Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Lai izpētītu, kā pašvaldībām vedas ar šo Konkurences padomes vadlīniju ievērošanu, Lursoft analizējis pašvaldību uzņēmumus un to pārstāvētās nozares.

Visbiežāk šīs ar pašvaldībām saistītās kapitālsabiedrības darbojas veselības aizsardzības, elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes, gaisa kondicionēšanas, kā arī ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes nozarēs, nodrošinot pašvaldību iedzīvotājus ar pamatpakalpojumiem. Tomēr pašvaldību kapitālsabiedrību vidū netrūkst arī nozares, kas izsauc pamatotus jautājumus par vietvaru nepieciešamību iesaistīties šajos biznesos.

Pašiem savs laikraksts

Piemēram, SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” kapitāldaļu turētāju vidū atrodamas astoņas Pierīgas pašvaldības. Tiesa, lielākais laikraksta kapitāldaļu turētājs ar 73,21% ir AS “KNK mediji”, kura patiesā labuma guvēja ir Dace Gusarova, savukārt no pašvaldībām visvairāk kapitāldaļu pieder Inčukalna novada domei – 4,65%. Aizpērn SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” apgrozījusi 230,92 tūkst. EUR un nopelnījusi 29,97 tūkst. EUR. Kā liecina Lursoft izziņas dati, 1992.gadā SIA “Rīgas Apriņķa Avīze” dibinātājs bijusi Rīgas rajona padome. Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti kopumā trīs laikraksti, kuros kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Bez jau nosauktās SIA “Rīgas Apriņķa Avīze”, Daugavpilī reģistrēts SIA “Latgales laiks”, kura 25,46% kapitāldaļu pieder Daugavpils pilsētas domei (2020.gadā izdevējs apgrozījis 186,37 tūkst. EUR un gadu noslēdzis ar 2 tūkst. EUR zaudējumiem), savukārt Rēzeknes novada pašvaldībai pieder 8,33% SIA “Rēzeknes vēstis” kapitāldaļu.

Pašvaldības dibina arī aptiekas

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka atsevišķas pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas reģistrētas arī aptiekām. Tā, piemēram, Smiltenes novada domei pieder SIA “Līvena aptieka”. Šī Smiltenē reģistrētā aptieka, pēc Lursoft izziņas informācijas, 2020.gadā apgrozīja 887,39 tūkst. EUR un nopelnīja 9,04 tūkst. EUR. Aptieka iekļauta Aptieku Alianses tīklā un tai darbojas filiāle Palsmanes pagastā. Iesniegtajā gada pārskatā SIA “Līvena aptieka” vadība norāda, ka, raugoties uz novada paplašināšanos un izvērtējot esošo situāciju, tiek saskatītas iespējas vēl kādas filiāles izveidošanai jaunajā novada teritorijā. Pēc teritoriālās reformas pašreizējam Smiltenes novadam tiks pievienoti arī Apes un Raunas novadi. Jānorāda, ka Smiltenes novada pašvaldībai piederošā aptieka nav vienīgā farmaceitisko izstrādājumu tirgotāja Siguldas novada pašvaldībā, tiesa, pārējie uzņēmumi savas struktūrvienības Smiltenē reģistrējuši jau pēc tam, kad novada dome izveidojusi aptiekas struktūrvienību. Izpētot informāciju, redzams, ka Smiltenē darbojas arī AS “Sentor Farm Aptiekas” piederošā “Mēness aptieka” (šī struktūrvienība reģistrēta 2015.gadā), tāpat arī Aijai Stuckai piederošā SIA “Union Med” aptieka, kas kā struktūrvienība Smiltenē reģistrēta 2000.gadā, un SIA “SANUS AG” doktorāta aptieka un optikas centrs, kas strādā ar zīmolu “Mana Aptieka”.

Pēc Lursoft pētījuma datiem, arī Jēkabpils novada pašvaldībai pieder divas aptiekas – SIA “Zasas aptieka” un SIA “Rubenes aptieka”. Minētās aptiekas iekļautas “Aptieka 1” tīklā. Lursoft izpētījis, ka Jēkabpils pilsētā atrodas vairākas privātā kapitāla uzņēmumiem piederošas aptiekas, savukārt Zasā un Rubenē vienīgās medikamentu tirgotavas ir novada pašvaldībai piederošās.

TOP 5 nozares, kurās pašvaldībām pieder visvairāk uzņēmumu:

  1. Veselības aizsardzība;
  2. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
  3. Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde;
  4. Operācijas ar nekustamo īpašumu;
  5. Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde.

Visvairāk – Rīgai

Visvairāk kapitālsabiedrībās, tostarp, pastarpināti caur citiem tai piederošajiem uzņēmumiem, kā īpašnieks šobrīd reģistrēta Rīgas dome, kopskaitā 23. Tiesa, atsevišķos uzņēmumos Rīgas pašvaldības līdzdalība ir minimāla. Piemēram, SIA “Vides, bionenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs”, kuram ir kopumā 19 īpašnieki, no kuriem viens ir SIA “Getliņi EKO” (Rīgas domei pieder 97,70% šī uzņēmuma), kura līdzdalība minētā uzņēmuma pamatkapitālā veido 4,35%.Lursoft dati rāda, ka piecu gadu laikā kapitālsabiedrību, kurās Rīgas pašvaldībai pieder vismaz 50% kapitāldaļu, skaits sarucis par 5.

Viens no piemēriem, kā Rīgas pilsētas pašvaldībai pēdējo gadu laikā izdevies samazināt sev piederošo uzņēmumu skaitu, ir vairāku poliklīniku reorganizācija, tās apvienojot un tādējādi izveidojot jaunu uzņēmumu – SIA “Rīgas veselības centrs”. 2014.gada vasarā tas izveidots, apvienojot Primārās veselības aprūpes centru “Ziepniekkalns”, Bolderājas poliklīniku, Bērnu veselības centru “Ķengarags”, Veselības centru “Imanta”, Torņakalna poliklīniku un Iļģuciema poliklīniku. Rīgas pilsētas pašvaldības ieguldījums SIA “Rīgas veselības centrs” pamatkapitālā veido 1,86 milj. EUR. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, uzņēmums 2019.gadā apgrozījis 8,08 milj. EUR, nopelnījis 671,95 tūkst. EUR un ar darba vietām nodrošinājis 463 cilvēkus. Kopējais darbinieku skaits, kas aizpērn bija nodarbināts uzņēmumos, kuros Rīgas pašvaldībai pieder vismaz 50% kapitāldaļu, pārsniedz 10,4 tūkstošus strādājošo, un šo galvaspilsētai piederošo uzņēmumu apgrozījums sasniedzis 416,88 milj. EUR.

Uzņēmumu skaita ziņā aiz Rīgas seko pārējās Latvijas lielākās pilsētas – Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja.

Vairākiem šobrīd likvidācijas process

Lursoft izpētījis, ka pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits turpinās sarukt, par ko liecina arī vairāki uzņēmumi, kuriem šobrīd norit likvidācijas process. Vairākiem likvidējamajiem uzņēmumiem kā dalībniece aizvien reģistrēta kāda no pagastu pārvaldēm, piemēram, SIA “Vaiņodes pagasta doktorāts”, Kalnciema medicīniskās aprūpes pašvaldības uzņēmums “Jelgavas rajona Kalnciema pilsētas slimnīca”, Inčukalna pagasta pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Inčukalna ambulance”, arī Alūksnes rajona padomes pašvaldības bezpeļņas organizācija “Apes doktorāts”. Ar šo uzņēmumu likvidāciju neviens nav steidzies, jo minēto veselības iestāžu likvidācijas procesi ievilkušies jau vairāku gadu garumā.

Šogad likvidācija uzsākta vēl divām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības ņēmušas tiešu vai pastarpinātu līdzdalību. Viens no tādiem ir Engures novada domei piederošais SIA “Smārdes industriālais parks”, kas tika izveidots 2007.gadā. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, šo gadu laikā SIA “Smārdes industriālais parks” apgrozījis 455,64 tūkst. EUR un uzkrājis 112,70 tūkst. EUR zaudējumus.

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai. SIA “Aqua Riga” ar vērienu izveidota pirms teju 10 gadiem, plānojot ražot pudelēs fasētu ūdeni, lai gūtu papildu ieņēmumus pilsētas ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Tiesa, lielos plānus uzņēmums tā arī nerealizēja, jo tā darbība tika iesaldēta. Pēc Lursoft datiem, vislielākais SIA “Aqua Riga” apgrozījums bija 2014.gadā, kad tas apgrozīja 32,62 tūkst. EUR, savukārt pēdējos gados rādītājs nav sasniedzis pat 20 tūkst. EUR atzīmi. Lai gan iepriekš tika plānota strauja uzņēmuma izaugsme un ieņēmumi, faktiski tas šo gadu laikā radījis vien zaudējumus. Lursoft aprēķinājis, ka laika periodā no 2013.gada līdz 2019.gadam fasētā dzeramā ūdens ražotāja kopējie zaudējumi sasnieguši 173,08 tūkst. EUR.

Likvidēs arī vienīgo apbedīšanas biroju, kas pieder pašvaldībai

Lursoft izpētījis, ka jau kopš 2017.gada likvidācijas process turpinās arī Ogres novada pašvaldībai piederošajam apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam SIA “Ogres svēte”. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, šobrīd nevienai citai pašvaldībai nepieder uzņēmumi, kas nodarbotos ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Kopumā Latvijā patlaban darbojas 188 apbedīšanas firmas, no tām 3 reģistrētas Ogres novadā, kas liecina vien par to, ka nozare ir pietiekami interesanta privātajiem uzņēmumiem, lai pašvaldības iesaistīšanās tajā nebūtu nepieciešama.

No lieliem plāniem līdz maksātnespējai

Ar vērienīgiem nākotnes plāniem sevi savulaik pieteica AS “AMO Plant”, kura akcionāru rindās atrodama arī Jelgavas pilsētas dome, kura uzņēmuma izveidē iesaistījās, vēloties piesaistīt investīcijas, taču, diemžēl, šis mērķis neīstenojās. 2013.gada rudenī AS “AMO Plant” ražotais autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu, cerot, ka uzņēmuma ražotajiem transportlīdzekļiem izdosies iekarot plašo Krievijas tirgu. Jāpiebilst, ka AS “AMO Plant” lielākais akcionārs ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments.

Lursoft dati rāda, ka jau gadu vēlāk pēc plāniem par Krievijas tirgus apgūšanu, AS “AMO Plant” tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas dažus mēnešus vēlāk izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums. Tāds pats liktenis piemeklējis arī gadu vēlāk ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu, līdz visbeidzot 2015.gada jūlijā pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Šobrīd, pēc Lursoft pieejamās informācijas, AS “AMO Plant” uzkrāts nepilnu 1 milj. EUR liels nodokļu parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic jūnija beigās Rīgā sagaidīja 27. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABA.

Šī ir otrā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 6 170 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru ceļojuši uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 65 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 160 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Lidsabiedrība norāda, ka šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka no otrdienas tiks atcelti Covid-19 epidēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi starp Lietuvas pašvaldībām, Lietuvas valdība pirmdien nolēma, ka pārvietošanās ierobežojumi attiecībā uz 16 pašvaldībām būs spēkā līdz marta beigām.

Valdības lēmums noteic, ka ierobežojumi līdz 31.martam būs spēkā attiecībā uz Viļņas pilsētu, Viļņas rajonu, Klaipēdu, Visaginu, Kupišķu rajonu, Marijampoli, Neringu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Biržu, Šalčininku, Širvintu, Traķu, Utenas un Varēnas rajoniem.

Veselības ministrs Arūns Duļķis valdības sēdē norādīja, ka pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā attiecībā uz tām pašvaldībām, kur pēdējās divās nedēļās reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200.

Personām aizliegts iebraukt šajās pašvaldībās un izbraukt no tām, izņemot tādus gadījumus kā došanās uz savu dzīvesvietu vai darbavietu šajā pašvaldībā, tuva radinieka nāve vai lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No teju 186 tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu, trešdaļā (32,5%) vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Teju tikpat lielā skaitā uzņēmumu sievietes ieņem amatus valdēs un padomēs. Pēdējos gados sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un dalībnieku vidū nav būtiski mainījies.

Lursoft analizējis, kā atšķiras sieviešu vadīto uzņēmumu finanšu rādītāji no valsts vidējiem rādītājiem, kā arī pētījis, kādās nozarēs sievietes visbiežāk izvēlējušās dibināt uzņēmumus. Apkopoti arī dati par lielākajiem sievietēm piederošajiem un sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, kā arī izpētīts, kuras sievietes visvairāk uzņēmumos reģistrētas kā patiesā labuma guvējas.

Lursoft pētījums atklāj, ka visvairāk sievietēm piederošo uzņēmumu strādā tirdzniecībā. Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti 8,7 tūkstoši tirdzniecības uzņēmumu, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder sievietēm. Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojusies lauksaimniecība, aiz kuras seko juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai, piektdien foruma "Laba pārvaldība - ceļš uz sabiedrības labklājību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka pagājušā gada nogalē tika pieņemts Latvijas korporatīvās pārvaldības kodekss, kas ir rokasgrāmata godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. "Tas nav likums, taču jācenšas, lai šis kodekss visos uzņēmumos darbojas kā likums, jo laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai," sacīja Levits.

Valsts prezidents aicināja kodeksu piemērot katrā uzņēmumā - gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, gan privātajos uzņēmumos.

Tāpat Levits atzina, ka laba pārvaldība veicina investoru piesaisti uzņēmumiem, jo investori ir ieinteresēti labi pārvaldītos uzņēmumos.

"Kapitāla tirgos var redzēt visstraujāko labas korporatīvās pārvaldības attīstību. Katrs uzņēmums, kas savā darbībā piemēros šos principus, būs mūsu ekonomiskās attīstības vēstnesis," teica Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradēto teritoriju revitalizācijas projektiem būs pieejami 18 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir izsludinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu iesniegumu atlasi programmā, kas veicinās videi draudzīgu un vides ilgtspēju teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ceturtajā atlases kārtā būs vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Paredzams, ka pašvaldības veiks investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, tādējādi sekmējot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Repharm" grupas uzņēmums AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies tiesības 2023.gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās zāļu ražotāja "Olainfarm" akcijas, pavēstīja kompānijā.

Kompānijā informēja, ka "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies SIA "Farma Fund" 100% kapitāldaļu, savukārt "Farma Fund" ir noslēgts līgums par tiesībām 2023.gadā iegādāties Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Farma Fund" ir veicis daļu no pirkuma samaksas Annai Emīlijai Maliginai un turpinās veikt maksājumus atbilstoši noslēgtajam grafikam.

Noslēgtais darījums paredz noteiktu pasākumu izpildi no abām darījuma pusēm līdz 2023.gadam un nerada tiesības šobrīd rīkoties ar "Olainfarm" akcijām.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" saskaņos attiecīgo darījumu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Konkurences padomi līdzko iestāsies likumdošanā noteikti nosacījumi, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Par Baltic Dairy Board lielāko īpašnieku kļuvis Lietuvas uzņēmums Vilkyškiu pienine

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" lielāko īpašnieku kļuvis Lietuvā reģistrētais piena pārstrādes uzņēmums "Vilkyškiu pienine", liecina informācija "Firmas.lv".

Līdz šim uzņēmuma lielākie īpašnieki bija Kaspars Kazāks (51%), Ilona Kazāka (20%) un komandītsabiedrība "ZGI-3" (10%), kā arī Krievijas pilsoņi Sergejs un Anastasija Regukhi (9,50% katram). Tagad "Baltic Dairy Board" kapitāldaļas 70% apmērā pieder uzņēmumam "Vilkyškiu pienine", savukārt 30% SIA "KIK Asset Management".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KIK Asset Management" 63,33% apmērā pieder Kasparam Kazākam, savukārt Ilonai Kazākai pieder 36,67% uzņēmuma kapitāldaļu. Tādējādi abi bijušie uzņēmuma īpašnieki kļuvuši par "Baltic Dairy Board" līdzīpašniekiem pastarpināti.

SIA "Baltic Dairy Board" 2019.gadā strādāja ar 2,136 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmuma peļņa bija 79 094 eiro, pretstatā 1,43 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma valstī kopš novembra sākuma spēkā esošo karantīnu pagarināt līdz 31.martam, ieskaitot.

No ceturtdienas ārā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas, ja starp cilvēkiem tiek ievērota divu metru distance. Sabiedriskajās iekštelpās sejas maskas joprojām būs obligātas.

Līdz 15.martam pagarināts aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām. Tomēr būs atļauts pārvietoties starp lielajām pilsētām un rajoniem, ar kuriem tās robežojas, - starp Viļņu un Viļņas rajonu, Kauņu un Kauņas rajonu, Klaipēdu un Klaipēdas rajonu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Šauļiem un Šauļu rajonu, Alītu un Alītas rajonu.

Starp pārējām pašvaldībām joprojām drīkstēs pārvietoties tikai, ja ir būtisks iemesls, kā piemēram, lai dotos uz darbu, saņemtu medicīnisko palīdzību vai apmeklētu bēres.

Komentāri

Pievienot komentāru