Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.
Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa (Budžeta vadības grupa), kuras uzdevumos ietilpst: ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana; izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana; investīciju prioritāšu noteikšana; budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai, un Finanšu un budžeta komiteja (Finanšu komiteja), kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.
2023.gada budžeta izstrādē – no sākotnējā institūciju pieprasījuma līdz budžeta apstiprināšanai domes sēdē 10.02.2023., budžeta projekts tika vairākkārt vērtēts Budžeta vadības grupā. Revīzijā konstatēts, ka neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022.gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%. Rezultātā 2023.gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 milj. eiro. Vienlaikus Finanšu komiteja, kurai ir jāizskata un jāapstiprina budžets pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē, netiek iesaistīta budžeta projektu caurskatīšanas sēdēs, kad tiek lemts par budžeta iespējām (piem., nosakot kontrolskaitļus vai pieņemot lēmumus par lineāru izdevumu samazināšanu), tādejādi visiem Finanšu komitejas deputātiem var nebūt pieejama pilnīga informācija par institūciju budžetu vajadzībām.
Revīzijā konstatēti būtiski trūkumi arī budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. Būtiskākais – lai gan Finanšu ministrija (FM) vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) vairākiem ES struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz 3,00 milj. eiro finansējumu (par ko Rēzekni informēja jau 2021. gadā), ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 milj. eiro apmērā. Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.
Jau kopš šī gada maija, kad FM vērsa Rēzeknes uzmanību uz augstām uzņemtajām saistībām un noteica sagatavot rīcības plānu finanšu situācijas stabilizēšanai, bija kritiski svarīgi iegūt korektu finanšu informāciju. Diemžēl revīzijā konstatējām gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritību ar budžeta grozījumiem, gan būtiskus trūkumus Rēzeknes stabilizācijas plānā. Situācijā, kad nav pārliecības par korektiem un uzticamiem datiem, nav iespējams aplēst patieso saistību apmēru. Cēlonis meklējams gan nepilnīgā iekšējās kontroles sistēmā, gan grāmatvedības funkcijas organizācijā. Proti, lai arī pašvaldībā ir vienota grāmatvedības uzskaites kārtība (viena grāmatvedības programma OZOLS un sistēma iOZOLS; vienots uzskaites konts, kods, klasifikācijas plāns), katra no deviņām pašvaldības institūcijām to kārto atsevišķi. Tāpat katra iestāde atsevišķi iesniedz pārskatus.
”Mēģināt biezā miglā atrast smalkas detaļas, lai gan ir skaidrs, ka tas nebūs iespējams – tā, atskatoties uz revīzijas procesu, varam raksturot situāciju ar pašvaldības finansēm. Patlaban pašvaldības vadībai ir kritiski svarīgi izveidot un uzturēt finanšu sistēmu ar skaidriem un caurskatāmiem procesiem, kas nodrošinātu ticamu informāciju lēmumu pieņēmējiem. Revīzijas noslēgumā Rēzeknes atbildīgos pārstāvjus aicinājām centralizēt grāmatvedības funkciju, un šis Valsts kontroles ieteikums ir pieņemts ar skaidru izpratni par tā nozīmīgumu, par ko esam gandarīti,” norāda I.Bādere.
Būtiskas neatbilstības fiksētas pašvaldības saistību uzskaitē un kontrolē – revidenti konstatēja virkni neatbilstību normatīviem aktiem, kas nav minētas zvērināta revidenta atzinumā vai ziņojumā vadībai, t.sk. nav nodrošināta atbilstoša kontrole arī grāmatvedības uzskaitē. Būtiskākais – pārskatā (zembilancē) nav uzrādītas iespējamās saistības attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saskaņā ar pašvaldības informāciju ir 13,7 milj. eiro, neskaitot galvojumus. Arī 2022.gada inventarizācijā revidenti konstatēja trūkumus. “Šobrīd satraucošākais ir fakts, ka Rēzeknei nav līguma ar zvērinātu revidentu par 2023.gada pārskata revīziju, kas, savukārt, Valsts kontrolei kā grupas revidentam nozīmēs papildu darbu pārliecības iegūšanai par 2023.gada pārskata sagatavošanas pareizību,” norāda Ilze Bādere.
Iesniedzot 11.11.2022. siltumenerģijas apgādes tarifa projektu izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), SIA “Rēzeknes siltumtīkli” savlaicīgi nenodrošināja pietiekamu informāciju par tarifu ekonomisko pamatotību un atbilstību faktiskajām izmaksām. Līdz ar to pašvaldības iedzīvotāji un uzņēmēji 2022./2023. gada apkures sezonā maksāja par siltumapgādes pakalpojumiem atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem, lai gan izmaksu pamatojums jau bija mainījies. Rezultātā valsts atbalstam paredzētos valsts budžeta līdzekļus pašvaldība izmantoja ne tikai tam paredzētajam mērķim – nodrošināt atbalstu finansiāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām (lai mazinātu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmi), bet arī SIA “Rēzeknes siltumtīkli” peļņas un naudas līdzekļu norēķinu kontos palielināšanai.
Kopumā SIA “Rēzeknes siltumtīkli” 2022./2023. gada apkures sezonā valsts atbalsta pasākumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem saņēma 8,33 milj. eiro. Dēļ tā, ka tarifu pārskatīja un apstiprināja tikai pēc valsts atbalsta pasākumu beigām, pēc revidentu aplēsēm, valsts SIA “Rēzeknes siltumtīkli” izmaksājusi vismaz par 4,55 milj. eiro vairāk, nekā tas būtu bijis pēc siltumenerģijas apgādes tarifa pārskatīšanas.
Valsts kontroles ieskatā, Rēzekne varēja darīt vairāk SIA “Rēzeknes siltumtīkli” uzraudzībā, lai aizsargātu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un lai samazinātu maksājumu slogu pašvaldības iedzīvotājiem.
Vērtējot investīciju projektus, konstatētas nepilnības Rēzeknes infrastruktūras attīstības projektu plānošanā, īstenošanā un finansēšanā. Piem., investīciju projektus attīstības plānošanas dokumentos ne vienmēr iekļauj tā, lai varētu savlaicīgi plānot vajadzīgo finansējumu to īstenošanai konkrētā budžeta gadā. Tāpat nav pietiekami izvērtēti investīciju projektu ekonomiskuma un efektivitātes aspekti, kas ļautu apzināt turpmākos šo infrastruktūras objektu uzturēšanas izdevumus. Savukārt, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu projektiem, piem., tiek attīstīti ES finansējuma atbalstīti projekti degradēto teritoriju atjaunošanai, lai gan Rēzeknē nav izstrādāts neviens dokuments vai izvērtējums par neapbūvētās zemes un degradētās teritorijas izmantošanas iespējām. Tāpat, piem., Rēzekne nav veikusi ceļu un ielu tehniskā stāvokļa novērtējumu, kā arī dokumentāri, atbilstoši to ekonomiskai un sociālai nozīmei, nav noteikusi prioritāri uzturamos ceļus un ielas.
Kopumā Rēzekne investīciju projektu īstenošana nav noteikta prioritārā secībā, lai ierobežotu resursu apstākļos rastu labāko risinājumu iedzīvotāju un pašvaldības vajadzībām.
