Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijas banku izveidotajam Parādnieku reģistram būtu jāievieš banku darbībā nosacīta kārtība un jāveicina drošība finanšu darbībā. Taču Latvijā labie nodomi ne vienmēr nes labumu, bet dažkārt par sagādā vairāk problēmas, turklāt ne jau tiem, pret kuriem tas izveidots, bet godīgiem pilsoņiem.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия, ziņo biznews.lv. Kompānijas Hansa līzings darbinieki figurē lietā par fiktīvu līgumu slēgšanu ar to cilvēku vārdiem, kas par šo lietu neko pat nenojauš. Tādējādi nelikumīgi ir piesavināti vairāk nekā 50 tūkstoši latu.

Uzņēmējs Aleksandrs Podoļskis saskārās ar problēmām ar kompāniju Hansa līzings, kuras izdevās atrisināt tikai tiesas ceļā. «Pagājušā gada rudenī es gribēju nomainīt mašīnu, atnācu uz līzinga kompāniju un tur noskaidroju, ka esmu reģistrēts Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, stāsta A. Podoļskis. Man tas bija pārsteigums. Jā, man ir kredīti, tai skaitā hipotekārais, citās Latvijas bankās. Taču līdz šim mana kredītvēsture bija ideāla – neviena kavēta maksājuma.»

Saskatot negodprātīgu rīcību, AS Latvijas kuģniecība ir pārliecināta, ka AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Euromin Holdings Limited apzināti grib izputināt kuģniecības meitas uzņēmumu.

«Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) lielākais akcionārs Kipras ārzonas kompānija Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kas publiski sevi dēvē par Vitol uzņēmumu, īsteno agresīvu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitas sabiedrības SIA LASCO Investment apzinātas iznīcināšanas politiku,» pauž kuģniecības izplatītais paziņojums.

Šādu Euromin nodomu skaidri apliecinot uzņēmuma pārstāvju rīcība VN 2010.gada 11.novembra kārtējā akcionāru sapulcē, kad šis akcionārs, it kā ļaunprātīgi izmantojot savu vairākuma stāvokli VN, vienīgais balsoja gan pret sevis paša kontrolētās valdes un padomes atsaukšanu, gan arī pret darījuma līguma ar LASCO Investment restrukturizāciju.

Oktobra sākumā trīs Hansa Fondu fondu aktīvu apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, informēja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns. Ja pirms pāris gadiem lielākā daļa no visām Baltijā pārdotajām fondu ieguldījumu apliecībām tika pārdota Igaunijā, tad šodien Latvija un Lietuva jau ir panākušas Igauniju.

Visi trīs fondi savu darbību sāka 2005. gada novembrī, un to mērķis ir nodrošināt vietējiem ieguldītājiem iespēju izveidot ieguldījumu portfeli, kurā ieguldītie naudas līdzekļi tiktu izvietoti dažādos fondos visā pasaulē un kura ienesīgums būtu saistīts ar strauji augošajiem Austrumeiropas tirgiem.

Hansabank Grupas uzņēmuma Hansa Investment Funds izpilddirektors Robert Kitt uzskata, ka straujais aktīvu pieaugums liecina - ieguldījumu fondi kļūst arvien populārāki visās trijās Baltijas valstīs. Ja pirms pāris gadiem lielākā daļa no visām Baltijā pārdotajām fondu ieguldījumu apliecībām tika pārdota Igaunijā, tad šodien Latvija un Lietuva jau ir panākušas Igauniju.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Attīstītāju grupa Baltic Investment Group ir iegādājusies ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 128. Šajā adresē savulaik ir bijis gan zirgu tramvaja depo, gan noliktavu telpas un garāžas.

«Šobrīd Baltic Investment Group rēķinās ar 3 miljonu eiro lielām sakotnējām investīcijām, bet summa realizācijas gaitā varētu krietni palielināties,» teica Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Pēdējos gados telpas ir bijušas pamestas un pussagruvušas, un bojāja ielas kopējo skatu. Ļ. Golands uzskata, ka tagad šis rajons kļūs vizuāli pievilcīgāks - tiks atjaunotas ēkas un sakārtots iekšpagalms, ēkās tiks iekārtotas biroju telpas, tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Pēc Baltic Investment Group valdes locekļa Ļ. Golanda teiktā, objekts Dzirnavu ielā 128 sastāv no divām ēkām - viena atrodas pie Dzirnavu ielas, bet otra - tieši aiz tās, pagalmā. Šīs ēkas sākotnēji piederēja Rīgas zirgu tramvaja uzturētājiem, un tajās atradās tramvaju vagoni, kā arī tajās bija ierīkoti zirgu stendi. Laika gaitā šajā adresē ir bijušas arī noliktavu telpas un garāžas.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība (LK) – neatstās.

«Preses nams veido mazāk nekā 15 % no SIA LASCO Investment pārvaldītā ieguldījumu portfeļa un lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība – neatstās,» sola Raitis Nešpors, LASCO Investment valdes priekšsēdētājs.

LK paziņojumā teikts, ka SIA LASCO Investment kā būtiskākais AS Preses Nams akcionārs ir atbalstījis uzņēmuma sagatavoto tiesiskās aizsardzības procesu kā, mūsuprāt, veiksmīgu risinājumu ekonomiski sarežģītā situācijā. Tas sniegtu iespēju pārveidot uzņēmumu atbilstoši šā brīža tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka daļa nodrošināto kreditoru tiesiskās aizsardzības plānu neatbalstīja, Preses Nama valde ir iesniegusi tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesu.

Publiskās a/s Latvijas kuģniecība (LK) koncerna sabiedrība Latmar Holdings Corporation, kam pieder arī nepilni 700 000 LK akcionāres a/s Ventspils nafta (VN) akciju, aicina izteikt neuzticību VN valdei, uzskatot tās darbību par neprofesionālu un neētisku.

Attiecīgu vēstuli ar lūgumu iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu tuvākajā VN akcionāru sapulcē 2010.gada 11.novembrī Latmar likumā noteiktajā termiņā ir nosūtījusi VN. Latmar VN akcionāru sapulces darba kārtībā lūdz iekļaut arī jautājumu par VN padomes atsaukšanu, uzskatot to par līdzatbildīgu VN valdes ļaunprātīgajā rīcībā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā.

Latmar uzskata, ka VN valdes darbs pašreizējā tās sastāvā ir bīstams un VN akcionāru interesēm neatbilstošs. Savu viedokli Latmar pamato ar notikumiem ap LK meitas sabiedrību SIA Lasco Investment, kuras ierobežotajā maksātspējā un ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa pasludināšanā ir vainojama tieši VN bezdarbība un reālās tirgus situācijas ignorance, tādējādi apdraudot visu LK un VN akcionāru intereses un samazinot to ieguldījumu vērtību. SIA Lasco Investment darbību un pastāvēšanu kritiskajos nekustamā īpašuma tirgus apstākļos nopietni apdraud ar LK akcionāri a/s Ventspils nafta 2008.gadā slēgtā vairāku nekustamā īpašuma objektu pirkuma-pārdevuma darījuma nosacījumi, kas vairs nekādā veidā neatbilst pašreizējai tirgus situācijai un, kā vairākkārt norādījusi LK, būtu pārskatāmi, lai nodrošinātu uzņēmuma eksistenci, attīstību un turpmāku saistību izpildi visu LK un VN akcionāru labā. Darījuma summa pārsniedz 80 miljonus latu, no kuriem Lasco Investment lielāko daļu VN jau ir samaksājis, dodot iespēju VN akcionāriem 2009.gada nogalē saņemt dividendes 50 miljonu eiro apmērā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā..

Šā gada novembrī veiktas vairākas izmaiņas ABLV grupas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Turpinot ABLV grupā esošo sabiedrību strukturālo reorganizāciju, mainīti nosaukumi vairākām sabiedrībām. Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības Pillar Investment 1, SIA jaunais nosaukums ir NHC 1, SIA, Pillar Investment 2, SIA — NHC 2, SIA, bet Pillar Investment 3, SIA — NHC 3, SIA.

Papildus tam novembrī ir reģistrētas jaunas Pillar Investment Group, AS meitas sabiedrības — NHC 4, SIA, NHC 5, SIA un NHC 6, SIA, ar katras sabiedrības pamatkapitālu 10 000 EUR. Attiecīgi, ABLV Bank, AS ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajos uzņēmumos (caur Pillar Holding Company, KS, kuras biedrs (komandīts) ir ABLV Bank, AS, kurai pieder 88% Pillar Investment Group, AS akcijas).

Starptautiskais žurnāls investīciju pārvaldes speciālistiem Funds Europe balvu Eiropas Specializētās Investīciju Firmas 2007 ir piešķīris Parex Asset Management IPAS (PAM). Žurnāls Funds Europe ikgadējās balvas par izcilību biznesā uzvarētājus paziņoja 2007. gada 29. novembrī organizētajā balvas noslēguma pasākumā, informēja Parex.

Eiropas specializētā investīciju firma 2007 tika noteikta, balstoties uz konkrētās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas atrasto investīciju nišu, vienotās korporatīvās kultūras demonstrāciju uzņēmuma veiksmes stāsta veidošanā. Turklāt, izvēloties uzvarētāju, vērā tika ņemti šādi kritēriji: aktīvi pārvaldīšanā, darbības radītāji, piesaistīto līdzekļu apjoms un piedāvāto investīciju fondu klāsts, kā arī galvenie tirgi, kur kompānija darbojas.

PAM ir vienīgā aktīvu pārvaldīšanas kompānija no Austrumeiropas, kas šogad saņēma žurnāla Funds Europe apbalvojumu.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Hansabankas Grupas peļņa 2007. gada trijos mēnešos sasniegusi 19 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db.lv informēja AS Hansabanka Sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis.

Marta beigās Hansabankai bija 795 tūkstoši klientu, no kuriem 748 tūkstoši privātpersonas un 47 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājies par 43 miljoniem latu, sasniedzot 1 585 miljonus latu uz 1. ceturkšņa beigām.

Īpašu uzmanību banka veltīja uzkrājumu veicināšanai, popularizējot uzkrājošo apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni, ieguldījumus fondos.

Hansabanka pārliecinoši saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits uz 2007. gada 31.martu sasniedza 819 tūkstošus. Hansabankas klienti ir aktīvi norēķinu karšu lietotāji, vidēji šī gada martā viens karšu lietotājs veica 3,6 norēķinus.

Gada laikā – no pērnā līdz šā gada jūlijam – par 43.9 % jeb gandrīz 50 000 dalībnieku palielinājies kopējais dalībnieku skaits pensiju 3. līmenī jeb privātajos pensiju fondos Latvijā. No tiem vairāk kā puse jeb 25 516 izvēlējušies tieši Hansa atklāto pensijas fondu, kur uzkrāt savu papildpensijas kapitālu.

„Hansa atklātā pensiju fonda strauju – straujāku par kopējo tirgus attīstību – izaugsmi nodrošina vairāki faktori - gan Hansabankas reputācija un plašais klientu loks, gan darbinieku kompetence un iekšējo procesu efektivizēšana. Taču vēl būtiskāks ir tas, ka šāda iedzīvotāju aktivitāte parāda to, ka aizvien lielāku uzmanību sabiedrība pievērš uzkrājumu veidošanai un par savu sadarbības partneri izvēlas to, kuru uzskata par ekspertu uzkrājumu un ieguldījumu jomā,“ saka Renārs Karašs, Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs.

Dalībnieku skaita pieauguma ziņā Hansa atklātais pensiju fonds uzrāda visstraujāko pieaugumu nozarē – periodā no pērnā gada 30.jūnija līdz šā gada 30.jūnijam aktīvo dalībnieku skaits palielinājies 4,38 reizes. Vispopulārākā izvēle ir tieši dinamiskie Hansa pensiju plāni: Dinamika + 60 un Dinamika + 100, kuru aktīvo dalībnieku skaits palielinājies attiecīgi 4.74 un 8.04 reizes.

Akciju sabiedrība Latvijas Krājbanka paziņojusi, ka tā ir saņēmusi Gemini Investment Fund Limited paziņojumu par to, ka 2007. gada 28. decembrī kompānija Gemini Investment Fund Limited ir zaudējusi nozīmīgu līdzdalību akciju sabiedrībā Latvijas Krājbanka.

Savukārt Ratto Holdings Limited ir ieguvusi 9,99% Latvijas Krājbankas akciju, jeb 1 213 427 akcijas, liecina Latvijas krājbankas ziņojums.

28. decembrī a/s Latvijas krājbanka akciju cena bija 5,20 LVL. Līdz ar to var aprēķināt, ka 1 213 427 akciju pārdošanas darījuma summa varētu būt atptuveni 6 miljoni latu.

AS Latvijas Krājbanka 2007. gada 9 mēnešu pārskats liecina, ka 30. septembrī akcionāru struktūra bija šāda:

AB Banka SNORAS - 7 522 727 akcijas;

AS West Investment - 868 286 akcijas;

Gemini Investment Fund Ltd - 778 229 akcijas;

Pārējie - 737 170 akcijas;

Kopā Balstiesīgās akcijas - 9 906 412 akcijas;

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns. "Arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus," ir pārliecināts Hansabankas jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63,9 miljoni latu. Tas ļaušot attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

"Esmu pārliecināts, ka arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus - ne tikai izmantot kredītpakalpojumus, bet arvien vairāk arī domāt par savas peļņas vairošanu nākotnē, izmantojot ieguldījumu un uzkrājumu produktus," stāstīja M. Avotiņš.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.