Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

VAS «Privatizācijas aģentūra» uzskata, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas jautājumus. PA nav iespēju cietoksni ilgtermiņā uzturēt un attīstīt atbilstoši kultūra pieminekļa statusam, lai tas kalpotu sabiedrības interesēm kā vēstures un kultūras objekts. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. PA ir vērsusies Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un valsts aģentūrā «Latvijas Kara muzejs» ar lūgumu izvērtēt iespēju pārņemt valdījumā kultūras pieminekli.

Visas puses viennozīmīgi atbalstīja nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Kultūras ministrija pauda viedokli, ka gadījumā, ja objektu nav iespējams saglabāt valsts īpašumā, tas būtu nododams Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ar nosacījumu, ka precīzi tiek definēti noteikumi objekta saglabāšanai publiskai funkcijai ar prioritāti kultūrai. Diemžēl neviena no uzrunātajām valsts institūcijām neesot izteikusi gatavību pārņemt valdījumā šo nekustamo īpašumu.

PA lūgusi Rīgas domei izteikt viedokli par objekta pārņemšanu pašvaldības īpašumā un izmantošanu kultūras funkcijai. Rīgas domes Īpašuma departaments, atbildot uz PA vēstuli, informējis, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ievērojams skaits valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu. No Rīgas domes puses jaunu objektu pārņemšana īpašumā, kuru izmantošanai būtu nepieciešami nozīmīgi pašvaldības līdzekļu ieguldījumi, nav uzskatāma par lietderīgu. Līdz ar to šobrīd nav atrisināts jautājums par institūciju, kura turpmāk varētu uzturēt un attīstīt minēto objektu.

PA šogad ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijā tālākai virzībai MK rīkojuma projektu par Daugavgrīvas cietokšņa privatizācijas atcelšanu. Atceļot iepriekš pieņemto rīkojumu par Daugavgrīvas cietokšņa privatizāciju, MK varēs lemt par tā nodošanu institūcijai, kas nodrošinās tā uzturēšanu un attīstīšanu kā valsts kultūras pieminekli.

PA turpina kultūras pieminekļa apsaimniekošanu. Iepirkuma rezultātā 2015. gadā ar biedrību «Bolderājas grupa» ir noslēgts līgums par cietokšņa uzraudzību un uzturēšanu. Regulāri no dažādām ar kultūras projektiem saistītām organizācijām tiek saņemti lūgumi par pasākumu organizēšanu cietoksnī. Apmeklētajiem cietoksnis ir atvērts sestdienās un svētdienās. PA šobrīd veic nepieciešamās darbības kultūras pieminekļa pieejamības un uzturēšanas nodrošināšanai, tomēr vajadzīgs valstisks lēmums par kultūras pieminekļa nākotni atbilstoši tā statusam, uzsver G. Kārkliņš.

Biedrībai «Bolderājas grupa» saskaņā ar iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu no 2017. gada 26. maija PA maksā 440 eiro mēnesī, lai biedrība cietoksni uzturētu kārtībā. Pirms tam summa esot bijusi līdzīga.

«Jums šķiet, ka par 440 eiro mēnesī šeit var kaut ko atjaunot? Tas ir smieklīgi! Mēs ar PA esam paraksījuši līgumu, kuru neparaksta neviens normāls cilvēks. Mēs esam piekrituši apsaimniekot 21 hektāru. Ļoti skumji, ka valsts neuzskata par vajadzīgu iesaistīties cietokšņa atjaunošanā,» biznesa portālam db.lv saka Sandra Jakušonoka «Bolderājas grupa» aktīviste, kura ar domubiedriem jau gadiem cīnās par Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanu.

«Biedrībā darbojas cilvēki, kuriem tā ir sirdslieta, tāpēc arī summa, ko viņi ir gatavi saņemt par paveikto darbu, nav liela. Ar šiem izdevumiem tiek nodrošinātas uzturēšanas pamatvajadzības. Lai cietoksni attīstītu kā kultūras pieminekli, tam ir nepieciešami būtiski ieguldījumi, kurus varēs veikt, kad būs skaidrs, kura institūcija to darīs un līdzekļu avots,» papildina G. Kārkliņš.

PA maksā arī nekustamā īpašuma nodokli, kurš 2018. gadā bijis 2975 eiro. Cietokšņa elektrības rēķini mēnesī ir aptuveni 70 līdz 80 eiro.

«Es saprotu, ka valsts grib «atkratīties» no cietokšņa, jo valstij nav naudas un būtu ērtāk to kādam citam iedot. Eiropas fonda finansējums degradētu teritoriju attīstībai jau sadalīts starp Daugavas stadionu, koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju, bet Daugavgrīvas cietokšņa šajā sarakstā nav,» komentē S. Jakušonoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

No jūras izskalotais vēsturiskais kuģa vraks nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī

Lelde Petrāne, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpils cietoksnī durvis vērusi mākslas galerija Baltais zirgs

Db.lv, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Daugavpils cietoksnī durvis vērusi vaļā jauna mākslas galerija ar nosaukumu Baltais zirgs, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs.

Galerija atrodas bijušajā cietokšņa provianta magazīnas ēkā (19. gs. pārtikas noliktavas), Nikolaja ielā 9, blakus zirga spoka skulptūrai.

Mākslas galerijā ikviens interesents arī varēs iegādāties iepatikušos gleznu.

Galerijas fotogrāfijas aplūkojamas augstāk!

Lasi Vēl:

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis

Kirovs Lipmans - AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar sākumcenu 1,66 miljoni eiro izsolē izlikts ekskluzīvs īpašums Kuģu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā 13, Rīgā, kas sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Izsoles sākuma cena ir noteikta 1 660 000 eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nekustamais īpašums atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un viesnīcas Radisson Blu Daugava. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 13. jūnija rīkojumu nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, tika nodots privatizācijai. PA valdes apstiprinātie nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumi paredz to pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Izsoles sākuma cena ir 1 660 000 eiro.

Maksāšanas līdzekļu proporcija par nekustamo īpašumu kopumā ir noteikta 75,31% euro, 18,43% privatizācijas sertifikāti un 6,26 % īpašuma kompensācijas sertifikāti. Samaksu par nekustamo īpašumu varēs veikt uzreiz, vai arī paredzēta nomaksa līdz 10 gadiem. Pircējs ir tiesīgs privatizācijas sertifikātos un/vai īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu pēc to nominālvērtības samaksāt euro pirms līgums noslēgšanas, kā arī visā nomaksas pirkuma līgums laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA pārdevusi valsts kapitāla daļas 14,26 miljonu eiro vērtībā

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, tai skaitā AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pērn ir pārdevusi valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, gūstot ieņēmumus 14,26 milj. eiro apmērā, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

PA saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu 2015. gadā pārņēma turējumā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas. PA nodrošina no VSAA pārņemto un citu tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldību un pakāpeniski veic to pārdošanu.

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos - AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla), AS Komunālprojekts (14,75% no pamatkapitāla), SIA Garantiju aģentūra (0,34% no pamatkapitāla), AS Auto-Remonts (5,05% no pamatkapitāla) un AS Lielplatone (5% no pamatkapitāla). Kopējie ieņēmumi no minēto valsts kapitāla daļu pārdošanas ir 14 257 929 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» ir veikusi pēdējo procentu maksājumu 1,9 miljonu eiro apmērā, informē «Revertas» Komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa.

Tostarp 540 tūkstoši eiro samaksāti Valsts kasei, savukārt 1,4 miljoni eiro ir pārskaitīti jaunizveidotajai VAS «Privatizācijas aģentūra» meitas kompānijai SIA «REAP» (REAP), kas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ir atlikušo prasījuma tiesību un neizstrādāto «Revertas» aktīvu pārvaldītāja.

«Atbilstoši plānotajam, 2017. gada nogalē esam sekmīgi pabeiguši «Reverta» atlikušo prasījuma tiesību un aktīvu nodošanu REAP, līdz ar to «Revertas» faktiskā darbība ir beigusies», norāda «Revertas» likvidatore Ruta Amtmane.

«Šobrīd noris darbs pie vietējo un ārvalstu filiāļu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī joprojām saņemam iebildumus no kreditoriem, kuru prasījumus kā nepamatotus «Reverta» jau ir noraidījusi», skaidro R. Amtmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA iesniegs kasācijas sūdzību prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) Latvijas valsts vārdā celto prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam, tādēļ PA nolēmusi iesniegt kasācijas sūdzību, informē PA.

PA uzskata, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai obligātā akciju atpirkšanas gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu PA informē, ka jebkuras personas, tai skaitā, Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā. Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, PA ir secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, PA lūgs Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī PA aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ziepniekkalnā bijušās Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas teritorijā būvēs tirdzniecības centru

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziepniekkalnā bijušās Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas teritorijā būvēs tirdzniecības centru «Rimi Aleja», aģentūrai LETA apstiprināja «Rimi Latvia» pārstāve Dace Preisa.

Plašāku informāciju par projektu Preisa solīja atklāt vēlāk.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere aģentūrai LETA teica, ka būvvaldē patlaban ir saskaņots administratīvās ēkas nojaukšanas projekts Vienības gatvē 194a. Tāpat pērn ir izsniegta būvatļauja ražošanas korpusa pārbūvei par tirdzniecības centru, taču tajā pagaidām nav atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi objektam Vienības gatvē 194a, Rīgā.

LETA jau ziņoja, ka Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca 1994.gada maijā nodota privatizācijā, bet attiecīgā gada jūnija beigās tā nonāca Privatizācijas aģentūras pārziņā, kura lēma par labu uzņēmuma privatizēšanai, sadalot to vairākos objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsolē pārdota Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu pakete

Db.lv, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) izsolē pārdevusi VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 valsts kapitāla daļu paketi iegādājās UAB Universal Trade. Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 eiro.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs uzsver, ka veiksmīgo izsoles rezultātu noteica pēdējo gadu gaitā būtiski uzlabotie uzņēmuma darbības rādītāji, nozīmīgi auguši ir gan Sertifikācijas un testēšanas centrs apgrozījums, gan peļņa. Investoru konkurējoša interese par šo perspektīvo uzņēmuma ļāva valstij iegūt būtiski vairāk līdzekļu no kapitāla daļu paketes pārdošanas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojuma Nr.596 nosacījumiem kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: KVV Liepājas metalurga izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu neizdosies

LETA, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gaismas pilij pretī esošā ēka Kuģu ielā pārdota par 2,08 miljoniem eiro

LETA, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gaismas pilij» pretī esošā ēka Kuģu ielā 13 ceturtdien izsolē pārdota par 2,08 miljoniem eiro, informēja AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)» pārstāvji.

Izsoles sākumcena bija 1,66 miljoni eiro.

Konkurējošā izsolē piedalījās trīs pretendenti, bet uzvarētājs nosolīja nekustamo īpašumu par augstāko cenu - 2 080 000 eiro. Izsoles uzvarētājs tiks atklāts tiklīdz tiks parakstīt līgums par īpašuma iegādi.

Nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, sastāv no būves ar kopējo platību 3641,9 kvadrātmetri un zemesgabala ar platību 0,1189 hektāri. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910.gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ēka Kuģu ielā 13 atrodas pretī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Šis īpašums izpelnījās ārzemju žurnālistu uzmanību 2015.gadā notikušā Austrumu partnerības samita laikā saistībā ar uzrakstu «Tu neesi viena!» uz jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka «Citadele» dividendes no pagājušajā gadā gūtās peļņas nemaksās, liecina «Firmas.lv» publicētā informācija.

Akcionāru kārtējā sapulcē bankas «Citadele» 2017. gadā gūto peļņu 1,257 miljonu eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu, lai stiprinātu bankas kapitāla bāzi.

Pagājušā gada beigās bankas «Citadele» iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa bija kopumā 81,828 miljonu eiro apmērā. Arī bankas «Citadele» 2016. gadā gūto peļņu 36,278 miljonu eiro apmērā tika nolemts atstāt nesadalītu.

Banka «Citadele» pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 1,257 miljonu eiro apmērā, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2016 .gadā. Savukārt bankas «Citadele» aktīvi 2017. gada 31. decembrī bija 2,545 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% jeb 84,181 miljonu eiro vairāk nekā 2016. gada beigās, kad bankas aktīvi bija 2,63 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru