Jaunākais izdevums

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Jau iepriekš ziņots, ka 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par Hiponia aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. Hiponia sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Pēc padziļinātās izpētes posma, kurā pretendentiem bija iespēja iepazīties ar portfeļu datiem virtuālajā un fiziskajā datu telpā, kā arī uzdot papildus jautājumus, tika saņemti pretendentu saistošie piedāvājumi. Trīs labāko piedāvājumu iesniedzēji tika aicināti turpināt procesu un uzlabot iesniegtos piedāvājumus.

Izvērtējot investoru piedāvājumus un veicot iespējamo turpmākās rīcības scenāriju padziļinātu analīzi, gan no potenciālo ieņēmumu, gan portfeļu izstrādes risku viedokļa, tika pieņemts lēmums pārdodot kredītportfeli B2Kapital, bet nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi uzņēmums turpinās pats.

Šā gada vienpadsmit mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājusi kopumā 14 miljonus eiro. No tiem 11,8 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 2,2 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos. Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 1,5 milj. eiro. Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 30. novembrim Hiponia ir atmaksājusi valstij 76,4 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,8 milj. eiro procentu maksājumos.

Hiponia nodarbojas ar no bijušās VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No portfeļa izstrādes iegūtie līdzekļi tiek novirzīti valsts aizdevuma atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz šim Hiponia valstij atmaksājusi 76,3 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 1. novembrim problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Hiponia atmaksājis valstij 76,3 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,7 milj. eiro procentu maksājumos, informē uzņēmumā.

Šā gada deviņos mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājis kopumā 12,1 miljonu eiro. No tiem 9,4 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 1,8 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos.

Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 0,9 milj. eiro.

2017. gada deviņos mēnešos Hiponia realizēja 184 īpašumus par kopējo summu 9,2 milj. eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šogad izdevies pabeigt investīciju objekta Ķekavas novadā, Baložos pārdošanu. Divas daudzdzīvokļu ēkas ar 90 dzīvokļiem iegādājās igauņu investori. Pilnībā ir izdevies pārdot dzīvokļus 60 dzīvokļu ēkā Brocēnos, kur lielās intereses dēļ tika rīkota izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikalu top! īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopircis tirdzniecības centru baata Liepājā

LETA, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «LPB», kurai pieder daļa veikalu «top!» un «mini top!», kā arī tirdzniecības centrs «XL sala» Liepājā, par 2,4 miljoniem eiro nopirkusi Liepājas tirdzniecības centru «baata», aģentūru LETA informēja uzņēmuma Administratīvās daļas vadītāja Daiga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka šovasar «LPB» izskatīja nekustamā īpašuma iegādes iespējas un izteica piedāvājumu likvidējamai «Hiponia», kas bija tirdzniecības centra īpašniece, norādot indikatīvu cenu nekustamā īpašuma iegādei. Tika veikta arī nekustamā īpašuma tehniskā apsekošana un izpēte, un vēlāk piedāvājums precizēts. Darījums noslēgts oktobrī, un kopējā pirkuma līguma summa par nekustamā īpašuma iegādi ar visiem piederumiem un aprīkojumu bija 2,4 miljoni eiro.

«Šobrīd norit aktīvs darbs pie nekustamā īpašuma pieņemšanas, nepieciešamo dokumentu un formalitāšu sakārtošanas, īpašuma apzināšanas un iepazīšanas. Pēc šo jautājumu sakārtošanas tiks strādāts pie tālāko mērķu noteikšanas, plānu precizēšanas un sasniedzamo mērķu realizēšanas,» skaidroja jauno īpašnieku pārstāve, piebilstot, ka par tirdzniecības centra koncepciju varēs runāt, tiklīdz būs izstrādāta tālākā tirdzniecības centra attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “SME Finance” jau aizdevis 1 miljardu EUR

Sadarbības materiāls, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance”, kas dibināts tikai pirms sešiem gadiem, kopš uzņēmuma darbības sākuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau izsniedzis aizdevumus 1 miljardu eiro apmērā. Aktīvākās nozares, kurās piešķirti aizdevumi ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ražošana un pakalpojumu sniedzēji. Vislielākais klientu pieaugums fiksēts Latvijā un arī Igaunijā.

2022. gads “SME Finance” iesākās ar lieliskiem rezultātiem – 2021. gadā dubultots pārvaldītā kredītportfeļa apjoms, kā arī, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājušies ieņēmumi par 75 % – no 8 līdz 14 miljoniem EUR.

„Nepieciešamība pēc elastīga, ātra finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ērti pieejams elektroniski, ir milzīga. Esam arī piesaistījuši vairāk investīciju, kas ļāvis paplašināt MVU elektronisko finansējuma pieejamību un pakalpojumu klāstu.

“SME Finance” klientu skaits gada laikā pieaudzis no 950 līdz vairāk nekā 2100 klientiem, savukārt kredītportfelis palielinājies no 55 līdz 120 miljoniem EUR. Papildus uzņēmums pārvalda 44 miljonus EUR vērtu kredītportfeli, kas piešķirts Covid-19 skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība ir saistīta ar lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi u. c.”, stāsta “SME Finance” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group 2022. gadu iesāk ar 27,8% augstu EBITDA pieaugumu

Db.lv, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eleving Group (iepriekš Mogo Finance) konsolidētais finanšu pārskats par ceturksni, kas noslēdzās šā gada 31. martā, kompānija ir uzrādījusi rekordaugstu sniegumu nozīmīgākajos biznesa rādītājos.

Pārskata periodā Eleving Group koriģētā EBITDA ir sasniegusi 17,1 milj. eiro salīdzinājumā ar 13,4 milj. eiro 2021. gada pirmajā ceturksnī, savukārt koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes trijos mēnešos ir sasniegusi 5,9 milj. eiro pretstatā 3,7 milj. eiro attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Pirmajos trīs mēnešos kompānijas koriģētie ieņēmumi ir pārsnieguši 45,5 milj. eiro apmēru, un tas ir par 13,8 milj. eiro vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumi pirmā ceturkšņa ieņēmumos veidoja 10,5 milj. eiro, savukārt ieņēmumi no nomas un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem veidoja 15,2 milj. eiro, bet patēriņa finansēšanas pakalpojumi – 17,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienots valsts regulējums izsijās veiksmīgākos aizdevumu platformu uzņēmumus

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā turpināsies neliela kopējā un nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa palielināšanās (gada skatījumā – neņemot vērā kredītportfeļa nodošanas ārvalstu mātes bankai ietekmi), tomēr lēnākas uzņēmumu kreditēšanas ietekmē izaugsmes prognoze ir pazemināta, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Galvenie faktori – ES fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana, augoša ārējā un iekšējā pieprasījuma noteikta jaudu palielināšanas nepieciešamība, augošs uzņēmumu kapitāls un to gatavība investīcijām.

Mājsaimniecību kreditēšanas gada pieaugums atjaunojies 2018. gada 1. pusgadā, valdībai turpinot valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un paplašinot garantiju saņēmēju loku ar jaunajiem speciālistiem, kā arī augot patēriņa kredītu pieprasījumam.

Kredītportfeļa pieaugums 2018. un 2019. gadā pamazām atjaunosies, tomēr tas būs lēnāks, nekā gaidīts iepriekš. Galvenie uzņēmumu kreditēšanas kāpumu veicinošie faktori būs ES fondu līdzekļu izmantošana un jaudu palielināšanas nepieciešamība, bet kredītu pieprasījumu mazinās nevēlēšanās uzņemties riskus. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies līdzšinējās tendences, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija aizvien atrodas starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu likmēm

Žanete Hāka, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos sešos mēnešos BigBank aizdevumu apjoms sasniedza 140,7 miljonus eiro, no kuriem 77,9 miljoni eiro tika izsniegti 2. ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Grupas neto peļņa pirmajā pusgadā bija 10,4 miljoni eiro, no kuriem 5,2 miljoni bija 2. ceturkšņa peļņa.

«Pirmajā pusgadā mēs turpinājām īstenot mūsu stratēģiju, un viens no mūsu mērķiem bija palielināt strādājošo kredītportfeli, » paskaidroja Bigbank grupas valdes priekšsēdētājs Svens Raba. «Bankas peļņas norma galvenokārt pieaugusi, pateicoties tam, ka mēs koncentrējamies uz klientiem ar zemu kredītrisku, kas ne tikai ļāvis mums palielināt izsniegto kredītu apjomu, bet arī samazināt kredītu zaudējumus. Tā rezultātā aizdevumu procentu likmes pakāpeniski ir samazinājušās. Pašlaik mūsu uzmanības centrā ir aizdevumu izsniegšana ar aizvien zemākām procentu likmēm klientiem, kuri vēlas un spēj tos atmaksāt paredzētajā termiņā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 7,4%, jeb 2 miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29.3 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums (par 6%). Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%) un decembra beigās to apmērs sasniedza 20.9 miljonus eiro, t.sk. vairums bija privātpersonu noguldījumi (~88%).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22.5% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā, t.i., par 14% jeb 2.8 miljoni eiro un decembra beigās sasniedza 22.3 miljonus eiro, t.sk. ~99% no kredītportfeļa bija izsniegti privātpersonām. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī (attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Signet Bank” grupa noslēgusi 2021. gadu ar kopējo peļņu 2,7 milj. eiro apmērā, kas ir teju divas reizēs vairāk nekā 2020. gadā.

Arī turpmāk banka investēs tās attīstībā – vienlaikus veicinot gan jaunu un ilgtspējīgu pakalpojumu attīstīšanu, gan veicot ieguldījumu uzņēmēju izglītošanā par kapitāla tirgus iespējām.

2021. gadā “Signet Bank” ir uzrādījusi izaugsmi visās bankas darbības jomās, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū un veiksmīgi palielinot biznesa apjomus.

2021. gadā banka klientiem nodrošināja finansējumu vairāk nekā 200 milj. eiro apjomā. Tāpat arī pieaudzis grupas pārvaldāmo klientu līdzekļu apjoms par 13%, kas pērn sasniedza 1,2 mljrd. eiro, un klientu depozītu apjoms par 81%, kas pārsniedza 324 milj. eiro.

Tajā pat laikā grupai ir izdevies palielināt arī savu kredītportfeli par 40%, kura kopējais apjoms gada beigās sasniedza 108 milj. eiro. Grupas peļņa 2021. gadā bija 2.7 milj. eiro, salīdzinājumā ar gadu iepriekš peļņa ir augstāka par 1.3 milj.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru