Tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard iesūdzējusi tiesā savu bijušo bosu Marku Hurdu (Mark Hurd) saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, kas šo sūdzību savukārt nodēvējusi par «atriebīgu». Tā rezultātā attiecības starp abām kompānijām pašlaik ir zem jautājuma zīmes, vēsta MarketWatch.

Hewlett-Packard Co. M. Hurdu tiesā iesūdzējusi tūlīt pēc tam, kad tika paziņots, ka tehnoloģiju giganta bijušais vadītājs pievienojies Oracle Corp. kā jaunais prezidents.

Hewlett-Packard uzskata, ka M. Hurds, sākot strādāt konkurējošā kompānijā, apdraud kompānijas komercnoslēpumus.

Oracle par M. Hurda pieņemšanu darbā prezidenta amatā paziņoja tikai mēnesi pēc tam, kad viņš pērkšņi pameta Hewlett-Packard. Viņa aiziešana no kompānijas bija saistīta ar apsūdzību par seksuālu uzmākšanos, kuru izmeklējot, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

ASV datoru kompānija HP Inc paziņojusi, ka nākamo trīs gadu laikā tās nodrošināto darba vietu skaits samazināsies par trīs līdz četriem tūkstošiem, ziņo BBC.

Tiek cerēts, ka tas ik gadu kompānijai ietaupīs no 200 līdz 300 miljoniem ASV dolāru.

Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Hewlett-Packard sadalījās divos uzņēmumos: HP Inc, kas darbojas printeru un datoru biznesā, un Hewlett Packard Enterprise, kas pārdeva programmatūras biznesu, lai koncentrētos uz datu glabāšanu.

Darbavietu samazināšana kompānijā notiek laikā, kad personālo datoru pārdošanas apjomi visā pasaulē turpina kristies.

SIA Hewlett-Packard apgrozījums laika periodā no 2013. gada 1. novembra līdz 2014. gada 31. oktobrim sasniedzis 2,048 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir 2,4 reizes mazāk, liecina Lursoft dati.

Turpretim uzņēmuma peļņa samazinājās aptuveni 6,5 reizes, tam nopelnot vien 164,734 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Jāatzīmē, ka saruka arī uzņēmuma rentabilitāte, kas pārskata gadā bija 3,63.

Hewlett-Packard arī iepriekšējā pārskata periodā turpināja gūt stabilus ienākumus saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojumu servisa līgumiem gan ar valsti, gan komercuzņēmumiem, liecina uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā atrodamā informācija. Jānorāda, ka uzņēmums turpināja sniegt arī informāciju tehnoloģijas ārpakalpojumus Hewlett-Packard grupas globālo klientu pārstāvjiem Latvijā.

Hewlett-Packard ir 1999. gada vasarā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju atbalsta un profesionālo pakalpojumu sniegšanu, mārketingu un tirdzniecības koordināciju.

Datoru ražotājs Hewlett Packard paziņojis par sliktākiem pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, nekā gaidīts, kā rezultātā samazinājusies tā akciju vērtība, ziņo BBC.

Tīrie ieņēmumi pieauguši par 4% līdz 32,3 miljardiem ASV dolāru no 31,18 miljardiem ASV dolāru pirms gada. Taču šis rādītājs bijis mazāks, nekā gaidīja analītiķi (33 miljardi ASV dolāru).

Kompānija norādījusi, ka darbības rezultātus negatīvi ietekmējis vājāks patērētāju pieprasījums pēc personālajiem datoriem.

Hewlett Packard arī paziņojusi par peļņu 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā tā guva 2,2 miljardu ASV dolāru peļņu.

Hewlett Packard personālo datoru divīzijas ieņēmumi sarukuši par 1%, bet IT pakalpojumu divīzijas - par 2%.

Pēdējā ceturksnī, kad nu jau bijušais Hewlett-Packard vadītājs Marks Hurds (Mark Hurd) visus trīs mēnešus vēl bija «pie kompānijas stūres», tās tīrā peļņa pieaugusi par 6% un ieņēmumi - par 11%, ziņo boston.com.

Kalifornijā bāzētā tehnoloģiju giganta tīrā peļņa fiskālajā trešajā ceturksnī, kas noslēgsies oktobrī, bijusi 1,77 miljardi ASV dolāru jeb 75 centi uz akciju.

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Hewlett-Packard strādāja ar 1,67 miljardu ASV dolāru peļņu.

Ieņēmumi trešajā ceturksnī bijuši 30,7 miljardi ASV dolāru. Tajā pašā periodā iepriekšējā gadā tie bija 27,6 miljardi ASV dolāru.

Piecu gadu laikā M. Hurds agresīvi samazināja darbavietu skaitu un citas izmaksas, tādējādi padarot kompāniju konkurētspējīgāku.

Kā vēstīts, 53 gadus vecais M. Hurds no kompānijas prezidenta un vadītāja amatiem atkāpās šā gada 6. augustā pēc tam, kad Hewlett-Packard viņu apsūdzēja nepareizu izdevumu pārskatu iesniegšanā.

ASV datoru gigants HP pārņems Samsung vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru vērto printeru biznesu, ziņo BBC.

Saskaņā ar HP paziņojumu šis solis palīdzēs atdzimt segmentam, kas sen neesot pieredzējis inovācijas.

Darījums noticis neilgi pēc tam, kad HP meitas uzņēmums savu programmatūras biznesu pārdeva Micro Focus. Pagājušajā gadā

Hewlett-Packard sadalījās divās daļās: HP Inc, kas fokusējas uz printeriem un datoriem, un Hewlett Packard Enterprise, kas pārdeva savu programmatūras biznesu, lai fokusētos uz datu uzglabāšanu.

Uzņēmums Hewlett Packard patlaban gatavojas atlaist 30 tūkstošus darbinieku, turpinot īstenot izmaksu samazināšanas programmu, raksta CBS News.

Uzņēmums otrdien paziņoja, ka darbinieki tiks atlaisti jaunizveidotā Hewlett Packard Enterprise ietvaros – tas būs uzņēmums, kura tehnoloģiju nodaļas darbs būs vērsts uz programmatūras, konsultēšanas un datu analīzi, atdalot no uzņēmuma personālo datoru un drukas pakalpojumu sniegšanas daļas.

Darbinieku samazināšanu plānots pabeigt līdz nākamā mēneša beigām, atlaižot 25-30 tūkstošus darbinieku. Tas nozīmē 10-12% no 252 tūkstošiem.

Patlaban uzņēmums cenšas samazināt izdevumus par 2 miljardiem dolāru gadā.

Pēdējo pāris gadu laikā HP jau atlaidis 55 tūkstošus darbinieku.

Neskatoties uz šo faktu, Hewlett Packard aizvien ir viena no pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām. Uzņēmums prognozē, ka tā ieņēmumi gadā sasniegs 50 miljardus dolāru.

ASV tehnoloģiju kompānijas Hewlett – Packard (HP) jaunā vadība tomēr izlēmusi paturēt datoru ražošanas struktūrvienību Personal Systems Group, vēsta Fox News.

«HP ir objektīvi pārskatījusi stratēģiskās, finanšu un operacionālas sekas tam, ja atteiktos no datoru ražošanas,» norāda jaunā HP vadītāja Mega Vitmena.

Kompānijas lēmums paturēt datoru ražošanas struktūru saistīts arī ar to, ka tas būtu «pareizi mūsu klientiem un partneriem, pareizi akciju turētājiem un pareizi darbiniekiem,» uzsver M. Vitmena.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā HP paziņoja, ka pārtrauks personālo datoru, planšetdatoru un tālruņu ražošanu. Kompānija plānoja mainīt savu darbības virzienu no datortehnikas ražošanas uz programmatūru izstrādi. HP plānoja iegādāties Lielbritānijas programmatūras uzņēmumu Autonomy.

Marks Hurds (Mark Hurd), kurš pagājušajā mēnesī bija spiests atkāpties no kompānijas Hewlett-Packard vadītāja amata, jo, izmeklējot apsūdzības par seksuālu uzmākšanos, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm, patlaban runā ar kompāniju Oracle par iespēju tajā ieņemt vadošu amatu, atsaucoties uz kādas personas sniegtu informāciju, vēsta nytimes.com.

M. Hurds, kuram ir labas attiecības ar Lorensu J. Elisonu (Lawrence J. Elisona), Oracle dibinātāju un vadītāju, visticamāk, neaizstās viņu amatā, bet sīkāka informācija par to, uz kuru amatu M. Hurds tēmē, pagaidām nav zināma.

M. Hurds un Oracle jau esot tuvu tam, lai panāktu vienošanos, stāstījis informācijas avots.

Ne kompānija Oracle, ne M. Hurda pārstāvis pagaidām nekādus komentārus šajā sakarā nav snieguši.

Zīmīgi, ka neilgi pēc tam, kad M. Hurds pameta Hewlett-Packard, L. Elisons viņu negaidīti un kaislīgi aizstāvēja. Viņš Hewlett-Packard rīcību nodēvēja par sliktāko lēmumu «kopš ideoti Apple valdē atlaida Stīvu Džobsu (Steve Jobs) pirms daudziem gadiem».

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Valsts kase IT iepirkumā diskvalificē lētākos un izvēlas dārgāko piedāvājumu; vienu piedāvājumu diskvalificē, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana».

Latvijā saistībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumiem iepriekš tika piedzīvotas situācijas, kad no iepirkuma procedūras tika izslēgti piedāvājumi, jo pretendents nebija iesniedzis kāda veida izziņas vai to kopijas, bet šobrīd ar tiešām muļķīgu pretendenta atraidīšanas iemeslu ir izcēlusies Valsts kase (VK). Proti, lai iegādātos risinājumu datu uzglabāšanai, VK pērn izsludināja iepirkumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Kopumā iepirkumā savus piedāvājums iesniedza trīs IT uzņēmumi - SIA iPro, SIA Datakom un SIA OptiCom, kuru piedāvājuma līgumcenas bija attiecīgi 56,7 tūkst. Ls, 98,5 tūkst. Ls un 128,6 tūkst. Ls. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, VK par uzvarētāju atzina 128,6 tūkst. Ls vērto OptiCom piedāvājumu. Jāatzīmē, ka šajā iepirkumā, lai salīdzinātu dažādu ražotāju tehnoloģiskos risinājumus, VK noteica ne tikai minimālās prasības, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. «Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu konkursa komisija izvēlējās pēc šādiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem - tehniskās priekšrocības un piedāvājuma cena,» DB pamatoja VK biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija atzina par neatbilstošiem SIA iPro un SIA Datakom piedāvājumus, jo netika iesniegta visa konkursa nolikumā pieprasītā dokumentācija, kas ļautu izvērtēt piedāvājumu atbilstību nolikumā noteiktajām funkcionalitātes prasībām, turpināja S. Gīle.

Kompānija Hewlett-Packard 2012. gada 1. finanšu ceturksni noslēgusi ar 30 mljrd. ASV dolāru lieliem ienākumiem, kas ir par 7% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu. Uzņēmuma ceturkšņa peļņa ir 1,8 mljrd. ASV dolāru, tomēr, ja salīdzina ar to pašu laika periodu gadu iepriekš, peļņa ir samazinājusies par 40%.

«Pirmajā ceturksnī esam turpinājuši koncentrēties uz to, lai sasniegtu noturīgus ilgtermiņa rezultātus. Mēs veicam nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu mūsu darbību, palielinātu efektivitāti un gūtu labumu no nākotnes iespējām, lai stiprinātu HP līderpozīcijas tehnoloģiju jomā,» uzsver Mega Vītmene (Meg Whitman), HP prezidente un vadītāja.

HP 2012. gada 1. ceturkšņa ienākumi salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir kritušies visos ģeogrāfiskajos reģionos.

Amerikas Savienotajās Valstīs aizvadītā ceturkšņa ienākumi samazinājās par 9%, sasniedzot 13,2 mljrd. ASV dolāru. Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā ienākumi samazinājušies par 4%, sasniedzot 11,7 mljrd. ASV dolāru, bet Klusā okeāna reģionā ienākumi ir sasnieguši 5,2 mljrd. ASV dolāru, norādot uz kritumu par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

2014. gadā uzņēmumi saražoja produkciju 28,3 miljardu eiro vērtībā (faktiskajās cenās), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2014. gada uzņēmējdarbības strukturālās statistikas provizoriskie dati, kas atspoguļo ekonomiski aktīvo tirgus sektora uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības rezultātu.

Lielāko daļu no kopējās produkcijas vērtības veidoja pakalpojumu nozare (10,0 mljrd. eiro jeb 35,2%) un rūpniecības nozare (9,3 mljrd. eiro jeb 32,8%). Tirdzniecības uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pērn bija 4,9 mljrd. eiro jeb 17,3% no kopējā apjoma, savukārt būvniecības uzņēmumi saražoja produkciju 4,2 mljrd. eiro vērtībā (14,7%).

2014. gadā lielāko pievienoto vērtību faktiskajās cenās radīja pakalpojumu nozares uzņēmumi – 4,3 mljrd. eiro jeb 41,9% no kopējā apjoma. Rūpniecības un tirdzniecības nozares uzņēmumu radītā pievienotā vērtība sasniedza attiecīgi 2,8 mljrd. eiro (27,1%) un 2,3 mljrd. eiro (22,4%), savukārt būvniecības uzņēmumu pievienotā vērtība – 0,9 mljrd. eiro jeb 8,6%.

50 kompāniju, kas ASV kopš ekonomiskās krīzes sākuma atlaidušas visvairāk darbinieku, vadītāji nopelnījuši par 42% vairāk nekā ir vidējā alga priekšniekam S&P 500 kompānijā (S&P 500 indekss aptver 500 lielākās ASV kompānijas), atsaucoties uz tikko veiktu pētījumu, vēsta MarketWatch.

Kreisā spārna Politikas studiju institūts atklājis, ka vadītāji no darbiniekus atlaidušajām kompānijām 2009.gadā vidēji saņēmuši gandrīz 12 miljonus ASV dolāru, turpretim vidējais S&P 500 kompānijas vadītāja atalgojums bijis 8,5 miljoni ASV dolāru. Pētījumā arī konstatēts, ka 72% gadījumu paziņojums par darbinieku atlaišanu nācis laikā, kad kompānija strādājusi ar peļņu.

«Tas atspoguļo plašāku tendenci: darbinieki tiek atlaisti, lai palielinātu peļņu un saglabātu augstu vadītāja atalgojumu,» norāda pētījuma autori.

Piemēram, bijušās kompānijas Schering Plough vadītājs Freds Hasans (Fred Hassan) 2009.gadā nopelnījis 49,65 miljonus ASV dolāru. Viņa kompānija un kompānija Merck, kas to pārņēma, apvienošanās rezultātā atlaida kopumā 16 tūkstošus darbinieku.

Skandināvijas telekomunikācija koncerna TeliaSonera tīrā peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 13% līdz 4,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 341 milj. Ls, liecina TeliaSonera gada pārskats.

Koncerna apgrozījums 2009.gada pēdējā ceturksnī bija 27,4 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,9 mljrd. Ls, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.

Telekomunikāciju koncerna vadība norāda, ka darbības rādītājus ietekmējusi ekonomiskā situācija pārstāvētās valstīs un valūtas kursu svārstības saistībā ar Zviedrijas kronu.

Kopumā TeliaSonera pērno gadu ir noslēgusi ar 109,2 mljrd. zviedru kronu jeb 7.6 mljrd. Ls apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā pirms gada, kad koncerna apgrozījums veidoja 103,6 mljrd. kronu jeb 7,2 mljrd. Ls.

Savukārt koncerna kopējā tīrā peļņa 2009.gadā bija 18,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,3 mljrd. Ls, kas ir par 1% mazāka nekā 2008.gadā, kad koncerns nopelnīja 19 mljrd. kronu.

IT nozares spēlētāji Microsoft un Hewlett–Packard (HP) paziņojuši par jaunu sadarbības projektu virtualizācijas un mākoņskaitļošanas risinājumu jomā.

Trīs gadu laikā abas kompānijas pasaulē investēs 250 miljonus ASV dolāru jaunos risinājumos. Tie klientiem atvieglos pāreju uz mākoņskaitļošanu, integrējot tehnoloģiju platformas, plašus virtualizācijas risinājumus un IT pārvaldības risinājumus.

Tādējādi klienti varēs samazināt kopējās IT lietošanas izmaksas, uzsver Microsoft Baltijas reģiona vadītājs un Microsoft Latvia vadītājs p.i. Mindaugas Glodas.

Serveru virtualizācija ļauj samazināt izmaksas, jo viena servera resursus var izmantot vairāku IT sistēmu apkalpošanai, paskaidro IT pētījumu kompānijas IDC Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona izpētes direktors Tomass Vavra.

ASV kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotājs "Xerox Corp." paziņojis, ka paaugstina datoru un printeru ražotājam "HP Inc." izteiktu pārņemšanas piedāvājumu līdz aptuveni 36 miljardiem dolāru (32,8 miljardiem eiro).

Jaunais piedāvājums ir par aptuveni 10% lielāks par to, kas tika izteikts pērn un ko iepriekš "HP" direktoru padome bija noraidījusi.

"HP" iepriekš "Xerox" piedāvājumu nodēvēja par pārāk zemu un pagājušajā mēnesī apgalvoja, ka pārņemšanas centienus vada investors Karls Ikans, kuram pieder kopējamās tehnikas un drukas iekārtu ražotāja akcijas.

"Ņemot vērā Ikanam piederošo akciju daļu, viņš būtu ieguvējs, ja "Xerox" iegādātos "HP" par cenu, kas "HP" novērtē par zemu," janvārī norādīja HP.

Kā ziņots, "HP Inc." izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis "Hewlett-Packard" tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā "Hewlett-Packard Enterprise" un personālo datoru un printeru kompānijā "HP Inc.".

Šobrīd investoriem ir modē kompaktākas kompānijas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien investoru vidū populārs ir uzskats – jo lielāka un ar vairāk biznesa novirzieniem ir kāda kompānija, jo vairāk viņi ir pasargāti no straujākām attiecīgā uzņēmuma akcijas vērtības izmaiņām. Proti, ilgstoši pastāvējis pieņēmums, ka «lielāks ir arī labāks», jo kompāniju bizness šādos gadījumos ir pietiekami diversificēts un nedienas kādam uzņēmējdarbības virzienam kompensē kādas citas nodaļas ieņēmumu palielināšanās.

Tiesa gan, pašlaik aina mainījusies un investori pieprasa, lai uzņēmumi savus lēnāk augošos biznesa novirzienus izolē vai pat pilnībā nodala. Valdot šādam fonam, The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka pasaules korporatīvo grandu apņemšanās no savas pamatdarbības atšķelt citus biznesa novirzienus un sadalīt kompāniju ir vēsturiski gandrīz visaugstākajā līmenī. Dealogic apkopotie dati liecina, ka šogad kopumā pasaulē kompānijas pārdevušas vai pilnībā nošķīrušas citus sava biznesa novirzienus kopumā 1,6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir visvairāk kopš 2007. gada, kad šajā ziņā tika uzstādīts rekords.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Tiešsaistes finanšu tirgum ieņemot pozīcijas, bankas un institucionālie investori draud nostumt mazo investoru .

Lai gan pirmās interneta finanšu platformas Lielbritānijā darbojas kopš 2005. gada, neregulētais jeb alternatīvais tirgus Eiropas valstīs atdzīvojās un kā sēnes pēc lietus sāka augt pēc finanšu krīzes. Pēdējo trīs gadu laikā tas pretendē kļūt par teju vai masveida parādību, un tā darījumu apjoma pieaugums sāk piesaistīt tirgus regulatoru un lielo investoru uzmanību. Ekonomikas pētnieki atzīst, ka alternatīvās platformas uzlabo piekļuvi finansējumam, veicina inovācijas, rada jaunas darba vietas, palielina naudas apriti, rada veselīgu konkurenci un tādējādi sekmē sociālo un ekonomisko izaugsmi.

Piekļuve finansējumam joprojām ir viena no Eiropas MVU aktuālākajām problēmām. Pētījumos konstatēts, ka lielākā daļa Eiropas MVU vadītāju domā, ka pieejamība banku aizdevumiem kopš finanšu krīzes nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies. Arī Eiropas Banku federācijas ziņojums (EBF Facts & Figures 2014) rāda, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam atsevišķu valstu banku kopējā aizdevumu daļa gan palielinājās – Francijas (+663 mljrd. EUR), Zviedrijas (+205 mljrd. EUR), Polijas, Somijas, Nīderlandes un Dānijas (ap +90 mljrd. EUR katrai), bet lielākā daļā Eiropas valstu šis apjoms ir palicis nemainīgs, savukārt ievērojami samazinājies tādās valstīs kā Spānija (-354 mljrd. EUR), Īrija (-269 mljrd. EUR) un Beļģija (-188 mljrd. EUR). Banku federācija atzīst, ka «ieilgušais vājums» ir radījis ievērojamu MVU aizdevumu apjoma kritumu – 2013. gadā banku aizdevumu apjoms Eiropas MVU kopumā samazinājās par 232 milj. EUR jeb 4,4%. Diemžēl vissāpīgāk tas sit mazos uzņēmumus, kas veido ievērojamu daļu gan Latvijas, gan arī Eiropas uzņēmumu.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Sakot ardievas 2010.gadam, žurnāls Fortune apkopojis sliktākos izgājienus ASV biznesa vidē 2010.gadā.

Pirmajā vietā ierindotas bijušā kompānijas BP vadītāja Tonija Heivarda (Tony Hayward) likstas, par kurām daudz rakstīts arī db.lv. Naftas platformas eksplozija un nogrimšana kļuva par pasaulslavenu katastrofu, kuru plaši atspoguļo plašsaziņas līdzekļi. Kompānija šajā sakarā saņēmusi apjomīgu kritiku. Izdevums atgādina, ka tā vēl ilgi turpināja apgalvot, ka katastrofas ietekme būs pieticīga.

Otrajā vietā ierindotas ASV mazumtirgotāja Gap nedienas ar jauno logo. Tikai vienu nedēļu pēc tā ieviešanas tirgotājs jauno logo atmeta kā nederīgu. Logo, kas tika izmantots vairāk nekā 20 gadus, redzams zils lodziņš ar baltu uzrakstu GAP. Jaunajā logo bija redzams melns uzraksts Gap, kas novietots uz gaiša fona, un p burta augšpusē - neliels zils četrstūris. Taču sociālajos tīklos un tiešsaistes forumos mazumtirgotāja jaunais logo tika «nolīdzināts līdz ar zemi». Galu galā kompānijas pārstāvis Marks Hansens norādīja, ka kompānija ir sekojusi līdzi negatīvajiem komentāriem internetā, kas atkal un atkal lūdz atjaunot veco logo. «Tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu darīt tieši to,» viņš apliecināja, piebilstot - ir skaidrs, ka mazumtirgotājs šajā ziņā nav gājis pareizajā virzienā un palaidis garām iespēju par šo jautājumu apspriesties ar klientiem tiešsaistē.