Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Piemēram, šogad maijā reģistrētā lietuviešu "We Block UAB" filiāle Latvijā. Lai arī reģistrēta vien neilgi pirms likuma grozījumu stāšanās spēkā, filiāle nav norādījusi savus patiesos labuma guvējus. Lursoft izpētījis, ka "UAB We Block" Latvijas filiāle nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību un novembra beigās tā bija uzkrājusi 24,78 tūkstošus eiro lielu nodokļu parādu.

Analizējot ārvalstu komersantu filiāļu datus, redzams, ka tieši tuvējo kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - uzņēmumi ir visaktīvākie filiāļu reģistrētāji Latvijā. Lursoft izpētījis, ka no tām 604 ārvalstu komersantu filiālēm, kuras līdz šim nav paziņojušas patiesos labuma guvējus, 150 pārstāv uzņēmumus no Igaunijas, bet vēl 115 - no Lietuvas. Filiāles Latvijā arī reģistrējuši uzņēmumi no Ķīnas, Portugāles, Honkongas u.c. valstīm.

Visbiežāk ārvalstu komersantu filiāles Latvijā nodarbojas ar datorprogrammēšanu, kā arī būvniecību un nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Arī lielāko nodokļu maksātāju vidū starp visām ārvalstu komersantu filiālēm izvirzījusies datorprogrammēšanas nozarē strādājošā "Accenture" Latvijas filiāle. VID sniegtā informācija liecina, ka "Accenture" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā pieauguši līdz 24,54 milj. EUR. Filiāle aizvadītajā gadā nodarbinājusi 1614 darbiniekus. Jānorāda, ka nodarbināto skaits "Accenture" Latvijas filiālē ar katru gadu pieaug - ja 2016.gadā tie bijuši 917 darbinieki, tad 2017.gadā 1210 nodarbinātie, bet 2018.gadā - jau 1496 darbinieki.

Kopumā, pēc Lursoft aprēķiniem, visas ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šā gada 1.decembrim vēl nebija atklājušas savus patiesā labuma guvējus, 2019.gadā kopā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājušas 95,41 milj. eiro. To vidū 16 ārvalstu komersantu filiāles katra nodokļos aizvadītā gada laikā samaksājusi vairāk nekā 1 miljonu eiro. Minētās filiāles pērn kopā ar darba vietām nodrošinājušas teju 4 tūkstošus darbinieku, tāpēc var uzskatīt, ka to izslēgšana no reģistra vai pat darbības apturēšana uz laiku varētu būtiski ietekmēt gan klientus un piegādātājus, gan darbiniekus.

Kā jau iepriekš minēts, visām ārvalstu komersantu filiālēm līdz 2020.gada beigām Uzņēmumu reģistrā jānorāda informācija par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vai arī, pretējā gadījumā, tām draud izslēgšana no reģistra. Tiesa, atsevišķu filiāļu turpmākā darbība jau šobrīd ir apturēta vai apgrūtināta, jo, kā liecina Lursoft pētījums, tām reģistrēta darbības izbeigšana, saimnieciskās darbības apturēšana.

Pēc apkopotās informācijas, saimnieciskā darbība šobrīd apturēta 46 jeb nepilniem 8% no visām ārvalstu komersantu filiālēm, kas nav reģistrējušas savus patiesos labuma guvējus. Daļai no tām reģistrēti arī nodokļu parādi. Lielākais nodokļu parādnieks starp visām ārvalstu komersantu filiālēm ir kompānijas "Duty Free Trading LLP" filiāle Latvijā. Lursoft izziņas dati rāda, ka šā gada 8.oktobrī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde pieņēmusi lēmumu par filiāles saimnieciskās darbības apturēšanu, nosakot, ka no šā gada 16.oktobra tā vairs nevar veikt darījumus. Kompānijas "Duty Free Trading LLP" filiāles Latvijā nodokļu parāds novembra beigās sasniedza jau 2,07 miljonus eiro. Filiāle, kas nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializētās vairumtirdzniecību, pērn nodarbināja 1 strādājošo.

Lursoft norāda, ka vairāk nekā 1000 eiro liels nodokļu parāds reģistrēts 57 ārvalstu komersantu filiālēm, savukārt to kopējais nodokļu parāds uz šā gada 7.novembri veidoja 3,45 miljonus eiro.

Runājot par apgrūtinājumiem, 22 ārvalstu komersantu filiālēm reģistrēti arī nodrošinājumi. Tie lielākoties paredz liegumu veikt filiāles reorganizāciju, reģistrēt komercķīlas vai tās pārjaunot, kā arī reģistrēt komercreģistrā filiāles slēgšanu, kā tas ir "Nordic Toolbox" Latvijas filiāles gadījumā. VID piemērotais nodrošinājums filiālei reģistrēts aizvadītā gada maijā, savukārt kopš š.g. janvāra filiālei vairs nav aktuālu amatpersonu. Jānorāda, ka šobrīd no visām ārvalstu komersantu filiālēm, 29 nav aktuālu amatpersonu, tāpēc to pilnvērtīga darbība jau tagad faktiski ir apgrūtināta, savukārt vēl daļai filiāļu darbība varētu tikt izbeigta tuvākajā laikā, ja tās nebūs izpildījušas likuma prasības un reģistrējušas savus patiesos labuma guvējus.

Tāpēc Lursoft atgādina, ka līdz šā gada beigām ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas Latvijā reģistrējušas savas filiāles vai pārstāvniecības, ir jāatklāj patiesos labuma guvējus.

Gadījumā, ja tas netiks izdarīts, filiāle vai pārstāvniecība, Uzņēmumu reģistram uzsākot vienkāršotās likvidācijas procesu, tiks izslēgta no reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez kristāldzidras reputācijas draudēs atbrīvošana no īpašuma

Māris Ķirsons, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, notiks atbrīvošana no īpašuma.

Kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, apdrošināšanas, grāmatvedības, nekustamo īpašumu, nodokļu konsultantu un citu likuma subjektu patiesā labuma guvēji nevarēs būt personas ar apšaubāmu reputāciju, tās vērtēšanas kārtību un kritērijus noteiks valdība.

Ja šo jomu uzņēmumu patiesā labumu guvēju reputācija nebūs nevainojama, viņus atbrīvos no īpašuma. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītie un pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Uzņēmēji, tiesību eksperti norāda uz būtiskiem īpašuma tiesību ierobežojumiem un kārtējo mēģinājumu pārcensties, par ko perspektīvā atkal varētu būt daudz neskaidrību. Atbildīgā komisija atzina minēto grozījumu projektu par steidzamu un noteica, ka tā izskatīšana jāietver Saeimas attālinātās ārkārtas sēdes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 5 lielākie pērn reģistrētie uzņēmumi

Db.lv, 05.01.2021

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, kas kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

  • 1. SIA “Orkla Biscuit Production”: 20 milj. EUR;
  • 2. SIA “Marijas 2”: 14,50 milj. EUR;
  • 3. SIA “LEH INV.CSP”: 7,15 milj. EUR;
  • 4. SIA “RL2A”: 6,11 milj. EUR;
  • 5. SIA “Ulmana 115”: 4,79 milj.EUR.

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bez paslēpēm banku darījumos

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Dažādu valstu bankas saņem sodus par to klientu darījumiem, kuri veikti pirms 5 - 7 gadiem. Taču koruptīviem nodarījumiem ārzemēs nebūs noilguma.

Lietuvā joprojām nav patiesā labuma guvēju reģistra. Sava veida “astes” ir arī Igaunijai. Latvija visu ir izpildījusi, un reizēm tas raisa neizpratni no kaimiņvalstīm.

Lai arī atsevišķiem uzņēmumiem bankas ir slēgušas kontus, tie nav masveida gadījumi, intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks. Viņš norāda, ka bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, jo visām iespējamām dzīves situācijām vienāda noteikumu piemērošana nav iespējama.

Publiskajā un vēl vairāk nepubliskajā telpā klejo dažādi stāsti par uzņēmumiem, kuriem banka pieprasījusi par darījumu partneri informāciju, ko teju vai neiespējami iegūt, un pat slēgusi kontu. Kā vērtējat šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā

Db.lv, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu apsardzes uzņēmumā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama apsardzes uzņēmuma faktiskais īpašnieks, saimnieciskās darbības veicējs un patiesā labuma guvējs, laika posmā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam kopumā divos apsardzes objektos Jelgavā un Ventspilī nodarbinātajiem darbiniekiem veica grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu gan skaidrā naudā, gan ar bankas pārskaitījumu 23 543,31 eiro apmērā.

Vienlaikus, īstenojot noziedzīgo nodarījumu, persona veica arī grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu uz savu personīgo kontu. Uzņēmums šajā laika periodā VID sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par uzņēmuma darbinieku darba algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Komentāri

Pievienot komentāru