Nekustamais īpašums

Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi papildina jauna dzīvojamā ēka Renaissance

Db.lv,21.07.2022

Jaunākais izdevums

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

Projekta attīstītājs ir SIA "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori - birojs "Sarma Norde", savukārt būvdarbus veica viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā AS "LNK Industries".

"No pilsētbūvniecības viedokļa raugoties, Renaissance ēka tās pabeigtajā ārējā veidolā, mūsuprāt, ir vērtējama kā nozīmīgs pienesums kvartāla ielas telpā, un ir gandarījums vērot to, kā iecerētās telpiskās idejas ir konsekventi realizētas un šobrīd kļuvušas par apkārtējās ainavas neatņemamu, pamanāmu sastāvdaļu, - līdzīgi kā dzīvokļu risinājumu līmenī iekļautās telpiskās vērtības drīzumā kļūs par tās iemītnieku neiztrūkstošu dzīves daļu", pauž Elvijs Sprudzāns arhitektu biroja "Sarma Norde" arhitekts.

Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 5,5 milj. EUR, no tiem 2,3 milj. EUR ir bankas "Signet Bank" kredīts. Patlaban septiņi no 10 dzīvokļiem jau ir pārdoti, vēl viens dzīvoklis ir rezervēts, divi ir pieejami interesentiem. Vidējās izmaksas ir 4 300 eiro par kvadrātmetru.

No būvniecības viedokļa viens no sarežģītākajiem posmiem bija eksponēto, sešus metrus augsto kolonnu izbūve. Kopējā projekta platība ir 2 360 m2, dzīvojamā platība 1 250 m2, savukārt izbūvēto stikloto konstrukciju apjoms ir 1 450 m2. Būvdarbu laikā izmantoti 1 200 m3 betona, projekta kolonnu kopējais garums ir ap 1000 metriem.

"Lielākais izaicinājums būvdarbu laikā bija sarežģījumi ar piegādēm un materiālu pieejamību, kas pēdējo trīs gadu laikā skāruši visu pasauli. Tāpēc lielākais gandarījums ir par to, ka par spīti visiem izaicinājumiem, mums no dienas uz dienu izdevās rast jaunus risinājumus un pabeigt būvdarbu savlaicīgi. Būvdarbi veikt ar lielāko rūpību, ēka ir droša, izturīga un estētiski ļoti pievilcīga, jauno dzīvokļu īpašnieki noteikti būs apmierināti ar kvalitāti", saka Kaspars Ratkevičs, "LNK Industries" valdes loceklis.

"Attīstoties Rīgas modernajam centram, mēs redzam kā blakus vēsturiskajām ēkām rodas jaunas mūsdienīgas un augstvērtīgas apbūves, kas padara pilsētas arhitektonisko vidi pievilcīgāku un laikmetīgāku. Pārdomātu un kvalitatīvu projektu finansēšana ir "Signet Bank" prioritāte, tāpēc esam gandarīti, ka tieši mēs kļuvām par sadarbības partneri šī projekta finansēšanā, kur ne tikai mājas iedzīvotāji iegūs kvalitatīvu dzīves telpu, bet arī vizuāli bagātināsies pilsētvide," komentē "Signet Bank" vecākā viceprezidente Ineta Done.

Jaunā ēka atrodas Rīgas modernajā centrā, kur apkaimes centrālo satiksmes artēriju veido Skanstes iela. Ēkas būvniecību AS "LNK Industries" uzsāka 2020. gada decembrī un, neskatoties uz pēdējo divu gadu izaicinājumiem, darbi ir pabeigti savlaicīgi un dzīvokļu iemītnieki jau pavisam drīz varēs izmantot savām ērtībām gan ēkas, gan jauno dzīvokļu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries”, kas specializējas arī komplekso tehnoloģisko sistēmu izstrādē un ražošanā, ir radījis novatorisku pieeju beramkravu pārkraušanā - augstas mobilitātes hopper tipa tvertnes jeb bunkurus.

Viens no šāda tipa mobilajiem bunkuriem kuģu pārkraušanai jau tiek transportēts uz Kubu. To izmantos, lai palielinātu viena no lielākajiem operatoriem, uzņēmuma “Seablinc” sēra pārkraušanas efektivitāti Moa ostā, Kubā. Šie inovatīvie mobilie bunkuri ir radīti, lai nodrošinātu drošu un efektīvu beramkravu iekraušanu kravas automašīnās, dzelzceļa vagonos un citās tehnikas vienībās, kas nepieciešamas tālākai transportēšanai pa sauszemi.

Šāda hopper tipa mobilie bunkuri paver jaunas iespējas loģistikas sektorā, piedāvājot būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar fiksētām vai daļēji fiksētām pārkraušanas iekārtām. AS “LNK Industries” izstrādātie bunkuri vispirms tiek testēti, pēc tam piegādāti pasūtītājam darba gatavībā. Lai ierīkotu mobilās beramkravas pārkraušanas iekārtas nav nepieciešams veikt būvdarbus objektā uz vietas ─ nodošana ekspluatācijā ir ātrāka, un izmaksas ─ zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “LNK Properties” pēc pārbūves nodod ekspluatācijā mūsdienīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu A klases biroja ēku “V118” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkā atrodas biroji un komerctelpas, ar kopējo platību 8000 kvadrātmetri, tāpat pie ēkas izveidota labiekārtota teritorija ar stāvvietām 180 automašīnām.

““V118” biroja kompleksa pārbūve izceļas ne tikai ar ēkas ārējo izskatu un tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī ir izcils piemērs, kā radīt vidi, kas atspoguļo uzņēmuma vērtības un atbilst aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas biroja infrastruktūras”, stāsta “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Pārbūves procesā saglabāts ēkas dzelzsbetona karkass, pilnībā mainot tās vizuālo tēlu. Energoefektivitātei ir uzstādīti saules paneļi, savukārt temperatūras regulācijai telpās – automātiskās fasādes žalūzijas, izbūvēta vēdināmā fasāde un izmantots baltas krāsas jumta segums. Biroja ēkas fasādes apgaismojums tiek regulēts automātiski, atbilstoši laika iestatījumiem, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu un gaismas “piesārņojumu” pilsētvidē. Veidojot zaļo zonu ēkas piegulošajā teritorijā, ir saglabāti 99% esošo apstādījumu un koku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: LNK Industries turpina rekonstruēt maģistrālo autoceļu A1 Viļņa – Kauņa – Klaipēda

Db.lv,27.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta ietvaros, kas paredz autoceļa Viļņa - Kauņa rekonstrukciju pie iebraukšanas Klaipēdā un tā pārveidi par maģistrāli, AS “LNK Industries” turpina darbus, kas tika uzsākti šī gada sākumā.

Patlaban pilnībā ir pabeigti abu pārvadu demontāžas darbi, un vairāk nekā 50% no kopējiem darbiem. Darbi objektā tiek veikti pēc AS “Via Lietuva” pasūtījuma, un tos plānots pabeigt šī gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz 5,9 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pie iebraukšanas Klaipēdā jau ir veikta otrā pārvada, kura garums ir 68,2 metri, platums 14,7 metri, demontāža. Pabeigti pārvada betona virsmu, kā arī starpposmu balstu un laiduma konstrukciju remontdarbi. Ir veikta grunts nomaiņa galējā balsta zonā, uzstādot atbalsta rievsienu un grunts enkurus. Noslēgušies arī pāļu izbūves darbi gan galvenajam ceļa pārvadam, gan gājēju pārejai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ieilguša tehnoloģiskā pārtraukuma atsākušies Sarkandaugavas pārvada būvniecības darbi.

Tilta būvniecība Rīgas pašvaldībai varētu izmaksāt pat par 1,2 miljoniem eiro dārgāk, nekā bija plānots iepriekš, 7.jūnijā, apskatot būvdarbu atsākšanos, atzina Rīgas domes amatpersonas. Sadārdzinājuma apmērs varētu būt līdz 15% no atlikušās līguma summas 8,3 miljoniem eiro, tomēr domes amatpersonas cer, ka tas būs mazāks, vēsta LETA.

“LNK Industries ir atbildīgs sadarbības partneris un izprot objekta nozīmi rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem. Mēs ceram, ka arī no pasūtītāja puses sekos atbildīga rīcība, lai mazinātu būvnieka zaudējumus, kas rodas dēļ anormāla būvniecības materiālu izmaksu pieaguma, un pārvada būvdarbus šogad būs iespējams pabeigt,” uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Torņakalnā ekspluatācijā nodota studentu viesnīca, kuras izveidē investēti 12 miljoni eiro.

Studentu viesnīcas projekta attīstītājs ir SIA "Riga PBSA Investments" partnerībā ar SIA "MBC Capital" un SIA “Towerhill Hostel”, pasūtītājs SIA “J12”, celtniecības procesa vadītājs SIA "Bonum Management", projektētājs SIA "DUAL arhitekti", savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Ēkas būvniecību AS “LNK Industries” uzsāka 2021. gada vasarā, darbi pabeigt iepriekš nospraustajos termiņos un jau šajā mācību gadā studentu viesnīca uzņems pirmos iemītniekus.

Piešķir 11,3 miljonus eiro studentu kopmītņu celtniecībai Rīgā un Viļņā 

Banka Citadele piešķīrusi 11,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājam...

"Īsais termiņš, kurā bija jārealizē būvniecība, lika meklēt risinājumus lai arī ziemas periodā būvdarbi turpinātos. Piemēram, fasādes siltināšanas darbi notika arī pie negatīvām temperatūrām, pielietojot speciāli šādiem apstākļiem piemērotus materiālus un tehnoloģijas. Tas ļāva fasādes darbus uzsākt jau februārī un lielāko apjomu pabeigt pavasarī,” stāsta AS LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

"Zināmus izaicinājumus radīja jaunbūvējamo ēku plānojums - viesnīcas tipa šaurie gaiteņi un daudzi dzīvokļi bija iemesls īpašai darbu plānošanai un loģistikai, jo materiālu krautņu veidošana bija apgrūtināta. Arī ierasto būviekārtu izmantošana šo iemeslu dēļ bija teju neiespējama un atkal jau tika meklēti un atrasti jauni risinājumi, atklāj K.Ratkevičs."

Studentu un jauno profesionāļu dzīvokļu ēkā Jelgavas ielā ir 240 studio tipa apartamenti, tie ir pilnībā aprīkoti – katrs ir mēbelēts, tam ir savs sanitārais mezgls, virtuve un neatkarīgi regulējama ventilācijas iekārta. Ēkā ir arī koplietošanas telpas aktivitātēm, savukārt teritorija ap ēku ir labiekārtota, ierīkoti plaši zālieni, atpūtas vietas, uzstādīts arī liels skaits ar velo novietnēm. Pirmās rezervācijas ēkā ir veikuši aviācijas un IT nozares topošie speciālisti.

AS “LNK Industries” ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas, kā arī civilo objektu būvniecībā. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, procesu digitalizāciju un ražošanas industrializāciju, uzņēmums nodrošina augstas kvalitātes risinājumus un projektu realizāciju no A līdz Z.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas jūras ostas mola rekonstrukcijas projektā drīzumā sāksies zemūdens enkurošanas sistēmas un atlikušās zemūdens sienas daļas izbūve, ko veiks Latvijas uzņēmums "LNK Industries".

"LNK Industries" enkurošanas sistēmu Klaipēdas ostā izbūvēs par 4,84 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un mola zemūdens sienas daļu par 9,37 miljoniem eiro, paziņoja Lietuvas valstij piederošā Klaipēdas ostas pārvalde.

Zemūdens enkurošanas sistēma ir nepieciešama, lai nostiprinātu rekonstruējamā mola esošās atbalsta sienas.

Rekonstrukcija ir nepieciešama, lai uzlabotu kuģošanas drošību, un projekts ļaus padziļināt ostas kanālu līdz 17 metriem, lai tajā varētu ienākt lielākie kuģi.

Ostas molu rekonstrukciju 49 miljonu eiro vērtībā veic Vācijas uzņēmuma "Depenbrock" un Beļģijas kompānijas "Herbosch-Kiere" konsorcijs. Rekonstrukciju plānots pabeigt šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Velve: Uzņēmums nekad nav atzinis piedalīšanos būvnieku kartelī

LETA,22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēc Dienas publikācijas VID pārsūdzējis lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu pret Martinsonu

LETA,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEF Kultūras pilī notikusi būvindustrijas lielās balvas "Pamatakmens" pasniegšanas ceremonija, kuru saņēma 12 Latvijas inženieri un arhitekti, informē industrijas pārstāvji Mārīte Šperberga un Uldis Andersons.

"Pamatakmeni" nominācijā "Gada projektu vadītājs" saņēma AS "LNK Industries" būvniecības projektu vadītājs Ruslans Brjuhovickis, bet par "Gada projektu direktoru" kļuva SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems, kā arī SIA "RERE meistari" valdes loceklis un būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs Normunds Kotāns.

Par "Gada inženieri" kļuva SIA "Firma L4" būvinženieris Ainārs Maceikevičs, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris Mareks Pavārs, taču nominācijā "Gada jaunā inženiere" balvu saņēma SIA "Velve" būvdarbu vadītāja palīdze Marta Rimaševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz mēneša beigām plāno nodot ekspluatācijā pārbūvēto Ģenerāļa Radziņa krastmalu Rīgā, šodien preses pasākumā informēja būvnieki.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve tika veikta projektā dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā.

Pārbūves laikā veikta Radziņa krastmalas pilna rekonstrukcija, nodrošinot drošu un ērtu pārvietošanos, kā arī veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu, un, lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kā pasākumā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), krastmalas pārbūves projekta īstenošana ļaus atgūt Rīgas pašapziņu par tās spējām īsā laikā īstenot šādus projektus.

Pirmā informācija par to, ka, iespējams, ir pieejami līdzekļi, tika saņemta pirms trim gadiem. Finansējuma apstiprināšana notika pirms aptuveni 2,5 gadiem Un šis esot ātrākais projekts, ko izdevies īstenot laikus un atbilstošā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz autoceļa pirms lidostas uz laiku mainīs satiksmes organizāciju

Db.lv,04.04.2022

Attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbiem, no pirmdienas uz autoceļa P133 jeb Jūrkalnes ielas turpinājuma pirms lidostas "Rīga" uz laiku tiks mainīta satiksmes organizācija, informē lidostas dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvnieka "B.S.L. Infra" pārstāvji.

Autoceļa posmā tiks samazināts braukšanas ātrums un vienā posmā slēgta viena brauktuves daļa, satiksmi novirzot pretējā brauktuvē. Piekļuve lidostai joprojām tiks nodrošināta, taču autovadītājiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi tieši pirms iebraukšanas lidostā.

"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka, attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Aprīļa sākumā plānots veikt inženierkomunikāciju izbūvi. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbi tiks realizēti posmos. Sākotnēji darbi noritēs vienā brauktuves pusē, slēdzot brauktuvi virzienā no lidostas. Pēc tam tos veiks otrā ceļa pusē, satiksmi pārvirzot uz pretējo brauktuvi. Pēc darbu pabeigšanas uz P133 ceļa tiks atjaunots brauktuves segums un iepriekšējā satiksmes organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru