Jaunākais izdevums

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Papildus tam vairāk kā 120 metru garie zemūdens atbalstsienas posmi tika nostiprināti ar enkuriem, lai piešķirtu konstrukcijai lielāku stabilitāti.

“Izbūve tika veikta ūdenī ar peldlīdzekļu un virs ūdens paceļamo platformu palīdzību pašā šaurākajā Klaipēdas ostas vietā, vārtos, kur ir intensīva kuģu satiksme. Klaipēdas ostas zemūdens sienas būvniecības vajadzībām iegādājāmies specifisku un apjomīgu tehnisko aprīkojumu, kā arī specializēto urbšanas tehnoloģiju no Somijas. Darba procesus ikdienā ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī ģeoloģiskie apstākļi un navigācijas izaicinājumi Klaipēdas ostā. Tāpēc, lai iekļautos īsajos projekta termiņos, komandas strādāja visu cauru diennakti. Neskatoties uz virkni izaicinājumu, projekts Klaipēdas ostā ir veiksmīgi pabeigts.”, savu gandarījumu par paveikto pauž AS “LNK Industries” direktors Genadijs Kamkalovs.

Mola rekonstrukcijas projekts ir stratēģiski svarīgs Klaipēdas ostas attīstībai. Mola konstrukcijas nobalstīšana un nostiprināšana ļaus papildus padziļināt (līdz 17 metriem) un paplašināt ostas kanālu, uzlabojot gan kuģošanas drošību, gan arī paverot ostas kapacitāti pasaulē lielāko kuģu navigācijai.

AS “LNK Industries” ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas un metāla konstrukciju, kā arī civilo objektu būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries”, kas specializējas arī komplekso tehnoloģisko sistēmu izstrādē un ražošanā, ir radījis novatorisku pieeju beramkravu pārkraušanā - augstas mobilitātes hopper tipa tvertnes jeb bunkurus.

Viens no šāda tipa mobilajiem bunkuriem kuģu pārkraušanai jau tiek transportēts uz Kubu. To izmantos, lai palielinātu viena no lielākajiem operatoriem, uzņēmuma “Seablinc” sēra pārkraušanas efektivitāti Moa ostā, Kubā. Šie inovatīvie mobilie bunkuri ir radīti, lai nodrošinātu drošu un efektīvu beramkravu iekraušanu kravas automašīnās, dzelzceļa vagonos un citās tehnikas vienībās, kas nepieciešamas tālākai transportēšanai pa sauszemi.

Šāda hopper tipa mobilie bunkuri paver jaunas iespējas loģistikas sektorā, piedāvājot būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar fiksētām vai daļēji fiksētām pārkraušanas iekārtām. AS “LNK Industries” izstrādātie bunkuri vispirms tiek testēti, pēc tam piegādāti pasūtītājam darba gatavībā. Lai ierīkotu mobilās beramkravas pārkraušanas iekārtas nav nepieciešams veikt būvdarbus objektā uz vietas ─ nodošana ekspluatācijā ir ātrāka, un izmaksas ─ zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “LNK Properties” pēc pārbūves nodod ekspluatācijā mūsdienīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu A klases biroja ēku “V118” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkā atrodas biroji un komerctelpas, ar kopējo platību 8000 kvadrātmetri, tāpat pie ēkas izveidota labiekārtota teritorija ar stāvvietām 180 automašīnām.

““V118” biroja kompleksa pārbūve izceļas ne tikai ar ēkas ārējo izskatu un tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī ir izcils piemērs, kā radīt vidi, kas atspoguļo uzņēmuma vērtības un atbilst aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas biroja infrastruktūras”, stāsta “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Pārbūves procesā saglabāts ēkas dzelzsbetona karkass, pilnībā mainot tās vizuālo tēlu. Energoefektivitātei ir uzstādīti saules paneļi, savukārt temperatūras regulācijai telpās – automātiskās fasādes žalūzijas, izbūvēta vēdināmā fasāde un izmantots baltas krāsas jumta segums. Biroja ēkas fasādes apgaismojums tiek regulēts automātiski, atbilstoši laika iestatījumiem, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu un gaismas “piesārņojumu” pilsētvidē. Veidojot zaļo zonu ēkas piegulošajā teritorijā, ir saglabāti 99% esošo apstādījumu un koku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 05.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica esošo saistību izpildei SM no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

LETA, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru