Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sagatavojis atbildi hokeja fanam Jānim Freimanim.

«Pēdējās dienās vairākos medijos ir izskanējuši klaji tendenciozi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana izteikumi, ka valdība it kā neatbalstot Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Pieļauju, ka balstoties uz šiem izteikumiem arī ir tapis hokeja fanu kluba Ērgļi pārstāvja J.Freimaņa raksts Dienas portālā. Atbildot uz šo rakstu, ne tikai J.Freimanim, bet visiem Latvijas hokeja faniem vēlos sniegt precīzu informāciju par valdības pozīciju šajā jautājumā.

Jau dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā – 16.martā, man bija tikšanās ar Latvijas Hokeja federācijas prezidenta K.Lipmanu un federācijas valdes locekli G.Ulmani, lai apspriestu Latvijas kandidatūru 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanai. Tajā pašā dienā tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai, kurā pausts viennozīmīgs apliecinājums tam, ka Latvijas valdība atbalsta un ir gatava uzņemties 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Piektdien, 17. aprīlī, vēlu vakarā Latvijas hokeja fani pierādīja savu vienotību un varenību. Vēl nebijuša rekorda Cik hokeja fanu var ietilpt hokeja laukumā? sasniegšanai Arēna Rīga hokeja laukumā pulcējās 3851 fans, viņu draugi, ģimenes un atbalstītāji.

Sasniedzot hokeja laukuma piepildījumu, hokeja fani ar mobilajiem telefoniem rokā radīja grandiozu Latvijas hokeja vilni. Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde: „Man nebija ne mazāko šaubu, ka Latvijas hokeja fanu vienotība un plašās sirdis ļaus uzstādīt šo īpašo rekordu. Emocionālais saviļņojums hokeja viļņa laikā, radīja vienotības sajūtu un ticību, ka kopā mēs visi varam paveikt lielas lietas”.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Investējot vairāk nekā 1 miljonu eiro, Rēzeknē uzbūvēts specializētais būvmateriālu centrs RUVAR, informē AS Citadele banka.

Lai konkurētu ar veikalu tīkliem, jaunajā centrā apvienojušies vairāki specializēti būvniecības sfēras partneri. Būvmateriālu centra RUVAR projekts īstenots ar bankas Citadele kredītu.

Rēzeknes uzņēmums SIA Ruvar ideju par jauna un plaša būvmateriālu tirdzniecības centra būvniecību sāka realizēt jau 2008. gadā, kad, palielinoties būvniecības apjomiem, veikala esošās telpas bija kļuvušas par šaurām. Šī gada vasarā bankas Citadele piešķirtais kredīts 350 000 eiro apmērā uzņēmējam ļāva iesaldēto būvprojektu pabeigt un atvērt jauno tirdzniecības centru.

SIA Ruvar darbu būvmateriālu tirdzniecībā sāka 1999. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums ar trīs darbiniekiem. Šobrīd uzņēmums nodarbina jau vairāk nekā 20 cilvēkus un ir liels nodokļu maksātājs pilsētā. Uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 2 miljoniem eiro.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.