Jaunākais izdevums

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par «reālu un augošu draudu» komerciālās aviācijas drošībai, pirmdien brīdinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

IATA aicināja ieviest noteikumus bezpilota lidaparātu (dronu) regulēšanai, lai nenotiktu kādas nopietnas avārijas.

IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers sacīja, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi vēl attīstās, jo cilvēki tikai sāk atklāt daudzos šīs tehnoloģijas potenciālos nemilitāros pielietojumus.

«Es tāpat kā jūs esmu sajūsmā par iespēju, ka picu piegādātu drons,» Tailers sacīja aviācijas konferencē Singapūrā.

«Tie ir uz palikšanu. Bet mēs nevaram pieļaut, ka tie būtu traucējums vai drošības drauds komerciālajai aviācijai,» sacīja IATA vadītājs.

«Mums ir vajadzīga saprātīga pieeja regulējumam un pragmatiska tā uzspiešanas metode tiem, kas neievēro noteikumus un apdraud citus,» piebilda Tailers.

Dronu lietojumam paplašinoties no militāriem uz komerciāliem un pat izklaides mērķiem, eksperti bažījas, ka šie ar radio kontrolētie lidaparāti, ja to lietošana netiks regulēta, varētu sadurties ar komercreisu lidmašīnām.

«Problēma ir reāla. Mums ir daudz pilotu ziņojumu par droniem vietās, kur tie nav gaidīti, sevišķi zemā augstumā ap lidostām … Nav noliedzams, ka ir reāli un augoši [dronu radīti] draudi civilo lidmašīnu drošībai,» sacīja Tailers.

Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā (ICAO) ir 191 dalībvalsts, no kurām 63 līdz šim ir ieviesti noteikumi bezpilota lidaparātu lietošanai, deviņas dalībvalstis gatavojas ieviest šādus noteikumus un piecas ir aizliegušas šādu lidaparātu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas paralizētā Londonas Getvikas lidosta plāno piektdien atsākt darbību ar ierobežotu skaitu lidojumu, teikts lidostas paziņojumā.

«Getvikas skrejceļš šobrīd ir pieejams un grafikā uz izlidošanu un ielidošanu ir ierobežots skaits lidmašīnu,» teikts lidostas paziņojumā tviterī.

Lidosta iesaka pasažieriem pirms došanās uz lidostu pārbaudīt internetā sava reisa statusu.

Lielbritānijas otrā noslogotākā lidosta ir slēgta vairāk nekā 30 stundu pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā no trešdienas vakara, kā rezultātā atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lielbritānijas policija nosūtījusi uz Londonas Getvikas lidostu snaiperus un izmanto helikopteru, lai notvertu personas, kas virs lidlauka lidina dronu, paralizējot tā darbību.

Palīgā policijai devušies arī armijas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā veidots drons pacēlis 80 kilogramus smagu kravu

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātais bezpilota lidaparāts jeb drons Aerones izmēģinājumu laikā pacēlis 80 kilogramus smagu kravu, sacīja viens no lidaparāta izstrādātājiem Jānis Putrāms.

«Drons, kuru izmēģinājām, sver 60 kilogramus, un tā maksimālā kravnesība ir 100 kilogrami,» sacīja Putrāms. «Testa laikā pacēlām četras 18,9 litru ūdens pudeles, kas ir apmēram 80 kilogramus smagas.»

Viņš arī norādīja, ka testa laikā konstatētas nelielas tehniskas nepilnības. «Parasti ir redzēti četru līdz astoņu rotoru droni, bet 16 propelleru gadījumā atklājās neliela tehniska nianse, ko pāris nedēļu laikā novērsīsim, un tad gribam veikt vēl dažus testus, kas varētu būt saistīti ar sportu.»

Viņš arī atklāja, ka projektam izdevies piesaistīt investorus no Latvijas, kam Aerones projekts paticis un kuri ir gatavi investēt tajā savus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Attīsta dronu satiksmes vadības platformu Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jeb droni maina daudzas industrijas, tostarp arī reklāmu, ko ar šīs tehnoloģijas palīdzību var pacelt gaisā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Mūsdienu informācijas un reklāmu pārbagātajā pasaulē jāmēģina izcelties. Šis ir viens no veidiem, kā to izdarīt,» saka Uldis Kaņeps, SIA Dronevertising līdzīpašnieks. Viņa skatījumā tradicionālā vides reklāma bieži vien paslīd garām un paliek nepamanīta. Taču uzņēmumiem, lai veidotu savu tēlu, ir svarīgi izcelties uz citu fona. «Šis ir interesants, inovatīvs veids, kā pārsteigt cilvēkus, radīt «wow» momentu,» viņš teic.

Projektu izpildei seko arī droni

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pazudušais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī

Jānis Goldbergs, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs

Jānis Goldbergs, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz 5. maijam tā arī neatradās. Precedents radīja vairākus jautājumus, uz kuriem atbildēt aicinājām SIA "UAVFactory" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Konstantīnu Popiku.

Ar ko nodarbojas "UAVFactory" un kādēļ 2. maijā drons tika pacelts gaisā?

Uzņēmums ražo lidaparātus un videokameras, kas tiek pārdotas vairāk nekā 50 pasaules valstīs gan militārām, gan civilām, gan akadēmiskām vajadzībām. Mūsu produktu testēšana ir mūsu normāls ikdienas darbs.

Kopš 2009. gada, kad kompānija tika nodibināta, esam veikuši aptuveni 7000 stundu eksperimentālos lidojumus, un šis ir pirmais gadījums, kad testa laikā drons nekontrolēti iziet ārpus mūsu noteiktās teritorijas. Viens no testa drona uzdevumiem bija pārspēt pasaules rekordu, uzturoties gaisā pēc iespējas vairāk stundu.

2012. gadā mūsu uzņēmuma dronam tas izdevās, lidojumā pavadot 54 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas pēcpusdienā uz stundu tika apturēti lidojumi no un uz Stokholmas Ārlandas lidostu, jo pamanīts drons, ziņo thelocal.se.

Drons radījos haosu un licis Zviedrijas noslogotākajā lidostā drošības nolūkos apturēt gaisa satiksmi.

Šajā laikā divas ielidojošās lidmašīnas brīdinājušas, ka tām ir maz degvielas, tādēļ tām dota atļauja piezemēties. Lidmašīnas sagaidīt devušies ārkārtas dienesti.

Policija tikmēr jau strādājusi lidostā, cenšoties izsekot dronu un noteikt tā pilotu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

LMT attīstīs jaunus dronu pakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Atlas Aerospace radījis novitāti dronu tirgū - vieglu, ātru un izturīgu trikopteri “Erida - ar mobilo viedtālruni vadāmu vieglu, dinamisku ierīci, ar kuru var filmēt un fotogrāfēt, un gaisā“Erida” var noturēties līdz pat 40 minūtēm, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma “Atlas Aerospace” īpašnieks un galvenais inženieris Ivans Tolčinskijs stāsta, ka oglekļa šķiedras trikoptera drons Erida ir aprīkots ar videokameru, saliekamām “ķepām. Tas ir vienīgais drons ar trīs propelleriem. Tas var uzturēties gaisā līdz pat 40 minūtēm, un vadāms ar mobilo viedtālruni vai tālvadības pulti.

Drons var sasniegt ātrumu līdz 120 km/h. Erida drons ir trikopteris nevis kvadrokopteris, un tam ir tikai trīs propelleri. Tas savukārt samazina bezpilota lidaparāta kopējo masu un padara to par manevrēt spējīgāku.

Kā pamatnostādnes izveidotajam dronam “Erida tika ņemtas vērā vienkāršība un vizuāla pievilcība, lai ikviens lietotājs bez jebkādām priekšzināšanām varētu ar to filmēt un fotogrāfēt,”uzsver I. Tolčinskijs. Viņš peibilst, ka vēlas lai jaunākās tehnoloģijas nav luksusa prece, bet gan saprotama un pieejama ikvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ražo dronus profesionālai izmantošanai

Anda Asere, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlas Aerospace ražo bezpilota lidaparātus, kurus ir paredzēts izmantot profesionāliem mērķiem, piemēram, novērošanai; uzņēmums šī mērķa realizēšanai piesaistījis astoņus miljonus dolāru

Uzņēmuma dibinātājs Ivans Tolčinskijs ir dzimis Ukrainā, bet vairāk nekā 20 gadus dzīvojis Izraēlā. Tur viņš strādājis bezpilota lidaparātu ražošanas kompānijā, bet ar laiku nostiprinājās vēlme strādāt citādi, veidot personīgo biznesu, īstenojot atšķirīgu vīziju. Pie sava uzņēmuma izveides viņš sāka strādāt Izraēlā. Reiz publicēja vienkāršu video Facebook un pēc neilga laika saņēma piedāvājumu no investora. Ņemot vērā, ka Izraēlā ir daudz augstāks inženieru un speciālistu atalgojums un arī stingrāks dronu izmantošanas regulējums, viņam radās doma attīstīt biznesu Eiropā. «Izvēle krita par labu Latvijai,» saka I. Tolčinskijs. Šurp viņš pārcēlās pirms diviem gadiem. Pa šo laiku uzņēmums izstrādājis savus pirmos produktus, šobrīd tie ir ceļā pie pircējiem, un kompānija ir piesaistījusi astoņus miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Dolce&Gabbana savā modes skatē somiņu demonstrēšanai izmanto dronus

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols Dolce&Gabbana savā modes skatē izmantojis dronus, lai demonstrētu rokassomiņas, raksta The Verge.

Modes skatē tika izmantoti aptuveni septiņi droni, kuri veda ādas vai ar juvelierizstrādājumiem rotātu rokassomiņu no kompānijas jaunākās Rudens/Ziemas 2018/19 kolekcijas.

Kad droni savu uzdevumu bija izpildījuši uz mēles atkal atgriezās modeles, kas demonstrēja zīmola drēbes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābija nodemonstrē uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem izmantoto dronu un raķešu atliekas

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības. Mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 Latvijā testē iespēju izmantot bezpilota lidaparātus jeb dronus mobilo sakaru bāzes staciju torņu apsekošanai un tīkla plānošanai dabā, informē uzņēmumā.

«Mūs allaž ir iedvesmojušas jaunas, interesantas jomas! Patlaban tehniskā komanda testē dronu pielietošanu tīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības mērķiem. Esošo bāzes staciju apsekošana un tīkla plānošana nozīmē apjomīgu darbu, un dronu pielietojums mums varētu palīdzēt strādāt efektīvāk, ietaupot laiku un cilvēkresursus, kā arī samazinot risku, kas pastāv, veicot darbus augstumā,» stāsta Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

«Pagaidām vēl ir pāragri spriest, cik plaši nākotnē izmantosim dronus, bet par to, ka droni perspektīvā ir lielisks palīgs mobilo sakaru nozarē, šaubu nav,» piebilst L. Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru