Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Atbilstoši MK noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim ir uzstādīti kopumā seši nefinanšu mērķi, no kuriem pieci ir atbilstoši biznesa virzieniem. Vairāki nefinanšu mērķi nosaka PA uzdevumus, kas veicami līdz 2019. gada 31. decembrim, lai vidējā termiņā Latvijā pabeigtu vairāk nekā 20 gadus īstenoto zemes reformu un sekmētu privatizācijas procesa pabeigšanu.

Stratēģijā noteikts, ka līdz 2019. gada 31. decembrim privatizācijai tiks piedāvāti visi PA valdījumā esošie zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti, attiecībā uz kuru privatizāciju nepastāv šķēršļi, piedāvājot tos privatizēt pirmpirkuma tiesīgajām personām vai atklātā izsolē.

Stratēģija paredz, ka līdz 2019. gada 31. decembrim tiks pieņemti lēmumi par visu privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu, un visi tajās esošie dzīvokļu īpašumi tiks piedāvāti privatizācijai dzīvojamo telpu īrniekiem vai atklātā izsolē. Gadījumā, ja dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas tiesības netiks izmantotas likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, tiks veikta šo valsts īpašumu atsavināšana saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Turpinot pārvaldīt valsts īpašumā esošos dzīvokļus un dzīvojamo māju neprivatizētās daļas, plānots pakāpeniski samazināt PA valdījumā esošo valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu skaitu.

PA arī turpmāk nodrošinās tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu, attiecībā uz kurām MK ir pieņēmis lēmumu par valsts līdzdalības izbeigšanu, kā arī problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldību. Tā kā privatizācija ir attiecināma arī uz valstij piederošām kapitāla daļām Lattelecom un Latvijas Mobilais Telefons, bet lēmums par to turpmāko pārvaldības vai privatizācijas īstenošanas modeli ir jāpieņem MK, stratēģija neparedz konkrētas darbības attiecībā uz šo kapitāla daļu privatizācijas pabeigšanu. Jāņem vērā, ka dažas no PA meitas sabiedrībām ir saistītas ar valsts atbalstu, tādēļ to pārvaldības procesā vērā ņemami Eiropas Komisijas pieņemtie saistošie lēmumi, kuri, cita starpā, nosaka termiņu valsts atbalsta atmaksai un darbības izbeigšanai.

PA nodrošina valsts zemesgabalu, nekustamā īpašuma objektu, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu, kapitāla daļu pirkuma līgumos iekļauto privatizācijas un atsavināšanas nosacījumu izpildes kontroli - parādu administrēšanu, līgumos noteikto darbību veikšanu pēc līguma noslēgšanas līdz privatizācijas pabeigšanai vai visu saistību izpildei. PA kontrolē esošie līgumi ietver gan monetāra, gan nemonetāra rakstura saistības. Atbilstoši šobrīd normatīvajos aktos noteiktajam, valsts īpašumu objektu un zemesgabalu pircējiem ir paredzēta iespēja veikt norēķinus par iegādātajiem zemes gabaliem un nekustamā īpašuma objektiem ar 10 gadu nomaksas periodu, dzīvokļu īpašumiem - ar 5 gadu nomaksas periodu.

Jāatzīmē, ka PA portfeļa sastāvs ir dinamisks - tas samazinās, veicot īpašuma objektu privatizāciju un atsavināšanu, bet vienlaikus to papildina īpašumi, kurus tā pārņem savā valdījumā vai turējumā atbilstoši MK lēmumiem.

PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu, kā arī veic sertifikātu pārskaitījumus fiziskām un juridiskām personām. Pagājušā gadā ieviestās izmaiņas privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā ir virzītas uz sistēmas efektivitātes uzlabošanu, un turpmākajā periodā paredzēts neaktīvo kontu skaita samazinājums. Uz 2017. gada 31. decembri kopumā valstī neizmantoti bija 2,50 milj. privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikāti 99,38 milj. euro nominālvērtībā jeb 2,2% no valstī kopumā piešķirto sertifikātu kopskaita. Kopējais kontu skaits, kuros bija privatizācijas sertifikāti (jeb aktīvie konti), bija 380 088.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 6,2%, dīzeļdegvielas imports audzis par 7,1%

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 7,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ievesti 93,447 miljoni litru motorbenzīna un 482,3 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas.

Benzīns šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā importēts 26,77 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, savukārt dīzeļdegviela importēta 184,201 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk benzīnu un dīzeļdegvielu Latvijā ieveda no Lietuvas.

No Lietuvas pirmajos piecos mēnešos Latvijā ieveda 66,197 miljonus litru benzīna, kas ir 70,8% (gadu iepriekš - 62,9%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Somijas - 24,8 miljonus litru jeb 26,5%. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem no Lietuvas ievestā benzīna apmērs ir pieaudzis par 5,7%, savukārt no Somijas ievestā benzīna daudzums ir samazinājies par 27,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja meža produkciju 1,314 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 24,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2021.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,146 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,4% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 87,2% (pirms gada - 85,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 384,298 miljonus eiro, kas ir par 39,9% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 216,313 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 0,3%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 66,2% un bija 106,874 miljoni eiro, bet saplākšņa eksports krities par 1,5% un bija 99,487 miljoni eiro.

Apkopotie dati arī liecina, ka šogad piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 11,9% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 77,618 miljoni eiro jeb 5,9% (pirms gada - 6,5%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 55,095 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,1% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 4,2% (4,6%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gateway & Partners turpina nostiprināties eksportā

Anda Asere, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits šā gada maijā, salīdzinājumā ar aprīli, pieaudzis par 54%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2021.gada pirmajos piecos mēnešos.

Maijā lidostā apkalpoti nedaudz vairāk kā 85 tūkstoši pasažieru, kas ir par gandrīz 30 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad lidosta apkalpoja 55,2 tūkstošus pasažieru.

Tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes rādītājiem 2019.gadā, pasažieru skaita kritums šā gada pirmajos piecos mēnešos joprojām ir ievērojams: apkalpoti vien 248 tūkstoši pasažieru, kas ir par 91% mazāk nekā 2019.gadā.

Maijā palielinājies arī lidostā "Rīga" apkalpoto lidojumu skaits - apkalpoti 2302 lidojumi, kas ir par 526 lidojumiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostā pacēlušies un nosēdušies 8327 gaisa kuģi un lidojumu skaits 2021.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies par 75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» akcionāru sapulcē uz piecu gadu termiņu apstiprināta jauna padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes locekļiem iecelti: Irina Maligina, Ivars Kalviņš, Ivars Godmanis, Signe Baldere – Sildedze, Milana Beļeviča. Padomes sēdē par priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Kalviņš, bet viņa vietnieku - Milana Beļeviča.

Akcionāri rosināja izmaiņas padomē, ņemot vērā jauno situāciju uzņēmuma īpašnieku struktūrā. Tajā turpmāk darbosies spēcīgi nozares eksperti – ķīmijas profesors Ivars Kalviņš, kā arī finanšu un nodokļu tiesību pasniedzēja un konsultante Milana Beļeviča. Padome saglabās pēctecību, jo tajā turpinās darboties līdzšinējas padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

«Mūsu mērķis ir turpināt veidot Olainfarm par vadošo gatavo zāļu un ķīmiski-farmaceitisko produktu ražotāju Baltijā, kura produkcija ir pazīstama un pieejama visā pasaulē. AS Olainfarm ir mūsu reģiona lielāko investoru kartē, un tā tam arī jāpaliek. Pateicoties Valērija Maligina un viņa komandas darbam, AS Olainfarm ir starp Latvijas biznesa līderiem. AS Olainfarm ir Latvijas uzņēmums ar augstiem korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības standartiem. Augsti vērtējam līdzšinējās uzņēmuma padomes paveikto AS Olainfarm mērķu sasniegšanā. Tā kā padome uzņēmumā ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv visu akcionāru intereses, vēlamies turpināt pragmatisku pieeju uzņēmuma pārvaldībā. Padomes pastiprināšana un tās kompetence nodrošinās līdzšinējo sekmīgo uzņēmuma attīstību un palīdzēs efektīvi īstenot uzņēmuma nākotnes plānus. Lai turpinātu uzņēmuma vērtības saglabāšanu un vairošanu, mūsu prioritātes būs virzītas trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, veicināt sabalansētu uzņēmuma izaugsmi, ieguldot gan jaunos produktos, to pētniecībā un reģistrācijā, gan uzņēmumos. Otrkārt, turpināt mērķtiecīgu darbu produktu kvalitātes un koncerna efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā turpinot jauno meitasuzņēmumu integrāciju uzņēmumā. Treškārt, turpināt jau veiksmīgi uzsākto darbu produktu realizācijas un eksporta apjomu izaugsmei,» teikts padomes ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Testēšanas centrs kļuvis par plašāko ražošanas procesu laboratoriju Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditāciju darba vides gaisa paraugu ņemšanai un testēšanai, kas ļauj noteikt dažāda veida azbesta šķiedru klātbūtni gaisā, AS «Latvenergo» Testēšanas centrs ir kļuvis par plašāko ražošanas procesu laboratoriju Latvijā, informē uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Līdz ar to testu rezultātus, kompetenci un testēšanas metodes atzīst ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Šobrīd tā ir pirmā laboratorija valstī, kurā ir īpašais aprīkojums – skenējošais elektronu mikroskops un kas apguvusi azbesta paraugu ņemšanu, sagatavošanu un dažādu veidu atpazīšanu.

AS «Latvenergo» Testēšanas centrā juridiskajām un privātpersonām iespējams veikt plaša spektra analīzes ar vismaz 50 dažādām metodēm piecos galvenajos virzienos – ūdens paraugu ņemšana un testēšana, kurināmā testēšana, tehnisko eļļu paraugu testēšana, emisiju testēšana. Primāri laboratorija sniedz AS «Latvenergo» ražotņu drošai darbībai nepieciešamos pakalpojumus, veicot tehnoloģisko ūdeņu, dabasgāzes un emisiju daudzuma testēšanu. Bez koncernam nepieciešamajām analīzēm tās tiek nodrošinātas arī ārējiem klientiem – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, un populārākās ir ūdens un kurināmā analīzes, kā arī emisiju daudzuma noteikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad pirmajos piecos mēnešos veikta 19 418 vieglajām automašīnām, kas ir par 30,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Tāpat 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas 2699 kravas automašīnas, kas ir par 31,7% mazāk nekā gadu iepriekš, 134 autobusi, kas ir par 7,6% mazāk, un 1537 motocikli un tricikli, kas ir par 20,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gada pirmajos piecos mēnešos pirmreizēji reģistrēti arī 710 mopēdu, kas ir par 5,6% vairāk, 96 kvadracikli, kas ir par 1% mazāk, un 2677 piekabes un puspiekabes, kas ir par 22% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tādējādi 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā kopumā pirmo reizi reģistrēts 27 271 transportlīdzeklis, kas ir par 28,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā 2019.gadā pirmreizējā reģistrācija tika veikta kopumā 91 006 transportlīdzekļiem, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 68 074 vieglajām automašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru