Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Latvijas hokeja izlase par trešo vietu pasaules hokeja čempionātā varētu saņemt aptuveni 102 000 eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par godalgotām vietām pasaules čempionātos pieaugušajiem, Latvija par gūto trešo vietu var pretendēt uz 102 447 eiro naudas prēmiju.

Naudas prēmija paredzēta visai komandai - sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tostarp sporta ārstiem un apkalpojošam personālam.

Vienlaikus Latvijas Hokeja federācija sporta veida attīstībai par izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā var pretendēt uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā, norādīja Mičule.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē, ka jautājums par hokeja izlases premēšanu tiks izskatīts otrdienas, 30.maija, valdības sēdē.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", pēc Latvijas hokeja izlases iekļūšanas pasaules čempionāta pusfinālā, kas notiks Tamperē, veic pārrunas par iespējamiem papildu lidojumiem uz Somiju, teikts aviokompānijas paziņojumā mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"airBaltic" pārstāvji informē, ka piektdien plānotais reiss uz Tamperi ir izpārdots.

"Šobrīd veicam pārrunas par iespējamiem papildu lidojumiem," vēsta aviokompānija, norādot, ka informācija tiks sniegta tiklīdz tāda būs aviokompānijas rīcībā.

Vienlaikus "airBaltic" pārstāvji norāda, ka aktīvi tiek pirktas biļetes arī lidojumiem uz Helsinkiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien, 25.maijā, Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā. Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0). Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Saeima svētdien īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29.maiju, pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.Šādi grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" veikti, lai pirmdiena būtu brīvdiena.

Reizē likumā arī noteikts, ka 29.maijā notiks iepriekš plānotie eksāmeni.

Latvijas hokeja izlasei bronzas medaļas pasaules čempionātā 

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par...

Lēmums tika pieņemts dažu minūšu laikā. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 52 un atturējās trīs deputāti. Kopā sēdei bija reģistrējušies 56 deputāti.

Ņemot vērā ierobežoto laiku līdz pusnaktij, debatēs īsi piedalījās tikai deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Politiķis norādīja, ka no vienas puses nevienam tagad necelsies roka balsot pret šo ierosinājumu.

Tajā pašā laikā viņš aicināja pie varas esošos padomāt, kā novērst pārpratumus pirmdienas rītā. Piemēram, vajadzētu būt skaidrībai, vai pirmdien no rīta darbosies skolas un bērnudārzi, lai vecāki zinātu, vai uz mācību iestādēm vest savus bērnus, atzīmēja deputāts.

Kā ziņots, pieņemto likumu pie nepieciešamības varēs izsludināt arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Tas varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja Valsts prezidents Egils Levits tobrīd vēl būs atceļā uz Latviju no Tamperes.

Kā viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams izsludināt brīvdienu, tiek norādīts uz vajadzību dot iespēju arī reģionu iedzīvotājiem Rīgā sveikt Latvijas hokeja izlasi.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) uz vēl diviem gadiem pagarinājusi līgumu ar Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, informē LHF.

Vītoliņš pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres stājās 2021.gada vasarā un palīdzēja tai kvalificēties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šogad ar Vītoliņu pie stūres Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē izcīnīja medaļas pasaules čempionātā, Rīgā un Tamperē notikušajās meistarsacīkstēs izcīnot bronzu.

Pirms kļūšanas par Latvijas izlases galveno treneri Vītoliņš strādāja par asistentu Oļegam Znarokam vairākās Krievijas komandās, kā arī Latvijas un Krievijas valstsvienībās. Trenera karjeras laikā Vītoliņš vadījis arī Šveices komandu "Davos" un Krievijas vienību Maskavas "Dinamo".

Vītoliņš Latvijas izlases rindās aizvadīja 110 mačus, gūstot 87 rezultativitātes punktus. Savā spēlētāja karjerā uzbrucējs aizvadīja astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Vinipegas "Jets" rindās, pie rezultativitātes punktiem gan netiekot. Viņš turklāt NHL tika draftēts divas reizes - 1988.gadā Vītoliņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās Monreālas "Canadiens", bet piecus gadus vēlāk arī "Jets".

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Atzīmējot Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturisko panākumu, 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā izcīnot bronzas medaļas, šodien Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nogādās komandu mājās.

Sasniedzot Rīgu, Airbus A220-300 lidmašīna, kas rotāta valsts karoga krāsās, pārlidos Brīvības piemineklim. Paredzams, ka šajā vietā gaisa kuģis debesīs būs redzams aptuveni 11.45 pēc vietējā laika.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Esam lepni kopā ar valsti būt daļa no šī ievērojamā sasnieguma. Mūsu izlases mērķtiecība un komandas gars atstāj nozīmīgu Latvijas nospiedumu pasaules sporta kartē, vienlaikus vienojot valsti ar milzīgu nacionālo lepnumu. Tas ir bijis pagodinājums nogādāt Tamperē tik daudz līdzjutēju – Latvijas izlases sesto spēlēju – un nu arī nogādāt mājās bronzas medaļniekus.”

Kā jau ziņots iepriekš, pēc Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturiskajiem panākumiem un līdzjutēju pieprasījuma Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par papildu reisu veikšanu starp Rīgu un Tamperi 27., 28. un 29. maijā.

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Fragments no intervijas

Kā viena — 2022. gada – laikā ražošanas uzņēmumam izdevās divkāršot neto apgrozījumu no 7,13 milj. eiro 2021. gadā līdz 14,46 milj. eiro 2023. gadā?

Nekā pārdabiska, tas ir iepriekšējo 30 darba gadu pieredzes rezultāts, kuru sasniegt līdzēja spēja strādāt ar atbilstošu jaudu 24 stundas piecas dienas nedēļā. Kāpēc tieši 2022. gadā izdevās uzņēmumam dubultot neto apgrozījumu? Tieši tāpēc, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā netrūka darbaspēka — izdevās nokomplektēt strādājošos atbilstoši uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Diemžēl līdz tam ilgstoši nācās strādāt hroniska darbaspēka deficīta apstākļos, kas liedza uzņēmumam izmantot esošās ražošanas jaudas. Faktiski līdz 2022. gada aprīlim ražotne strādāja ar apmēram 50% jaudu, jo no 12 ražošanas līnijām regulāri darbojās tikai sešas. Situāciju mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā ietekmē daudziem simtiem tūkstošiem cilvēku nācās pamest savas mājas un iedzīvi, un daļa no tiem guva patvērumu Latvijā. Tieši savas otrās mājas Latvijā ieguvušie Ukrainas cilvēki aizpildīja vakantās darba vietas ražotnē, un tādējādi varējām vienlaicīgi darbināt 12 ražošanas līnijas, kā rezultātā tika saražots teju vai divas reizes vairāk. Pārdot varam daudz vairāk, jo Pērnes L ir sava veida pasaules modes noteicējs tā dēvēto garo čipsu segmentā, pasūtījumu apmēri visu laiku ir pārsnieguši reālos ražošanas apjomus. Šāda situācija ir arī pašlaik. Diemžēl pašmāju tirgū Pierīgā atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt ražotnē, ir problemātiski jau daudzus gadus, bet viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas, kuri ir labākie darba ņēmēji, Latvijas valsts politika īpaši neakceptē. Šādu darbinieku imports no trešajām valstīm ir legāli atļauts, taču apgrūtināts ar visdažādākajām prasībām un procedūrām.

Viesnīcu operators SIA "Mogotel" maijā atvēris jaunu četru zvaigžņu viesnīcu "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala", informē "Mogotel" pārstāvji.

Viesnīca atrodas Jūrmalas centrā - Jaunajā ielā, Dzintaros. Šī ir otrā "Mogotel" Jūrmalā atvērtā sezonas viesnīca (pirmā bija "Rija Eiropa Hotel Jurmala"), un otrā zīmola "Rixwell Collection" viesnīca - vēl Tallinā darbojas dizaina viesnīca "Rixwell Collection Savoy Boutique Hotel".

Viesnīcas ēka 2023.gadā tika pilnībā renovēta, un patlaban "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala" piedāvā 26 skandināvu stilā ieturētus numurus.

"Mogotel" pārstāvji prognozē, ka pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem Latvijā šogad tuvosies 2019.gada līmenim, bet vēl to nesasniegs. Viesnīcu noslodze iepriekšējā līmenī varētu atgriezties 2024.gadā.

"Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna prognozē, ka 2023.gadā Rīgā un citās Latvijas pilsētās viesnīcu noslodze joprojām būs aptuveni 10-15% mazāka nekā 2019.gadā. Tas skaidrojams ar faktu, ne Rīgā, ne arī visā Latvijā organizētā/grupu tūrisma pieprasījums nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tāpat arī Āzijas, ASV, Kanādas un citu valstu ceļotāju interese par Eiropu vēl nav pietiekami augsta.

Pēc trīs gadu pārtraukuma 15.aprīlī no jauna durvis vērs viena no Rīgas senākajām viesnīcām – “Metropole”. Četrzvaigžņu viesnīcā “Metropole” ir 84 numuri, kuros ir iespējams uzņemt līdz pat 159 viesiem.

“Metropole” ir viena no “Semarah Hotels” grupas viesnīcām. “Metropole” ar godu nes pilsētas senākās viesnīcas un pirmās biznesa klases viesnīcas titulu un ir bijusi galamērķis daudziem ievērojamiem Rīgas viesiem jau kopš 1871. gada. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, Aspazijas bulvārī 36/38, vietā, kur sākas Vecrīga, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Esam lepni par to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma viesnīca “Metropole” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem,” saka viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Junga.

Slēdz vecāko Rīgas viesnīcu 

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,”...

Viesnīcas telpās apmeklētāju apskatei būs pieejami muzeju eksponāti un mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Biznesa tikšanās reizēm viesnīcā ierīkotas telpas pārrunām un sanāksmēm. Viesnīcas pirmajā stāvā atrodas bārs “De Commerce Gastro Pub 1871”.

“Ņemot vērā ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Rīgā, šogad “Metropolē” plānojam sasniegt 2019. gada rezultātu līmeni, kad vidēji mēnesī viesnīcā nakšņoja ap 3200 viesu. Vienlaikus aktīvi turpināsim strādāt gan pie individuālu ceļotāju, gan biznesa klientu un tūristu grupu piesaistes,” turpina A. Junga, norādot, ka no jauna atvērtā viesnīca “Metropole” nodrošinājusi arī 28 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Šobrīd Latvijas viesnīcu tīkls “Semarah Hotels” piedāvā kūrorta viesnīcu “Lielupe” Jūrmalā un divas viesnīcas Rīgā – pieczvaigžņu dizaina viesnīcu “Grand Poet Hotel” Raiņa bulvārī un četrzvaigžņu vēsturisko viesnīcu “Metropole” Aspazijas bulvārī.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 2023. gada Pasaules hokeja čempionāta laikā starp Latviju un Somiju pārvadāti ap 26 000 pasažieru.

Tas ir par 42% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā aprīlī. Konkrēti starp Rīgu un Tamperi, airBaltic bāzes pilsētu, tika izpildīti 42 lidojumi (aprīlī 33), pārvadājot gandrīz 12 000 pasažieru un iezīmējot 73% pieaugumu salīdzinājumu ar iepriekšējo (standarta) mēnesi.

Sacensības no 2023. gada 12. līdz 28. maijam norisinājās Rīgā un Tamperē, taču liels pieprasījums bija novērojams arī airBaltic lidojumiem starp Rīgu un Helsinkiem (ap 12 000 pasažieru, 23% pieaugums), un Turku (vairāk nekā 2 000 pasažieru, 32% pieaugums).

Kā jau ziņots iepriekš, pēc Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturiskajiem panākumiem un līdzjutēju pieprasījuma lidsabiedrība airBaltic paziņoja par astoņu papildu reisu veikšanu starp Rīgu un Tamperi 27., 28. un 29. maijā. Latvijas komanda noslēdza turnīru, izcīnot bronzas medaļas.

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Viesmīlības nozarei aktīvā tūrisma sezona ir iesākusies cerīgi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nozari vēl joprojām uztrauc fakts, ka Latvija pēc ārvalstu ceļojošo tūristu skaita atgūstas vislēnāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Protams, ka, iesākoties vasaras sezonai, būtisku pienesumu sniedza Pasaules čempionāts hokejā, uz kuru ieradās aptuveni 30 000 ārvalstu viesu, taču nākas atzīmēt, ka šis bija īstermiņa pasākums," piebilda Kalniņš.

LVRA vadītājs prognozē, ka šī vasaras sezona būs līdzīga kā iepriekšējā gadā ar iespējamu noslogojumu 70-80% apmērā galvaspilsētas viesnīcās.

"Taču lielākās rūpes rada kvalificēta darba spēka trūkums un pieaugošās izmaksas, kas skar visu viesmīlības nozari," uzsvēra valdes priekšsēdētājs.