Eksperti

Kādas prasmes būs pieprasītas rītdienas darba tirgū?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

Jau šobrīd redzam, kā mainās gan darbavietas, gan paši strādājošie. Un tas, ka automatizācija atņems darba vietas speciālistiem, kuru darba pienākumos ir konkrētu, viegli automatizējamu funkciju veikšana, ir neizbēgami. Tā, piemēram, ja uzņēmumā ir vairāki grāmatveži, tad par savu darbu vairāk drošs var būt galvenais grāmatvedis. Pārējo kolēģu darbu neizbēgami pārņems precīzas un efektīvas programmas, kuras turklāt neslimo, nedodas atvaļinājumos un katrus divus gadus nevēršas pie darba devēja ar lūgumu saņemt algas pielikumu.

Konkurence kļūs tikai sīvāka un spēja mācīties, mainīties, pielāgoties un apgūt jaunas prasmes, īpaši digitālās, būs izšķiroša karjeras izaugsmei un attīstībai. Paaudze, kura strādā galvenokārt tāpēc, lai nopelnītu naudu, pamazām noveco un atstāj darba tirgu. To nomaina paaudze, kas strādā, lai pašrealizētos. Darbs kļūst par daļu no dzīves jēgas, tāpēc robežas starp darba un privāto dzīvi kļūst arvien neskaidrākas. Mainījies arī darba saturs un tas, ko vispār uzskatām par darbu. Tomēr viens likums saglabājies nemainīgs – ja gribi sasniegt vairāk, arī jāpūlas vairāk. Tas gan ne vienmēr nozīmē ilgākas darba stundas, bet gan lielāku fokusu un koncentrēšanos uz prioritātēm. Mūsu distrakciju laikmetā lielākā problēma ir nevis pieaugošais darba apjoms, bet gan nespēja saredzēt būtiskāko, koncentrēties uz tām darbībām, kas tiešām nes rezultātu un pievienoto vērtību. To izteikti redzam arī Latvijas apstākļos, augstākā līmeņa vadītāju atlases procesā.

Lai no robusta darba darītāja kļūtu par cilvēku, kas darbu izmanto kā pašrealizācijas platformu, joprojām būtiski trīs aspekti. Pirmkārt, īpaši jaunajiem profesionāļiem jāņem vērā, ka katram meistaram joprojām ir nepieciešams savs mācekļa laiks. Lai tiktu pie jēgpilna darba, nepieciešams periods, kurā darām melnos darbus, iepazīstam nozari no pirmā pakāpiena un uzkrājam tik vajadzīgo pieredzi. Redzu, ka tā šobrīd ir jaunās paaudzes vājākā vieta – jau sperot pirmos karjeras soļus jaunie profesionāļi sagaida jēgu un iespēju ietekmēt procesus, pieņemt nozīmīgus lēmumus, tomēr vairumā gadījumu tas vienkārši tā nestrādā.

Otra svarīgā lieta ir tā dēvētais career crafting –proaktīva rīcība un iniciatīva, lai esošās pozīcijas ietvaros izmantotu iespējas uzņemties jaunus izaicinājumus. Darbiniekam, kurš skaidri signalizē par vēlmi uzņemties un darīt vairāk, agrāk vai vēlāk dos iespēju sevi pierādīt un tādējādi sākt veidot savu darbu interesantāku un jēgpilnāku, radīt tam jaunu piepildījumu.

Trešais, svarīgais aspekts ir personiskās vērtību sistēmas izkopšana un manifestācija ikdienā. Apzināšanās, kas ir personiski svarīgie, lielie dzīves mērķi un ikdienas darbību sinhronizēšana ar tiem, ir atslēgas elements, kas nosaka to, cik piepildīti un realizējušies savā dzīvē jūtamies. Tieši tas rada izjūtu par dzīves jēgu, samazina izdegšanas risku un rada platformu izcila nākotnes profesionāļa prasmju komplekta izkopšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru