Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

G. Truksnis sarunā ar DB ir visai lakonisks, norādot - naudu aizdevis privātpersonai, izmantojot uzkrājumus.

Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados dāsni aizdevis arī Liepājas mērs U. Sesks, ar kura pērnā gada finanšu darbību vēl nav iespējams iepazīties. No 2012. gada deklarācijas redzams, ka kopumā gadu gaitā viņš aizdevis 486,8 tūkst. eiro. Tas bijis iespējams gan iepriekš veiktu darījumu, gan uzkrājumu dēļ.

Dzīvo parādos

Sen notērēti ir Rīgas mēra Nila Ušakova uzkrājumi, jau vairākus gadus liekot pilsētas galvai dzīvot parādos. Turklāt 2012. gadā par vairāk nekā 14 tūkst. eiro palielinātās parādsaistības, kas nu sasniedz teju 66 tūkst. eiro, viņam neizdodas būtiski deldēt, liecina deklarācija. Proti, pērn viņa parādsaistības sarukušas par nepilniem 2,7 tūkst. eiro. Ņemot vērā, ka 2013. gadā viņš kopumā nopelnījis 76,6 tūkst. eiro, savu saistību segšanai viņš atvēlējis vien 3,5% no gada ienākumiem. Parādus Rīgas mērs uzkrājis, veidojot politisko karjeru. 2006. gadā, kļūstot par Saeimas deputātu, viņa parādi bija 11 tūkst. eiro, turklāt tos bija iespējams segt ar uzkrājumiem, kas bija 14 tūkst. eiro lieli.

Lielāko tiesu N. Ušakova pērnā gada ienākumu veido samaksa par darbu Rīgas brīvostas valdē – 48,7 tūkst. eiro gadā, mēra alga ir ievērojami mazāka – 27,9 tūkst. eiro. Tiesa, par domes vadīšanu viņš saņem vairāk nekā jebkurš viņa amata brālis citās lielajās pilsētās, secināms no deklarācijām. Ilggadējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš mēra amatā pērn nopelnījis 30,6 tūkst. eiro, Valmieras mērs Inesis Boķis – 30,1 tūkst. eiro, Jēkabpils galva Leonīds Salcevičs – 28,2 tūkst. eiro, bet Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs – 26,6 tūkst. eiro. Vēl mazāk par domes vadīšanu pērn nopelnījis Daugavpils domes vadītājs Jānis Lāčplēsis – 11,9 tūkst. eiro –, taču jāņem vērā, ka pašvaldībā pēc divu gadu prombūtnes Saeimā viņš atgriezās tikai līdz ar pērnā gada 1. jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām. Par mēru viņš atkārtoti tika ievēlēts 1. jūlijā. Jāatgādina, ka viņš šo amatu ieņēma no 2009. gada 28. septembra, kad amatā nomainīja Rihardu Eigimu, līdz 2011. gada 24. martam, kad viņu gāza no amata un vietā ievēlēja Žannu Kulakovu.

Jāpiebilst, ka vairāki lielo pilsētu vadītāji dzīvo «no plikas algas», piemēram, A. Rāviņš, kurš 2013. gadā papildus algai saņēmis 524 eiro lielu pabalstu no VSAA, līdz šim vairākus gadus izticis ar algu vien. Arī I. Boķa ienākumus no 2010. gada faktiski veido tikai pašvaldības maksātā darba alga. Savukārt vairākiem citiem mēriem dažos simtos līdz mazliet virs tūkstoša eiro mērāmas summas gadā ienes arī katrs uzņēmums, kura kapitāldaļu turētāja pārstāvis mērs ir.

Tērējas juristiem

Vienu no mazākajām mēru algām – 17,3 tūkst. eiro - pērn saņēmis Ventspils domes ilggadējais vadītājs Aivars Lembergs. Mēra alga gan veido vien niecīgu daļu no viņa ikgadējiem ienākumiem. Ievērojami lielākus ienākumus A. Lembergs gūst Ventspils brīvostas pārvaldē, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, Ventspils attīstības aģentūrā, Biznesa attīstības asociācijā. Arī a/s Valters un Rapa ik gadu papildina mēra kabatu ar ap 90 tūkst. eiro.

Kopumā viņš 2013. gadā deklarējis ienākumus 308,9 tūkst. eiro apmērā, tas gan ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar būtiski samazinātiem ienākumiem no paša vadītās Biznesa attīstības asociācijas. Šī asociācija kopš 2010. gada A. Lembergam nodrošinājusi nemainīgus ienākumus 187,8 tūkst. eiro apmērā, bet pērn tie pēkšņi sarukuši par 140 tūkst. eiro un bijuši vien nepilni 47 tūkst. eiro. Biznesa attīstības asociācijas 2013. gada pārskats liecina, ka tās apgrozāmo līdzekļu apjoms sarucis teju piecas reizes. Savukārt 2011. gadā teju dubultlielus ienākumus – kopumā tika deklarēti 846,3 tūkst. eiro – nodrošināja meita Līga Lemberga. Viņa tēva ienākumus papildināja par 400 tūkst. eiro.

Starp lielo pilsētu mēriem A. Lembergs uzvar ne vien lielāko pelnītāju, bet arī lielāko parādnieku kategorijā. Viņa oficiāli deklarētās parādsaistības jau vairākus gadus tiek norādītas nemainīgi lielas - 14,6 milj. eiro. Viņa deklarācijā, atšķirībā no vairāku citu lielo pilsētu vadītāju atskaitēm, redzami arī darījumi, kas pēdējos gados gan lielākoties saistīti ar juristu darbu apmaksāšanu. Pērn juridiskiem pakalpojumiem viņš tērējis 54,9 tūkst. eiro, 2012. gadā – 89,9 tūkst. eiro, vēl gadu iepriekš – vairāk nekā 551 tūkst. eiro, liecina DB aprēķini, izmantojot deklarācijās pieejamo informāciju.

Radinieku firmai

Kopumā lielo pilsētu vadītājiem gan 2013. gads, gan vairāki iepriekšējie gadi no saimnieciskā viedokļa ir bijuši visai rāmi, piemēram, A. Rāviņa deklarācijā pēdējais nopietnais pirkums ir 2011. gadā par 6,7 tūkst. eiro iegādātais auto Volvo S80, L. Salcevičam – 2009. gadā par 43,6 tūkst. eiro iegādāts dzīvoklis Rīgā, kas lika domnieka parādsaistībām pieaugt līdz 31,8 tūkst. eiro. Tiesa, nu jau tās sadeldētas līdz 16 tūkst. eiro.

Nekādas vērā ņemamas aktivitātes kopš 2009. gada, kad viņš stājās pie Rēzeknes domes vadības grožiem, nav rodamas arī A. Bartaševiča deklarācijā. Tā gada deklarācija vēl uzrāda 196,2 tūkst. eiro lielas dividendes, kas iepriekšējā gadā gūtas no SIA Latgalija, kuras kapitāldaļas mēram iepriekš piederēja, bet pēc tam parādās vien alga par darbu domē, Latgales plānošanas reģionā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kur viņš ir diplomdarbu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs.

Tomēr miers ir mānīgs, jo nevar teikt, ka A. Bartaševičs būtu ļoti attālinājies no uzņēmuma – tas pieder viņa sievai, brālim un tēvam, liecina Lursoft informācija. 2012. gadā tas apgrozījis 2,85 milj. eiro. Uzņēmums darbojas celtniecības nozarē un, kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, tas regulāri uzvar Latgales pašvaldību iepirkumos, tai skaitā Rēzeknē, par ko iepriekš izpelnījies arī oponentu kritiku. A. Bartaševičs gan iepriekš medijos izteicies, ka nekā dīvaina firmas dalībā pašvaldības konkursos nav, tiek ievēroti likumi, turklāt firma nebūt neuzvar visos iepirkumos. DB aplēses liecina, ka kopš 2009. gada uzņēmums ticis pie 22 Rēzeknes pilsētas domes vai tās uzņēmumu pasūtījumiem. Šogad vien Latgalija uzvarējusi jau trīs pašvaldības iepirkumos, tai skaitā par domes foajē telpu remontu vairāk nekā 34 tūkst. eiro vērtībā. Pie ievērojami lielākiem kumosiem kompānija tika 2011. gadā, kad uzvarēja pašvaldības 893,7 tūkst. eiro vērtajā konkursā par Maltas 1. un 2. vidusskolas un Kaunatas vidusskolas ēku renovāciju, un 2009. gadā, kad tika pie pašvaldībai piederošās SIA Rēzeknes slimnīca iepirkuma par ēkas iekšējo renovāciju, tā līgumcena bija 763,6 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Sadala Jūrmalas budžeta miljonus

Agrita Aune, speciāli DB, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar balsu vairākumu Jūrmalas dome otrdien apstiprināja Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto budžetu 2018.gadam 95,79 milj.eiro apmērā.

Ārkārtas domes sēde tika sasaukta visai lielā slepenībā, pašā pēdējā brīdī izziņojot sēdes laiku.

2018.gadā iemaksas Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā Jūrmalas pašvaldības donormaksājumi sastādīs 12,30 milj. eiro , kas liecina, ka 2018.gadā vidēji katrs Jūrmalas iedzīvotājs atbalstīs citas Latvijas pašvaldības 217 eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 8,60 milj. eiro apmērā, kas ir par 15,7% mazāk nekā 2017.gada budžeta gaidāmie ieņēmumi. Samazinājums galvenokārt saistīts ar kadastrālās vērtības samazinājumu no 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumiem, kuru lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kuriem Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts kāds no kultūras pieminekļu apgrūtinājumiem – par 30%; ietekme uz pašvaldības budžetu sastāda 877,68 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomas par fiktīvu nodarbināšanu un vairāku miljonu eiro izšķērdēšanu divos RD nodibinājumos

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīziju par Rīgas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem likumību un lietderību, Valsts kontrolei radušās aizdomas par vairāku miljonu eiro nepamatotu izlietojumu, kā arī, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu divos Rīgas domes nodibinājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Valsts kontroles ziņojums.

Patlaban Valsts kontroles ziņojums publiski nav pieejams, un institūcija atturas no jebkādiem komentāriem saistībā ar LETA rīcībā esošo informāciju.

Revīzijā vērtēts, kur nonāk lielākā daļa no pašvaldības piešķirtā finansējuma biedrībām un nodibinājumiem un kādus pakalpojumus sekojoši saņem Rīgas pilsētas nodokļu maksātāji. Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa no šī pašvaldības finansējuma tiek piešķirta diviem pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, plānojot, piešķirot un uzraugot finansējuma izlietojumu biedrībām un nodibinājumiem, ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem nav rīkojusies saimnieciski, jo revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi gan finansējuma plānošanas, gan piešķiršanas, gan uzraudzības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts atļauj un iekasē miljonus, pašvaldība – nepiekrīt

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav īsti tādu normālu, loģisku pamatojumu, kāpēc Rīgas centrā nevar, bet, teiksim, Purvciemā un Pļavniekos var. Vai arī otrādi,» par Rīgas pašvaldības lēmumu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino. Nozares iedzīšana nelegālajā zonā ir asociācijas uzņēmēju lielākās bažas

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ko nozarei nozīmē Rīgas pašvaldības lēmums Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles?

Šajā jautājumā ir jāskatās ne tikai uz to, ko tas nozīmē nozarei, bet ko tas kopumā nozīmē gan pašvaldībai un valstij, gan arī jebkurai uzņēmējdarbībai pēc būtības.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka kārtējo reizi – un tas nav attiecināms tikai uz azartspēļu nozari, bet arī praktiski uz jebkuru citu nozari, it sevišķi, piemēram, uz restorānu biznesu, tirdzniecību un pat nekustamo īpašumu attīstīšanu – pašvaldībai un uzņēmējiem ir bijis atšķirīgs viedoklis, kā tiek piemēroti normatīvie akti un kāda ir pašvaldības lēmumu ietekme. Rīga mums visiem ir viena, un mēs visi esam ieinteresēti, lai tā attīstītos. Bet diemžēl šādi lēmumi principā nozīmē, ka jebkurai nozarei ir jārēķinās, ka ar politiskiem lēmumiem uzņēmējdarbība subjektīvi tiek un tiks ietekmēta. Pirms šo lēmumu pieņemšanas faktiski no pašvaldības puses nebija dialoga ar nozari. Tomēr jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzturēt konstruktīvu dialogu ar pašvaldību, lai mēs kopīgi nākotnē novērstu jebkuras bažas, kuras pašvaldībai ir, šādu lēmumu pamatā. Un it īpaši, pievērošot uzmanību drošības aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašvaldību uzņēmumi nedrīkst būt priviliģēti

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Par šādiem grozījumiem iestājas arī Ārvalstu investoru padome un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, taču asi iebilst Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Jānorāda, ka KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau vairākus gadus ir norādījusi uz pašvaldību vēlmi nepamatoti iesaistīties uzņēmējdarbībā, tādējādi kropļojot tirgu un godīgu konkurenci. Līdz šim KP nebija ietekmes instrumentu, lai pārtrauktu pašvaldību kapitālsabiedrību īstenotu negodīgu komercpraksi. Te gan jāatzīmē, ka visur Eiropas Savienībā pašvaldības dibina savus uzņēmumus tādās jomās, kuras nespēj nosegt privātais sektors. Tradicionāli pašvaldību pārziņā ir skolas, bērnudārzi, slimnīcas, siltumapgāde.

KP arī neiebilst, ja pašvaldības uzņēmumi darbojas citās jomās, taču uzsver, ka spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības uzņēmumus nedrīkst subsidēt no nodokļu maksātāju naudas, jo citādi tiek kropļota konkurence. DB bija izdevība intervēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas KP vadītājus, un visi kā viens atzina, ka viena no lielākajām problēmām ar konkurenci ir atkritumu apsaimniekošanā, kuru ir monopolizējuši pašvaldību uzņēmumi, izspiežot privātos tirgus dalībniekus. Līdz ar to vairākās Latvijas pilsētās faktiski valda pašvaldības uzņēmumu monopols, kas iedzīvotājiem nozīmē dārgāku pakalpojumu, nekā tas varētu būt konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai daudzveidīgi atbalstītu remigrāciju un aktualizētu tā jautājumu risināšanu, Liepājā īstenos projektu «Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās», informēja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas pārstāve Kristīne Čabikina.

Viņa stāstīja, ka projekta kopējās izmaksas ir 9900 eiro un tās visas sedz no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansējuma.

Projektā organizēs vairākas aktivitātes. Viena no tām - konference «Darba un karjeras attīstība: tendences un iespējas remigrantiem». Konferences mērķis ir veicināt izpratni par remigrācijas nozīmi, tendencēm un ieguvumiem, iepazīstināt remigrantus ar karjeras un izaugsmes iespējām Liepājā, piebilda Čabikina.

Konference paredzēta darba devējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību darbiniekiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem.

Liepājas pašvaldības pārstāve norādīja, ka vēl viena aktivitāte būs tikšanās «Ar pasaules pieredzi Liepājā» remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem neformālā gaisotnē, lai veicinātu remigrantu iniciatīvas un stiprinātu remigrantu kopienu un piederību Liepājas videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes (RD) atlaišanu, informē ministrija.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem vairākiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja RD atbildību «Rīgas satiksmes» lietā, kā arī, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz «Rīgas satiksmi».

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības »Rīgas satiksmes« pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi »uzticības« izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām »Rīgas satiksmē«. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Sigulda piešķirs atlaides videi draudzīgiem uzņēmējiem un liks lietot krāna ūdeni

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība nākamajā gadā piešķirs atlaides tiem uzņēmējiem, kuri izbraukuma tirdzniecības vietās veicinās bezatkritumu un beziesaiņojuma preču tirdzniecību vai nodarbosies ar bioloģisko lauksaimniecību. Tāpat tiks sperti arī citi soļi, kuru mērķis ir vides saudzēšana, liecina pašvaldības paziņojums.

Veicinot videi un cilvēkam draudzīgu, kā arī ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu darbību, Siguldas novada pašvaldība uzstādījusi mērķi samazināt ietekmi uz vidi pašvaldības darbā, teritorijas apsaimniekošanā un pasākumu norisē. Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā norit diskusijas par iespējām veikt pakāpeniskas izmaiņas saistošajos noteikumos un pašvaldības darbā īstenot videi draudzīgas idejas.

Nākamajā gadā Siguldas novada pašvaldība arī veiks autorizētu iedzīvotāju aptauju e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, vai atteikties no uguņošanas gadumijā.

"Siguldas novada pašvaldība uzņemsies arvien lielāku atbildību par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir sabalansēt biznesa intereses un pašvaldības teritorijas apsaimniekošanu ar vides aizsardzību, jo tikai saprātīga saimniekošana ilgtermiņā nodrošinās iespēju saglabāt līdzsvaru dabā arī turpmāk. Šodien sāksim ar mazākām lietām, ar idejām un to pakāpenisku realizāciju," skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja pašvaldībā ir uzņēmēji, būs arī iedzīvotāji

Kaspars Fogelmanis - AS PET Baltija valdes priekšsēdētājs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru