FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens 

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Laura Mazbērziņa, 2018. gada 07. septembris plkst. 7:34

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Golfs ir spēle visai ģimenei, jo noteikumi un golfa laukums ir visiem viens, neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības. Jaunā paaudze ir sajūsmā par golfa spēli, kā arī prasmju progress jaunā vecumā ir ļoti straujš, novērojis A. Puče. Šīs spēles laikā var pārbaudīt savu raksturu. «Golfā ir jābūt godīgam un mierīgam, šī spēle nav paredzēta karstasinīgiem cilvēkiem. Vienīgais ieguldījums ir un būs laiks,» viņš saka.

Pasaule ir pilna ar dažādiem stereotipiem, un par vienu no tā upuriem ir pieskaitāms arī golfs. «Kad cilvēki izdzird par šo sporta veidu, lielākā daļa nemaz neturpina interesēties tālāk un tikai attrauc, ka tas ir dārgs. Taču ne viss ir tik melns, kā to «mālē». Papētot tuvāk golfa spēles piedāvājumu Latvijā, varam secināt, ka nemaz nav jābūt izredzētajam, lai šis sporta veids kļūtu par kaislību,» teic A. Puče.

Latvijā varētu būt ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem. Oficiālā golfa sezona ir no aprīļa līdz novembrim.

Kā tas sācies

Golfa spēles pirmsākumi atrodami senajā Romā, kur senajos zīmējumos var atpazīt cilvēkus, kas ar nūju vēluši akmeņiem līdzīgus oļus. Pirmās atstātās rakstu piezīmes nāk no Nīderlandes (1297. gads) – izrādās, ka tieši holandieši bijuši tie, kas pirmie sākuši piekopt tā saukto spelen met kolven jeb nūjas spēli. Vārds kolv nozīmēja nūja. Spēlētāji izmantoja koka nūjas un koka bumbiņas. Tā kā holandieši bija lieli jūras braucēji, nav brīnums, ka viņi «nūju spēli» aizveda sev līdzi uz tālām un tuvām zemēm.

Jau trīsdesmito gadu beigās Rīgas Tenisa klubā tika izveidota golfa sekcija – galvenokārt ārzemju diplomātu brīvā laika pavadīšanai. Laukuma izveidei ierādīta vieta Daugavas krastā, tagadējā Ķengaraga rajonā. Laukuma izbūves nepietiekamo zināšanu dēļ tas tika atklāts tikai 1940. gada vasarā. Laukumam bija deviņas bedrītes. Lieki teikt, ka Latvijas PSR valdībai džentlmeņu spēle bija pat nosodāma.

Interese par golfu Latvijā atgriezās 1989. gadā. 29. martā Rīgā deviņas privātpersonas dibināja Latvijas Golfa federāciju. 1993. gada aprīlī LGF tika oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija, taču tikai 1995. gadā tā reāli tika atzīta kā Latvijas (latviešu) golfa pārstāvis.

Deviņdesmito gadu vidū golfa aktivitātes Latvijā noteica Vilnis Baltiņš juniors, kurš organizēja golfa tūres uz Nitvaljes laukumu Igaunijā, nodibināja Rīgas Golfa skolu un rīkoja apmācības Bastejkalna (vēlāk Uzvaras parka) treniņlaukumos.

Kā perestroikas brīnums jāpiemin arī Upesciema (paredzētais) laukums, taču pirmais reālais laukums bija Mārupes Viesturi (1998. gadā), kam sekoja Plakanciema Meistars (2000. gadā) un Ozo golfa klubs (2002. gadā), kas radīja to golfu, kāds šobrīd Latvijā ir zināms. Šobrīd Latvijā ir pieci golfa laukumi un seši pļavu golfa laukumi.

Jāpiebilst, ka 2007. gadā Salienas teritorijā tika atklāts Latvijā lielākais golfa komplekss, kura kopējā teritorija ir 75 hektāri. Tajā ietilpst divi golfa laukumi – viens ar 18, otrs ar deviņām bedrītēm – un treniņu laukumi. Pirms dažiem gadiem tas tika slēgts rekonstrukcijai. Projekta attīstītāji pašlaik atturas no komentāriem par to, kad tas varētu atsākt darbu.

Ilgtermiņa investīcija

Golfa laukuma izveide un uzturēšana nav ātrais bizness, tā ir ilgtermiņa investīcija. A. Puče teic, ka tas ir saistīts gan ar spēles izteikti sezonālo raksturu un atkarību no laika apstākļiem, gan ar pagaidām vēl salīdzinoši nelielo golfa spēles popularitāti, tomēr tā aizvien pieaug.

Ozo golfa kluba vieta kādreiz bija zināma kā Rīgas lielākā neformālā atkritumu izgāztuve un deklasētu elementu iecienīta teritorija, taču tad Nacionālās Hokeja līgas aizsargs Sandis Ozoliņš kopā ar Armandu Puči šo vietu pārvērta. S. Ozoliņš Amerikā bija aizrāvies ar golfa spēli un secināja, ka vajadzētu to ieviest arī Latvijā.

«Lai izveidotu šādu sporta bāzi, nepieciešami vismaz 60 hektāri zemes un aptuveni 3,4 miljoni eiro. Lielākie ieguldījumi ir infrastruktūras izveidē, jo vismaz 70 procenti no visas platības ir apgādāti ar mākslīgo laistīšanas sistēmu. Arī zāles iekopšana ir laika un naudas ietilpīga, jo speciāli izveidotais spēles mauriņš sezonas laikā ir jāpļauj un jāaprūpē katru dienu,» skaidro A. Puče. Nenoliedzami, plašās teritorijas attīrīšana no atkritumiem veidoja būtisku daļu no kopējā ieguldījuma projektā.

Ozo golfa klubs ir 18 bedrīšu golfa laukums Latvijā. Stiepjoties gar Ķīšezera krastu, tas veido ainavu ar 16 mākslīgiem dīķiem un 50 smilšu bunkuriem. Kluba 19. bedrīte ir ēka, kur atrodas restorāns. Vairāku gadu laikā golfa kluba restorānam ir izveidojusies sadarbība ar pavāra Raimonda Zommera komandu. «Golfa spēlētājiem, kuri dienas laikā ir nostaigājuši piecas stundas, vismazāk interesē specifisks ēdiens vai delikateses. Golfa spēlētājs grib vienkārši paēst. Restorānam ir jāatrod forma, lai spēlētājiem nodrošinātu labsajūtu un remdētu izsalkuma sajūtu,» restorāna ievirzi skaidro A. Puče.

Visos pasaules golfa klubos, no infrastruktūras viedokļa, plānošana ir vienāda. Latvietis nevar izdomāt golfa klubu veidot citādi, jo, atbraucot ārzemniekam, arī viņam ir jājūtas komfortabli.

Lai gan klubs pirms kāda laika bija plānojis uzbūvēt jaunu kluba māju un viesnīcu, šī iecere nav realizējusies. Tagad tā nākotnes plāni ir saistīti ar kluba uzturēšanu. «Sākām domāt par to, cik tālu atrodamies no Rīgas centra, kādi vispār ir golfa spēlētāja paradumi, un šī ideja pamazām pazuda. Golfa spēlētāji pārsvarā dzīvo Rīgas centrā. Šobrīd manos nākotnes plānos ietilpst uzturēt 60 hektāru plašo zemes gabalu. Uzskatu, ka šie plāni nav mazi,» atzīst A. Puče.

Skolai 15 gadu jubileja

«Kad sākām realizēt ideju par jaunu fenomenu un golfa kultūru Latvijā, pirmie divi gadi pagāja, vairāk koncentrējoties uz dažādiem mārketinga pasākumiem, uzrunājot cilvēkus. Sapratām, ka mums pašiem nāksies izaudzināt klientus, un tad arī radās ideja par Golfa skolu,» stāsta kluba direktors.

Klubs sadarbībā ar Belokon Holdings 2003. gadā izveidoja Rīgas Golfa skolu, kur bērni vecumā no sešiem līdz 18 gadiem apgūst šīs spēles prasmi. Audzēkņi tiek nodrošināti ar inventāru, treniņa bāzi un sacensību kalendāru atkarībā no spēles līmeņa. Labākie startē Latvijas junioru čempionātā, sacensībās ārzemēs, kā arī Latvijas junioru izlasē. Skolas audzēkņi tradicionāli pārstāv Ozo golfa klubu komandu sacensībās Latvijā un Igaunijā.

Īpašas 15. jubilejas sezonas notikumi nav paredzēti. «Katrs skolas pasākums ir liels, un nav nozīmes, vai tajā piedalās pieci vai 100 cilvēki,» komentē A. Puče.

Viņš uzskata, ka Ozo golfa kluba katrs nākamais gads būs arvien labāks un ka golfa bizness attīstās veiksmīgi, par ko liecinot ne tikai pašmāju spēlētāju īpatsvara pieaugums, bet arī golfa tūristu plūsma. Katru gadu šī kluba apgrozījums pieaug no pieciem līdz 10%, taču no kopējā apgrozījuma 50% nodrošina ārzemju golfa spēlētāji.

Pēc Lursoft datiem, SIA Golfs & Karti 2017. gadā darbojusies ar 514 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kā arī guva aptuveni 12,7 tūkst. eiro lielu peļņu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 16. augusts plkst. 14:49

Centralizēto prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7 gaida pārbūve, kas izmaksās 11,5 miljonus...

2018. gada 13. augusts plkst. 8:14

LU Botāniskajā dārzā Rīgā aizvadīts otrais Latvijā rīkotais Vegānfestivāls....

2018. gada 28. augusts plkst. 7:00

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika...

2018. gada 16. augusts plkst. 8:32

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato...

2018. gada 15. augusts plkst. 8:27

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2018. gada 23. augusts plkst. 7:03

Telpās, kur kopš 1911.gada līdz pat 2009.gadam darbojās viens no vecākajiem Latvijas...

2018. gada 21. augusts plkst. 14:49

Rīgas Sporta Burāšanas centrā otrdien atklāts 2018. gada pasaules čempionāts burāšanā, kurā...

2018. gada 20. augusts plkst. 16:39

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra...

2018. gada 17. augusts plkst. 9:15

Hyundai i30 N ir kā zibens no skaidrām debesīm, drosmīgi ielaužoties karsto...

2018. gada 17. augusts plkst. 8:20

Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt...

2018. gada 16. augusts plkst. 16:43

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto...

2018. gada 16. augusts plkst. 13:39

Pirmoreiz «Forum Cinemas» vēsturē izsludinātas atlaides, kas attiecas tieši uz Latvijas kino....

2018. gada 16. augusts plkst. 8:21

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem...

2018. gada 15. augusts plkst. 17:53

2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

2018. gada 15. augusts plkst. 13:34

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 %...