Jaunākais izdevums

Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Pēc padziļinātās izpētes posma, kurā pretendentiem bija iespēja iepazīties ar portfeļu datiem virtuālajā un fiziskajā datu telpā, kā arī uzdot papildus jautājumus, tika saņemti pretendentu saistošie piedāvājumi. Trīs labāko piedāvājumu iesniedzēji tika aicināti turpināt procesu un uzlabot iesniegtos piedāvājumus.

«Izvērtējot investoru piedāvājumus un veicot iespējamo turpmākās rīcības scenāriju padziļinātu analīzi gan no potenciālo ieņēmumu, gan portfeļu izstrādes risku viedokļa, tika pieņemts lēmums pārdot kredītportfeli labākā piedāvājuma iesniedzējam, bet nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi turpināt. Informācija par kredītportfeļa pircēju tiks sniegta pēc kredītportfeļa cesijas līguma parakstīšanas,» skaidro PA.

Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumos noteiktajiem termiņiem, maksimāla apjoma naudas līdzekļi no atlikušā problemātisko aktīvu portfeļa «Hiponia» jāatgūst, Valsts kases aizdevums jāatmaksā un valsts atbalsts jāizbeidz līdz 2018. gada beigām.

Šā gada vienpadsmit mēnešos «Hiponia» valstij ir atmaksājusi kopumā 14 miljonus eiro. No tiem 11,8 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 2,2 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos. Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 30. novembrim «Hiponia» ir atmaksājusi valstij 76,4 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,8 milj. eiro procentu maksājumos.

«Hiponia» nodarbojas ar no bijušās VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. «Hiponia» jaunus aizdevumus neizsniedz. Tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No portfeļa izstrādes iegūtie līdzekļi tiek novirzīti valsts aizdevuma atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz šim Hiponia valstij atmaksājusi 76,3 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 1. novembrim problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Hiponia atmaksājis valstij 76,3 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,7 milj. eiro procentu maksājumos, informē uzņēmumā.

Šā gada deviņos mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājis kopumā 12,1 miljonu eiro. No tiem 9,4 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 1,8 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos.

Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 0,9 milj. eiro.

2017. gada deviņos mēnešos Hiponia realizēja 184 īpašumus par kopējo summu 9,2 milj. eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šogad izdevies pabeigt investīciju objekta Ķekavas novadā, Baložos pārdošanu. Divas daudzdzīvokļu ēkas ar 90 dzīvokļiem iegādājās igauņu investori. Pilnībā ir izdevies pārdot dzīvokļus 60 dzīvokļu ēkā Brocēnos, kur lielās intereses dēļ tika rīkota izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikalu top! īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopircis tirdzniecības centru baata Liepājā

LETA, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi izrādījuši interesi par KVV Liepājas metalurgs teritoriju

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādā elektroskūteri tieši koplietošanai

Anda Asere, 26.06.2019

Unicorn Scooters īpašnieki Igns Survila (Ignas Survila), Jevgenijs Piurko (Jevgenijus Piurko), Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā elektroskūteru kopbraukšanas platformu straujo attīstību, Lietuvas uzņēmums Unicorn Scooters (UAB Lizdas) izstrādā elektroskūteri, kas būtu domāts tieši koplietošanai.

«Šobrīd pasaule saskaras ar problēmu, ka elektroskūteru kopbraukšanas platformu operatori izmanto ierīces, kas izstrādātas personīgai lietošanai, nevis, lai dalītos un lietotu kopīgi. Koplietoto ierīču dzīvescikls ir īss. Jaunākie pētījumi rāda, ka ierīces kalpo vien 28 dienas un pēc tam vienkārši tiek izmestas,» apgalvo Igns Survila (Ignas Survila), Unicorn Scooters līdzdibinātājs. Uzņēmuma izpilddirektors Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius) piebilst, ka tie ir tik lēti, ka neviens nevēlas tos labot un vienkārši nopērk jaunus. Tas rada ekoloģijas un ilgtspējas problēmas, kā arī ietekmē biznesa rentabilitāti. Ja katru mēnesi vajag pirkt jaunus elektroskūterus, tas nevar būt rentabli. Tāpēc komanda sāka izstrādāt īpaši koplietošanai domātu transportlīdzekli. Tos plānots pārdot tikai uzņēmumiem, un tos nebūs iespējams nopirkt personīgai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien bez rezultāta noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) izsole, kurā par 4,61 miljonu eiro tika piedāvāts zemes un ēku īpašums Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, sacīja LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.

"Šajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tā beigusies bez rezultāta. Par turpmāko rīcību pēc divām nedēļām lems LU Senāta Finanšu un budžeta komisija," skaidroja Počs.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atkārtotajā izsolē objekta cenu var samazināt par 20%, taču par turpmāko rīcību jālemj LU Senātam.

Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju, norāda LU. Počs iepriekš sacīja, ka investoram, kurš iegādāsies īpašumu, paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu.

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei - laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāstīja Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rantiņš: Metalurģijas nozare Latvijā pārstāj eksistēt

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora lēmuma pārdot uzņēmumu pa daļām vairākās izsolēs, var teikt, ka metalurģijas nozare Latvijā un Baltijā pārstāj eksistēt, sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

«Žēl, ka nav paveicies ar investoriem, taču jāņem vērā, ka arī situācija pasaules tirgos nav vienkārša. Metalurģija nav lēts process un Eiropas ražotāji izmaksu ziņā nekad nespēs konkurēt ar Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem. Lielas izmaksas ir ne tikai mums, bet visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ),» skaidroja Rantiņš, piebilstot, ka, piemēram, Latvijā viena elektroenerģijas megavatstunda vēl pērn bija par 28% dārgāka nekā Igaunijā.

Rantiņš piebilda, ka «KVV Liepājas metalurga» pārdošana pa daļām nozīmē, ka līdzšinējā ražošana tur vairs netiks atjaunota. «Metalurģijas uzņēmumu nevar saskaldīt pirmreizinātājos,» sacīja Rantiņš. Viņš arī norādīja, ka maz ticams ir pieļāvums, ka kāds investors pa daļām iegādājas visu uzņēmumu un tādējādi atjauno ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja "Creamfinance Latvia" provizoriskais neto apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 7,7 miljonus eiro, kas ir par 23% vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu.

Savukārt izsniegto summu apmērs sasniedzis 22,3 miljonus eiro. "Lai arī 2019. gada pirmajā pusgadā nebanku kredītdevēju sektorā bija vērojams jauno aizdevumu summu kopējā apjoma samazinājums, "Creamfinance Latvia" klientu paradumi pēdējā gada laikā nav ievērojami mainījušies, kas ir ļāvis saglabāt uzņēmuma izaugsmi un palielināt tā administrēto kredītportfeli. Pieņemtie grozījumi vislielāko ietekmi atstājuši tieši uz īstermiņa aizdevumiem ar apmaksas termiņu līdz 30 dienām. Kopumā var sacīt, ka šāds pakalpojums tirgū vairs nav pieejams," norāda Kaspars Dzirneklis, "Creamfinance Latvia" vadītājs.

Viņš stāsta, ka 2019. gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, t.sk. ikgadējās valsts nodevas būtiska palielināšana, uzņēmumu nostāda situācijā, kad tam ir jāizvērtē, vai piešķirt aizdevumu atsevišķām patērētāju grupām ir rentabli, tādējādi ierobežojot pakalpojuma pieejamību. Arī pieņemtie reklamēšanas ierobežojumi ierobežo pietiekamas informācijas sniegšanu patērētājam. Tiek samazināta iespēja potenciālo mērķauditoriju informēt par uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem, to veidiem un dažādību, tādējādi apgrūtinot patērētāja pareizas izvēles veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos sešos mēnešos BigBank aizdevumu apjoms sasniedza 140,7 miljonus eiro, no kuriem 77,9 miljoni eiro tika izsniegti 2. ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Grupas neto peļņa pirmajā pusgadā bija 10,4 miljoni eiro, no kuriem 5,2 miljoni bija 2. ceturkšņa peļņa.

«Pirmajā pusgadā mēs turpinājām īstenot mūsu stratēģiju, un viens no mūsu mērķiem bija palielināt strādājošo kredītportfeli, » paskaidroja Bigbank grupas valdes priekšsēdētājs Svens Raba. «Bankas peļņas norma galvenokārt pieaugusi, pateicoties tam, ka mēs koncentrējamies uz klientiem ar zemu kredītrisku, kas ne tikai ļāvis mums palielināt izsniegto kredītu apjomu, bet arī samazināt kredītu zaudējumus. Tā rezultātā aizdevumu procentu likmes pakāpeniski ir samazinājušās. Pašlaik mūsu uzmanības centrā ir aizdevumu izsniegšana ar aizvien zemākām procentu likmēm klientiem, kuri vēlas un spēj tos atmaksāt paredzētajā termiņā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» ir pieņēmis lēmumu par SIA «Sergel» pievienošanu Latvijas ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumam SIA «Gelvora», informē SIA Gelvora Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Lukaševskis.

Reorganizācija nostiprinās SIA «Gelvora» līderpozīcijas tirgū un veicinās nozares attīstību un sakārtošanu.

2017.gadā Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» no koncerna «Telia Company AB» ieguva īpašumā piecās valstīs pārstāvēto «Sergel» uzņēmumu grupu, tajā skaitā Latvijā reģistrēto parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumu SIA «Sergel». Ņemot vērā, ka «Marginalen AB» Latvijā jau pastarpināti pieder lielākais nozares uzņēmums SIA «Gelvora», ir pieņemts lēmums par SIA «Sergel» pievienošanu SIA «Gelvora». Tiek plānots, ka abu uzņēmumu apvienošana tiks pabeigta līdz šī gada beigām. «Sergel» zīmols no Latvijas nepazudīs – pēc reorganizācijas SIA «Gelvora» savā komercdarbībā turpinās izmantot abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eksperts: Ar ABLV Bank pašlikvidāciju saistītās strukturālās pārmaiņas naudas rādītājus vēl ietekmēs

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī banku sektoru skārušie notikumi pārdzīvoti bez nozīmīgām iekšzemes naudas rādītāju svārstībām, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītportfelis kopumā saglabājies praktiski nemainīgs, nedaudz augot nefinanšu uzņēmumiem (par 0.1%), bet sarūkot mājsaimniecībām (par 0.2%) izsniegto kredītu atlikumam. Savukārt banku piesaistītie noguldījumi mēreni sarukuši nefinanšu uzņēmumu, bet nedaudz auguši mājsaimniecību sektorā.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps februārī saglabājās 2.8% līmenī, tostarp nemainoties arī nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu rādītājiem (attiecīgi -8.5% un -1.1%). No jauna izsniegto kredītu apjoms gan liecināja par zināmu tirgus vēsumu un atpalika gan no janvāra, gan pērnā gada februāra rādītājiem.

Banku piesaistītie iekšzemesnoguldījumi februārī samazinājās par 1.2%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.1%, bet mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 0.1% (gada kāpuma temps attiecīgi 2.8%, 1.3% un 7.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija aizvien atrodas starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu likmēm

Žanete Hāka, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektoram raksturīga augsta kapitalizācija, Covid-19 ietekmē peļņa nedaudz sarukusi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Kopumā 2020. gadā KKS sektors Latvijā strādāja ar peļņu, tomēr tā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājusies par 16%, jo Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā lejupslīde noteica visu pamatdarbības ienākumu veidu sarukumu.

Latvijā 2020. gada nogalē darbojās 34 KKS, to vidū pastāvēja augsta tirgus koncentrācija – piecas KKS veidoja 89% no kopējiem KKS aktīviem.

KKS resursu bāzi 2020. gada beigās 71% apmērā veidoja biedru noguldījumi, 89% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2019. gadu, noguldījumu apmērs ir samazinājies par 8% līdz ar naudas līdzekļu izņemšanu no KKS, jo to biedri lielā mērā pārstāv ekonomikas sektorus, piemēram, kravu pārvadājumi, kas ir būtiski cietuši no Covid-19 ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka pērn nopelnījusi 33,5 miljonus eiro; turpinās pielāgoties izmaiņām tirgū

Dienas Bizness, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Rietumu Bankas koncerns turpināja darbību, un tā neto peļņa pēc nodokļiem bija 33,5 miljoni eiro, liecina bankas gada pārskats.

Koncerna ieņēmumu struktūra ir diversificēta procentu un komisijas ienākumos, un par spīti zemajām procentu likmēm koncerns turpināja efektīvu darbību, sasniedzot izmaksu un ienākumu rādītāju 61.1% un pamatdarbības ienākumus uz vienu darbinieku 128 tūkstošu eiro apmērā.

Koncerna peļņa pēc nodokļiem, kas attiecināma uz bankas akcionāriem, 2017. gadā bija 32 miljoni eiro (2016. gadā: 80 miljoni eiro).

Koncerna kapitāla atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 6,89% (2016. gadā: 17,32%) un aktīvu atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 1% (2016. gadā: 2,3%). Koncerna pamatdarbības ienākumi ir 137 miljoni eiro (2016. gadā: 181 miljons eiro).

Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 34,6 miljonus eiro (2016. gadā: 41,1 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto kredītu un IKP attiecība Latvijā - viena no zemākajām ES valstīs

Žanete Hāka, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām ir gausa, un cikliskie riski finanšu stabilitātei ir zemi, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Kredītiestāžu kreditēšanas politika ir piesardzīga, un tās kritiskāk izvērtē sadarbību ar potenciāli riskantākiem klientiem.

Vairākas kredītiestādes, kas līdz šim nebija aktīvas iekšzemes kredītu tirgū, darbības modeļu maiņas ietvaros plāno pievērsties kreditēšanai. No vienas puses, tas var nedaudz uzlabot kredītu pieejamību tautsaimniecības dalībniekiem, bet, no otras puses, jāņem vērā šo kredītiestāžu līdzšinējā ierobežotā pieredze iekšzemes kreditēšanā un atbilstoša finansējuma piesaistes iespējas, norāda LB eksperti.

iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būtiski atpaliek no tās ilgtermiņa tendences un tautsaimniecības izaugsmes tempa.

Iekšzemes privātajam nefinanšu sektoram izsniegto kredītu atlikuma un IKP attiecība Latvijā ir viena no zemākajām ES valstīs (2018. gada beigās – 34%). Kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendences joprojām saglabājas ļoti negatīva (2018. gada 4. ceturksnī – 26 procentu punkti), atzīst LB.

Komentāri

Pievienot komentāru