Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Rēzeknē tiks lemts par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē informēja Rēzeknes pilsētas domes deputāte Ināra Groce.

Viņa pastāstīja, ka domē 29.augustā tiks sasaukta ārkārtas sēde, par ko deputātus informējis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").

Kā skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve, finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka pašvaldība nevarēs patstāvīgi pieņemt lēmumus bez ministrijas finanšu uzrauga akcepta.

Sēdē nepiedalījās neviens Rēzeknes domes vadības pārstāvis.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Kavējot likumā noteikto termiņu, Rēzeknes dome ceturtdien beidzot pieņēmusi pilsētas budžetu.

Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024.gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21.februārim. Rēzeknes pilsēta bija vienīgā pašvaldība Latvijā, kas to nebija izdarījusi, jo tajā valdošā partija "Kopā Latvijai" ilgu laiku nevarēja izšķirties nobalsot par taupības pasākumu veikšanu pilsētā.

Rēzeknē pieņemts budžets bez deficīta 52 miljonu eiro apjomā. Saistību apjoms budžetā ir 21,9%. Pamatsummu atmaksai ieplānoti 2,4 miljoni eiro, aizdevuma procentu atmaksai - 3,4 miljoni eiro.

Kā informēja finanšu pārvaldes vadītāja Velta Vekšina, saistību lielais īpatsvars izskaidrojams ar to, ka iepriekšējos gados budžeta ieņēmumos bija iekļauti būtiski Eiropas struktūrfondu līdzekļi.

“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) ir piegādājis visas iekārtas elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) izveidei AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.

Bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kas tuvākajos trīs gados ļaus samazināt sistēmas balansēšanas izmaksas prognozējoši par 60 miljoniem eiro.

Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavati (MW) un ietilpība - 160 megavatstundas (MWh). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) projektam ir iegūts ievērojams Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir niecīgas (mazākas par 1%), bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem EUR.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot aprites ekonomikas veikalu tīkla Banknote attīstību un stiprinot klātbūtni reģionos, Daugavpilī un Rēzeknē ir atvēris Banknote XL koncepta veikalus, paplašinot iepriekšējās tirdzniecības telpas un tur pieejamo preču klāstu.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē ir stabili augsts pieprasījums pēc Banknote pakalpojumiem klātienē.

"Pēdējos gadus DelfinGroup aktīvi pilnveido un attīsta Banknote filiāļu tīklu, investējot veikalu pārveidē un piedāvājot jaunus aprites ekonomikas koncepta veikalus visā Latvijā. Šī iniciatīva ir būtiska mūsu biznesa stratēģijas sastāvdaļa, nodrošinot modernus tirdzniecības un finanšu pakalpojumu centrus. Tikmēr līdz ar augsto pieprasījumu redzam, ka atsevišķās vietās ir lietderīgi paplašināt tirdzniecības telpas, tā piemēram, atklājot Banknote XL veikalus, kur vienuviet pieejams būtiski plašāks preču klāsts. Šobrīd Latvijā ir trīs šāda koncepta veikali – Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,” informē D. Ādmīdiņš.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Kā apliecina vairāki neatkarīgi informācijas avoti, šodien Rēzeknē nošauts zemnieku saimniecības Lūsēni īpašnieks, 1963. gadā dzimušais Andris Ļubka. Viņš jaunajā Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā, ko Dienas Bizness publicēs šā gada decembrī, bija augstajā 64. vietā, raksta portāls pietiek.com.

Valsts policija Rēzeknē aizturējusi aizdomās par slepkavības izdarīšanu meklēto Igoru Haitu. Policija veic nepieciešamās procesuālās darbības, izmeklēšana turpinās.

17. novembrī, ap pulksten 13.58 Valsts policija saņēma informāciju, ka Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 190A pie būvniecības veikala raidīti vairāki šāvieni pret 1963. gadā dzimušu vīrieti, kurš notikuma vietā no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā, pēc kā šāvējs pameta notikuma vietu ar automašīnu VW Touareg.

Skaidrojot notikušā apstākļus, iegūta informācija, ka šāvējs ir 1975. gadā dzimušais Igors Haits.

Patlaban notiek izmeklēšana un tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības. Šobrīd policijas rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka mirkli pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas starp iesaistītajām personām notika savstarpējs konflikts, vēsta LETA.

SIA “Vizii Urban” pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “KOM-Auto” nostiprina pozīcijas Vidzemes reģionā, uzvarot pašvaldības rīkotajā konkursā par ceļa seguma uzturēšanas darbiem Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, informēja uzņēmuma direktors Māris Lasmanis.

Vienlaikus uzņēmums paplašinājis savu darbību, uzsākot zemes ceļu apstrādi pret putekļiem arī Bauskas novadā un Rēzeknē.

“Mūsu 27 gadus ilgajā pieredzē vienmēr esam centušies nodrošināt efektīvāku, kvalitatīvāku un klientiem, tai skaitā pašvaldībām, izdevīgāku izvirzīto darba uzdevumu izpildi. Ja līdz šim pamatā visi pilsētvides uzkopšanas un dažādu ceļa segumu uzturēšanas un labošanas darbi tika veikti Vidzemes reģionā, tad šobrīd, pateicoties “Vizii Urban” kapacitātei, esam “audzējuši muskuļus” un varam paplašināties, piedāvājot kvalitatīvu servisu arī citviet Latvijā,” stāsta Lasmanis.

No 17. jūnija turpmākos divus gadus “KOM-Auto” nodrošinās ceļa greiderēšanas darbus Zaubes, Nītaures, Amatas, Drabešu un Skujenes pagastā. Atsevišķās vietās tiks nodrošināti arī grants ceļa seguma labošanas darbi.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.