Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu 

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Pagaidām nekas strauji nav pavirzījies uz priekšu, bet pamazām veidojas industriālā parka plāns, kā šajā teritorijā atjaunot ražošanu, kas būtu mūsdienīga, un tās gala produkts būtu ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus arī nesot labumu Liepājas pilsētai, Latvijas tautsaimniecībai kopumā,» sarunā ar DB norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš apgalvo, ka vairāki uzņēmumi jau ir izrādījuši interesi bijušā Liepājas metalurga teritorijā izvietot un izveidot ražošanu. Pēc pašvaldības ieskatiem, tādi lieli uzņēmumi kā, piemēram, VEF vai Liepājas metalurgs vairs nevar izdzīvot, nākotne ir specifiskiem nišas produktiem, jo, tikai ražojot armatūru, nav iespējams konkurēt pasaules tirgos ar, piemēram, Ķīnas produkciju, kas ir vairākkārt lētāka. Savukārt uzņēmumiem ir jābūt tendētiem uz attīstību un sadarbību, iespējams, veidojot klasterus. Jautāts, vai pašvaldība būtu gatava ieguldīt arī savus līdzekļus, lai attīstītu plānotā industriālā parka teritoriju, U. Sesks skaidro, ka ar publiskām investīcijām šajā projektā ir domāti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, kurus ir iespējams piesaistīt. Daļa teritorijas ir traktējama kā degradētā teritorija, līdz ar to pastāv iespēja šajā vai nākamajā plānošanas periodā piesaistīt ES līdzekļus tās pilnveidošanai.

Šā gada septembrī Liepājas SEZ Dānijas teleskopisko konveijeru ražošanas uzņēmums Caljan Rite-Hite Latvia nopircis KVV Liepājas metalurgs mehāniskā ceha ēku Liepājā, Brīvības ielā, raksta LETA. Uzņēmums tur grib izveidot teleskopisko konveijeru ražošanu, jo šī ēka esot piemērotāka nekā Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, kur ražošana izvietota vairākās ēkās. DB jau šā gada sākumā rakstīja, ka teritorijā ir izeja uz dzelzceļu, pieslēgums elektrībai, gāzei, kā arī tajā atrodas angārs. Līdz ar to jebkurš ražojošs uzņēmums ar savām iekārtām varētu sākt darbību. Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi bija izrādījuši interesi par teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību. Kopējā industriālā teritorija būtu 120 hektārus liela, un tuvākajos 15 gados tur iecerēts radīt tūkstoš jaunas darbavietas.

Visu rakstu Uz jautājuma zīmes lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās...

Liepājas tenisa halles būvniecībai esot jau pusceļā, šodien tika atzīmēti būvniecības svētki,...

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida...

Liepājniecei Gabrielai Cēlājai ir tikai seši gadi, bet viņa kā bērnu modes...

Ar lielformāta sienas gleznojuma Atlants atklāšanu Liepājā atklāts arī mūsdienu mākslas festivāls...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā...

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja...

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas...

Stradu pagasta piemājas saimniecībā Pakalnieši jau vairākus gadus tiek ražots Pakalniešu siers....

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma...

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā...

No šā gada 21.oktobra līdz 25.oktobrim Parīzē notiek ikgadējā starptautiskā pārtikas izstāde...

Grieķu jogurta pieprasījums pasaulē varētu būt nostabilizējies, raksta Bloomberg....

Latvijas lielākā sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotāja SIA «Sakret» realizētās...