Finanses

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 31.10.2008

Jaunākais izdevums

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Atsevišķas kompānijas šādas atbildes nesniedza vai arī – kā, piemēram, Edgara Šīna uzņēmums Latio – par šādu vērtējumu šajos nekustamo īpašumu uzņēmumiem grūtajos laikos pieprasīja iespaidīgu samaksu.

Tomēr virkne citu vērtētāju – tostarp uzņēmumi Balsts, Vestabalt u.c. – šādu viedokli spēja izteikt, balstoties uz savām jau esošajām datu bāzēm. Iegūtās atbildes tika summētas, aprēķinot vidējo nosaukto katra konkrētā īpašuma reālās pārdošanas cenu.

1. Valērija Kargina Villa Adlera Jūrmalā, Bulduros – 50 miljoni eiro

Ar lieliem skandāliem tapusī Parex bankas vadītāja jaunā māja, kas no jūras puses atgādina diezgan iespaidīgu cietoksni, formāli pieder ofšorizētajai SIA Adlera, taču par tās patieso īpašnieku šaubu nav. Īpašuma zemes kopplatība pārsniedz hektāru, mājas – ņemot vērā arī dārgos apdares materiālus, dārgmetālu inkrustācijas utml. – vērtība tiek lēsta virs 7 tūkstošiem eiro kvadrātmetrā.

2. Aleksandras Krasovickas Villa Marta un pārējās ēkas Jūrmalā – 40 miljoni eiro

Parex bankas akcionāra Viktora Krasovicka meitas saņemtā kāzu dāvana – aptuveni divi hektāri zemes Bulduru un Vidus prospektā, perfekti atjaunotā vēsturiskā Villa Marta, kas iespiesta starp Meinharda fon Gerkāna projektētām ēkām – viesu namu, tenisa halli utml. Vērtētāji norāda, ka šī īpašuma zemes cena vien ir vismaz 10 miljoni eiro, bet ēku kvadrātmetrs varētu maksāt vismaz 6-7 tūkstošus eiro.

3. Jūlija Krūmiņa māja Baltezerā, Senču silā – 35 miljoni eiro

Pazīstamajam uzņēmējam Baltezerā pieder kopumā deviņi hektāri zemes, uz kuriem atrodas aptuveni 3000 kvadrātmetru ēku komplekss (saskaņā ar zemesgrāmatas datiem – dzīvojamā, viesu, atpūtas un sarga māja). Nemaz ne tik biežs gadījums Latvijas dārgāko māju īpašnieku pulkā: īpašums ir ieķīlāts par ļoti iespaidīgu summu – apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balva par 6.9 miljoniem latu.

4. Benjamiņu dzimtas villa Cote d’Azur Jūrmalā – 20 miljoni eiro

1212. gadā celtā Branas pils Rumānijā, Bohēmijas karaļa neobaroka stila nams netālu no Prāgas un Benjāmiņu nams Jūrmalā, Jūras ielā – šādā secībā ietekmīgais biznesa žurnāls Forbes bija sarindojis Austrumeiropas dārgākos īpašumus. Šim vērtējumam var arī neticēt, taču uz nepilna hektāra zemes esošās iespaidīgās 1300 kvadrātmetru ēkas (septiņas guļamistabas, neatkārtojams skats uz jūru gandrīz no jebkuras telpas, vīnogulājiem noaugušas terases un spārni, plašs parks, kuram zemi pirmā saimniece speciāli ar vilcienu vedusi no Vācijas, neatkārtojams metāla kaluma žogs) reālā cena vērtētāju skatījumā tiešām ir vismaz 20 miljoni eiro. Īpašumā pašlaik saimnieko – un cer atrast cienījamu pircēju – Pīters Aihers (Emīlijas Benjāmiņas māsas, aktrises Annas Simsones mazdēls un vairākas citas Benjamiņu dzimtas atvases.

5. Jurija Šeflera viesu nams Jūrmalā – 10 miljoni eiro

Formāli uz vairāk nekā hektāru lielā zemesgabala Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā jaunuzbūvētais viesu nams pieder SIA Meierovica 35, taču faktiski tā saimnieks ir Latvijas Balzama Krievijas īpašnieks Jurijs Šeflers. Apmēram pusi no kopējās īpašuma vērtības nodrošina zemes cena. Uz īpašumu reģistrētas arī divas hipotēkas par 7.87 un 2.38 miljoniem latu.

6. Andra Šķēles Mākoņi Lilastē – 9 miljoni eiro

Formāli plašais īpašums jūras krastā Rīgas rajona Lilastē – 7.9 hektāri un uz veciem pamatiem būvēta moderna 2 500 kvadrātmetru māja – pieder ofšorizētai kompānijai Jūras priedes, un kādreizējais premjers to kopš 2004. gada tikai īrē. Taču Nordea bankā par diviem miljoniem latu ieķīlātā īpašuma reālā piederība faktiski nerada šaubas.

7. Jāņa Dāvja Villa Margarita Jūrmalā, Vaivaros – 7 miljoni eiro

Uz trešdaļhektāra zemes esošā un tikai nesen pabeigtā aptuveni 1 200 kvadrātmetru ēka dāvināta un veltīta jau bijušā Admirāļu kluba īpašnieka dzīvesbiedrei Margaritai Dāvei. Būtisku tās vērtības daļu sastāda gan apdare (apmeklētāji pirmām kārtām atceras marmoru un granītu milzu apjomos), gan pārdomātā funkcionalitāte – te ir gan āra terase, peldbaseins, pirts un vīna pagrabs, gan pat īpaša ar klimata kontroli aprīkota telpa kažoku glabāšanai.

8.-10. Andra Kļaviņa māja Lielupē, Bulduru prospektā – 6 miljoni eiro

Formāli šī lielā, baltā ēka, kas atrodas uz Jūrmalas apstākļiem milzīga zemesgabala – vairāk nekā 7 200 kvadrātmetriem – pieder kādai 1956. gadā dzimušai Marei Klavinsh, kura to tikai šā gada aprīlī par 1,86 miljoniem latu iegādājusies no tikpat nepazīstamas SIA Lielpriedes. Taču, ņemot vērā, ka šī SIA pieder Sentkristoferā un Nevisā reģistrētai ārzonas kompānijai The Capital Trust, kam Latvijā vēl pieder SIA Consulto, kuras vadītājs savukārt ir neviens cits kā miljonāru sarakstā atrodamais bijušais Latvijas kuģniecības prezidents Andris Kļaviņš, domājams, ka šaubām par dārgā īpašuma patieso saimnieku nevajadzētu būt.

8.-10. Gunta Indriksona māja Mežaparkā – 6 miljoni eiro

2000 kvadrātmetru māja atrodas uz gandrīz sešiem tūkstošiem kvadrātmetru zemes Ezermalas ielā. Oficiālā tās īpašniece ir Skonto uzņēmumu saimnieka Gunta Indriksona dzīvesbiedre Vita (abi noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību), un viena no ēkas īpatnībām ir – tās konstrukcija atvesta no Kanādas jau gatava. Uz īpašumu nostiprināta 600 tūkstošu latu hipotēka par labu SEB bankai.

8.-10. Leonīda Esterkina māja Jūrmalā – 6 miljoni eiro

Publicitāti nemīlošā Rietumu bankas lielākā pašmāju akcionāra īpašums uz vairāk nekā pushektāra zemes formāli pieder 1955. gadā dzimušajai Irinai Esterkinai. Īpašuma vērtību palielina ideāli iekārtotais dārzs, un pašlaik vairs neviens neatceras, kā pirms sešiem gadiem Jūrmalas dome plānoja likt I. Esterkinai nojaukt tolaik tur pilnīgi patvaļīgi uzbūvēto ēku.

11. Alda Plauža Līgas Lapmežciemā – 5.5 miljoni eiro

Kompānijas Vestabalt īpašniekam, pazīstamajam nekustamo īpašumu jomas uzņēmējam Lapmežciemā pieder vesels pustautiskā stilā izbūvētu ēku komplekss un nepilns hektārs zemes.

12.-14. Jāņa Dāvja māja pārdodamā māja Rīgā – 5 miljoni eiro

Jau pieminētā J. Dāvja pārdošanā par šādu summu izliktais īpašums Māras alejā (oficiālā īpašniece gan ir dzīvesbiedre Margarita Dāve) – 943 kvadrātmetri zemes pie Māras dīķa, uz tiem – 700 kvadrātmetru māja ar baseinu, biljarda un solārija zālēm, divām garāžām, vīna pagrabu, saunu, kopā 11 istabām un terasi.

12.-14. Raimonda Gerkena Villa Velga Langstiņos – 5 miljoni eiro

Uz 1.2 hektāriem zemes esošā iespaidīgā būve pēc arhitekta Ulda Ābiķa projekta sākta celt 2000. gadā, būvdarbi turpinājušies četrus gadus. Rezultāts – apmēram 2 200 kvadrātmetru ēka, kurā ir gan peldbaseins, bibliotēka un ziemas dārzs, gan biljarda zāle, pirts, pagrabstāva gleznu galerija, dzīvesbiedres buduārs un pat lifts. Nedaudz mulsinoši, ka pagrabs ir tikai zem daļas no mājas, bet vēl mulsinošāk, ka dzīvesbiedrei Velgai Riekstiņai laulību 25. jubilejā dāvinātā un viņas vārdā nosauktā ēka patiesībā R. Gerkenam nemaz nepieder, - tās formālā īpašniece ir 1928. gadā dzimusī Zenta Riekstiņa.

12.-14. Kaspara Viškinta Zēlustes muiža – 5 miljoni eiro

Latvijas lielākās kompānijas Elko grupa līdzīpašniekam pieder Zēlustes muiža (jeb Šepmuiža) Juglas ezera krastā – pilnībā pēc senām receptēm atjaunota būve, kuras restaurācijā vien ieguldīts vismaz miljons latu (cita starpā izvirzīta Latvijas koka arhitektūras konkursa finālam). Interesanti, ka noteiktās dienās ēka, kas cita starpā var lepoties pat ar caurspīdīgiem jumta dakstiņiem, atvērta apmeklētājiem; īpašuma vērtību palielina Rīgas domes uz 25 gadiem iznomātie vairāk nekā 2.5 hektāri Juglas ezera krastā.

15. Laimas Vaikules māja Jūrmalā – 4.5 miljoni eiro

Pazīstamās dziedātājas māja un pārējie objekti (baseins, autonojume, prezentācijas centrs, atpūtas komplekss, mazās arhitektūras formas) Bulduru prospektā atrodas uz Jūrmalas apstākļiem pietiekami liela - virs 2300 kvadrātmetriem – zemes gabala. Īpašums ieķīlāts par nepilniem 800 tūkstošiem latu.

16.-17. Aivara Lemberga mājas Puzes pagastā – 4 miljoni eiro

Vērtētāji norāda, ka par Ventspils mēra mājām varot spriest tikai pēc zemesgrāmatu datiem, dzeltenās preses uzņemtajām aerofotogrāfijām, kas parāda veselu ēku kopumu, un vēl arī nekustamo īpašumu aprindās laiku pa laikam klīstošiem stāstiem par šo ēku neredzamo daļu. Līdz ar to arī šī vērtējuma summa ir vidējais aritmētiskais ļoti izkliedētiem – no diviem līdz pat 10 miljoniem eiro – vērtējumiem. Taču tiek lēsts, ka Ventspils mēram un ģimenes locekļiem piederošās zemes platības vien varētu būt vismaz 2,5 miljonus eiro vērtas.

16.-17. Valentīna Kokaļa Ezernieki Alsungas pagastā – 4 miljoni eiro

Vēl viens – tāpat kā Aivara Lemberga – grūti novērtējams īpašums, kas tomēr (ieskaitot iespaidīgo privāto gleznu galeriju utml.) ir biežāk izrādīts publisko vērtētāju acīm. Līdz ar to arī kādreizējā prokurora un Ventspils mēra kompanjona, vēlākā oponenta privātmāju kompleksa vērtējums ir daudz vienprātīgāks.

18.-20. Valērija Belokoņa mājas Salas pagastā – 3.5 miljoni eiro

Baltic International Bank saimnieks savas mājas Salas pagastā, Lielupes krastā preses slejās nav izstādījis, taču vērtētāji ēku vērtību kopā ar nepilniem trim hektāriem zemes lēš uz 3-4 miljoniem eiro.

18.-20. Jevgeņija Gomberga māja Jūrmalā – 3.5 miljoni eiro

Arhitekta Jāņa Viziņa projektētā māja Dzintaru prospektā uz trīsarpus tūkstošiem kvadrātmetru zemes formāli pieder pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja dzīvesbiedrei, 1953. gadā dzimušajai Tatjanai Solovjovai.

18.-20. Tatjanas Karginas māja Vecrīgā, Miesnieku ielā – 3.5 miljoni eiro

Nu jau bijušās Parex bankas vadītāja dzīvesbiedres īpašumā palikusi reta manta – vesels privātais dzīvojamais nams Vecrīgā. Trīsstāvu ēkā, kas atrodas uz 265 kvadrātmetriem zemes, netrūkst pat ziemas dārza.

21.-22. Sergeja Zaharjina villa Liepājā – 3 miljoni eiro

Liepājas metalurga lielākā īpašnieka un vadītāja jaunā māja Liepājā kādreiz pildījusi pionieru nama funkcijas, vēl pirms tam bijusi reprezentatīva ēka svinību un oficiālu pieņemšanu rīkošanai. Pilnībā restaurētā ēka, kas atrodas uz trešdaļhektāra zemes, ir vienīgais somu jaunākās paaudzes arhitekta Larsa Sonka veikums visā Latvijā.

21.-22. Igora Mališkova dzīvoklis Rīgā, Alberta ielā – 3 miljoni eiro

Krievijas uzņēmējs šogad uzstādīja jaunu reālās dzīvokļa cenas rekordu Rīgā: divus kopā salaistus dzīvokļus 410 kvadrātmetru kopplatībā Jevgeņija Gomberga atjaunotajā jūgendstila ēkā viņš iegādājās par vairāk nekā 2.7 miljoniem latu. „No comment. Ja patīk, tad pērk. Neesmu skaitījis, cik izmaksāja kvadrātmetrs dzīvokļa un cik izmaksās tā labiekārtošanas darbi. Tas jau nav bizness. Tas ir mākslas darbs,” – tā savu pirkumu Db raksturoja pats I. Mališkovs, savukārt šīs ēkas dzīvokļus neveiksmīgi tirgojušā Latio īpašnieks Edgars Šīns atzina: „Šāds darījums ir vienkārši veiksme.”

23. Tatjanas Okladņikovas villa Jūrmalā – 2.5 miljoni eiro

Latvijas dārgāko privātmāju sarakstā neapšaubāmi skandalozākais īpašums – pat Valsts kontrole savulaik oficiāli ziņoja, kā bijušais Latvijas Gaisa satiksmes vadītājs Aleksandrs Okladņikovs faktiski caur Latvijas Kultūras fondu ziedojis uzņēmuma naudu sievas Jūras ielas villas uzturēšanai, remontam un uzlabošanai, kas, izsakoties Valsts kontroles slēdziena vārdiem, „būtu vērtējams kā ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana personīgā labuma gūšanai”. Vēsturiskais koka nams restaurēts, ievērojot arhitektūras nianses un smalkumus, apvienojot to ar miljonāram piestāvošiem „niekiem”, piemēram, ūdenskritumu guļamistabā. Ar īpašu gādību ierīkots arī dārzs, kur strautiņi guldz gluži kā brīvdabā eksotisku košumaugu ieskauti. Turklāt T. Okladņikova restaurējusi ne tikai savu privātmāju, bet arī blakus esošo namiņu, kurš ieguvis tipiskas Jūrmalas 20. gadu vasarnīcas tēlu.

24. Oļega Boiko dzīvoklis Rīgā, Centra namā – 2.4 miljoni eiro

Krievijas multimiljonāra, Ritzio group saimnieka un nu jau bijušā tagadējās GE Money bank īpašnieka 436 kvadrātmetru dzīvoklis krastmalas Centra namā ir viens no reāli dārgākajiem dzīvokļiem Rīgā, lai gan vērtētāju domas par tā (arī ņemot vērā iekšējās apdares – pat ar fosiliju plāksnēm utt. cenu) pārdošanas vērtību atšķiras – piemēram, viens no skatījumiem ir šāds: „Reālā cena ir 4-6 tūkstoši eiro kvadrātmetrā, lai gan īpašnieks noteikti cer, ka visi 8. Taču par šādu cenu dzīvoklis nebūtu pārdodams.”

25. Borisa Gluhmana māja Mežaparkā – 2 miljoni eiro

Uzņēmuma Reaton Ltd. lielākajam īpašniekam pieder viena no Mežaparka gaumīgajām privātmājām – apmēram 1 500 kvadrātmetru ēka uz 2 200 kvadrātmetriem zemes, īpašums ieķīlāts par nepilniem 600 tūkstošiem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauž aizdomas, ka ģimene dzīvoklī Ganu ielā tiek izmantota kā aizsegs finanšu mahinācijām ar nekustamo īpašumu

LETA, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zem lupas: Grib pasargāt Rīgas vareno ienākumus

Lāsma Vaivare, 67084405, 08.01.2009

Mērs Jānis Birks (no kreisās), Vicemērs Andris Ārgalis, Vicemērs Jānis Dinevičs, Vicemērs Almers Ludviks

Kolāža

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmumi nepārtraukti vēstī par dzīvokļu cenu samazināšanos, taču, neskatoties uz krītošajām cenām, Latvijā joprojām ir ļoti maz tādu, kas, gūstot legālus ienākumus, spēj tikt pie sava mājokļa, raksta Latvijas Avīze.

Ļaudis labprāt iegādātos mājokli, taču tūkstošiem cilvēku, kuriem tie ir vajadzīgi nevis spekulācijām, bet dzīvošanai nevar tos nopirkt.

Dzīvokļu tirgotāji atzīst, ka pirms 30 vai 40 gadiem Rīgā uzcelto dzīvokļu cenas joprojām ir pārspīlēti augstas. Tā kā būtībā jebkurš lietots dzīvoklis Rīgā maksā ap 1 000 latiem par kvadrātmetru, pērkot jebkādu labiekārtotu ap 60 kvadrātmetriem lielu dzīvokli, pircējam jārēķinās ar vismaz 60 000 latu izdevumiem.

Pēc tirgus lietpratēju domām galvenais iemesls tam, ka par spīti cenu kritumam darījumu skaits samazinās ir dzīvokļu cenas neatbilstība lielākās iedzīvotāju daļas reālajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT celtniecība nākamgad plāno investēt 16 miljonus eiro jauno projektu attīstībā

LETA, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nerezidenti turpina izrādīt interesi par labiem dzīvokļiem, taču pirkt nesteidzas

, 10.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Rīgas centra dzīvokļu piedāvājums īpaši nepalielinājās, dominējis jau esošais piedāvājums, — informē Ober Haus Real Estate.

Nerezidenti turpinājuši izrādīt interesi par labiem dzīvokļiem ar kvalitatīvu remontu Rīgas centrā, ļoti labās vietās. Svarīgi, lai dzīvoklis atrastos renovētā vai pirmskara ēkā, kas ir labā stāvoklī.

Parasti interese ir par 2 – 3 istabu dzīvokļiem, kuru platībām ir 50 – 100 m2, bet cena būtu diapazonā no 100 līdz 200 tūkstošiem eiro. Taču interesējot arī lieli, vismaz 4 istabu dzīvokļi, sākot no 120 – 180 m2, cenu diapazonā no 200 līdz 400 tūkstošiem eiro. Vēlama arī autonomā apkure dzīvokļos un vismaz 1 bezmaksas autostāvvieta pagalmā.

Arī vietējie iedzīvotāji pārsvarā interesējas par divistabu dzīvokļiem, kuru platību būtu ap 50 m2, bet to cena būtu 45 – 85 tūkstoši eiro, kā arī lielajiem 4 – 5 istabu dzīvokļiem cenu diapazonā no 250 līdz 450 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras ir Latvijas dārgākās privātmājas?

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 30.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu.

Tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un tirdzniecību, noslēdzis 359 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus par 26,5 miljoniem eiro. Uz gada beigām realizēti 94% no sākotnējā nekustamā īpašuma portfeļa.

Šobrīd Latectus nekustamo īpašumu portfelī ir palikuši 128 īpašumi (6% no sākotnējā portfeļa) ar kopējo vērtību 16,4 miljoni eiro. 46% no šiem īpašumiem ir zemes gabali, 41% ir pabeigti dzīvokļi un privātmājas, 7% ir komercīpašumi, kā arī vēl 6% ir nepabeigtas dzīvojamās mājas vai attīstības projekti. 59% no īpašumiem atrodas Rīgā, bet 41% Pierīgā, savukārt reģionos uzņēmumam īpašumu vairs nav.

«Kopš izveidošanas 2009. gadā uzņēmums veicis vairāk nekā 2000 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu par vairāk nekā 133 miljoniem eiro. Līdz šim uzņēmums ir piedāvājis un realizējis īpašumus, izmantojot latectus.lv mājaslapu, kur piedāvājam e-izsoles, atsevišķas lapas lielākajiem projektiem no dzīvojamā fonda, iespēju potenciāliem pircējiem piedāvāt savu cenu, kā arī sadarbojamies ar dažādām nekustamo īpašumu aģentūrām. Bet šogad piedāvājam arī jauno rīku – Pēdējās cenas izsoli. Izsolē pieejamie īpašumi šobrīd ir publicēti uzņēmuma mājaslapā, bet, sākot ar 15. janvāri, tiks aktivizēts cenu samazināšanas process – ar katru nākamo soli cena kļūs zemāka, un konkrētā īpašuma izsole tiks noslēgta, tiklīdz ir pirmais pieteikums no potenciāla pircēja,» skaidro Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienistabas dzīvokļu Rīgā, Viestura prospektā pārdošanas sludinājumi pazūd no serveriem vidēji pusotra mēneša laikā – tas ir aptuveni tikpat ilgi, cik vidēji Rīgas sērijveida dzīvokļiem, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas «Big Bang Realty» un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma «D.Vision» pētījums.

Īpaši pievēršoties šo īpašumu izpētei, secināts, ka pat dārgāki vienistabas dzīvokļi, kas maksā līdz 1500 EUR/m2, parasti Viestura prospektā tiek pārdoti divu mēnešu laikā.

Par Viestura prospekta mājām šajā pētījumā tiek dēvētas 19 specprojekta ēkas, kas celtas Viestura prospekta kreisajā pusē 1970.gadu sākumā. Tās ir deviņu stāvu mājas, kas ir celtas no baltā silikāta ķieģeļiem. Neraksturīgi Rīgas sērijveida ēkām, tās ir izvietotas uz teritorijas ar nelielu reljefu. Ēkās ir izvietoti dažādu plānojumu vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi, kopā 72 katrā ēkā (8 katrā stāvā). Dzīvokļu platība svārstās no 26 m2 līdz gandrīz 70 m2 atsevišķiem trīsistabu dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu dzīvokli tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,» sūrojas uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai piederošu dzīvokli iecerēts pirkt eksprezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanai.

Kaut jau izskanējuši pirmie pārmetumi, ka ekskluzīvā dzīvokļa cena - 484,9 tūkstoši latu - esot pārāk liela, I. Pulkinena Dienai apgalvo, ka ir tieši otrādi - tā esot tirgus cenas zemākā robeža. Jāpiebilst, ka tieši šis dzīvoklis jau tiek īrēts V. Zatlera vajadzībām.

Oficiāli dzīvokļa meklējumi tika uzsākti jau 2009. gadā, kad V. Zatlers vēl bija prezidents, jo va/s Valsts nekustamie īpašumipārvaldītajā namā Brīvības ielā 38., kur dzīvokļi piešķirti abiem pārējiem eksprezidentiem - Vairai Vīķei-Freibergai un Guntim Ulmanim -, brīvu mitekļu vairs nebija. Tomēr meklējumi ieilga, līdz Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas paspārnē tika izveidota īpaša iepirkuma komisija, kura tagad lēmusi par labu dzīvoklim Elizabetes ielā 17. Kritēriji dzīvokļa izvēlei bija izstrādāti ļoti smalki - saskaņā ar LETA ziņoto dzīvoklim bija jābūt no 180 līdz 250 kvadrātmetru lielam, tam bija jāatrodas Rīgas centrā, mūra ēkā, ar slēdzamu kāpņutelpu, kā arī vizuāli un tehniski labā stāvoklī esošu fasādi. Ja dzīvoklis atrastos ceturtajā stāvā vai augstāk, mājā jābūt liftam, dzīvoklim jābūt piemērotam tūlītējai dzīvošanai, ar iebūvētu virtuves iekārtu un četrām vai piecām istabām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā nav norādīta villas pārdošanas cena, vien minēts, ka cena ir "pēc pieprasījuma".

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi 

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas...

Sludinājumā teikts, ka pašreizējais villas īpašnieks zemi ieguvis 1996.gadā valsts organizētā izsolē, bet 1997.gadā savrupmājas projektēšanai un būvniecībai nolīgts britu arhitektu birojs "The Syntax Group".Sludinājumā teikts, ka villas pirmajā stāvā ir trīs guļamistabas, birojs, virtuve un ēdamzāle, kā arī 500 kvadrātmetru SPA komplekss, kurā ietilpst peldbaseins, masāžas telpa, džakuzi, somu un krievu pirtis, hamam pirts un ūdenskritums. Otrajā stāvā atrodas galvenā guļamistaba un viena papildu guļamistaba, kā arī viesistaba atpūtas vajadzībām.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašums pieder Valērija Kargina dēlam Remam Karginam. Pirms tam īpašnieks bija SIA "Adlera", kuras vienīgais īpašnieks ir Rems Kargins.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju īpašums sastāv no "polifunkcionālas sabiedriskās ēkas", "japāņu paviljona", "tehniskā aprīkojuma ēkas" un trim atbalstmūriem.

"Villa Adlera" mēģināts pārdot arī 2012.gadā, bet pircējs nav atradies. 2008.gadā eksperti laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 50 miljoniem eiro, nodēvējot to par dārgāko privātmāju kompleksu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vai Zatlera dzīvoklī vajadzīgs remonts par 80 tūkstošiem latu? Vērtējiet jūs

LETA, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgai tuvākajās pilsētās lētākie dzīvokļi ir Jelgavā

, 03.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē un Jelgavā dzīvokļu cena noslīdējusi zem 400 eiro/m2, liecina Arco Real Estate apkopotie dati.

Salīdzinot vidējo cenu 2009. gada augustā ar vidējo cenu šā gada jūlijā, Jelgavā joprojām vērojams vislielākais kritums, ziņo kompānija. Cenas ir samazinājušās vidēji par 5%, savukārt kopš gada sākuma tās ir samazinājušās par 57.6%. Pašlaik dzīvokļi Jelgavā vidēji maksā 312 eiro/m². Visdārgākie Jelgavā bija 104. sērijas ēku dzīvokļi, savukārt lētākie dzīvokļi bija Hruščova laika mājās. Pašreiz gan nevarot runāt par stabilām tirgus tendencēm — piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas Jelgavā ir ļoti izkliedētas. Līdzās dzīvokļiem, kas joprojām tiek piedāvāti par augstām cenām ir atsevišķi objekti, kas ir ar divreiz lētāki par vidējo cenu.

Ogrē pēdējā mēneša laikā vidējā dzīvokļu cena ir samazinājusies par 0.6 %, bet, salīdzinot ar gada sākuma vidējiem rādītājiem, tā ir par 54.5 % zemāka. Pašlaik Ogrē vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir 392 eiro/m2. Dārgākie Ogrē ir 103. sērijas un 602. sērijas ēku dzīvokļi, bet vislētākie savukārt ir dzīvokļi Hruščova laikā celtajās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto būvniecības izmaksu, inflācijas pieauguma, pieaugušās energoresursu cenas un neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ, lai iekļautos savā mājas būvniecības un uzturēšanas budžetā, daudzi šobrīd pārskata jauna mājokļa būvniecības plānus, samazinot privātmāju platību.

Kā liecina Luminor bankas informācija, iedzīvotāji mājas platību vidēji samazina par aptuveni 10 kvadrātmetriem.

“Pieaugošās būvmateriālu, enerģijas un citas cenas iedzīvotājus darījušas daudz piesardzīgākus, plānojot savas mājas būvniecību. Esam sastapušies ar gadījumiem, kad klienti vēlējušies pārskatīt iepriekšējos plānus un samazināt mājokļa izmērus. Tas nozīmē, ka klienti rūpīgi un atbildīgi vērtē savus nākotnes izdevumus un nevēlas uzņemties lielākas saistības kā iepriekš plānojuši, tā vietā neatmetot sapni par savu mājvietu un pārplānojot tās kvadratūru,” komentē Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Ja vēl 2021. gadā vidējā no jauna būvētās privātmājas platība bija 160 kvadrātmetri, šobrīd tā ir ap 150 kvadrātmetriem (mājas iekštelpu platība, neskaitot garāžas, nojumes un terases platību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Cik liels ir vidējais mājoklis Baltijas valstīs?

Žanete Hāka, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā veido 96m2, bet vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67m2.

Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās, secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70m2. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 m2. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā atrodas 63m2 liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā – vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 17.februāra lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un lēma nekustamo īpašumu Rīgā atstāt māksliniekam Aivaram Vilipsonam.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas lēmums atstāts negrozīts. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un šodien ir stājies spēkā.

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Apelācijas instance aprīļa sākumā varētu izlemt par Vilipsona arestēto dzīvokli 

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas...

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," iepriekš pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim bija noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru