Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts «Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā»,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Likumprojekts paredz visā likuma tekstā precizēt atsauces uz Valsts civildienesta likumu un lietot vienotu terminoloģiju, svītrojot terminu «ierēdņa kandidāts» un norādot, ka diplomātisko un konsulāro dienestu veic trīs kategoriju darbinieki - diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki. Šāds darbinieku sadalījums ir nepieciešams, lai varētu konkretizēt pieņemšanas darbā, atlaišanas no darba, kā arī ieskaitīšanas rīcībā vai pārziņā kārtību. Projekts paredz konkretizēt diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par dienestu ārvalstīs paredzētās kompensācijas, pabalstus un garantijas,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Nepilnu divu mēnešu laikā, kopš sācis darboties materiālās palīdzības fonds nelaimē nonākušiem tautiešiem ārvalstīs, Ārlietu ministrija izsniegusi 13 aizdevumus par 544 latiem. Visbiežāk palīdzību lūdz fiktīvās līgavas.

Jūnijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas valstspiederīgais, kurš nonācis ārkārtas situācijā ārvalstīs, var saņemt palīdzību ceļa izdevumu uz Latviju segšanai. Pagaidām gan nelaimē nonākušie tautieši, it īpaši Īrijā, pēc palīdzības nav īpaši lūguši, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Par ārkārtas situāciju tiek uzskatīta situācija, kurā ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Pēc iesnieguma saņemšanas Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs konsulārā amatpersona rūpīgi izvērtē katru konkrēto gadījumu: vai persona tiešām ir nonākusi ārkārtas situācijā un vai tai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas,» norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis.

Pasaules Veselības organizācija ir izplatījusi brīdinājumu par jauna nezināmas izcelsmes koronavīrusa uzliesmojumu Uhaņas pilsētā (Wuhan), Hubei provincē, tāpēc arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) aicina rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem.

Ceļotājus no Ķīnas, kuriem ceļojuma laikā vai pēc atgriešanās ir parādījušies minētās infekcijas simptomi (drudzis, apgrūtināta elpošana), aicinām vērsties pie ārsta un informēt par savu ceļojumu un kontaktpersonām.

Sīkāku informāciju var iegūt arī Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā: ecdc.europa.eu/en/news-events/update-cluster-pneumonia-cases-associated-novel-coronavirus-wuhan-china-2019.

Ja nepieciešama konsulārā palīdzība, ĀM aicina zvanīt Latvijas vēstniecībai Ķīnā pa tālruni: +86 10 853 230 09 vai uz Konsulārā departamenta tālruni ārkārtas situācijām Rīgā: +371 26 33 77 11, vai rakstīt e-pastu uz [email protected].

No 2008.gada 1.janvāra ASV neimigrācijas vīzu pieprasītājiem visā pasaulē būs jāmaksā konsulārā nodeva 131 ASV dolāra apmērā, Db.lv informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

ASV Valsts departaments nodevu palielina, lai nodrošinātu neimigrācijas vīzu pieprasījumu izskatīšanai nepieciešamos resursus. Pēdējo reizi konsulāro nodevu palielināja 2002.gada oktobrī, kad tās apmērs sasniedza pašreizējo - 100 ASV dolāru. Jaunā nodeva aprēķināta, izmantojot ASV Valsts departamenta Konsulāro lietu biroja veiktu pētījumu par pakalpojumu izmaksām.

Personām, kas pieprasa ASV vīzas vēstniecībā Rīgā, konsulārā nodeva jāmaksā jebkurā SEB Unibankas filiālē latos. Saskaņā ar ASV vēstniecības noteikto valūtas kursu, jaunās nodevas summa latos ir 65,50, un vīzu pieprasītājiem pēc 2008.gada 1.janvāra jāmaksā šī summa.

Ja vīzas pieprasītājs dokumentus vēstniecībā iesniegs janvārī, uzrādot SEB Unibankas kvīti par Ls 55,00 (pašreizējā konsulārā nodeva), kas samaksāti līdz 2008.gada 1.janvārim, starpība jāpiemaksā nebūs. Personām, kas pieprasīs vīzu no 2008.gada februāra, jāapliecina, ka veikta pilna nodevas summas apmaksa Ls 65,50 apmērā. Vīzu pieprasītāji, kas konsulāro nodevu samaksājuši 2007.gadā, bet kuriem nebija iespējas iesniegt vīzas pieprasījumu līdz 2008.gada 1.februārim, jebkurā SEB Unibankas filiālē būs jāpiemaksā starpība – Ls 10,50.

Nemieru dēļ uz laiku slēgtā Latvijas vēstniecības Ukrainā Konsulārā nodaļa piektdien ir atsākusi darbu, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Ārkārtas situācijā ministrija aicina sazināties ar vēstniecību pa dežūrtālruni: + 380 504 160 990 vai ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11.

Vēstniecības konsulārā nodaļa uz laiku tika slēgta ceturtdien saistībā ar notikušajām sadursmēm.

Jau vēstīts, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka sadursmēs starp speciālo milicijas vienību Berkut un protestētājiem bojā gājušo skaits piektdienas rītā ir sasniedzis 80.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) uzdevis Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam izvērtēt pašreizējo diplomātiskā un dienesta pasu izsniegšanas kārtību, kā arī nedēļas laikā iesniegt pārskatu par diplomātiskā un dienesta pasu turētājiem.

Tāpat Konsulārajam departamentam uzdots izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamo rīcību, lai izvairītos no situācijām, kad diplomātiskās vai dienesta pases varētu tikt lietotas ārpus likumā noteiktās kārtības.

«Nepieciešams pārliecināties, vai tām personām, kurām savulaik izsniegta Latvijas Republikas (LR) diplomātiskā vai dienesta pase vēl joprojām ir tiesiskais pamats lietot šos dokumentus. Likums nosaka, ka diplomātiskās pases uzrādītājs ir oficiāls LR pārstāvis ārvalstīs, savukārt Ministru Kabineta noteikumi par LR dienesta pasēm paredz, ka tās turētājs ir valsts amatpersona, kas dodas uz ārvalstīm pildīt dienesta pienākumus LR valsts institūciju uzdevumā,» norādījis M. Riekstiņš.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

«Pagaidām ministriju nostāja ir vilcināšanās, lai maksimāli ilgāk pavilktu polises darbības laiku,» uzskata Ergo pārstāve Inese Kronberga.

Cik liela naudas summa atgriezīsies budžetā, pārtraucot valsts pārvaldē strādājošo darbinieku veselības apdrošināšanu, vēl nav aplēsts. Vairums ministriju rēķina, vai maz ir izdevīgi lauzt apdrošināšanas līgumus, tomēr par divām zināms, ka tās to nedarīs.

Apdrošinātāji apliecina, ka interese par līgumu pārskatīšanu bijusi neliela, piedāvājumi tos lauzt nav izskanējuši. Tikmēr valsts pārvaldes darbinieki steidzas izmantot veselības apdrošināšanas polises, neizvērtējot nepieciešamību pēc veselības aprūpes, saka RSK pārstāve Ilze Zariņa. Apdrošinātājus tas neapmierina, tādēļ vairākās medicīnas iestādēs to pakalpojumi ir ierobežoti.

ĀM nevēlas lauzt līgumu ar BTA tāpēc, ka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums uzliek par pienākumu ĀM apdrošināt darbiniekus ar veselības apdrošināšanu.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija: www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija: www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

No ceturtdienas, 10.janvāra, Armēnija noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Bez vīzas uz Armēniju varēs doties arī pilsoņi, kuru valstis atrodas ārpus ES, bet piemēro Šengenas prasības.

Latvijas Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments informē, ka saskaņā ar jauno kārtību Latvijas pilsoņu pasu turētāji no rītdienas varēs ieceļot un uzturēties Armēnijā bez vīzas līdz 180 dienām gada laikā. Līdz šim Latvijas pilsoņu pasu turētājiem ieceļošanai Armēnijā bija jānoformē vīza.

Latvijas nepilsoņiem, tāpat kā līdz šim, ieceļošanai Armēnijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Armēnijas vēstniecībā Polijā.

Ārkārtas situācijās konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgie var saņemt jebkurā ES dalībvalsts pārstāvniecībā Armēnijā.

Nokļūstot ārkārtas situācijā ārvalstī, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni 371 26 33 77 11 vai e-pastu [email protected].

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Līdz pat pusei Latvijas ceļotāju uz ārzemēm dodas neapdrošinājušies, lēš apdrošināšanas sabiedrības Balta eksperti.

Katru gadu ievērojami palielinās Latvijas ceļotāju aktivitāte, taču liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju joprojām neveic ceļojuma apdrošināšanu, tādējādi sevi pakļaujot lielam finanšu riskam, Db.lv informēja AAS Balta Iekšējo un ārējo komunikāciju vadītāja Daiga Konošonoka.

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pieredze liecina, ka ik gadu Latvijas ceļotāji ārvalstīs nokļūst sarežģītās un dažkārt patiesi dramatiskās situācijās, kuru risināšanu krietni apgrūtina apdrošināšanas trūkums.

Katru gadu Latvijas iedzīvotāju veikto robežšķērsošanu skaits palielinās par 200-300 tūkstošiem, turklāt ceļošanas ģeogrāfiskie mērķi kļūst arvien tālāki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārzemēm, robežu šķērsoja vairāk nekā 3 miljonus reižu, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2005.gadā. Taču pagājušajā gadā noslēgto ceļojumu apdrošināšanas līgumu skaits Latvijā bija gandrīz desmit reižu mazāks - tikai 306 tūkstoši.

2019. gada 9. oktobrī Turcija sākusi plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, tādēļ Ārlietu ministrija atkārtoti un stingri aicina ceļotājus neapmeklēt Turcijas–Sīrijas pierobežas reģionus.

Saistībā ar notiekošo karadarbību un saspringto drošības situāciju Sīrijas Arābu Republikā Ārlietu ministrija stingri iesaka nedoties uz Sīriju.

Ja cilvēks atrodas minētajā reģionā, ministrija aicina paziņot tuviniekiem, ka ir drošībā, kā arī sekot līdzi vietējo varas iestāžu norādījumiem un aktuālajai informācijai plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju Turcijā un Sīrijā, kā arī iespējamajiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Sīkāku informāciju par ceļojuma brīdinājumiem uz Turciju lasīt šeit.

Sīkāku informāciju par ceļojuma brīdinājumiem uz Sīriju lasīt šeit.

Palikt bez naudas un dokumentiem Tenerifē kopā ar sievu un bērnu, - tā pirms teju diviem gadiem gadījās Sergejam. Viņa ģimene kļuva par upuriem krāpniekiem, kuri, izmantodami situāciju, ka tūristi vēroja kalnu masīvus, nozaga ceļotājiem gan dokumentus, gan naudu. Tolaik vēstniecība varēja sarūpēt vien dokumentus, taču finansiāli palīdzēt nevarēja. Pašlaik valsts sniedz šādu palīdzību, un kopš Ārlietu ministrijas (ĀM) palīdzības fonda dibināšanas palīdzēts 83 ceļotājiem no Latvijas, raksta Diena.

Valdības noteikumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušam Latvijas pases turētajam stājās spēkā pērn jūnijā. Lai piešķirtu līdzekļus, katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, un lēmumu pieņem konsulārā amatpersona.

Vidējā aizdevuma lielums ir 101 lats. Parasti aizdotās summas nav lielas, jo vairumā gadījumu cilvēki mēdz iekulties ķezā Eiropas valstīs, un, piemēram, autobusa biļeti no Vācijas var iegādāties arī par 35 latiem.

Visbiežāk pēdējā gada laikā nauda aizdota nelaimē nokļuvušajiem Lielbritānijā un Vācijā. Kā eksotiskākās zemes minamas ASV un Taizeme, taču naudu aizlienēt nācies arī mājupceļam no Lietuvas un Igaunijas.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas valstspiederīgos pamest Baltkrieviju.

Aicinājums izteikts, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamos drošības riskus un neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.

Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Baltkrievijā ir ierobežotas, norāda ĀM, aicinot arī ņemt vērā, ka izceļošana no Baltkrievijas ir apgrūtināta. Tāpat ĀM aicina ievērot piesardzību sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, un atturēties no iesaistīšanās masveida pasākumos.

Šobrīd Latvijas vēstniecības Minskā darbība ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi vēstniecībā Minskā netiek nodrošināti.

Ārlietu ministrija informē, ka Itālijas vidienē Umbrijas reģionā 24. augusta rītā notika 6,2 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni.

Saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības pārvaldes sniegtajām ziņām skarti ir Lacio (Lazio), Markes (Marche), Umbrijas (Umbria) un Abruco (Abruzzo) reģioni. Starp stiprāk cietušajām pilsētām ir Amatriče (Amatrice), Akumoli (Accumoli), Norča (Norcia), Posta (Posta), Peskara del Tronto (Pescara del Tronto), Arkuata del Tronto (Arquata del Tronto) un Kastelsantandželo sul Nera (Castelsantangelo sul Nera).

Ārlietu ministrija iesaka atturēties no braucieniem uz skartajiem reģioniem un sekot līdzi informācijai vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Ja atrodaties zemestrīces skartajā reģionā un nepieciešama konsulārā palīdzība, ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas Republikas vēstniecību Itālijā vai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26 33 77 11 vai e-pastu: [email protected].

LR Ārlietu ministrija sagatavojusi informāciju, kas var noderēt ikvienam ceļotājam Griēķijā. Ieceļošana Grieķijā Latvijas pilsoņi bez vīzas var uzturēties Grieķijā līdz 90 dienām. Pases derīguma termiņam ir par 3 mēnešiem jāpārsniedz paredzamais uzturēšanās laiks Grieķijā. Latvijas nepilsoņiem, ieceļošanai Grieķijā ir nepieciešama vīza, kuru var saņemt Francijas Republikas vēstniecībā Rīgā (adrese – Raiņa bulvāris 9, Rīga, tālrunis – 703 66 00). Ja dodaties uz Grieķijā ar savu autotransportu, atcerieties, ka ir nepieciešama zaļā karte. Dzīvības un veselības apdrošināšana Pirms došanās uz Grieķiju Latvijas vēstniecība iesaka iegādāties veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi (111. formu; to var iegādāties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, ES dalībvalstu apdrošināšanas nodaļā, tālrunis - 7043767). Ja to nepagūstiet, izmantojiet sev draudzīgu apdrošināšanas kompāniju. Iesakām informēt Jūsu piederīgos vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu. Kā rīkoties pases nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā Gadījumā, ja persona nozaudējusi vai tai nozagta pase, nepieciešams sazināties ar Latvijas vēstniecību Atēnās vai Latvijas Goda konsulātu Pirejās (Piraeus) Lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību, personai jāaizpilda iesniegums atgriešanās apliecības saņemšanai, nepieciešamas 2 fotogrāfijas, policijas izziņa, kas apliecina pases nozagšanas vai nozaudēšanas faktu, konsulārā nodeva ir 20,- EUR. Valūtas maiņa Grieķija ir Eirozonas valsts, t.i., maksāšanas līdzeklis ir Eiro (EUR). Iesakām naudu samainīt jau Latvijā, jo Grieķijas bankās un valūtas apmaiņas punktos nevar apmainīt Latvijas latus pret Eiro. Visos Grieķijas banku automātos var izņemt naudu Eiro no kontiem Latvijā, izmantojot Maestro un Visa kartes. Atēnās veikalos, restorānos un kafejnīcās var norēķināties ar kredītkartēm. Uz salām un ārpus Atēnām drošāk, ja līdzi ir skaidra nauda. Materiālās palīdzības sniegšana Naudas nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā bez iztikas līdzekļiem palikusī persona var vērsties pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā Atēnās, lai sazinātos ar radiniekiem vai draugiem Latvijā, kuriem nepieciešamā naudas summa jāiemaksā LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (adrese – Elizabetes iela 57, Rīga, tālrunis – 7016364, tālrunis brīvdienās un svētku dienās – 9287398). Saņemot apstiprinājumu, ka LR ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā ir iemaksāta nepieciešamā naudas summa, konsulārā amatpersona no vēstniecības līdzekļiem izmaksās ekvivalentu naudas summu bez iztikas līdzekļiem palikušajai personai. Nepieciešamo naudas summu ir iespējams pārskaitīt arī ar Western Union starpniecību. Pārvietošanās pa Atēnām Olimpisko spēļu laikā. Olimpisko spēļu laikā privātajām transportam Atēnu pilsētas centrā kustība būs ierobežota. Lai atvieglotu satiksmi olimpisko spēļu laikā, olimpisko spēļu vērotājiem tiks radītas visas iespējas ērti pārvietoties ar Atēnu sabiedrisko transportu (autobusiem, trolejbusiem, metro, tramvaju). Uz ceļiem ir izvietotas zīmes ar norādēm uz spēļu norises vietām. Olimpisko spēļu laikā Atēnās uz galvenajām ielām ir izveidota olimpiskā josla, pa kuru drīkst pārvietoties tikai olimpiešu transports (akreditētais transports). Pārējam transportam braukt pa šo joslu nav atļauts. Sods par iebraukšanu olimpiskajā joslā – 160 EUR. Autotransporta ātruma ierobežojumi Grieķijā (km/h) Ja dosieties ārpus Atēnām ievērojiet, ka Grieķijā par automaģistrālēm ir jāmaksā. Maksa par automaģistrāļu lietošanu ir no 1.40 EUR – 2 EUR. Ja Atēnās strikti nav noteikts ātrums ar kādu atļauts braukt, tad uz autostrādēm eksistē ātruma ierobežojumi 120 km/h. Kalnos un bīstamās vietās uz ceļiem ir novietotas zīmes, kas norāda braukšanas ātrumu. Grieķijā, īpaši pilsētās, braukšanas stils ir savdabīgs. Grieķi brauc mazliet nekaunīgi, bet ir ļoti uzmanīgi uz ceļa un respektē citus braucējus. Jāatceras, k

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu un prettiesiskām darbībām Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi nepieciešamos dokumentus, lai ar izdošanas dienu atceltu pavēles, ar kurām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsleitnantam Edgaram Gulbim tika piešķirtas virsnieka dienesta pakāpes, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Dokumenti sagatavoti, pamatojoties uz NBS veiktās dienesta izmeklēšanas atzinumu, kurā secināts, ka toreizējais zemessardzes virsniekvietnieks E.Gulbis dienesta laikā sniedzis nepatiesas ziņas par savu izglītību, lai saņemtu nākamās dienesta pakāpes. Ar šādu rīcību viņš panāca pavēļu izdošanu par pirmās virsnieka – zemessardzes leitnanta – dienesta pakāpes piešķiršanu 1996.gadā un paaugstināšanu virsleitnanta pakāpē 2002.gadā.

Tāpat izmeklēšanas atzinumā secināts, ka dienesta laikā virsleitnants E.Gulbis apzināti, ilgstoši un pastāvīgi pieļāvis likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī vairākkārt veicis darbības, par kurām paredzēta arī kriminālatbildība.

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.