Finanses

Pētījums: Vēlmi pelnīt vairāk kavē pašu uzņēmība un birokrātiski šķēršļi

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Visbiežāk papildu ienākumus līdzās pamatdarbam gūst vīrieši ar augstāko izglītību, pašnodarbinātie, kuri veic intelektuālu darbu un nav apmierināti ar esošajiem ienākumiem. Lielākais potenciāls tiem, kuri pašlaik negūst papildu ienākumus, bet gribētu to darīt, ir sievietēm ar vidējo izglītību, kuras dzīvo pilsētās, nereti atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nav apmierinātas ar līdzšinējo karjeru un ienākumu līmeni. Savukārt nevēlēšanos gūt papildu ienākumus, apvienojot tos ar pamatdarbu, norādījušas sievietes vecumā no 55 gadiem ar vidēji augstākiem ienākumiem.

Atbildot uz jautājumu, ar ko nodarbojoties, pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (15% Latvijā, 18% Lietuvā un 15% Igaunijā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi.

Nākamā populārākā joma, īpaši Latvijā (atbildi norādījuši 14% Latvijā, 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) ir dažādu konsultāciju sniegšana. 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 10% Lietuvā un 8% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu ienākumus, nodrošinot dažādus ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītus pakalpojumus, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana. Savukārt 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (tāpat kā 9% Lietuvā un 3% Igaunijā dzīvojošo) norādījuši, ka pēdējā gada laikā guvuši papildu peļņu, pārdodot pašu audzētus, savāktus vai radītus pārtikas produktus. Vērts atzīmēt, ka katrs trešais (33%) Latvijā dzīvojošais (tāpat kā 29% Lietuvā un 33% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt.

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Latvijā dzīvojošo (35%) norādījuši, ka summa ir līdz 50 eiro (atbildi minējuši arī 34% Lietuvā un 25% Igaunijā dzīvojošo). Katrs piektais Latvijā dzīvojošais (19%) norādījis, ka papildu ienākumi pagājušajā mēnesī veidojuši 50 līdz 100 eiro (šo atbildi minējuši arī 21% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt 15% Latvijā dzīvojošo norāda, ka pagājušajā mēnesī guvuši papildu ienākumus 100 līdz 200 eiro apmērā (šo atbildi norāda arī 15% Lietuvā un 22% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt katrs desmitais (11%) Latvijas iedzīvotājs (tāpat kā 9% Lietuvā un 13% Igaunijā dzīvojošo) norādījis, ka līdzās pamatdarbam guvis papildu peļņu 200 līdz 400 eiro apmērā.

Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas ir laika trūkums (atbildi norādījuši 30% Latvijā, 32% Lietuvā un 36% Igaunijā dzīvojošo). Nākamā izplatītākā barjera papildu ienākumu gūšanai Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumā ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (atbildi norādījuši 29% Latvijā, 30% Lietuvā un 20% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 21% Latvijā, 23% Lietuvā un 29% Igaunijā dzīvojošo).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Indexo izdosies pārveidot pensiju tirgu?

Līga Leitāne, Larisa Bule LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes lektores, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS Indexo ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi – radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Konkurence ir vajadzīga, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnuss dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīmē, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu.

Vai Indexo projektam izdosies panākt iecerēto? Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojekti. Tāpēc ar 2018. gada 1. janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Raksta galerijā aplūkojama infografika par būtiskākajām izmaiņām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ļaus strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Kučinskis un Reizniece-Ozola sola stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Labākie Banku augstskolas maģistri saņēmuši LKA prēmijas

Lelde Petrāne, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci Banku augstskolas maģistra studiju programmas absolventi, kas par maģistra darbu bija saņēmuši augstākos novērtējumus, augstskolas izlaidumā sestdien, 13. februārī saņēma tradicionālās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) finansētās naudas prēmijas.

Atzinību par ļoti labu vai izcilu maģistra darbu, beidzot Banku augstskolu, saņēma:

- Santa Zvaigzne par darbu «Finanšu pratība kā iesācējuzņēmumu veiksmes faktors» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Zigurds Kublickis par darbu «Iespējamie cenu veidošanas sistēmu uzlabojumi Latvijas kokapstrādes industrijas pirmapstrādes uzņēmumos» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Natalya Kolnogorova par darbu «Privātie bankas pakalpojumi un ieguldījumu pārvaldība Eiropā» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot aktualitātes nodokļu jomā Latvijā, biznesa portālam db.lv norāda, ka «nodokļu reformas gaitu ļoti labi var raksturot ar neskaitāmiem epitetiem. Sākotnēji reforma tika pieteikta ļoti cēli, taču noslēgums, šķiet, būs ierasts – sasteigts un nekonsekventu lēmumu pavadīts».

Eksperta komentārs:

«Pašreizējā gaita tika nolemta jau tad, kad tika pieteikti galvenie uzstādījumi un pieņemts, ka ir iespējams tik īsā laikā veikt tik būtiskas izmaiņas un ignorēt tendences publiskajā sektorā. Turklāt jāpiezīmē, ka visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas. Rezultātā radās nopietnas grūtības atrast veidus, kā pārlikt samazināto nodokļu slogu.

Steigā tapušais IIN piedāvājums ir neviennozīmīgs, jo nav optimālākais, taču varēja būt arī sliktāks. Piedāvātā progresivitāte tomēr prasītos pēc plašākām diskusijām. Šobrīd mēs redzam, ka šajā, nelielajā sabiedrības daļā, uz kuru attiektos lielākā progresivitāte, ir liela pretestība. Tas nozīmē, ka pastāvēs interese un iespējas no uzliktā nodokļa nomaksas izvairīties un neveicinās reformas ilgtermiņa mērķa sasniegšanu. Tajā pašā laikā pat, ja tas šobrīd netiktu ieviests, tas tomēr būtu laika jautājums, kad mēs pie tā nonāktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cilvēki visbiežāk ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros

Žanete Hāka, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID neturpinās nozaru pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā; bizness norāda, ka pārbaudes nav neko mainījušas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastiprinātus nodokļu kontroles pasākumus konkrētām nozarēm, cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizsāka 2014. gadā. Pastiprinātām pārbaudēm tika pakļauti autoservisi, zobārstniecības un skaistumkopšanas nozare, tomēr, kā DB norāda iesaistītās asociācijas, pieeja bijusi neveiksmīga. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Edīte Alksne, kura reizē ir arī Starptautiskās Kosmētikas koledžas direktore, teic, ka VID nav vērsies pie asociācijas ar lūgumu palīdzēt un iesaistīties tā sauktajā nozaru pieejā. Pašā nozarē fakts, ka notiek pastiprinātas pārbaudes, nav radījis nedz nelegālo pakalpojumu sniedzēju piesardzību, nedz sakārtojis sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: nodokļu sistēma jāpilnveido, tautsaimniecības attīstību bremzējoši nodokļi jāatceļ

Latvijas Darba devēju konfederācija, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēc vakar, 26. maijā notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdes aicina Finanšu ministriju un valdību nevis daļēji, bet konsekventi veikt būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas pozīciju par vairākiem darba devēju izteiktajiem konkrētiem priekšlikumiem LDDK pozitīvi novērtēja ministrijas gatavību meklēt risinājumu nodokļu iekasēšanas uzlabošanai taksometru pārvadājumu nozarē, kas pēdējā laikā Latvijā atrodas mediju uzmanības centrā. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību ieviest fiksētu maksājumu, kas vienlaikus nosedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. 2017. gadā patentmaksai ir jākļūst par vienīgo nodokļu režīmu taksometru pārvadājumu nozarē.

Pozitīvi, ka pēc vairāku gadu skaidrošanas beidzot esam vienojušies par koplīgumu labumu (ēdināšana, transports, izglītība) regulējumu, 2017. gadā kā pirmos ieviešot atvieglojumus darbinieku ēdināšanai. Diemžēl sākotnēji tikai privātajiem uzņēmumiem, bet ne valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā bija iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažu dienu laikā piesaista 6,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu dienu laikā pensiju plānam Indexo Izaugsme jau uzticēti 6,5 miljoni eiro, piesaistot dalībniekus ar augstāko vidējo uzkrājumu tirgū informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažās pirmajās darbības dienās piesaistījis gandrīz tūkstoti dalībnieku un 6,5 miljonus eiro. Īpašu atsaucību tas guvis starp cilvēkiem ar lielāku pensijas kapitālu. Dalībnieku uzkrājums (7060 eiro) gandrīz 3 reizes pārsniedz 2. pensiju līmeņa vidējo uzkrājumu. Tas ir arī augstākais vidējais uzkrājums starp visiem tirgū pieejamajiem pensiju plāniem.

Faktu, ka pirmie, kas piesakās Indexo, ir cilvēki, kuri labi orientējas finanšu jautājumos, kompānijas vadība uztver kā komplimentu.

Indexo projekta aizsācēju vidū ir vairāk nekā 30 veiksmīgi un sabiedrībā zināmi Latvijas uzņēmēji, tostarp kādreizējais bankas Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi (SAF Tehnika, Mobilly), Svens Dinsdorfs (Elko), Elmārs Gengers (Tieto), Juris Grišins (Capitalia), Deniss Kairāns (Colliers), Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, ķirurgs Kaspars Feldmanis, zvērināti advokāti Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislielākais ienākumu pieaugums pērn bijis mājsaimniecībām Zemgalē

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Lielāku IIN likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro

LETA, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Piemēram, ja personas ienākumi gadā būs 22 000 eiro, tad par 20 000 tiks maksāta pazeminātā IIN likme - 20%, bet par 2000 eiro - 23%.

Līdzīgi tikšot iekasēts IIN no summas, kas pārsniedz 55 000 eiro.

Kučinskis uzskata, ka zaudētāju, ieviešot diferencētu IIN likmi, nebūs. Tādi nebūs arī lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 eiro gadā, jo tiks atcelts solidaritātes nodoklis.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija vienojās diferencēt IIN likmi 20%, 23% un 31% apmērā.

Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%.

Koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Atjaunotais Latvijas Bankas zināšanu centrs Naudas pasaule

Zane Atlāce - Bistere, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ēkā, K. Valdemāra ielā 2a senās naudas glabātavas telpās atklāts atjaunotais zināšanu centrs Naudas pasaule.

Tajā apskatāmā ekspozīcija ir interaktīva, tajā var līdzdarboties dažādu stendu, multimedijos, īsfilmu apskatē un zināšanu pārbaudes spēlēs.

«Lai nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību, ikvienam sabiedrības loceklim nepieciešama vispārīga izpratne par sociālekonomiskajiem procesiem, kas ietekmē gan indivīda personisko, gan visas sabiedrības kopējo labklājību. Tas pamato, kādēļ viens no nacionālās centrālās bankas darbības virzieniem jau divdesmit gadus ir intereses rosināšana un izpratnes veicināšana par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Tam domāts pasākumu komplekss - interneta vietne Naudas skola, zināšanu centrs Naudas pasaule, ekonomikas mācību līdzekļi un semināri skolotājiem, lekciju programma ekonomikā un finansēs studentiem,» skaidro bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru