības izbeigšana, saimnieciskās darbības apturēšana.

Pēc apkopotās informācijas, saimnieciskā darbība šobrīd apturēta 46 jeb nepilniem 8% no visām ārvalstu komersantu filiālēm, kas nav reģistrējušas savus patiesos labuma guvējus. Daļai no tām reģistrēti arī nodokļu parādi. Lielākais nodokļu parādnieks starp visām ārvalstu komersantu filiālēm ir kompānijas "Duty Free Trading LLP" filiāle Latvijā. Lursoft izziņas dati rāda, ka šā gada 8.oktobrī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde pieņēmusi lēmumu par filiāles saimnieciskās darbības apturēšanu, nosakot, ka no šā gada 16.oktobra tā vairs nevar veikt darījumus. Kompānijas "Duty Free Trading LLP" filiāles Latvijā nodokļu parāds novembra beigās sasniedza jau 2,07 miljonus eiro. Filiāle, kas nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializētās vairumtirdzniecību, pērn nodarbināja 1 strādājošo.

Lursoft norāda, ka vairāk nekā 1000 eiro liels nodokļu parāds reģistrēts 57 ārvalstu komersantu filiālēm, savukārt to kopējais nodokļu parāds uz šā gada 7.novembri veidoja 3,45 miljonus eiro.

Runājot par apgrūtinājumiem, 22 ārvalstu komersantu filiālēm reģistrēti arī nodrošinājumi. Tie lielākoties paredz liegumu veikt filiāles reorganizāciju, reģistrēt komercķīlas vai tās pārjaunot, kā arī reģistrēt komercreģistrā filiāles slēgšanu, kā tas ir "Nordic Toolbox" Latvijas filiāles gadījumā. VID piemērotais nodrošinājums filiālei reģistrēts aizvadītā gada maijā, savukārt kopš š.g. janvāra filiālei vairs nav aktuālu amatpersonu. Jānorāda, ka šobrīd no visām ārvalstu komersantu filiālēm, 29 nav aktuālu amatpersonu, tāpēc to pilnvērtīga darbība jau tagad faktiski ir apgrūtināta, savukārt vēl daļai filiāļu darbība varētu tikt izbeigta tuvākajā laikā, ja tās nebūs izpildījušas likuma prasības un reģistrējušas savus patiesos labuma guvējus.

Tāpēc Lursoft atgādina, ka līdz šā gada beigām ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas Latvijā reģistrējušas savas filiāles vai pārstāvniecības, ir jāatklāj patiesos labuma guvējus.

Gadījumā, ja tas netiks izdarīts, filiāle vai pārstāvniecība, Uzņēmumu reģistram uzsākot vienkāršotās likvidācijas procesu, tiks izslēgta no reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez kristāldzidras reputācijas draudēs atbrīvošana no īpašuma

Māris Ķirsons, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, notiks atbrīvošana no īpašuma.

Kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, apdrošināšanas, grāmatvedības, nekustamo īpašumu, nodokļu konsultantu un citu likuma subjektu patiesā labuma guvēji nevarēs būt personas ar apšaubāmu reputāciju, tās vērtēšanas kārtību un kritērijus noteiks valdība.

Ja šo jomu uzņēmumu patiesā labumu guvēju reputācija nebūs nevainojama, viņus atbrīvos no īpašuma. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītie un pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Uzņēmēji, tiesību eksperti norāda uz būtiskiem īpašuma tiesību ierobežojumiem un kārtējo mēģinājumu pārcensties, par ko perspektīvā atkal varētu būt daudz neskaidrību. Atbildīgā komisija atzina minēto grozījumu projektu par steidzamu un noteica, ka tā izskatīšana jāietver Saeimas attālinātās ārkārtas sēdes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 5 lielākie pērn reģistrētie uzņēmumi

Db.lv, 05.01.2021

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, kas kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

  • 1. SIA “Orkla Biscuit Production”: 20 milj. EUR;
  • 2. SIA “Marijas 2”: 14,50 milj. EUR;
  • 3. SIA “LEH INV.CSP”: 7,15 milj. EUR;
  • 4. SIA “RL2A”: 6,11 milj. EUR;
  • 5. SIA “Ulmana 115”: 4,79 milj.EUR.

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" emitēs obligācijas par pieciem miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nenodrošinātajām obligācijām būs 1000 eiro nominālvērtība un kupona gada likme - 9,75%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2023.gada 25.augusts.

Obligāciju emisija būs slēgtais piedāvājums ar minimālo ieguldījuma apjomu 100 000 eiro. Emisijas datums ir piektdien, 9.jūlijs.

Obligāciju izvietošanu organizē "Signet Bank".

"DelfinGroup" apgrozījums 2021.gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 6,018 miljonus eiro, neto peļņa bija 0,804 miljoni eiro, bet kredītportfelis - 32 miljoni eiro. EBITDA palielinājās par 21%, pieaugot līdz 2,5 miljoniem eiro, bet peļņa pirms nodokļiem sasniedza 1,1 miljonus eiro, kas ir kāpums par 6% salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Policijas lietvedībā nonākušas mežu uzpircēja Dizozols iespējamās blēdības

Db.lv, 14.10.2021

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos, vēsta portāls nra.lv.

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Kā vēsta portāls, Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols” amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā.

Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA FC “Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro, raksta nra.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bez paslēpēm banku darījumos

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Dažādu valstu bankas saņem sodus par to klientu darījumiem, kuri veikti pirms 5 - 7 gadiem. Taču koruptīviem nodarījumiem ārzemēs nebūs noilguma.

Lietuvā joprojām nav patiesā labuma guvēju reģistra. Sava veida “astes” ir arī Igaunijai. Latvija visu ir izpildījusi, un reizēm tas raisa neizpratni no kaimiņvalstīm.

Lai arī atsevišķiem uzņēmumiem bankas ir slēgušas kontus, tie nav masveida gadījumi, intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks. Viņš norāda, ka bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, jo visām iespējamām dzīves situācijām vienāda noteikumu piemērošana nav iespējama.

Publiskajā un vēl vairāk nepubliskajā telpā klejo dažādi stāsti par uzņēmumiem, kuriem banka pieprasījusi par darījumu partneri informāciju, ko teju vai neiespējami iegūt, un pat slēgusi kontu. Kā vērtējat šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biznesa attīstībai Capital aizņemas 1,3 miljonus eiro

Db.lv, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un spētu nodrošināt pandēmijas laikā augošo pieprasījumu, Luminor banka piešķīrusi 1,3 miljonus eiro vienam no vadošajiem Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem AS Capital.

Pandēmijas laikā uzņēmums veiksmīgi attīstījis savus pakalpojumus un ir gatavs turpmākai izaugsmei.

AS Capital nodarbojas ar datoru ražošanu, moderno tehnoloģiju datu apstrādes un uzglabāšanas risinājumiem, kā arī piedāvā IT konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem. Sākoties ierobežojumiem un mācībām attālināti, strauji pieauga pieprasījums pēc datortehnikas – klēpjdatoriem, austiņām, vebkamerām –, un uzņēmumam izdevās apmierināt pieprasījumu, tādējādi kāpinot arī apgrozījumu. Savukārt darbs attālināti palielināja pieprasījumu pēc datu uzglabāšanas iekārtām, serveriem, mūsdienīgiem konferenču risinājumiem. AS Capital proaktīvi paredzēja jaunās klientu vajadzības, piedāvāja elastīgus risinājumus un sniedza papildu atbalstu lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā

Db.lv, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama apsardzes uzņēmuma faktiskais īpašnieks, saimnieciskās darbības veicējs un patiesā labuma guvējs, laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam kopumā divos apsardzes objektos Jelgavā un Ventspilī nodarbinātajiem darbiniekiem veica grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu gan skaidrā naudā, gan ar bankas pārskaitījumu 23 543,31 eiro apmērā.

Vienlaikus, īstenojot noziedzīgo nodarījumu, persona veica arī grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu uz savu personīgo kontu. Uzņēmums šajā laika periodā VID sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par uzņēmuma darbinieku darba algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nebanku kreditētāja DelfinGroup netiešo līdzīpašnieku kļuvusi Kesenfeldu ģimene

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas balzams par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs īpašumus pie Z-Towers

LETA, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs vēsturiskas ēkas blakus augstceltņu kompleksam "Z-Towers" Pārdaugavā, Rīgā.

Īpašumi Daugavgrīvas ielā 7 un 7B, kā arī Raņķa dambī 28 pārdoti "Z-Towers" kompleksa attīstītājkompānijas AS "Towers Construction Management" īpašniecei - Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam "SPI RE Holdings". Gan "Latvijas balzama", gan "SPI RE Holdings" patiesā labuma guvējs ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs Jurijs Šeflers.

"SPI RE Holdings" īpašumu iegādi skaidro ar iespējām integrēti veikt sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstību.Darījumu ir akceptējusi "Latvijas balzama" padome. Darījuma summa - 2,136 miljoni eiro - ir pamatota ar neatkarīgu vērtētāju slēdzienu, un to ir paredzēts apmaksāt pēc īpašuma tiesību pārreģistrēšanas zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru