Jaunākais izdevums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Izskatot un virzot likuma grozījumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzsvēra, ka Liepāja ar šiem likuma grozījumiem prasa makšķeri, nevis zivi, norādot, ka papildus valsts atbalsta instrumenti ļaus turpināt Liepājas SEZ izaugsmi un palielinās pienesumu valsts tautsaimniecībai. "Tieši jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, nodrošina budžeta ieņēmumus un tas ir īpaši svarīgi šobrīd, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz valsts ekonomiku."

Liepājas SEZ pārvalde plāno bijušā "Liepājas Metalurgs" teritoriju attīstīt līdzīgi, kā šobrīd tiek attīstīta gan bijusī militārā bāze Karostā, gan padomju laika rūpnīcu teritorijas. Turklāt aptaujātie esošie un potenciālie LSEZ kapitālsabiedrību pārstāvji norāda uz pieaugošo konkurenci ar citām brīvajām ekonomiskajām zonām kaimiņvalstīs, kas apliecina uzņēmēju interesi par valsts atbalsta instrumentu jaunām darbavietām, kas papildinās jau esošos atvieglojumus, kuri tiek piemēroti būvniecībai un modernām tehnoloģijām. Tas veicinās arī uzņēmumu veidošanos viedu IT tehnoloģiju jomā ar augstu pievienoto vērtību un eksportspēju.

"COVID-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmē ražošanu visā pasaulē, uzņēmumi saīsina piegādes ķēdes, kas paver iespēju piesaistīt jaunas ražotnes Liepājas SEZ. Krīzes rezultātā ir palielinājies brīvi pieejamais darbaspēks, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas bija devušies peļņā uz Eiropas valstīm, ir atgriezušies Liepājā. Tādēļ jauns instruments veicinās jaunu darbavietu veidošanos un mazinās bezdarbu", atzīst Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Tāpat Valsts atbalsts tiešo nodokļu atvieglojumu veidā par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām izmaksām par jaunizveidotajām darba vietām būs nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmes mazināšanai, stimulēs turpmāku uzņēmumu attīstību, veicinās Latvijas Tautsaimniecības attīstību un dos papildus pienesumu valsts un pašvaldības budžetos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

To nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants. Lēmuma pieņemšana turpināsies 5. jūlijā, kad Liepājas SEZ valde uzklausīs investoru pārstāvjus, lai pieņemtu pamatotu un jēgpilnu lēmumu par attīstību ilgtermiņā.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

Liepājas SEZ valde lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, ko no SIA "FeLM" konkursa kārtībā iegādājās Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji".

LSEZ informē, ka SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem t.sk. lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

LSEZ norāda, ka Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma "Aslanli Metalurji" vai tā meitas uzņēmuma "Ļiepāja Steel" Biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 milj. EUR apmērā

2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

LSEZ norāda, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde saņems valsts aizdevumu 7,589 miljonu eiro apmērā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Ministru kabinets šodien izskatīja un atbalstīja lēmumu par "Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei." Liepājas SEZ pārvalde izmanto Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktos atbalsta instrumentus, kas ļaus Liepājas SEZ pārvaldei un Liepājas SEZ teritorijā strādājošajiem uzņēmējiem nodrošināt stabilu un prognozējamu darbību, uzlabos kopējo ekonomisko situāciju un veicinās valsts tautsaimniecības stabilitāti, neradot papildus finanšu riskus.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai, izsniegtu valsts aizdevumu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei 7 588 828 eiro apmērā, saskaņā 29.panta pirmo, trešo un septīto daļu un lai varētu turpināt īstenot trīs starptautiskus investīciju projektus, sniedzot tautsaimniecības atbalstu un veicinot ekonomisko atveseļošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmums SIA “Pumac Liepaja” divu jaunu ražošanas ēku būvniecībā plāno ieguldīt apmēram 3,5 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.

Katras ražotnes platība būs ap 4100 kvadrātmetriem, un uzņēmums pašlaik turpina iepirkuma procedūru, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko būvniecības piedāvājumu un īstenotu attīstības projektu.

Būvniecību varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā. Sagatavota platība 1,7 hektāru platībā, par kuru ar Liepājas SEZ pārvaldi 2016. gada augustā noslēgts ilgtermiņa nomas līgumu par nekustamā īpašuma nomu.

Jaunajās, vēl neuzceltajās "Liepājas biznesa centra" telpās par telpu nomu 2000 kvadrātmetru platībā līgumu jau noslēdzis Liepājas SEZ SIA “LPSP”, kas ārvalstu un vietējiem klientiem sniedz dažādus metināšanas un lāzergriešanas pakalpojumus, piemēram, ražojot kravu konteinerus ASV armijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārdots bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas komplekss

LETA, 30.04.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 1.aprīlī plāno lemt par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ar izmaiņā ostu likumā Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Lielo ostu komersanti iebilst ostu pārvaldības modeļa maiņai 

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un...

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā risinās apbūves tiesību jautājumu 

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien...

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 12,6 miljonus eiro, Jensen Metal uzsāk jaunas rūpnīcas būvniecību

Db.lv, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ "Jensen Metal" SIA uzsācis jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Būvdarbus veic SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, pasūtītājs – ar LSEZ "Jensen Metal" SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA "JM Properties". Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca taps Ģenerāļa Baloža ielā, Liepājā un ļaus uzņēmumam nodrošināt nepieciešamos pasūtījuma apmērus, būtiski kāpināt apgrozījumu, kā arī palielināt strādājošo skaitu, pastāstīja LSEZ "Jensen Metal" SIA prokūriste Ieva Līmeža, norādot, ka jau tagad pamazām tiekot meklēti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru