Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Golfs ir spēle visai ģimenei, jo noteikumi un golfa laukums ir visiem viens, neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības. Jaunā paaudze ir sajūsmā par golfa spēli, kā arī prasmju progress jaunā vecumā ir ļoti straujš, novērojis A. Puče. Šīs spēles laikā var pārbaudīt savu raksturu. «Golfā ir jābūt godīgam un mierīgam, šī spēle nav paredzēta karstasinīgiem cilvēkiem. Vienīgais ieguldījums ir un būs laiks,» viņš saka.

Pasaule ir pilna ar dažādiem stereotipiem, un par vienu no tā upuriem ir pieskaitāms arī golfs. «Kad cilvēki izdzird par šo sporta veidu, lielākā daļa nemaz neturpina interesēties tālāk un tikai attrauc, ka tas ir dārgs. Taču ne viss ir tik melns, kā to «mālē». Papētot tuvāk golfa spēles piedāvājumu Latvijā, varam secināt, ka nemaz nav jābūt izredzētajam, lai šis sporta veids kļūtu par kaislību,» teic A. Puče.

Latvijā varētu būt ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem. Oficiālā golfa sezona ir no aprīļa līdz novembrim.

Kā tas sācies

Golfa spēles pirmsākumi atrodami senajā Romā, kur senajos zīmējumos var atpazīt cilvēkus, kas ar nūju vēluši akmeņiem līdzīgus oļus. Pirmās atstātās rakstu piezīmes nāk no Nīderlandes (1297. gads) – izrādās, ka tieši holandieši bijuši tie, kas pirmie sākuši piekopt tā saukto spelen met kolven jeb nūjas spēli. Vārds kolv nozīmēja nūja. Spēlētāji izmantoja koka nūjas un koka bumbiņas. Tā kā holandieši bija lieli jūras braucēji, nav brīnums, ka viņi «nūju spēli» aizveda sev līdzi uz tālām un tuvām zemēm.

Jau trīsdesmito gadu beigās Rīgas Tenisa klubā tika izveidota golfa sekcija – galvenokārt ārzemju diplomātu brīvā laika pavadīšanai. Laukuma izveidei ierādīta vieta Daugavas krastā, tagadējā Ķengaraga rajonā. Laukuma izbūves nepietiekamo zināšanu dēļ tas tika atklāts tikai 1940. gada vasarā. Laukumam bija deviņas bedrītes. Lieki teikt, ka Latvijas PSR valdībai džentlmeņu spēle bija pat nosodāma.

Interese par golfu Latvijā atgriezās 1989. gadā. 29. martā Rīgā deviņas privātpersonas dibināja Latvijas Golfa federāciju. 1993. gada aprīlī LGF tika oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija, taču tikai 1995. gadā tā reāli tika atzīta kā Latvijas (latviešu) golfa pārstāvis.

Deviņdesmito gadu vidū golfa aktivitātes Latvijā noteica Vilnis Baltiņš juniors, kurš organizēja golfa tūres uz Nitvaljes laukumu Igaunijā, nodibināja Rīgas Golfa skolu un rīkoja apmācības Bastejkalna (vēlāk Uzvaras parka) treniņlaukumos.

Kā perestroikas brīnums jāpiemin arī Upesciema (paredzētais) laukums, taču pirmais reālais laukums bija Mārupes Viesturi (1998. gadā), kam sekoja Plakanciema Meistars (2000. gadā) un Ozo golfa klubs (2002. gadā), kas radīja to golfu, kāds šobrīd Latvijā ir zināms. Šobrīd Latvijā ir pieci golfa laukumi un seši pļavu golfa laukumi.

Jāpiebilst, ka 2007. gadā Salienas teritorijā tika atklāts Latvijā lielākais golfa komplekss, kura kopējā teritorija ir 75 hektāri. Tajā ietilpst divi golfa laukumi – viens ar 18, otrs ar deviņām bedrītēm – un treniņu laukumi. Pirms dažiem gadiem tas tika slēgts rekonstrukcijai. Projekta attīstītāji pašlaik atturas no komentāriem par to, kad tas varētu atsākt darbu.

Ilgtermiņa investīcija

Golfa laukuma izveide un uzturēšana nav ātrais bizness, tā ir ilgtermiņa investīcija. A. Puče teic, ka tas ir saistīts gan ar spēles izteikti sezonālo raksturu un atkarību no laika apstākļiem, gan ar pagaidām vēl salīdzinoši nelielo golfa spēles popularitāti, tomēr tā aizvien pieaug.

Ozo golfa kluba vieta kādreiz bija zināma kā Rīgas lielākā neformālā atkritumu izgāztuve un deklasētu elementu iecienīta teritorija, taču tad Nacionālās Hokeja līgas aizsargs Sandis Ozoliņš kopā ar Armandu Puči šo vietu pārvērta. S. Ozoliņš Amerikā bija aizrāvies ar golfa spēli un secināja, ka vajadzētu to ieviest arī Latvijā.

«Lai izveidotu šādu sporta bāzi, nepieciešami vismaz 60 hektāri zemes un aptuveni 3,4 miljoni eiro. Lielākie ieguldījumi ir infrastruktūras izveidē, jo vismaz 70 procenti no visas platības ir apgādāti ar mākslīgo laistīšanas sistēmu. Arī zāles iekopšana ir laika un naudas ietilpīga, jo speciāli izveidotais spēles mauriņš sezonas laikā ir jāpļauj un jāaprūpē katru dienu,» skaidro A. Puče. Nenoliedzami, plašās teritorijas attīrīšana no atkritumiem veidoja būtisku daļu no kopējā ieguldījuma projektā.

Ozo golfa klubs ir 18 bedrīšu golfa laukums Latvijā. Stiepjoties gar Ķīšezera krastu, tas veido ainavu ar 16 mākslīgiem dīķiem un 50 smilšu bunkuriem. Kluba 19. bedrīte ir ēka, kur atrodas restorāns. Vairāku gadu laikā golfa kluba restorānam ir izveidojusies sadarbība ar pavāra Raimonda Zommera komandu. «Golfa spēlētājiem, kuri dienas laikā ir nostaigājuši piecas stundas, vismazāk interesē specifisks ēdiens vai delikateses. Golfa spēlētājs grib vienkārši paēst. Restorānam ir jāatrod forma, lai spēlētājiem nodrošinātu labsajūtu un remdētu izsalkuma sajūtu,» restorāna ievirzi skaidro A. Puče.

Visos pasaules golfa klubos, no infrastruktūras viedokļa, plānošana ir vienāda. Latvietis nevar izdomāt golfa klubu veidot citādi, jo, atbraucot ārzemniekam, arī viņam ir jājūtas komfortabli.

Lai gan klubs pirms kāda laika bija plānojis uzbūvēt jaunu kluba māju un viesnīcu, šī iecere nav realizējusies. Tagad tā nākotnes plāni ir saistīti ar kluba uzturēšanu. «Sākām domāt par to, cik tālu atrodamies no Rīgas centra, kādi vispār ir golfa spēlētāja paradumi, un šī ideja pamazām pazuda. Golfa spēlētāji pārsvarā dzīvo Rīgas centrā. Šobrīd manos nākotnes plānos ietilpst uzturēt 60 hektāru plašo zemes gabalu. Uzskatu, ka šie plāni nav mazi,» atzīst A. Puče.

Skolai 15 gadu jubileja

«Kad sākām realizēt ideju par jaunu fenomenu un golfa kultūru Latvijā, pirmie divi gadi pagāja, vairāk koncentrējoties uz dažādiem mārketinga pasākumiem, uzrunājot cilvēkus. Sapratām, ka mums pašiem nāksies izaudzināt klientus, un tad arī radās ideja par Golfa skolu,» stāsta kluba direktors.

Klubs sadarbībā ar Belokon Holdings 2003. gadā izveidoja Rīgas Golfa skolu, kur bērni vecumā no sešiem līdz 18 gadiem apgūst šīs spēles prasmi. Audzēkņi tiek nodrošināti ar inventāru, treniņa bāzi un sacensību kalendāru atkarībā no spēles līmeņa. Labākie startē Latvijas junioru čempionātā, sacensībās ārzemēs, kā arī Latvijas junioru izlasē. Skolas audzēkņi tradicionāli pārstāv Ozo golfa klubu komandu sacensībās Latvijā un Igaunijā.

Īpašas 15. jubilejas sezonas notikumi nav paredzēti. «Katrs skolas pasākums ir liels, un nav nozīmes, vai tajā piedalās pieci vai 100 cilvēki,» komentē A. Puče.

Viņš uzskata, ka Ozo golfa kluba katrs nākamais gads būs arvien labāks un ka golfa bizness attīstās veiksmīgi, par ko liecinot ne tikai pašmāju spēlētāju īpatsvara pieaugums, bet arī golfa tūristu plūsma. Katru gadu šī kluba apgrozījums pieaug no pieciem līdz 10%, taču no kopējā apgrozījuma 50% nodrošina ārzemju golfa spēlētāji.

Pēc Lursoft datiem, SIA Golfs & Karti 2017. gadā darbojusies ar 514 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kā arī guva aptuveni 12,7 tūkst. eiro lielu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijā pirmais golfa laukums nosvinējis 20 gadu jubileju

Zane Atlāce - Bistere, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Tramps pieņēmies svarā un tagad uzskatāms par aptaukojušos

LETA--AP, 15.02.2019

Janvārī, kad federālās valdības darbs bija daļēji apturēts, Tramps uzaicināja uz Balto namu futbola komandu «Clemson Tigers» un tai pasūtīja cienastu – burgerus, frī kartupeļus un picas.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pēdējos gados ir pieņēmies svarā par dažiem kilogramiem un tagad oficiāli ir uzskatāms par aptaukojušos, liecina viņa medicīniskās pārbaudes rezultāti.

Baltais nams ceturtdien publicēja Trampa jaunākās medicīniskās pārbaudes rezultātus, saskaņā ar kuriem viņa ķermeņa masas indekss tagad ir 30,4. Tramps ir sešas pēdas un trīs collas (1,905 metrus) garš, bet viņa svars ir pieaudzis no 236 mārciņām (107,05 kilogramiem) 2016.gada septembrī līdz 243 mārciņām (110,22 kilogramiem) tagad.

Ķermeņa masas indekss tiek aprēķināts kā ķermeņa svara un auguma garuma attiecība. Ja indekss ir 30 vai lielāks, tas nozīmē aptaukošanos. Apmēram 40% amerikāņu ir aptaukojušies, un tas palielina viņu risku saslimt ar sirds slimībām, diabētu un dažām vēža formām.

Tramps nelieto alkoholu un nesmēķē, tomēr viņš maz nododas fiziskiem vingrinājumiem. Trampa iecienītākais fiziskās aktivitātes veids ir golfs, un viņš ir izteicies, ka pietiekami daudz staigā pa Baltā nama kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Golfa laukuma un viesnīcas izveidē Piņķos investēti 11 miljoni eiro

Daiga Laukšteina, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Hackmotion aproce palīdz analizēt golfa spēlētāju sniegumu, nākotnē vēlas iesaistīties arī rehabilitācijā.

«Esam saglabājuši vīziju un fokusu, ka gribam palīdzēt cilvēkiem apgūt kustības. Sports ir tikai viena nozare, golfs – tikai apakšnozare tam, kur atradām vajadzību pēc šāda produkta,» saka Jānis Linde, SIA Hackmotion līdzīpašnieks. Sākotnējā doma bija uzlabot snovborda prasmes, taču, reāli izmēģinot produktu, uzņēmums secināja, ka tas jāvienkāršo un jāatrod joma, kur tas ir izteikti vajadzīgs. «Bija indikācijas, kas lika apšaubīt, vai snovbordā varētu būt pietiekami daudz un maksātspējīgu klientu. Bijām divos akseleratoros – Build- It Igaunijā un Startup Sauna Somijā – un saņēmām daudz ieteikumu no cilvēkiem, kuri ir investējuši biznesos un paši veidojuši uzņēmumus, ka šādu produktu labāk piedāvāt golfa spēlētājiem. Sākumā stūrgalvīgi negribējām tam ticēt, bet tad nointervējām pietiekami daudz snovbordistu un aizbraucām uz Somijas ziemeļiem, kur ir viens no galvenajiem snovborda apmācības centriem pasaulē, kas bija ieinteresēts nopirkt varbūt divus kostīmus. Sapratām, ka tad, ja snovborda mekā ir interese tikai par diviem kostīmiem, no tā nav iespējams izveidot biznesu,» norāda Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Vairo disku golfa popularitāti Latvijā

Laura Mazbērziņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru