Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

«Valsts kontroles ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finanses, lai savās teritorijās attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču Valsts kases aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai finansējumu saņemtu tikai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī lai pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības, sociālajā vai kādā citā jomā būtu saskaņota un nenonāktu pretrunās,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Peldbaseinu ēra bez nākotnes izredzēm

Uzskatāms piemērs pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā ir peldbaseinu būvniecības bums, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8 tūkstošus eiro.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas kā patiesie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk kā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā. Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim.

Cik prasa, tik dod…

Lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Izrādās, ka aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi. Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai «projekta apraksts» jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka Finanšu ministrijas padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk kā 600 tūkstošus eiro, gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei.

Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013.gadā pabeidza kopš 2008.gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pat laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011.gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas Nacionālā sporta centra attīstības ceļš

Daniēls Nātriņš, SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs valdes priekšsēdētājs, 28.12.2023

Daniēls Nātriņš: "Ņemot vērā Latvijas Nacionālā sporta centra uzņemtos attīstības tempus, nebrīnīšos, ja kopā ar komandu kopīgiem spēkiem nonāksim pie vēl kādas jaunas iespējas, kā uzlabot sporta infrastruktūras pieejamību."

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

LETA, 26.07.2023

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību.

Avots: Rēzeknes pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Aizņemšanās un būvēšanās bums pašvaldībās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kad vairākas pašvaldības pieprasa atbildīgā ministra Jura Pūces demisiju, vairāk nekā zīmīgs ir Valsts kontroles revīzijas ziņojums, kurā vērtētas pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas. Tas liek secināt: pašvaldības ne tuvu nav bijušas labas saimnieces.

Revīzijā teikts: «Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.»

Viens no uzskatāmiem piemēriem ir ziņojumā minētais peldbaseinu celtniecības bums, kur pašvaldības ar nelielu un nākotnē prognozējami rūkošu iedzīvotāju skaitu ņēmušas aizņēmumu šo sporta būvju celtniecībai, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad neatmaksāsies, turklāt to uzturēšanas izdevumi tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 12,8 miljonus eiro Latvijas Nacionālā sporta centra infrastruktūras modernizācijai

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis birokrātijas gaiteņos

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz valsts atbalstu pieteikušies 109 tirdzniecības un sporta centri, par 16,7 miljoniem eiro

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 19. septembrī Rīgā, Mūkupurva ielā 1C - bijušajās pludmales sporta centra Brazīlija telpās - tiks atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «PALMS Beach Club» («PALMS»). Tā izveidē investēti 2 miljoni eiro.

Koncepts paredz apvienot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem – koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet – treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus, no kā lielākais ieguvējs būs Latvijas sports. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbilstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «PALMS» īpašnieks un attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Atklāts pludmales sporta un atpūtas centrs Palms Beach Club

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «Palms Beach Club».

No citiem jaunais centrs atšķirsies ar konceptu, vienlaikus apvienojot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem - koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām. Jaunais centrs atrodas Mūkupurva ielā.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet - treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbalstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «Palms» īpašnieks un attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem darbību atsākt varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Kā vēstīts, valdība ceturtdien lēma, ka no 12.maija klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25 personas.

Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības. Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no 12.maija.

Komentāri

Pievienot komentāru