Jaunākais izdevums

Piektdien, 19.februārī, likvidēts maksātnespējīgais uzņēmums AS "Liepājas metalurgs", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš Kurzemes rajona tiesa 10.februārī izbeidza uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

No nenodrošināto kreditoru grupas pilnā apmērā tika segts Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums - darbinieku prasījumu garantijas fonda piešķirtie līdzekļi, bet daļēji tika segti no garantiju fonda nesegtie darbinieku prasījumi, kā arī tika daļēji segts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasījums.

Uzņēmuma maksātnespējas procesa laikā no mantas pārdošanas un atgūšanas ir iegūti naudas līdzekļi vairāk nekā 115,02 miljonu eiro apmērā, informēja Velmers.

Nodrošināto kreditoru prasījumu segšana tika veikta par kopējo summu 93 148 872,42 eiro.

Savukārt nenodrošināto kreditoru prasījumu segšana veikta par kopējo summu 2 925 670,04 eiro, tostarp Maksātnespējas kontroles dienesta prasījuma segšana veikta pilnā apmērā par 1 248 614,31 eiro, darbinieku prasījumu segšana veikta daļējā apmērā par 981 994,58 eiro, bet VID prasījumu segšana veikta par 695 061,15 eiro.

Pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas, atbilstoši likumam administrators veiks darbības "Liepājas metalurga" likvidācijai un izslēgšanai no komercreģistra.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka tiesa "Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu atzina 2013.gada 12.novembrī.

Savukārt 2014.gada oktobra sākumā tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai "KVV Group", taču 2016.gada septembrī arī jaunizveidotā AS "KVV Liepājas metalurgs" tika atzīta par maksātnespējīgu. Šis maksātnespējas process vēl turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārdots bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas komplekss

LETA, 30.04.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēta KVV Liepājas metalurga īpašnieka lieta pret Latvijas valsti

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kurzemes rajona tiesa trešdien, 10.februārī, izbeigusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers pavēstīja, ka pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas nesegtais kreditoru prasījumu apmērs ir 118 113 832,96 eiro, ko veido galvenie prasījumi 101 909 747,78 eiro apmērā un blakus prasījumi (līgumsodi, procenti un citi) 16 204 085,18 eiro apmērā.

Velmers skaidroja, ka nodrošināto kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā tika segti daļējā apmērā un pēc ieķīlātās mantas pārdošanas par atlikušo nesegto summu tika iekļauti nenodrošināto prasījumu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Jevgeņija Kazmina par labu Latvijai piedzen 3,4 miljonus eiro

Db.lv, 16.04.2021

Nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lietā pret Latvijas valsti.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas tribunāla spriedumā nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lietā pret Latvijas valsti.

Tiesa lēmusi piedzīt no J.Kazmina par labu Latvijas valstij visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus aptuveni 3,4 miljonu eiro apmērā, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

Šķīrējtiesas process lietā tika formāli sākts 2017.gada 3.februārī, kad J.Kazmins vērsās ICSID ar lūgumu uzsākt šķīrējtiesas lietu pret Latviju, balstoties uz 1997.gada 24.jūlija Latvijas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Ukrainas investora ieskatā Latvijas valsts esot pārkāpusi līgumā ietvertās ieguldījumu aizsardzības garantijas attiecībā uz Kazmina veikto ieguldījumu Latvijā. Ieguldījumu strīda centrā bija J.Kazmina kontrolētās Ukrainas sabiedrības "KVV Group" dalība maksātnespējīgās AS "Liepājas Metalurgs" metalurģijas aktīvu iegādes konkursā un neveiksmīgais AS "KVV Liepājas Metalurgs" mēģinājums atjaunot metalurģijas rūpnīcas darbību Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru