Palikt bez naudas un dokumentiem Tenerifē kopā ar sievu un bērnu, - tā pirms teju diviem gadiem gadījās Sergejam. Viņa ģimene kļuva par upuriem krāpniekiem, kuri, izmantodami situāciju, ka tūristi vēroja kalnu masīvus, nozaga ceļotājiem gan dokumentus, gan naudu. Tolaik vēstniecība varēja sarūpēt vien dokumentus, taču finansiāli palīdzēt nevarēja. Pašlaik valsts sniedz šādu palīdzību, un kopš Ārlietu ministrijas (ĀM) palīdzības fonda dibināšanas palīdzēts 83 ceļotājiem no Latvijas, raksta Diena.
Valdības noteikumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušam Latvijas pases turētajam stājās spēkā pērn jūnijā. Lai piešķirtu līdzekļus, katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, un lēmumu pieņem konsulārā amatpersona.
Vidējā aizdevuma lielums ir 101 lats. Parasti aizdotās summas nav lielas, jo vairumā gadījumu cilvēki mēdz iekulties ķezā Eiropas valstīs, un, piemēram, autobusa biļeti no Vācijas var iegādāties arī par 35 latiem.
Visbiežāk pēdējā gada laikā nauda aizdota nelaimē nokļuvušajiem Lielbritānijā un Vācijā. Kā eksotiskākās zemes minamas ASV un Taizeme, taču naudu aizlienēt nācies arī mājupceļam no Lietuvas un Igaunijas.
Valsts līdzekļus aizdod tikai gadījumos, kad izsmeltas citas iespējas – radi, draugi, tuvinieki, darba devējs, pašvaldība, norāda ĀM Konsulārā departamenta pārstāves Evija Krauze un Eva Šulca.