Būve

Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis birokrātijas gaiteņos

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Tā kā Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir saistīts gan ar sporta, gan labklājības nozari, līdz šim tā īstenošana pārmaiņus ir bijusi gan LR Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Labklājības ministrijas paspārnē. Taču, neraugoties uz to, ka Ministru kabinets jau 2017. gadā atbalstīja šāda sporta centra projekta uzsākšanu, projekta īstenošanas gaita neesot konsekventa. Piemēram, 2018. gada budžetā Saeima Latvijas Paralimpiskā sporta centra būvniecībai piešķīra 1,2 miljonus eiro. Taču likums netika ievērots un šis finansējums līdz projekta īstenotājiem tā arī nenonāca, jo tika pārdalīts citiem mērķiem. Arī šī gada valsts budžetā līdz šim Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai finansējums nav ticis paredzēts.

"Šis projekts liek domāt, ka patreizējā valsts pārvaldes sistēma nespēj efektīvi īstenot starpdisciplinārus projektus, kas pārsniedzas vienas ministrijas pārziņā esošai jomai un iesniedzas citas ministrijas kompetencē," saka L. Apine.

Viņa uzsver, ka "LPK kā Paralimpiskā sporta centra projekta īstenotājs ir darījis visu nepieciešamo, lai šāds sporta centrs taptu. Taču, tā kā šis ir starpdisciplinārs projekts, kas attiecas gan uz labklājību, cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un veselību, gan sportu, mēs visu laiku saskaramies, ka valsts pusē notiek nemitīga projekta futbolēšana starp ministrijām. Tā rezultātā tas nevirzās uz priekšu, un visu laiku ir it kā jāsāk viss no sākuma".

"Ja lēmums valsts līmenī par šāda sporta centra īstenošanu reiz ir pieņemts, tad no efektivitātes viedokļa ir ļoti svarīgi to arī secīgi un plānveidā īstenot, lai valsts nezaudētu jau līdz šim ieguldītos līdzekļus un gala rezultātā nenāktos pārmaksāt. Viens no risinājumiem ir šī projekta iekļaušana vismaz valsts trīs gadu budžeta plānā, kā arī Paralimpiskā sporta centra projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Izvērtēt šāda statusa piešķiršanu Ministru kabinets atbildīgajām ministrijām uzdeva jau 2017. gadā," saka L. Apine.

"Ļoti ceram, ka tagad, kad valstī tiek domāts par infrastruktūras attīstīšanu un ekonomikas sildīšanu, pietiks politiskā griba un administratīvā spēja turpināt īstenot Paralimpiskā sporta centra projektu, par kuru līdz šim jau ir daudzkārt lemts un ieguldīti naudas līdzekļi. Pielāgotā sporta attīstība ir paredzēta valdības deklarācijā. Mēs nevaram atļauties gaidīt vēl daudzus gadus – sporta iespējas iedzīvotājiem ar invaliditāti Latvijā ir ļoti ierobežotas. Šai sabiedrības daļai sports ir ne tikai pasaules mēroga sasniegumi, bet dzīvotspēja – spēja pašam pieņemt lēmumus, noteikt savu dzīvi, iesaistīties sabiedrībā, strādāt un daudziem bērniem pat spēt savām rociņām uzsmērēt sviestu uz maizes. Kamēr Latvijā nav pilnībā pielāgota un parasportam paredzēta vismaz viena sporta centra, mūsu topošie sportisti un jaunieši trenējas pilsētu parkos, kaimiņu zālājos, bērnu un pieaugušo organizācijas par iespēju izkustēties sporta telpās konkurē ar visām citām sabiedrības grupām un visiem Latvijā pieejamajiem sporta veidiem," saka LPK prezidente Daiga Dadzīte.

Šī gada 11. augustā LPK ir atkārtoti vērsusies LR Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu apropriācijas kārtībā vēl šajā gadā piešķirt finansējumu 150 tūkstošu eiro apmērā lokālplānojuma izstrādei un tālākai projekta attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rimi Rīgas maratona medaļu dizainējis olimpisko medaļu autors

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

LFF aicina izvērtēt sportisko āra aktivitāšu atjaunošanas iespēju

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Futbola federācija (LFF), vēršoties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Veselības ministrijā (VM), aicina izvērtēt un pieņemt lēmumu atļaut organizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo sportisko āra aktivitāšu vadīšanu visā Latvijas teritorijā no drīzākā iespējamā termiņa tām sporta organizācijām, kuras ir spējīgas nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus un drošības pasākumus.

LFF pauž pateicību un gandarījumu par atbildīgo institūciju - īpaši IZM - līdzšinējo darbību un izstrādātajām kopējām rekomendācijām fizisko aktivitāšu norisei āra sporta bāzēs, kuras pašlaik izvērtē VM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) profesionāļi. Tāpēc LFF un tās biedri - futbola klubi un organizācijas – ir izstrādājuši specifiski futbolam paredzētas treniņu aktivitāšu norises rekomendācijas, kuras LFF vērtējumā var palīdzēt risināt esošo situāciju. Rekomendācijas nodotas izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām.

Sports + Covid-19 = ? 

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet,...

Aktivitāšu organizatoriem nodrošinot un īstenojot strikti noteiktus preventīvos un drošības pasākumus, ir iespējams nodrošināt kontrolētu procesa organizēšanu, lai bērni, jaunieši un pieaugušie varētu iesaistīties fiziskajai un garīgajai veselībai tik ļoti būtiskajās āra sporta aktivitātēs, pauž LFF.

"It īpaši bērniem un jauniešiem ierobežotās socializēšanās iespējas ilgtermiņā var iezīmēt negatīvas sekas. Kontrolētas nodarbības trenera vadībā un distancēta citu vienaudžu klātesamība kalpotu kā būtisks atspaids esošajā situācijā, kā arī mazinātu jauniešu vēlmi nesankcionēti un neorganizēti tikties citās publiskās vietās," akcentē federācija.

Izsakot piedāvātās rekomendācijas, LFF vadījusies no vispārzināmajiem principiem imunitātes stiprināšanai, kas tostarp paredz nepieciešamību nodrošināt nodarboties organizētās āra sporta aktivitātēs ar koordinētu piekļuvi āra sporta infrastruktūrai vismaz reizi nedēļā bērniem līdz 6 gadu vecumam, vismaz divas reizes nedēļā bērniem no 7 līdz 9 gadu vecumam, vismaz trīs reizes nedēļā jauniešiem no 10 līdz 14 gadu vecumam un neierobežotu skaitu reižu nedēļā jauniešiem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Piedāvātajā drošības un prevencijas pasākumu plānā uz vienu futbola nodarbības dalībnieku tiek paredzēti vismaz 50 kvadrātmetri teritorijas nodarbības aizvadīšanai. Vadoties pēc noteiktās nodarbības vietas platības un nepārsniedzot 8 cilvēku grupu, piedāvāts starp dalībniekiem nodrošināt noteikto distanci un izvairīties no dalībnieku fiziska kontakta.

"Balstoties uz piedāvātajām vadlīnijām, āra sporta nodarbību laikā ir iespējams ievērot visus valstī noteiktos ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus un neveicināt infekcijas izplatības riskus," uzskata LFF.

LFF cer, ka piedāvātās rekomendācijas, pieņemot attiecīgus lēmumus, būs noderīgas turpmākas "Covid-19" ietekmes mazināšanai un Latvijas sporta dzīves stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru