Jaunākais izdevums

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Izskatot lietu pēc būtības, apelācijas instances tiesā ir taisīts jauns spriedums, ar kuru grozīts pirmās instances tiesas spriedums.

Apelācijas instances tiesa atzina, ka nav pamatota prasība par bankas neto izmaksu piedziņu uz saistīto darījumu pamata, jo bankas noslēgtu aizdevuma līgumu un noslēgtu depozīta līgumu konkrētajā gadījumā nevar vērtēt kā saistītos darījumus.

Iepriekš vēstīs, ka šī prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

"Reverta" 2010.gadā tiesā celto prasību pret Karginu un Krasovicki pamatoja ar to, ka viņi, būdami bankas valdes locekļi, savus pienākumus nav pildījuši kā krietni un rūpīgi saimnieki. Proti, laika periodā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim starp "Parex banku" un atbildētājiem, kā arī ar viņiem saistītām personām un tuviem radiniekiem tikusi noslēgta virkne darījumu, kas neatbilst tirgus noteikumiem, vispārpiemērotajai šādu darījumu praksei un noteikumiem, ar kādiem banka piedāvāja analoģiskus darījumus slēgt citiem klientiem. "Revertas" ieskatā, šie darījumi ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina. "Reverta" no Kargina un Krasovicka lūdza piedzīt 85 465 375 eiro par kopumā 14 noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem.

Augstākās tiesas (AT) civillietu tiesu palāta 2016.gadā apelācijas instancē daļēji apmierināja "Reverta" prasību, solidāri no Kargina un Krasovicka par labu "Reverta" piedzenot 4 284 792 eiro un tiesas izdevumus 230 550 eiro jeb kopā 4 515 342 eiro. Prasība par 81 180 583 eiro zaudējumu piedziņu tika noraidīta. Bijušie bankas īpašnieki lēmumu pārsūdzēja, bet Senāts lēma negrozīt AT spriedumu apmierinātajā daļā.

LETA jau ziņoja, ka vēlā 2008.gada 10.novembra vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), "Hipotēku bankas" toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredzēja starptautiskās finanšu krīzes ietekmē grūtībās nonākušās "Parex bankas" akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas.

Kopējais valsts atbalsts bijušajai "Parex bankai" sasniedza 1,7 miljardus eiro, no kā ir atgūta mazāk nekā puse.

2010.gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojās kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums bija valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana.

2012.gada maijā "Parex banka" sāka darbu ar nosaukumu "Reverta" un tai tika anulēta bakas licence.

Savukārt 2017.gadā tika nolemts sākt "Reverta" likvidāciju un tika parakstīts līgums ar SIA "Gelvora" un Lietuvas "Gelvora" par kredītportfeļa pārdošanu.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam "Reverta" darbību bija jāizbeidz līdz 2017.gada beigām. Lai nodrošinātu "Reverta" sākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi Privatizācijas aģentūra 2017.gada novembrī izveidoja meitassabiedrību "Reap", kura pēc tiesvedību procesu pabeigšanas izbeigs darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru