Jaunākais izdevums

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Patlaban interesi par «KVV Liepājas metalurga» teritoriju izrāda «mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci» potenciālie biznesa partneri.

Vaicāts, vai starp potenciālajiem interesentiem ir arī kāds investors, kurš jau iepriekš izrādījis interesi par «KVV Liepājas metalurgu», Eglītis sacīja, ka viņš EM valsts sekretāra amatā nav tik sen, lai šajā jautājumā būtu informēts. Pēc viņa teiktā, pamatā interesi izrāda investori no Rietumu valstīm, bet patlaban tiek pārbaudīti šo uzņēmumu patiesā labuma guvēji.

Eglītis uzskata, ka ir jāatrod tāds risinājums, ka Latvijas tautsaimniecībai dotu lielāko ieguvumu. «Futbola laukums dotu mazāku ieguvumu nekā ražošanas atjaunošana. Bet jautājums ir par to, kāda veida ražošana tā būs. Turklāt jāņem vērā, ka metalurģijas nozarē nav labākie laiki,» stāstīja EM valsts sekretārs.

Viņš norādīja, ka EM ne vēlāk kā 2019.gada janvāra beigās atgriezīsies valdībā ar jaunu informatīvo ziņojumu par «KVV Liepājas metalurgu». «Cerams, ka tad būs pamats konkrētiem lēmumiem,» piebilda Eglītis.

Kā ziņots, EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA «FeLM» augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu maksātnespējīgā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

«Industriālā parka izveidei vietā ar unikālu infrastruktūru mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 hektāru platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas, labi apmaksātas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē,» augustā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka lielāko vēl nepārdoto «KVV Liepājas metalurga» aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums «FeLM».

Tāpat vēstīts, ka Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH» 20.martā uzvarēja «KVV Liepājas metalurga» velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Austrijas uzņēmums norēķinājies par pirkumu un izsole atzīta par notikušu.

Savukārt 28.martā «KVV Liepājas metalurga» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole atzīta par nenotikušu, jo tajā nepieteicās neviens pretendents. Elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena bija noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu «KVV Liepājas metalurga» mantu kopumā. Konsorcijs, kurā ietilpst «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

«KVV Liepājas metalurgs» par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratori iecelta Agrita Jaunsleine

LETA, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā piektdien, 1.martā, atcēlusi no amata maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratori Vitu Diku un viņas vietā iecēlusi Agritu Jaunsleini, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Dika no amata atcelta pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūgumu, informēja tiesa.

Uzņēmuma maksātnespējas administratores amatā Dika tika iecelta 2018.gada 23.martā pēc tam, kad iepriekšējais uzņēmuma administrators Guntars Koris tika atcelts no amata, jo viņš, nenokārtojot eksāmenu, zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsolē nav pieteicās neviens pretendents, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu, informēja kompānijas maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine.

Līdz ar to administratore uzaicinās kreditoru SIA «FeLM» paturēt sev laboratorijas kustamas mantu kā lietu kopību par nenotikušās pirmās izsoles piespiedu pārdošanas vērtību - 140 208 eiro. Laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena atbilda SIA «Eiroeksperts» noteiktajai piespiedu pārdošanas vērtībai un ir 140 208 eiro. Izsole sākās 7.oktobrī plkst.13 un noslēdzās trešdien, 6.novembrī, plkst.13. Piedzinējs ir komercķīlas ņēmējs «FeLM».

Jau ziņots, ka šogad 25.septembrī daļu bijušā «KVV Liepājas metalurga» teritorijas iegādājās Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) par 2,67 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperu ražotājs Lesjofors Springs LV būvē jaunu rūpnīcu

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs vēsturiskās teritorijas vietā attīstīs industriālo parku

Db.lv, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu uzņēmuma «Liepājas metalurgs» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ) un SIA «FeLM» šā gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka Liepājā attīstību.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Industriālā parka izveide vietā ar unikālu infrastruktūru ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 ha platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē.»

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis: «Liepājai un arī Latvijai šis ir vēsturisks brīdis, kad tiek pāršķirta jauna lapaspuse un sākts jauns attīstības posms vietai un teritorijai, kuru līdz šim pazinām kā Liepājas Metalurgu. Šobrīd tiek sākts jauns stāsts, kurš, es ticu, būs pilsētai tikpat nozīmīgs kā vēsturiskais uzņēmums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomika turpina stabili augt, un 2018.gads rāda, ka Liepāja ir veiksmīgi pārdzīvojusi krīzi, ko radīja pilsētas lielākā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš skaidroja, ka par ekonomikas pieaugumu liecina šogad radītās vairāk nekā 800 jaunās darba vietas, piebilstot, ka arī sociālo pabalstu izmaksas apjoms samazinājies par teju 290 000 eiro.

«Tas gan nenozīmē, ka pilsēta nerūpējas par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš, norādot, ka tā pati naudas summa tiek izlietota citādi, piemēram, palielinot piedzimšanas pabalstu, sniedzot papildu finansiālo atbalstu audžuģimenēm.

Liepājas vicemērs gan piebilda, ka turpmākajos gados tik straujas izaugsmes vairs nebūs un attīstības bremzēšanās nav saistāma ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, bet gan globālajām tendencēm ekonomikā.

«Liepāja ir ļoti saaugusi ar Eiropu, un mēs redzam, ka gandrīz divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz ārvalstīm,» sacīja Ansiņš. «Ja Liepāju skars kāda krīze, tā būs vairāk saistīta nevis ar Latvijas, bet gan pasaules ekonomiku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 16. septembrī, iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» laikā 36 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīs 97 valsts pārvaldes darbinieki no 30 valsts pārvaldes iestādēm, informē Ekonomikas ministrija.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi visvairāk aicinājuši pie sevis, ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona).

Iniciatīvas laikā uzņēmējam būs iespējams saņemt valsts iestādes pārstāvja jeb ierēdņa konsultāciju, kā arī saņemt atgriezenisko saiti par problēmas risinājumu. Tāpat uzņēmējs varēs rosināt nepieciešamos uzlabojumus regulējumā, tādējādi iesaistoties Latvijas un arī Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes un pilnveidošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru