Pētījums: Vēlmi pelnīt vairāk kavē pašu uzņēmība un birokrātiski šķēršļi 

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Dienas Bizness, 14.6.2016

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Visbiežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem. Lielākais potenciāls tiem, kuri pašlaik negūst papildu ienākumus, bet gribētu to darīt, ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumu līmeni. Savukārt nevēlēšanos gūt papildu ienākumus, apvienojot tos ar pamatdarbu, norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.

Atbildot uz jautājumu, ar ko nodarbojoties, pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (15% Latvijā, 18% Lietuvā un 15% Igaunijā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi.

Nākamā populārākā joma, īpaši Latvijā (atbildi norādījuši 14% Latvijā, 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) ir dažādu konsultāciju sniegšana. 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu ienākumus, nodrošinot dažādus ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana. Savukārt 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 9% Lietuvā un 3% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu peļņu, pārdodot pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus. Vērts atzīmēt, ka katrs trešais (33%) Latvijā dzīvojošais (tāpat kā 29% Lietuvā un 33% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt.

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Latvijā dzīvojošo (35%) norādījuši, ka summa ir līdz 50 eiro (atbildi minējuši arī 34% Lietuvā un 25% Igaunijā dzīvojošo). Katrs piektais Latvijā dzīvojošais (19%) norādījis, ka papildu ienākumi pagājušajā mēnesī veidojuši 50 līdz 100 eiro (šo atbildi minējuši arī 21% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt 15% Latvijā dzīvojošo norāda, ka pagājušajā mēnesī guvuši papildu ienākumus 100 līdz 200 eiro apmērā (šo atbildi norāda arī 15% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt katrs desmitais (11%) Latvijas iedzīvotājs (tāpat kā 9% Lietuvā un 13% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdzās pamatdarbam guvis papildu peļņu 200 līdz 400 eiro apmērā.

Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas ir laika trūkums (atbildi norādījuši 30% Latvijā, 32% Lietuvā un 36% Igaunijā dzīvojošo). Nākamā izplatītākā barjera papildu ienākumu gūšanai Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumā ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (atbildi norādījuši 29% Latvijā, 30% Lietuvā un 20% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 21% Latvijā, 23% Lietuvā un 29% Igaunijā dzīvojošo).

 

Tevi varētu interesēt

Swedbank Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš kļuvis...

Sekmīgi noslēgusies AS Danske Bank klientu - privātpersonu pakalpojumu pārcelšana uz AS...

Pamatojoties uz Swedbank un Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru apstiprinājušas visas...

Starp Eiropas Investīciju fondu (EIF) un Swedbank ir noslēgti pirmie COSME programmas...

Pēc 22 gadu darba, veidojot un attīstot dažādas bankas produktus un jomas,...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām,...

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta...

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās...

Vairāk nekā mēnesi pēc notikušās bruņotās laupīšanas Lietuvā, kad Latvijas pilsoņiem...

Pārskatot ministriju izdevumus nākamajam gadam, papildus rasti 61,3 miljoni eiro, un būtiska...

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla...

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā...

Latvijai atbilstošākais veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis būtu...

Uzņēmumiem reizi 10 gados būs jāapsver revidentu maiņa, bet valsts un pašvaldību...

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs...