Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Konferences laikā tika apspriesti būtiski temati, kā atbalsts hokeja attīstībai Latvijā, turnīra organizācijas komitejas darbs, infrastruktūras sagatavošanas izaicinājumi, kā arī pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei.

Infrastruktūras panākumi

Turnīra orgkomitejas vadītājs un SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Edgars Buncis atzīst, ka arī Starptautiskās Hokeja federācijas pārstāvji ir izbrīnīti par Latvijā paveikto. “Mēs jau savstarpējās sarunās smejam, ka pēc Rīgā sarīkotā čempionāta vairs nebūs divus gadus iepriekš jāpieņem lēmums, kur norisināsies nākamais pasaules čempionāts. Latvija parādījusi, ka visus sagatavošanās darbus var veikt 106 dienās,” saka Buncis, kurš kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem nosauc finansiālo pusi. “Orgkomitejai un IIHF, kas dod lielāko finansējuma daļu, ļoti īsā laikā vajadzēja vienoties par čempionāta izmaksām.” “BITE” IKT infrastruktūras nodrošinājumam pasaules čempionātā ir bijusi būtiska nozīme, un šā gada čempionāta organizatori ir jāpaslavē par ātro internetu – tāds vēl nevienā citā čempionātā neesot bijis, atzīst teju ikviens akreditētais čempionāta žurnālists.

“Pandēmija ir ieviesusi neskaitāmus izaicinājumus, taču tā nav ietekmējusi mūsu atbalstu IIHF pasaules čempionātam hokejā 2021. Mēs “BITĒ” esam gandarīti, ka varējām palīdzēt šī atšķirīgā čempionāta organizēšanā, nodrošinot nepieciešamo IKT infrastruktūru, kas ir vitāli svarīga, lai čempionātam varētu seko līdzi cilvēki visā pasaulē,” norāda “BITE Latvija” mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Pārbaudījumi pasākumu organizācijas nozarei

Diskusijā par augstākā līmeņa starptautisku sporta sacensību norisi Covid-19 apstākļos piedalījās Latvijas pieredzi ieguvušie Aigars Nords, “Rimi Rīgas maratona” organizators, un Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Pārbaudījumi sporta un pasākumu organizācijas nozarei kļuva par aktuālu tiešraides konferences tēmu. “Lielākais sarežģījums šobrīd ir tas, ka visi pasākumi neatkarīgi no to formas, satura un veida, kā notiek, no epidemioloģiskajiem riskiem un iespējām pielāgoties ir sabāzti vienā maisā, izejot no pieņēmuma, ka visos pasākumos cilvēki ierodas vienā laikā, sakoncentrējušies vienā vietā un pārvietojas absolūti neprognozējami. Bet tā nav. Visvienkāršākais ir visu aizliegt, bet nozare jau ir pierādījusi, ka var un ir gatava strādāt pandēmijas apstākļos, lai pasākumi varētu norisināties epidemioloģiski droši. Dialoga rezultātā šādus risinājumus var atrast. Ir jābūt valdībā cilvēkiem, kuri spēj iedziļināties katras nozares specifikā. Es saprotu, ka tas nav vienkārši un valdībai pašlaik ir daudz citu problēmu, bet mums ir jāiet uz priekšu un ir jārod risinājumi,” stāsta “Rimi Rīgas maratona” organizators Aigars Nords.

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit:

Rīga un Latvija uz pasaules sporta skatuves: Latvijas ieguvumi

Pēc Latvijas Hokeja federācijas (LHF) viceprezidenta Viestura Koziola teiktā, pasaules čempionāta budžets ir mainīgs lielums – precīzi skaitļi būšot zināmi tikai pēc tā beigām. Patlaban kopējās izmaksas tiek lēstas vismaz 15,6 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 13,4 miljonus eiro veido pasaules čempionāta sarīkošana, papildus aptuveni divi miljoni aizies ar Covid-19 saistītajiem izdevumiem, lai nodrošinātu tā dēvēto burbuļu darbību, un 200 tūkstošus eiro veido IIHF kongresa izdevumi.Visos iepriekšējos čempionātos organizatoriem lielākie ienākumi bija no pārdotajām biļetēm. Rīkotājvalstu federācijas ar biļešu pārdošanu vienmēr cer nopelnīt, lai pēc tam iegūto naudu investētu hokeja attīstībā. Mums ienākumu sadaļā ir ap 300 tūkstošiem eiro sponsoru naudas. Liels paldies mums ir jāsaka par piešķirto valsts atbalstu, kas ir 3,65 miljoni eiro. Bez šī atbalsta mēs nebūtu ieguvuši tiesības rīkot abu grupu spēles Rīgā. Vēlreiz pārliecinājos, ka kopīga mērķa labad varam būt vienoti. Visi iesaistītie valsts dienesti mums patiešām izrādīja pretimnākšanu. Rīgas dome piešķīra 526 tūkstošus eiro. Tomēr gala iznākumā ir 11 124 000 eiro deficīts. Šo sadaļu sedza Starptautiskā Hokeja federācija, kas ir bezprecedenta gadījums – nekad iepriekš IIHF to nebija darījusi.

Kā zināms, pagājušajā gadā pasaules čempionāts Šveicē nenotika, un starptautiskā hokeja saime nevarēja atļauties čempionātu nerīkot divus gadus pēc kārtas. Tāpēc arī IIHF izšķīrās par vairāk nekā 11 miljonu eiro ieguldīšanu čempionāta sarīkošanā. Un deviņdesmit procenti no šīs summas dažādos veidos ieplūdīs Latvijas ekonomikā un tiks iztērēti šeit uz vietas. Pavisam neliela daļa tiek maksāta ārvalstu kompānijām,” norāda Viesturs Koziols.

Aprēķini liecinot, ka pasaules čempionātu neklātienē skatās 1,5 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuri vismaz 15 minūtes pavada pie televizora ekrāna, vērojot PČ. “Es pat nevaru iedomāties, kāda naudas summa būtu jāiztērē, lai Latvija atpazīstamības nolūkos iegūtu tik lielu auditoriju!” ieguvumus turpina uzskaitīt Koziols. “Tomēr vislielākais mūsu ieguvums ir tāds, ka ar pasaules čempionāta sarīkošanu esam izglābuši starptautisko hokeja sabiedrību. Jā, mums bija konkurenti Slovākija un Dānija, bet es uzdrošināšos apgalvot, ka tas tika darīts ar nolūku, lai mums nosistu izmaksas atsevišķās pozīcijās. Varbūt tas mums lika mobilizēties un piesaistīt valsts atbalstu, bet, manuprāt, 100 dienu laikā noorganizējot pasaules čempionātu, būsim sasnieguši Ginesa rekorda cienīgu panākumu.

Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties šeit:

Šā gada čempionātam “burbuļa” apstākļos, bez ierastās atmosfēras un skatītājiem arēnās, stingrā režīma principos nebija tik lielas ažiotāžas kā parasti. Tomēr gada gaidītākais sporta notikums Latvijā aktualizējis pasākumu nozarei svarīgus jautājumus, izgaismojot arī konsekvences trūkumus valdības pieņemtajos lēmumos attiecībā uz pasākumu organizācijas nozari Covid-19 apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv, 25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets (MK) lēmis par virkni izmaiņām, kas atvieglo sporta sacensību un amatieru treniņu norisi, sākot ar 15.jūniju, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Atļautas sporta sacensības ārtelpās, ko organizē Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Sacensību organizatoriem jāievēro noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkstēs vērot skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par skatītāju plūsmas organizēšanu un kontrolēti atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkstēs atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras varēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Atbilstoši minēto sertifikātu veidiem atšķirsies arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pakalpojums tiks sniegts personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 (nodrošinot, ka arī personāls atbilst minētajām prasībām), tad papildus nosacījumi nebūs jāievēro. Savukārt, ja pakalpojumi tiks sniegti testētām personām vai vienā telpā atradīsies dažādu sertifikātu turētāji (testēti, izslimojuši, vakcinēti), tad būs jāievēro papildus nosacījumi par telpas platību uz vienu personu, telpas noslodzi, treniņgrupu lielumu, treniņa ilgumu, u.c. Nodarbību rīkotāji ir atbildīgi par noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedri pamazām atsākuši vērt vaļā sporta klubus, tomēr pastāv liels risks, ka atsevišķi nozares uzņēmumi varētu pārtraukt darbu pavisam, aģentūrai LETA atzina asociācijas valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

"Mēs atveramies ar ļoti lielu risku, ka varam neizdzīvot," teica Kuzņecovs, piebilstot, ka ir svarīgi, lai šā brīža apstākļos netiktu pārtraukts sporta zālēm paredzētais valsts atbalsts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka sporta klubu reģistratūrā strādājošās personas, kuras nav vakcinētas, varētu strādāt pēc līdzīga principa kā darbinieki tirdzniecības vietu kasēs - maskās un aiz norobežojošās sienas.

Viens no sporta klubiem, kas darbu iekštelpās atsāka otrdien, 15.jūnijā, bija "Lemon Gym", klientiem atverot trīs no kopumā sešiem sporta klubiem.

"Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs aģentūrai LETA sacīja, ka 15.jūnija dienas pirmā puse noritēja bez tehniskām ķibelēm. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka apmeklētāju skaits bija būtiski mazāks nekā ierastos apstākļos. Pārsvarā klienti bija ar vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātiem, bet bija arī klienti, kuri pārslimojuši Covid-19 un ar nesen veiktiem negatīviem Covid-19 testiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta centri varēs saņemt atbalstu Covid-19 krīzes radītā apgrozījuma krituma kompensācijai – paredz jaunā valsts atbalsta programma, informē Finanšu ministrija.

To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un kompensācija uzņēmējiem būs pieejama pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Līdz šim ilgstošā dīkstāvē esošos iekštelpu sporta klubus, halles, baseinus un fitnesa centrus piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa, bet sporta centros darbinieku skaits parasti ir mazs. Ar jauno programmu nozares uzņēmumiem būs iespēja gūt atbalstu par zaudējumiem, kas radušies ilgstošo darbības ierobežojumu dēļ.

Atbalstu varēs saņemt sporta centri – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, publiskas lietošanas peldbaseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sāks Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvi un sporta zāles būvniecību, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līgumu par Lielupes pamatskolas ēku kompleksa izbūvi pašvaldība noslēgusi 22.martā ar iepirkumu konkursa kārtībā izraudzīto būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību "Litana&Torensberg", projekta īstenošanas termiņš ir 14 mēneši no būvniecības darbu uzsākšanas.

Lielupes pamatskolas ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem trīs stāvos un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Risinājumā paredzēts izveidot mūsdienīgu, ergonomisku skolu līdz 500 audzēkņiem. Jaunā skola būs viena no modernākajām izglītības iestādēm Jūrmalā. Jaunajās ēkās atradīsies Jūrmalas Aspazijas pamatskola, kas izveidota, apvienojot Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolu ar Jūrmalas Alternatīvo skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par vairāk nekā miljonu eiro Valmierā top aktīvās atpūtas parks Mežs

Db.lv, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien nolēma paplašināt kritērijus sporta centriem atbalsta saņemšanai.

Ņemot vērā to, ka sporta centru darbība joprojām ir ierobežota, kā arī lai sniegtu iespēju pieteikties sporta centriem, kuri savu saimniecisko darbību sākuši pēc 2020.gada 1.janvāra, Ministru kabineta noteikumos paplašināts kritērijs sporta centriem atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no vairākiem kritērijiem.

Atbalstu varēs saņemt, ja apgrozījuma kritums ir vismaz 60%, salīdzinot 2020.gada decembra un 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019.gada oktobra, novembra, decembra un 2020.gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu, vai arī salīdzinot 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2020.gada jūliju, augusta, septembra, oktobra un novembra apgrozījuma kopsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbildība atmaksājas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, Ilgtspējas indeksa koordinatore, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 11,25 miljoniem eiro sāk Lielupes pamatskolas ēku kompleksa būvdarbus

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 11,25 miljonus eiro, Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sākta Lielupes pamatskolas ēkas pārbūve un jaunas sporta zāles būvniecība.

Plānots, ka 2022. gadā durvis vērs jauna, moderna mācību iestāde. Līdztekus skolas ēku kompleksam tiek veikti apjomīgi ielu pārbūves darbi, tostarp izbūvētas papildu autostāvvietas, paplašināti gājēju celiņi.

Lielupes pamatskolas pašreizējās ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Būvdarbi notiek 3,9 hektāru platībā, gandrīz 4000 kvadrātmetru paredzēti skolas ēkas korpusiem un 2000 kvadrātmetru – sporta zāles piebūvei.

Viens no ēku korpusiem paredzēts sākumskolas skolēniem un otrs – pamatskolas audzēkņiem. Abām skolēnu plūsmām būs atsevišķas ieejas, ēkas un telpas tiks vizuāli atdalītas, izmantojot arhitektonisko risinājumu, apgaismojumu un citus dizaina elementus. Skolas telpās plānotas divas zāles – aktu zāle pamatskolai un daudzfunkcionāla zāle ar skatuvi dažādiem pasākumiem sākumskolai, skolas bibliotēka, plaši mācību kabineti, ģērbtuves ar drēbju žāvētājiem, virtuves bloks un citas telpas. Sporta zāle tiks izbūvēta kā jauna piebūve, un tā būs savienota ar abiem mācību ēku korpusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā vēlētos ielaist līdz 2660 skatītājus

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru