Jaunākais izdevums

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Pirms trijiem gadiem, kad jūs jau astoņus gadus bijāt prom no CIP un darba ASV valdībā, jūs kādā intervijā sevi nodēvējāt par «pretterorisma praktiķi». Vai arī BIB jūs nodarbojaties ar to?

Nē, teroristus es te nemeklēju. Tas ir palicis manā iepriekšējā dzīvē, kad es pats aktīvi nodarbojos ar teroristu ķeršanu un pēc tam valdībā palīdzēju celt vēstniecību kapacitāti cīņai pret terorismu. Daudz darba ir bijis šādos te kabinetos pie apaļiem galdiem, bet es esmu arī teroristus izskaitļojis un ķēris pavisam praktiski. No tā darba tagad esmu pensionējies, un privātajā sfērā un finanšu sektorā ar savu ekspertīzi un prasmēm es jau esmu noderīgs kam citam. Proti, ja jums nav spēcīga un droša banku sektora, tad varat aizmirst par tankiem – tad jums arī bez tiem ir problēmas.

Latvija un Baltija mani ieinteresēja arī tāpēc, ka es neko daudz par šejieni nezināju. Āfrika, Tuvie Austrumi, Āzija un arī citas Eiropas valstis bija manas agrākās darbības lauks, bet ne šeit. Uz šo pusi Eiropā līdz šim biju nokļuvis tikai līdz Dānijai.

Vien nedaudz iedziļinoties, ir skaidrs, ka tieši jūsu ekspertīzes pievienošana bankas vadībai ir visai jēdzīga. Kā jūs pats to komentējat?

Tam tiešām ir liela jēga, bet tā ir tāda kā nejauša. (Smejas.) Pensijas gadu lielā lieta – un tas ir tiešām aizraujoši – ir tā, ka tu vari nodarboties ar to, ko dzīvē neesi darījis. Piemēram, es tagad esmu arī kādas biotehnoloģiju kompānijas valdē, un šīs kompānijas misija ir inovācijas vēža ārstēšanā. Kāds bijušajam spiegam un diplomātam ar to sakars? ‒ Pirmām kārtām tas ir ļoti interesanti, un tad es ar savu klātbūtni šīs kompānijas padomē arī ienesu atšķirīgu pieredzi, kā tai izdzīvot tirgū ar diezgan briesmīgiem izaicinājumiem.

Piemēram, tā kompānija tiek kotēta biržā, un tā var tikt pakļauta naidīgiem īsās pārdošanas uzbrukumiem. Maza farmācijas kompānija ar vairākiem jauniem preparātiem klīnisko pārbaužu stadijā tam ir labs mērķis. Dažas no manām kompetencēm ļauj kompāniju no tāda riska pasargāt. Tas ir kā pasargāt bērnu, līdz tas pieaug un pats sevi var pasargāt. Ja tas nenotiks šīs kompānijas gadījumā, tad daudziem cilvēkiem var tikt liegta iespēja dzīvot ilgāk. Šāda misija ir cēla, tāpēc man šis darbs patīk. Tai pasaulē, par kuru raksta arī jūsu avīze, ir daudz plēsoņu, un šis tas, ko esmu iemācījies, pret to var palīdzēt. No vienas puses tas ir interesanti, no otras – es par to jūtu gandarījumu. Tas ir lielāks gandarījums, nekā no golfa spēles. Un tāda pati sajūta man ir šeit, BIB. Man ir saprātīgs pretterorisma pieredzes daudzums, un tās daļa ir saistīta ar terorisma finansējumu. Esmu palīdzējis izstrādāt ASV pretterorisma rīcībpolitikas spējas, kas šo politiku arī turpmāk ir padarījušas vēl efektīvāku, kad es jau no tā darba biju aizgājis.

Ir liela saistība starp pretterorismu un naudas atmazgāšanu. Faktiski tās ir vienas monētas divas puses.

Tūlīt pie tā atgriezīsimies, bet sākumā drusku plašākas dabas jautājums – cik tieši pielietojama ir jūsu pretterorisma pieredze korporatīvajā vidē?

Saistība ir pienācīga. Vienā jomā gūtā pieredze vispār mēdz būt ļoti noderīga citās, lai gan tur ir jau citi mērķi. Šeit mērķis ir palīdzēt salīdzinoši mazām institūcijām, arī tiešām mazām kompānijām izstrādāt un īstenot piemērotas procedūras, lai tās visos savas darbības aspektos būtu drošā teritorijā. Bankā tas nozīmē atbilstību regulējumiem, kas kļūs aizvien sarežģītāki, tāpēc organizācijai ir jābūt drošai, ka tas, kas šķiet atbilstīgs, tāds arī būtu un lai tas būtu tiešām efektīvi. Ir jābūt sistēmai, kas attur tos, kas gribētu izmantot Latvijas bankas neatbilstīgiem mērķiem, un palīdzētu ar to cīnīties. Līdzīgi kā cīņa ar vēzi, manuprāt, tā ir cildena nodarbe.

Turklāt BIB jau nav nekāda JPMorgan Chase, vai ne? Tomēr uz to attiecas tie paši regulējumi, lai gan cilvēkresursi un procesi šeit ir ļoti atšķirīgi. Faktiski tie regulējumi ir replicēti un attiecināti uz institūcijām šeit, kas ir nozīmīgas Latvijas nākotnei. Iznākumā BIB un vēl 11 bankām, kurās tika veikts ASV ekspertu audits, ir jāievēro ne tikai Latvijas un Eiropas, bet vēl arī ASV regulējumi. Par maz neliekas.

Tas galīgi nav vienkārši. Paskatieties kaut vai uz starptautisko tirdzniecību – diplomātu un ierēdņu armijas cenšas saskaņot ASV un ES regulējumus TTIP sarunās, lai tie nebūtu konfliktējoši. Tas ir process, kurā tiek radītas veselas karjeras, cilvēkiem sēžot pie sarunu galdiem. Mana pieredze ir praktiskāka, un es mēģinu pielietot tieši šo savu redzējumu, ko tad jau padome var likt lietā bankas stratēģijā. Vai es šai amatā esmu īpatnis? – Jā, noteikti, bet noderīgs.

Kā jūs nonācāt līdz BIB? Ne jau caur darba sludinājumu?

Mums ar Valēriju Belokoņu ir kopējs draugs Amerikā. Viņš ieteica V. Belokoņa kungam, ka šeit varētu noderēt kāds ar šādu pieredzi, un mūs iepazīstināja. Es savu dzīvi esmu pavadījis kopā ar «labajiem čaļiem», aizstāvot vājos un neaizsargātos. Ticiet man – ja man būtu kaut mazākās bažas par šo banku vai šo darbu, manis šeit nebūtu. Šī ir laba, spēcīga iestāde, kas dara visu to labāko, lai pildītu savu lomu savā valstī, sabiedrībā un ekonomikā. Protams, ka šeit ir ko darīt, un es nekad neesmu pievienojies nevienai komandai, kurā nebūtu kas uzlabojams – tāpēc jau es to daru, bet pati bankas būtība un tās darbs ir spēcīgs un stabils.

Jūsu piesaiste šķiet visai inovatīva. Vai tā nozīmē, ka BIB netaisās vienkārši izpildīt regulējumus, bet būt pat progresīva naudas atmazgāšanas (AML) un terora finansēšanas shēmu (CTF) novēršanā? Ko viņi ar jūsu rokām te konkrēti grib izdarīt?

Redziet, tas ir kā flotē – kuģa apkalpē ir dažādi inženieri, kas atbild par savu – mašīnām, ieročiem utt., bet tas viss kopā ir komanda. Un arī bankas komandai ir jādara katram savs, tomēr kopā. Tāpēc paklausība AML un CTF regulējumiem nenotiek vienā departamentā, bet visā finanšu institūcijas efektīvā darbībā. Visu cieņu krieviem, bet no viņiem ir cēlies termins «Potjomkina sādža». Lūk, un mans uzdevums ir, lai te nebūtu nekādas Potjomkina tipa kārtības šķietamības, kas nomierina regulatorus.

Šeit viss ir un būs pa īstam, un šī būs pat sevišķa banka un paraugs, kā tām lietām ir jānotiek. Pats BIB biznesa izaugsmes modelis būs tāds, kas nepieļaus to, pret ko ir vērsta AML un CTF politika, un tas šo banku padarīs prestižu un piesaistīs tai investorus. Līdzīgi kā ar skolām – jūs kā tēvs zināt to prestižu un kāpēc tur būtu vai nebūtu jālaiž savs bērns.

Bet jūsu klātbūtnes funkcija šeit tomēr nav arī ar domu par nomierinošu efektu un kā paskaidrojums regulatoriem, ka mums te cilvēki zina, ko dara?

Pilnīgi pretēji. Es nevienam neko nepaskaidroju – es daru. Es atnāku, noskaidroju situāciju, vājās vietas un ko darīt. Tas ir tas, ko manā profesijā cilvēki dara – atrisina problēmas vai mirst, cenšoties to darīt.

Manā sapratnē tas, ko grib panākt ASV valdība – un tas ir mans ieskats, jo es vairs neesmu valsts sekretāra palīgs, ir izmantot savu finanšu spēka plecu, lai apturētu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Tas ir viņu nodoms. Nodoms nav traucēt, apsēst un izstumt no biznesa finanšu organizācijas, kas citādi plauktu un attīstītos. Tā kā jautājums ir par mājasdarbiem, un mēs šeit BIB savējos izpildīsim labāk, nekā tiek prasīts.

Man patīk kāda jūsu agrāk izteiktā doma par jūsu – ļoti ilggadēja valsts drošības aģenta un amatpersonas – pāriešanu privātajā biznesā, ka, jo labāku atbalstu jūs sniedzat industrijām, jo mazāk darba paliek valdībai.

Tas aizvien ir spēkā. Un valdība parasti arī nav tas labākais pārmaiņu ieviesējs, kad tādas vajag. Sākot ar to, ka valdība nerada naudu – tā to tērē, un šiem cilvēkiem tiešām nav ieskata, kā nauda reāli rodas. Man pašam tas bija viens no lielākajiem «kultūras šokiem», pārejot uz privāto sektoru – redzēt, kā nauda reāli rodas. Man kā ierēdnim visu mūžu bija jāaizstāv sava budžeta nepieciešamības – es naudu dabūju sapulcēs un ar runāšanu, bet šeit ir bilance. Tāpēc labākais, ko valdība var darīt, ir vides un klimata radīšana, kurā privātais sektors pelna un arī īsteno vajadzīgās pārmaiņas.

Cik liela loma finansēm un visiem šiem regulējumiem vispār it cīņā pret terorismu, sevišķi salīdzinājumā ar problēmām, ko tas rada finanšu sektoram?

Loma tam ir nozīmīga, un par tā ietekmi uz finanšu sektoru es arī varētu uzrakstīt 100 lappušu garu atskaiti. Īsumā – ne velti tas viss nāk no Amerikas, jo mēs pret šo naudas un terorisma saistību dolāra dēļ bijām visatvērtākie un visjūtīgākie. Mēs izvērtējām visus iespējamos procesus un līdzekļus, kā uzveikt terorismu, un viens no acīmredzamākajiem un ASV politiskajā vidē arī populārākajiem instrumentiem bija mums jau zināmais narkotiku karteļu modelis.

Mums ar narkodīleriem ir liela pieredze, un viņi savā rūpalā ASV pelnīja tādu naudu, ka tā viņiem radīja jau loģistikas problēmas. Narkotiku nauda tika transportēta uz paletēm. Un cīņā pret narkobiznesu acīmredzamais risinājums bija klasisks – seko naudai. Izsekojot naudai, ļoti labi ir redzama visa narkobiznesa shēma un tās galvenie spēlētāji.

Šī pieeja darbojās pasakaini labi, un cietumi strauji pildījās. Bet ar narkotikām problēma ir tā, ka, pat iznīcinot visu karteli, tā vietu 48 stundās ieņem kādi citi. Tāpēc narkotiku apkarotāju darba sekmīgumu praktiski varēja vērtēt pēc narkotiku cenas tirgū, bet tas neizskauda pašu parādību.

Manā Pretterorisma centra vadības laikā šis narkobiznesa finansējuma izsekošanas modelis tika ieviests arī attiecībā pret terorismu, tāpēc es varu uzņemties gan savu uzslavas, gan kritikas daļu. Mēs sākām no mazuma, bet šī pieeja ļoti strauji pieauga, un ar ASV Finanšu ministrijas atbalstu tai bija arī labi iznākumi. Tā visa labā daļa ir tajā, ka, līdzīgi kā narkotranzīta apkarošanā, ja jums ir pareizais personāls un metode, tad jūsu panākumi būs lieli. Tie bija lieli manā laikā, un tie ir vēl lielāki tagad.

Bet CTF problēma ir tajā, kas mums drīz vien kļuva skaidrs – ka vairākums terorisma operāciju neko daudz nemaksā. Ja mums izdodas no CTF aprites izņemt 500 tūkstošus dolāru, tas ir ekvivalents lielai globālā terora daļai. Un tā arī ir problēma – to ir ļoti viegli atjaunot. Mēs varam būt ļoti sekmīgi, bet teroristi tiem nodarīto spēj viegli kompensēt. Tas ir kā ķert kurmjus – ļoti liela ņemšanās ar mazu beigu iznākumu. Veselās valstīs terorisma finansēšana ir ne tikai pieņemama, bet tā tiek arī iedrošināta ar reliģiskiem un nacionāliem motīviem kā labdarība.

Nav jau arī mums tas nekas nepazīstams. Vēl salīdzinoši nesen Amerikā īru krogā normāla parādība bija ziedojumu kārba «savai vecajai valstij», un nebija noslēpums, ka ne jau atraitnēm un bāreņiem tas aiziet, bet Īru republikāņu armijai.

Vārdu sakot, pienāk brīdis, kad ar ziedojumu sistēmu un ieaudzināto kultūru vien ir pietiekami, lai kompensētu to, ko mēs ar savu CTF politiku terorismam nodarām. Tāpēc no vienas puses tas ir izdarāms, bet no otras – tas ir ļoti grūti.

Atšķirībā no pretnarkotiku cīņas ar vējdzirnavām, terorisms gan nerada atkarību, ja tā drīkst izteikties, mērķauditorijā. Terorisma «produktam» sabiedrībā noteikti nav pieprasījuma.

Tiesa. Un atšķirība ir arī finansējuma modelī, kā nauda tiek ģenerēta un sadalīta, un terorisma sekmīgumam pašu teroristu vērtējumā noteikti nevajag tik daudz naudu, kā narkobiznesa mērķu sasniegšanā. Pat ja teroristus izdodas atslēgt no finansējuma avotiem, viņi mēdz pašfinansēties, piemēram, sākot nodarboties ar kredītkaršu zādzībām.

Vai šī pretterorisma politika ar visu tās apgrūtinājumu veselai finanšu industrijai vispār darbojas?

Noteikti. Par to nav šaubu. Vienkārši nemitīgi nāk klāt aizvien jauni aspekti. Jo tāda ir cilvēka daba – tu viņam liedz vienu, un viņš izdomās kaut ko citu. Ne velti ir sazēlis cilvēku nolaupīšanas rūpals. Un Irākā viņi vienkārši paņem tanku, izgāž bankas sienu un paņem naudu. Ir varianti.

Bet no otras puses arī starptautiskā valstu sistēma ir kļuvusi saliedētāka un itin sekmīga savos CTF centienos un pretterorisma politikā vispār. Daudzi teroraktu plāni tiek novērsti agrīnā fāzē, un mēs tajā kļūstam aizvien efektīvāki. Problēma ir tajā, ka tu jau nevari būt efektīvs vienmēr un neizlaist cauri pilnīgi neko. Un tiklīdz kaut kas tiek cauri, tas kļūst zināms visā pasaulē, un iespaids ir, ka pasaule ir terora pārņemta.

Aizvien vairākas valstis apzinās, ka tās var tikt pakļautas teroristu grupu manipulācijām, kā tas ir redzams Irākā, Jemenā un Sīrijā, kur sekmīgas valstiskas pārvaldības esamība var tikt nopietni apšaubīta vai tādas nav vispār. Tā ir ideāla vide teroristu grupām, vervēšanai un finansēšanai.

Terorisms tātad ir elastīgs, bet vai tādi ir arī banku regulējumi? Vai tie vienkārši nekrājas aizvien lielākā prasību kaudzē?

Tā jau tā birokrātija darbojas, vai ne? No pozitīvās puses raugoties, šis ir iemesls, kāpēc ASV administrācijas vienmēr raugās, lai mūsu finanšu ministrs būtu sevi pierādījis biznesmenis. Jo viņam ir jāsaprot, kā visi viņa regulējumi un citas darbības izpaudīsies un ietekmēs privāto sektoru. Un valdības mērķis jau tomēr ir veicināt biznesu, nevis to nožmiegt.

Atgriežoties pie jautājuma, jā – amerikāņi grib apkarot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, un mēs gribam, lai tiktu īstenoti tam piemēroti regulējumi, bet tam nav jānotiek uz mazu privāto institūciju pastāvēšanas un biznesa rēķina. Cik sekmīgi amerikāņi ir regulējumu uzlikšanā cilvēku ikdienai? Spriežot pēc mūsu nodokļu iekasēšanas sistēmas, ne visai. Jo katru gadu ir nepieciešama grāmatvežu armija, lai pilsoņi spētu aizpildīt savas nodokļu deklarācijas, un vai iznākumā ir sasniegts mērķis, proti, ka visi samaksā savu daļu? Diez vai, jo, kā izrādās, paši bagātākie mēdz nemaksāt pat neko.

Labi, jūs neesat paskaidrotājs un mierinātājs, tomēr jūsu klātbūtnei taču šeit būs šāds efekts – ka regulatoram varēs izsmeļoši paskaidrot, kā notiek pakļaušanās gan regulējumu burtam, gan garam?

Protams. Un ne tikai regulatoram, jo es to spēšu paskaidrot arī amerikāņiem. Es galu galā esmu ASV pilsonis, un mūsu valstis ir partneres – uzbrukums vienai ir tas pats, kas uzbrukt arī otrai. Mēs esam brāļi. Mans dēls pēc universitātes kalpoja gaisa desantnieku brigādē, kas bāzējās Itālijā. Viņi veica misijas arī Afganistānā, bet viņiem bija jābūt arī gatavībā 24 stundu laikā vajadzības gadījumā desantēties Latvijā. Ja jums tai laikā kāds uzbruktu, mans dēls cīnītos par Latviju. Mēs esam šeit iesaistīti, mēs esam gatavi par to maksāt ar dārgāko, kas mums ir, un es personīgi esmu priecīgs, ka ar savu darbu tagad varu atbalstīt arī vienu no Latvijas sabiedrības pīlāriem, kāds banku sektors noteikti ir. Es gribu to darīt. Es gribu, lai tas būtu efektīvi kā investoriem un klientiem, tā Latvijas ļaudīm.

Es zinu, ka pret šo biznesu te ir dalītas jūtas, bet principā – kas gan var būt pret nerezidentu banku, kas valstī ienes starptautisku kapitālu, kas tiek ieguldīts arī reģionālos un nacionālos projektos? Es tos pretargumentus vienkārši nesaprotu, un mums tiem ir jātiek pāri. Es darīšu, ko varēšu, lai Latvijai piesaistītu ārvalstu investorus, lai viņi noguldītu depozītus šai bankā. Jo šai bankai ir uz vidi un sabiedrību fokusēta investīciju stratēģija. Tā ir mūsu nākotne – atjaunojamā enerģija, videi draudzīga zivkopība utt., un šai nākotnē ir jāiegulda šodienas nauda.

Tas ir ļoti skaidrs arī ASV armijai, kuru es labi pārzinu. Viņi negrib karavīrus nokrāmēt ar liekiem uzkabes kilogramiem, piemēram, rāciju akumulatoriem, tāpēc ir attīstīti viegli tam piemēroti saules paneļi – visas šīs lietas. Tā ir mūsu nākotne visās jomās, un mūsu ieskatā tā ir uzvaras stratēģija arī investīcijām – tur ir nākotnes peļņas marža, tur ir drošība, tur ir sociāls un morāls atbildīgums.

Vai tas nav brīnišķīgi – sociāli un morāli atbildīgas investīcijas? Mēs te vairs nerunājam par kaut kādu Gordonu Geko ar viņa alkatības apoloģiju. Šīs ir jau citas investīcijas, un man šī lieta nudien patīk. Mēs dosim peļņu investoriem, ilgtspēju Latvijas un Baltijas ekonomikai, darba vietas cilvēkiem un investīcijas reģionāli svarīgos projektos. Man tas arī kā amerikānim šķiet lieliski, jo stiprāka Latvija un viss reģions, kas dod dzīves pamatu un dzīvesprieku saviem pilsoņiem, ir mūsu vistiešākajās interesēs. Jo pārtikušāki un laimīgāki jūs esat, jo laimīgāki mēs esam.

Tas ir labi, ka jūs norādāt uz šādu personisko attieksmi, jo, manuprāt, tā tikai uzlabo profesionalitāti.

Noteikti! Jūs jau zināt, ko runā par spiegiem – ka tie melo, un es nudien protu melot. Bet ja es varu pateikt patiesību – kāpēc gan ne? Tas ir daudz vienkāršāk, un tas ir patīkami. Man patīk šeit būt, un varbūt es spēšu arī kaut ko padarīt labāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijā pirmais golfa laukums nosvinējis 20 gadu jubileju

Zane Atlāce - Bistere, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Golfa laukuma un viesnīcas izveidē Piņķos investēti 11 miljoni eiro

Daiga Laukšteina, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Vairo disku golfa popularitāti Latvijā

Laura Mazbērziņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sporta tehnoloģiju jaunuzņēmumam "Hackmotion" ir aptuveni 600 unikālo lietotāju vairāk nekā 45 valstīs

Pērn uzņēmums sasniedza 170 tūkstošu eiro apgrozījumu un līdzšinējās aplēses liecina, ka šī gada apgrozījums būs nepilni 300 tūkstoši eiro. Starp šī gada lielākajiem sasniegumiem minama tik tikko noritējusī "Black Friday" kampaņa, kas esot bijusi kārtu labāka nekā pērn un vienā nedēļas nogalē ienesa trīs mēnešu apgrozījumu.

"Esam atpazīstamāki savā nišā, ir audzis klientu skaits, uzņēmumā labāk darbojas atstrādāti procesi un darba dalīšana," vērtē Jānis Linde, SIA "Hackmotion" līdzdibinātājs. Otrs uzņēmuma līdzdibinātājs Atis Hermanis piebilst, ka ir sajūta, ka uzņēmums aizvien labāk saprot tirgus nianses, kas ļauj nedaudz labāk izprast, kāpēc katrs konkurents dara to, ko dara, un pie kā tas noved. "Šobrīd norisinās darbs, lai izmantotu šīs zināšanas un spertu nākamos soļus savas tirgus nišas paplašināšanai," viņš atklāj. Nākamgad plānots laist tirgū jaunu produktu plašākam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No amata atkāpies ES tirdzniecības komisārs, kurš pārkāpis Covid-19 ierobežojumus

LETA--DPA/AFP, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Hackmotion aproce palīdz analizēt golfa spēlētāju sniegumu, nākotnē vēlas iesaistīties arī rehabilitācijā.

«Esam saglabājuši vīziju un fokusu, ka gribam palīdzēt cilvēkiem apgūt kustības. Sports ir tikai viena nozare, golfs – tikai apakšnozare tam, kur atradām vajadzību pēc šāda produkta,» saka Jānis Linde, SIA Hackmotion līdzīpašnieks. Sākotnējā doma bija uzlabot snovborda prasmes, taču, reāli izmēģinot produktu, uzņēmums secināja, ka tas jāvienkāršo un jāatrod joma, kur tas ir izteikti vajadzīgs. «Bija indikācijas, kas lika apšaubīt, vai snovbordā varētu būt pietiekami daudz un maksātspējīgu klientu. Bijām divos akseleratoros – Build- It Igaunijā un Startup Sauna Somijā – un saņēmām daudz ieteikumu no cilvēkiem, kuri ir investējuši biznesos un paši veidojuši uzņēmumus, ka šādu produktu labāk piedāvāt golfa spēlētājiem. Sākumā stūrgalvīgi negribējām tam ticēt, bet tad nointervējām pietiekami daudz snovbordistu un aizbraucām uz Somijas ziemeļiem, kur ir viens no galvenajiem snovborda apmācības centriem pasaulē, kas bija ieinteresēts nopirkt varbūt divus kostīmus. Sapratām, ka tad, ja snovborda mekā ir interese tikai par diviem kostīmiem, no tā nav iespējams izveidot biznesu,» norāda Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums teju 20% lielāks nekā pērn

Dienas Bizness, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 19,2% vairāk nekā 2016. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 12,2% un importa vērtība – par 25,1% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 920,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,8% (2016. gada jūnijā – 45,5%).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,02 miljardus eiro – par 1,31 miljardu eiro jeb 12,3% vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,39 miljardus eiro (palielinājums par 501,5 milj. eiro jeb 10,3%), bet importa – 6,62 miljardus eiro (pieaugums par 810,6 milj. eiro jeb 13,9%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvu saņem HackMotion

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas 2020 uzvarētāji.

Izvērtējot konkursa pieteikumus, žūrijas komisija balvu nolēma piešķirt uzņēmumam "HackMotion" par inovatīvo tehnoloģiju jaunu fizisko aktivitāšu apgūšanai, bet otro vietu – "Winmill" par beisbola treniņa iekārtu. Uzņēmumi ieguva attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro balvas.

"HackMotion" ir inovatīva tehnoloģija, kas palīdz pilnveidot kustības dažādos sporta veidos un to var izmantot arī rehabilitāciju medicīnā. Šī inovatīvā tehnoloģija apvieno mūsdienīgu kustību sensoru sistēmu ar speciālu programmatūru, kas pēta kustības ar tajā iestrādātiem sensoriem. Tā var detalizēti izmērīt cilvēka ķermeņa kustību un nodrošināt lietotājam atgriezenisko saiti ar vizuālajiem un statistikas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas biznesa inkubatorā atbalstu meklē arī disku golfs

Agrita Aune, speciāli DB, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs Rihards Zariņš laikrakstam Dienas Bizness atzīst, ka Jūrmalas uzņēmējdarbību lielā mērā raksturo sezonalitāte, bizness balstīts uz tūristiem un atpūtniekiem.

Biznesa inkubatorā Jūrmalā atbalstam pieteikušies pretendenti, kas pārstāv dažādas nozares, – četri dažādas kosmētikas ražotāji (biokosmētika, mājražotāji), somu dizains (unikālas sieviešu rokassomiņas), pāris sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī divi aktīvās atpūtas pakalpojuma sniedzēji. Abi pēdējie projekti Jūrmalā ir vēl nebijuši – disku golfs, ko piedāvā spēlēt parkos un mežos, kā arī pārvietojamas virvju trases.

SIA Baltic disc golf nodarbojas ar disku golfa laukumu projektēšanu, izveidi un būvniecību, inventāra tirdzniecību un pasākumu organizēšanu. Uzņēmums dibināts pagājušajā gadā, pagaidām tajā ir divi darbinieki, nākotnē plānoti pieci.«Darbojamies kopā ar biedrību Latvijas Disku golfa klubs, lai popularizētu šo aktīvās atpūtas veidu un rīkotu bezmaksas apmācības,» atzīmē uzņēmuma līdzdibinātājs Elviss Brauns. Latvijā izveidoti laukumi Rīgā, Mežaparkā, Gulbenē, Talsos, Cēsīs, kā arī divi laukumi Ērgļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs adidas trešdien paziņoja, ka tas panācis vienošanos, lai pārdotu golfa preču ražošanas zīmolus TaylorMade, Adams Golf un Ashworth ASV fondam KPS Capital Partners.

Darījuma summa veido 425 miljonus dolāru (390 miljonus eiro).

adidas sagaida, ka šis darījums tiks pabeigts līdz 2017.gada beigām. Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka vēlas pārdot golfa preču zīmolus, jo tie negatīvi ietekmē kompānijas finanšu rezultātus.

«Mēs koncentrējamies uz mūsu primāro kompetenci apavu un sporta apģērbu ražošanā un mūsu diviem galvenajiem zīmoliem adidas un Reebok,» norāda kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Paade mode dibinātāju un vadītāju Lindu Raitumu

Lelde Petrāne, 04.11.2016

Kopā ar Francijas bērnu modes viedokļa līderēm, saņemot Milk Fashion Design balvu Paade Mode zīmolam. Līdz šim lielākais profesionālais pārsteigums un gandarījums.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,25 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,4% vairāk nekā 2016. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 21,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 958,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,29 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,7 % (2016. gada augustā – 45,4 %).

Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,33 miljardus eiro – par 1,9 miljardiem eiro jeb 13,2 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,21 miljardu eiro (palielinājums par 634,6 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 9,12 miljardus eiro (pieaugums par 1,27 miljardiem eiro jeb 16,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāliizlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu eksportavērtība bija par 8,7% lielāka un importa – par 22,5%, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 2,2% un imports par 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 9,7 % lielāks nekā 2015. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,6 % un importa vērtība – par 11,4 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Decembrī Latvija eksportēja preces 884,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,1 miljardu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,0% (2015. gada decembrī – 44,9 %).

2016. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 22,61 miljardi eiro – par 243,8 milj. eiro jeb 1,1 % mazāk nekā 2015. gadā. Eksporta vērtība veidoja 10,33 miljardus eiro (samazinājums par 30,9 milj. eiro jeb 0,3 %), bet importa – 12,28 miljardus eiro (kritums par 212,9 milj. eiro jeb 1,7 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri: koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 24,2 milj. eiro jeb 19,3 %; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 14,8 milj. eiro jeb 24,3 %; satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 30,5 %; dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 11,7 milj. eiro jeb 35,9 %; augu valsts produktu eksports mazāks par 40,5 milj. eiro jeb 50,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,55 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,3% vairāknekā 2017. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,8% un importa vērtība – par 14,0% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 1,08 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,6% līdz 42,3%.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,05 miljardus eiro – par 1,61 miljardu eiro jeb 9,8 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,0 miljardus eiro (palielinājums par 687,6 milj. eiro jeb 9,4 %), bet importa – 10,05 miljardus eiro (pieaugums par 924,4 milj. eiro jeb 10,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada augustā salīdzinājumā ar 2017. gada augustu eksporta vērtība bija par 8,0 % un importa par 14,4 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,9 % un importa par 1,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,8 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 16,1 % vairāk nekā 2016. gada janvārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,3 % un importa vērtība – par 18,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 808,7 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,1 milj. eiro.

Šī gada janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,1 % (2016. gada janvārī – 46,2 %).

Šī gada janvārī koka un koka izstrādājumu eksports bija par 22,3 milj. eiro jeb 16,6 % lielāks nekā 2016. gada janvārī, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 20,9 milj. eiro jeb 44,8 % lielāks, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,7 milj. eiro jeb 38,3 % lielāks, bet satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports bija par 15,6 milj. eiro jeb 46,3 % lielāks nekā pirms gada. Savukārt augu valsts produktu eksports 2017. gada janvārī bija par 11,5 milj. eiro jeb 18,4 % mazāks nekā 2016. gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2017. gadā kopumā eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016. gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro – par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,3 % un importa vērtība – par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru