Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Gads iezīmējis ASV un Eiropas centrālo banku atšķirīgos kursus; dolāra likmju kāpums iesāk lētas naudas ēras beigas; esam sagaidījuši lētu izejvielu cenu laikmetu

Šis gads pasaules lielākajos finanšu tirgos bijis bagāts ar dažādiem notikumiem. Viena no pašām populārākajām tēmām bija spriedumi par pasaules varenāko centrālo banku monetārās politikas diverģenci. Proti, kamēr Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nācās iesaistīties papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumos, kas šogad ietvēra gan negatīvas likmes, gan eiro drukāšanas programmas izziņošanu gada sākumā un palielināšanu gada beigās, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pakāpeniski tirgus gatavoja augstāku procentlikmju laikmetam. Šonedēļ FRS no dažādiem mājieniem arī beidzot ķērās pie darbiem – pirmo reizi gandrīz 10 gadu laikā ASV centrālie baņķieri izšķīrušies par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Daudzi finanšu apskatnieki piebilst, ka tas iezīmē lētās naudas ēras beigas.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Latvijas iedzīvotāji savus mājokļus visbiežāk vēlas pasargāt no ugunsgrēkiem un zādzībām (84%), kā arī no kaimiņu nolaidības sekām (55%), secināts Swedbank P&C Insurance veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Mazāk respondentus uztrauc dabas radītie riski mājokļa drošībai - 41% aptaujāto norādījuši, ka mājokli vēlētos pasargāt no zibens spēriena, savukārt 39% no vēja radītajiem zaudējumiem.

Savukārt katru trešo respondentu uztrauc plūdu riski (30%), bet ceturtdaļu (25%) sniega radītie zaudējumi. Lielu daļu – 39% aptaujāto – satrauc arī savas rīcības rezultātā radītie bojājumi paša un kaimiņa mājoklim.

Mājokļa pasargāšana no savas vai līdzcilvēku rīcības radītām sekām biežāk rūp pilsētniekiem nekā lauku iedzīvotājiem, secināts aptaujā. Pret neapzinīgu kaimiņu radītajiem zaudējumiem viņu mājoklim labprāt apdrošinātos 72% rīdzinieku, 53% citu pilsētu un 36% lauku iedzīvotāju. Pret kaitējumu, ko, iespējams, paši varētu nodarīt kaimiņu mājoklim, apdrošinātos 55% rīdzinieku, 39% citu pilsētu iedzīvotāju un 25% lauku iedzīvotāju.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Vairākām iedzīvotāju grupām gada ienākumu deklarācija par 2009. gadu obligāti jāsniedz līdz šī gada 1. aprīlim.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija līdz 2010. gada 1. aprīlim obligāti jāiesniedz Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2009.gadā veikuši saimniecisko darbību; guvuši ienākumus ārvalstīs; bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvuši ienākumus, no kuriem izmaksas vietā (Latvijā) nav ieturēts nodoklis; guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2009. gadā pārsniedza 3000 latus; guvuši ienākumus, kuriem piemēro 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un papildus guvuši vairāk kā 600 latus ienākumus, kuriem piemērota 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (piemēram, fiziskām personām, kuras saņēmušas darba algu un papildus autoratlīdzības vairāk kā 600 latus gada laikā); guvušas ienākumus no īpašuma; guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis. VID arī atgādina, ka līdz 1. jūlijam ir pagarināti iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņi tām personām, kurām 2010.gada aprīlī vienlaikus ar aprīļa pensiju tiks izmaksāta ieturētā pensijas daļa. Iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iespējams iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Vairākām iedzīvotāju grupām gada ienākumu deklarācija par 2009. gadu obligāti jāsniedz līdz šī gada 1. aprīlim, atgādina Valsts Ieņēmumu dienests.

Vairākām iedzīvotāju grupām līdz šī gada 1.aprīlim obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2009. gadā gūtajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt ir pagarināti iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņi tām personām, kurām 2010.gada aprīlī vienlaikus ar aprīļa pensiju tiks izmaksāta ieturētā pensijas daļa.

Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem, kuri 2009.gadā:

- veikuši saimniecisko darbību (piemēram, individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, zemnieku saimniecības īpašnieki u.c.);

- guvuši ienākumus ārvalstīs;

- bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvuši ienākumus, no kuriem izmaksas vietā (Latvijā) nav ieturēts nodoklis;

A/s Rīgas starptautiskā autoosta vēlas privatizēt 1.3 ha lielo teritoriju Rīgas centrā, uz kuras tā atrodas, bet pret to iebilst uzņēmuma lielākais īpašnieks SIA Rīgas satiksme.

Zemesgabalam Prāgas ielā 1 ir "stratēģiski svarīga nozīme pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā. Ņemot vērā Sabiedriskā transporta likuma regulējumu un nepieciešamību pārstrukturizēt un optimizēt pilsētas nozīmes maršrutus, padarīt pieejamāku sabiedrisko transportu iedzīvotājiem, t.sk., pārsēšanos uz citiem sabiedriskā transporta veidiem un maršrutiem, saskaņojot arī kustības grafikus, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme uzskata, ka zemesgabals Prāgas ielā 1 būtu piemērots iepriekš minētajiem mērķiem, tādēļ tā nodošana privatizācijai nebūtu atbalstāma. Uzskatām, ka šis zemesgabals būtu izmantojams pilsētas sabiedriskā transporta vajadzībām, tādējādi savienojot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu ar reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklu." Šādu viedokli, iebilstot privatizācijai, pauž Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Rīgas satiksmei pieder 49.99 % akciju Rīgas starptautiskajā autoostā, kas ir privatizācijas ierosinātāja.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

SIA HANSAB Lietuvā iedzīvina risinājumus, kas palīdz pasargāt bankomātus no to zagšanas.

Latvijas tirgū aizsargierīces, ar kuru palīdzību iespējams pasargāt bankomātus no to zagšanas, jo paredz naudas banknošu iekrāsošanu ar īpašu krāsu, jau tiek piedāvātas kopš pērnā gada augusta.

Kā atzīst SIA HANSAB projektu vadītāja Arlita Eglīte: „Mēs sadarbojamies ar Oberthur cash protection, lai piedāvātu Latvijas komercbankām un inkasatoriem iespēju pasargāt banknotes bankomātos un ārpus tiem. HANSAB tiek pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs un šī brīža situācijā, kad saistībā ar ekonomisko krīzi zādzību skaits palielinās, esam pārliecināti, ka tieši šāda veida bankomātu aizsardzība un banknošu iezīmēšana būs efektīvākais līdzeklis pret laupīšanu. Tas jau ilgāku laiku sevi kā veiksmīgu risinājumu ir pierādījis arī citās valstīs.”

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Desire 816 ir HTC mēģinājums iedot daļiņu sava flagmaņa tiem, kuriem One nav pa kabatai

Skatoties reklāmas masu medijos, var rasties iespaids, ka katram ražotājam ir pa vienam spīdošam mobilā telefona modelim, kas ar katru nākamo paaudzi kļūst aizvien labāks un attiecīgi ir dārgs. Taču realitātē tā dēvētie flagmaņi ir tikai ražotāja sasniegumu izkārtne, un tos izvēlas vislojālākie uzņēmuma fani, tehnoloģiju entuziasti vai agrīnie adoptētāji. Proti, cilvēki, kuriem patīk pirmajiem iegūt dažādas preces, pat ja par tām jāpārmaksā.

Lielākā daļa pircēju meklē saprātīgu vidusceļu starp kvalitāti un cenu, tādēļ katrs ražotājs uztur vismaz vienu vidējās klases sēriju, kuras modeļos cenšas iestrādāt kaut ko no flagmaņa, taču ievērojami samazina cenu. HTC šādām vajadzībām ir Desire sērija un jo īpaši 816.modelis.

Xiaomi Mi Mix 3 piedāvā savdabīgu ekrāna paplašināšanas veidu, priekšējās kameras paslēpjot zem nobīdāma ekrāna

Mēģinot «izstiept» ekrānu pēc iespējas lielāku, viedtelefonu ražotāji turpina nākt klajā ar radošiem risinājumiem korpusa priekšpuses atbrīvošanai no traucēkļiem. Pirkstu nospieduma lasītāji pārceļojuši uz aizmuguri vai iestrādāti ekrānā, un priekšējām kamerām tiek atvēlēts aizvien mazāk vietas. Ar atjautīgu risinājumu nācis klajā Ķīnas zīmols Xiaomi, faktiski atdzīvinot reiz ļoti iecienītu, bet nu jau aizmirstu telefona tipu – izbīdāmo jeb slaideri. Tieši tāds izskatās pērnā gada nogalē prezentētais Mi Mix 3.

Pirms pāris gadiem Latvijas tirgū oficiāli ienākušais Xiaomi pasaulē, jo īpaši austrumu puslodē, ir pazīstams jau kopš 2011. gada un pat uzaudzējis pamatīgu cienītāju pulku. Apgādājot Ķīnas un Indijas tirgu ar salīdzinoši lētām, taču jaudīgām viedierīcēm, tas kļuvis par ceturto lielāko telefonu ražotāju pasaulē. Taču Mi Mix 3 nav gluži kārtējais lētais ķīniešu produkts. Tas pat tiek dēvēts par Xiaomi inovatīvāko tālruni.

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro gadu pēc kārtas cīņā par pasaules ietekmīgākā līdera titulu žurnāla Forbes sarakstā uzveicis ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gadā, kad Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu un anektējusi Krimu, kā arī noslēgusi vairāku miljardu dolāru vērtu vienošanos ar Ķīnu par gāzes vadu, Putins saglabājis pozīcijas saraksta pirmo vietu.

Obamas prezidentūras laikā šī ir jau trešā reize, kad viņš nav ierindojies pirmajā vietā - divas reizes Obama zaudējis Putinam un vienu - Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

«Tātad, kurš ir visietekmīgākais - visvarenais rūsējošās, bet joprojām kašķīgās varas vadītājs vai arī pasaulē visvairāk dominējošās valsts saistītais vadītājs,» vaicā Forbes.

«Otro gadu pēc kārtas mūsu balsis ir tikušas Krievijas prezidentam kā pasaules visietekmīgākajam cilvēkam, viņam seko ASV prezidents Baraks Obama.»