Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentējot risinājumus veselības aprūpes finansēšanā, premjers norādīja, ka veselības aprūpe šobrīd ir izanalizēta krustām šķērsām. Pašlaik vienkārši nepieciešami izšķiroši lēmumi par to, kā sistēma darbosies.

«Man lielais neatbildētais jautājums ir par to, kā iesaistīt veselības apdrošināšanā tos cilvēkus, kuri neatrodas nodokļu maksātāju zonā, jo viņus visus arī nevar pielīdzināt un uzlikt visiem vienu maksājumu,» teica Kučinskis.

Vienlaikus viņš noliedz, ka reformu īstenošanu varētu uzticēt kādiem ārvalstu ekspertiem. «Atsevišķos sektoros ārvalstu ekspertiem to varētu uzticēt, ja nepieciešams padoms, bet viņu kopējs darbs ar parlamentu un valdību, lai lemtu par reformām, nozīmētu valstij vispār pazaudēt savas pilnvaras,» viņš sacīja.

Vienisprātis ar premjeru bija arī Vējonis, kurš uzsvēra Latvijas spēju pašai pieņemt lēmumus jomā. «Mēs esam neatkarīga valsts un pašiem jābūt gataviem un spējīgiem risināt tās problēmas, kas mūsu valstī ir. Piesaistīt ekspertus konsultācijām var, tomēr lēmumi jāpieņem pašai valdībai un politiķiem,» uzskata Valsts prezidents.

Viņš pauda stingru nostāju, ka nodokļu reforma ir jārealizē un nekāda atkāpšanās nav iespējama. Tikmēr visas tehniskās nianses ir valdības un Finanšu ministrijas (FM) uzdevums.

Koalīcija 26.jūnijā vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā. Ceturtdien, 29.jūnijā, nodokļu reformas modelis tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

«Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,» informēja Kučinskis. Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.

Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kučinskis: Lielāku IIN likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro

Eksperts: Visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Premjers: Nodokļu reformas galvenais mērķis ir iedzīvotāju drošība un labklājība

LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis par Rimšēviča lietu: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

LETA, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma ir vilšanās, kas nerisinās Latvijas nodokļu sistēmas galvenās problēmas, piemēram, tā neuzlabos konkurētspēju.

«Nodokļu reforma neuzlabos konkurētspēju, jo darbaspēka nodokļu samazinājums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts, kas nozīmē, ka turpmāk nodarbināt strādnieku būs dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» skaidroja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka darbaspēka nodokļu samazinājuma pozitīvo efektu neitralizēs akcīzes nodokļa pieaugums dažādiem produktiem, sociālā nodokļa palielinājums un minimālās algas pieaugums. «Kopumā nodokļu reforma nav vērsta uz konkurētspējas stiprināšanu,» apliecināja eksperts.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo algu pieaugumu, mazturīgākie tieši izjutīs arī inflācijas pieaugumu. Savukārt akcīzes nodokļa pieaugumu izjutīs tie, kas šo energoresursu patērē lielos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists Ošlejs: Latvijā nodokļi tiek iztērēti labi un e-pārvalde ir izcilā līmenī

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kučinskis: Steidzami nepieciešams plāns īres dzīvokļu celtniecībai

LETA, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru