Jaunākais izdevums

Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES), ceturtdien paziņojis premjerministrs Iraklijs Kabahidze.

"Mēs pieņēmām lēmumu līdz 2028.gada beigām neiekļaut darba kārtībā jautājumu par sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību" Kabahidzes teikto citē televīzijas kanāls "Rustavi 2".

Premjers piebildis, ka Gruzija atsakās no jebkādiem ES budžeta grantiem. Viņš norādīja, ka 2028.gada beigas ir termiņš, līdz kuram Tbilisi būšot no ekonomiskā viedokļa pietiekami sagatavota, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar ES ar mērķi tai pievienoties 2030.gadā.

Kabahidze arī uzsvēra, ka Gruzijas attiecības ar ES esot divpusējas un var būt vienīgi divpusējas.

"Mēs esam lepna un sevi cienoša nācija ar ilgu vēsturi, un tāpēc mums ir kategoriski nepieņemami uztvert integrāciju ES kā žēlastību, ko mums izrāda ES," paziņoja premjers.

Kā ziņots, tikmēr Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ar 444 balsīm par, 72 pret, un 82 deputātiem atturoties, pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja 26.oktobrī notikušās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, jo tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas.

Deputāti uzsvēra, ka tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka Gruzija turpina atkāpties no demokrātijas, par ko pilnībā atbildīga ir valdošā partija "Gruzijas sapnis".

LETA jau rakstīja, ka Gruzijas parlamenta vēlēšanās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", taču opozīcijas partijas un prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem.

Parlamenta vēlēšanas lielā mērā tika uzskatītas par rādītāju gruzīnu vēlmei pievienoties ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jaunā EP sasaukuma galvenie izaicinājumi būs ES paplašināšanās un drošība

LETA,04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

"Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās," uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

2022.gada martā lūgumus par uzņemšanu ES iesniedza arī Moldova un Gruzija.

ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023.gada jūnijā, bet Gruziju - 2023.gada decembrī.

Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.

Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru