Jaunākais izdevums

#Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi.

Latvijas biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi 2017. gadā investējuši 41,4 miljonus eiro

Latvijas privātie investori jeb biznesa eņģeļi pērn veikuši investīcijas biznesa projektos 15,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,9 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumos, liecina Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) apkopotā informācija. Savukārt Latvijas riska kapitāla fondu pērnā gada investīciju vērtība ir 26 miljoni eiro, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) dati. Salīdzinoši nelielie ieguldījumi uzņēmumos skaidrojami ar sešu riska kapitāla fondu investēšanas perioda noslēgšanos 2016. gada beigās, kā arī ar to, ka pārējo fondu fokuss nav uz investīcijām jaunuzņēmumos. Taču paredzams, ka 2018. gada beigās un turpmākajos gados sagaidāms būtisks pieaugums investīcijām jaunuzņēmumos. Kopumā pērn riska kapitāla fondi veikuši 17 jaunas investīcijas, no kurām lielākā daļa – 14 – bijušas jaunuzņēmumos. 2017. gadā riska kapitāla investīcijas saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv informācijas komunikāciju tehnoloģiju un tehnoloģiju, ražošanas, pakalpojumu, elektronikas un citas nozares. Kopumā Latvijas riska kapitāla nozares aktīvās investīcijas 2017. gada beigās bija 120 miljoni eiro.

«Latvijas privātā sektora investīciju jomā aizvadīts jaudīgs un veiksmīgs gads. Biznesa eņģeļu aktivitāte ir devusi iespēju 34 jaunuzņēmumu komandām ar ambicioziem biznesa mērķiem saņemt investīcijas projektiem ar strauju izaugsmes potenciālu. Investoru ieguldījums, pieredze un atbalsts, kā arī esošie biznesa kontakti un izstrādātais kontroles mehānisms palīdzēs jaunajiem projektiem ceļā uz biznesa mērķu sasniegšanu tuvāko gadu laikā. Tāpat arī redzam būtisku tendenci – 2017. gadā ir izveidots pirmais LatBAN biedru sindikāts, kas apvieno 22 investorus. Sindikāts ir pieņēmis lēmumu par investīcijām divos jaunuzņēmumos Bamboo Laser un PulseTip, un šobrīd tiek saskaņoti līgumi starp pusēm. Tas ir Skandināvijā un citur pieņemts investīciju vides attīstības modelis, kas palīdz investoriem samazināt riskus, investējot agrīnas stadijas projektos. Apvienojoties investori katrs riskē ar mazāku finansiālo ieguldījumu, tajā pašā laikā piesaista vairāk kompetences, kas palielina projekta izredzes strauji attīstīties,» teic Juris Birznieks, LatBAN valdes loceklis.

«Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi. Šī viena projekta atdeve jau ir veiksme, kas ideālā situācijā ir aptuveni desmitkārtīga, salīdzinot ar ieguldījumu, līdz ar to atgūstot arī pārējos - neveiksmīgos ieguldījumus» saka J. Birznieks.

Plašāk lasiet rakstā Iegulda straujākam izrāvienam ceturtdienas, 18. janvāra, laikralstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez resursiem nav kultūras

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumiem vēl trīs dienas, līdz 15. novembrim, ir iespēja pieteikties starptautiskai pirmsakcelerācijas programmai PRIMER, ko rīko akcelerators enerģētikas jomā InnoEnergy kopā ar programmas partneriem TechHub Riga un BuildIT Latvia. Programmas PRIMER mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus vēl straujākam un precīzākam startam starptautiskajā uzņēmējdarbībā.

Programma PRIMER ir piemērota jaunuzņēmumiem, kuriem ir svarīgs tieši sagatavošanās posms uzņēmējdarbībā – programmas ietvaros pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja plānot investīciju piesaisti, izvērtēt esošo biznesa modeli, izstrādāt īpašuma tiesību aizsardzības un tirgus stratēģijas un tamlīdzīgi. Šādas līdzīgas programmas tiek īstenotas vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, un no 20. novembra līdz 12. decembrim tiks īstenota arī Latvijā.

InnoEnergy Hub vadītāja Latvijā Liene Kuplā norāda: «Programma PRIMER ir veidota, lai tās uzsācējs varētu saprast svarīgākos uzņēmējdarbības aspektus, pirms spert soli tālāk sava uzņēmuma veidošanā. Programmas dalībniekiem nav specifisku nozaru ierobežojumu, kā arī nav prasību attiecībā uz projekta gatavības stadiju. Šī programma sniedz iespēju satikt citus jaunuzņēmumus ar līdzīgiem izaicinājumiem, socializēties, dalīties savā pieredzē un uzzināt par citu kļūdām uzņēmējdarbībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja

Lelde Petrāne, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir šodien, 15.aprīlī.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lidostas komanda ar milzīgu atdevi ir strādājusi, ne tikai lai atbalstītu mediķus epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu lidostas operatīvo darbību repatriācijas un citu atļauto reisu apkalpošanā, bet arī lai optimizētu finanšu resursus krīzes pārvarēšanai un izstrādātu darbiniekiem un uzņēmumam labvēlīgāko pēckrīzes atjaunošanas plānu," pauž uzņēmuma vadītāja.

Lidosta "Rīga" ir izstrādājusi un apstiprinājusi pasākumu kopumu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijas apstākļos un darbības atsākšanai ilgtermiņā, un sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudu virzīs uz risku

Didzis Meļķis, 15.12.2017

Līdz šim ieguvums no ESIF bija elastīgāki noteikumi caur fonda instrumentiem saņemtajiem kredītiem, kas aizvien paliek spēkā, DB komentē attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Kā piemēru viņš īpaši izceļ šogad Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecībai piešķirtos 30 miljonus eiro, kas ir doti ar brīvāku nodrošinājuma struktūru, nekā piedāvā komercbankas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju iztrūkumu kompensējošajam plānam piešauj vēl pāris gadus un ambīcijas inovāciju jomā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju iztrūkums jūtamam ekonomiskajam izrāvienam pēckrīzes Eiropā ap 2014. gadu tika lēsts 700 miljardu eiro apmērā, un tā kompensēšanai tā laika jaunā Eiropas Komisija radīja Investīciju plānu Eiropai. Eiropas Komisijas prezidenta vārdā tas tika iedēvēts par Junkera plānu. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada vidū Junkera plāns trieciena tempā tika dabūts cauri, un tam pa pēdām sekojošais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir praktiskais instruments, kā tas tiek īstenots.

Tā uzstādījums ir ar ES budžetu garantēt Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda un dalībvalstu attīstības finanšu institūciju iesaisti to ekonomikai stratēģiski nozīmīgo projektu un virzienu kreditēšanā, kurus komercbankas un privātais sektors vispār finansēt ir atturīgs. Junkera plāna uzstādītais mērķis bija līdz šā gada beigām ES ekonomikai caur ESIF projektiem piesaistīt papildus 315 miljardus eiro. Tas ir gandrīz izdevies. Pēc EIB datiem, naudas izteiksmē tie ir 49,6 miljardi eiro īstenotās un 251,6 miljardi eiro vēl plānotās investīcijās, ko šajos divos ar pusi gados ir piesaistījušas dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paliek neatbildēti jautājumi par pilotiem un naudu jaunajām lidmašīnām

Egons Mudulis, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic turpmākam attīstības izrāvienam pasūta līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām. Ar šādu skaļu paziņojumu medijiem klajā nāca Latvijas nacionālā lidsabiedrība, parakstot pirkuma līgumu ar Bombardier Commercial Aircraft (BCA) par 30 CS300 lidmašīnu iegādi un iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus.

Pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām 60 lidmašīnu gadījumā būtu 5,9 miljardi USD. airBaltic ir divas iespējas, kā tikt pie lidmašīnām, – pirkt vai nomāt, sacīja M. Gauss, piebilstot, ka lēmums katras lidmašīnas gadījumā var atšķirties. Vaicāts, vai Bombardier ar tādu spēcīgu partneri kā Airbus aiz muguras nevarētu pacelt CS300 cenas, BCA prezidents Freds Kromers DB norādīja, ka tirgus ir tas, kas nosaka cenu.

Tomēr realitātē viss varētu arī nebūt tik skaisti, kā nacionālā lidsabiedrība to zīmē. Kā pirms airBaltic preses konferences norādīja viens no DB avotiem, lidsabiedrībai bija paredzēti divi attīstības varianti. Konservatīvais – visu lidmašīnu parku nomainīt ar CS300 līdz pat 40 vienībām - un optimistiskais – ja izdotos atrast jaunas investīcijas, tad varētu augt dubultā līdz pat 80 gaisa kuģiem, kas gan avotam šķiet pagalam nereāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mobilo lietotni mūzikas stundām Solfeg.io lieto 119 skolās, no kurām 10 ir maksas lietotājas

«Domāju, ka tas ir lielisks sākums! Tagad esam iepazinuši gan skolu iepirkuma ciklu dažādās valstīs, gan mūzikas skolotāju produkta lietošanas paradumus. Esam gatavi nākamā gada izrāvienam!» saka Lauma Kazaka, SIA Solfegio īpašniece.

Viņa stāsta, ka Solfeg.io šis ir bijs izaugsmes bagāts gads: produkta slīpēšana un finalizēšana, jauna satura ražošana, lietotāju plūsmas pieaugums. Uzņēmums ir piedalījies nozīmīgās izglītības konferencēs Eiropā un pasaulē, ieguvis atsauksmes par produktu no skolotājiem 13 valstīs un veidojis mūzikas darbnīcas, kopumā iesaistot vairākus simtus skolēnu Latvijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. «Uzsākām produkta komunikāciju tiešsaistes vidē. Piedalījāmies, ieguvām godalgas un tikām nominēti startup konkursos. Veiksmīgi piesaistījām finansējumu, ko pielietojām produkta un komandas attīstībā, un nu esam gatavi piesaistīt savu pirmo investoru. Gribētu izcelt arī veiksmīgo sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Radošo industriju inkubatoru, kura paspārnē mitināmies,» teic L. Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Garlaicīgi nav un nebūs

Gundars Bērziņš - Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2017. gads aizritējis reformu zīmē, vienlaikus reformējot vismaz trīs nozīmīgas valsts sistēmas – nodokļu, veselības un izglītības. Arī 2018. gads solās būt tikpat, ja ne vēl interesantāks, jo varēsim dzīvē novērtēt pirmos reformu rezultātus un ietekmi uz katra ikdienas dzīvi un valsts ekonomiku kopumā. Savu devu adrenalīna noteikti nodrošinās arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas un virknē politisko partiju valdošās kolīzijas, kas vēlētāju izvēli tikai sarežģīs vēl vairāk.

2017. gadā Eiropas Savienības, bet jo īpaši Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, kas ekspertiem liek satraukties par iespējamiem ekonomikas pārkaršanas draudiem. Lielā mērā izaugsme notikusi, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, kas būs pieejams arī šogad. Bet arvien vairāk ekspertu aicina domāt un jau tagad plānot, kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi darbosies bez Eiropas dāsnā atbalsta. Ja 2017. gadā mūsu valsts nepiedzīvotu milzīgus plūdus, tad mēs sasniegtu lielāko lauksaimniecības produkcijas eksportu atjaunotās Latvijas vēsturē. Arī pārtikas ražotājiem, īpaši piena, gaļas un zivju produkcijas, izdevies veiksmīgi pārvarēt Krievijas embargo un atrast citus, daudz stabilākus un prognozējamākus noieta tirgus. IKT nozarē īpaši uzteicami ir nacionālā lepnuma Mikrotīkls starptautiskie panākumi, kā arī nopietnais atbalsts nacionālajai zinātnei un labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Komentārs: Twitter plāno gūt iespaidīgu peļņu, tirgojot lietotāju datus

Boriss Ļusins, Baltic International Bank Aktīvu individuālās pārvaldīšanas un brokerpakalpojumu pārvaldes vadītājs, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku speciālisti, kuri ikdienā sniedz klientiem aktīvu pārvaldīšanas un brokerpakalpojumus, vienmēr tur roku uz pulsa – seko līdzi notikumiem finanšu un vērtspapīru tirgos, analizē tirgus tendences un prognozē to turpmāko attīstību, lai nodrošinātu klientu investīciju portfeļu drošību un pastāvīgu ienesīgumu. Šajā procesā mēs nereti saskaramies ar faktiem un tendencēm, kas varētu būt interesanti ne tikai mūsu klientiem, bet arī plašākai auditorijai.

Sekojot līdzi un analizējot tirgu tendences, man vienmēr šķiet interesanti dažādus datus un faktus aplūkot plašāk, nekā tas būtu nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai. Piemēram, sekojot līdzi uzņēmumu akciju cenu līkņu dinamikai, iespējams izdarīt secinājumus ne tikai par konkrēta uzņēmuma vērtības svārstībām atkarībā no tā peļņas vai citiem nozīmīgiem faktoriem, bet arī par sabiedrības noskaņojuma, dzīvesveida vai pat fundamentālu vērtību maiņu.

Tādējādi interesants šķiet sociālā tīkla Twitter Inc. paziņojums, ka, lai gan šā gada trešajā kvartālā šī uzņēmuma ieņēmumi pazeminājušies par 4% līdz 590 miljoniem ASV dolāru, ieņēmumi no reklāmas samazinājušies par 8% un operacionālie zaudējumi bijuši 17,5 miljoni eiro, šis uzņēmums nākamajā ceturksnī plāno strādāt ar iespaidīgu peļņu – no 220 līdz 240 miljoniem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Industra banka palielina kapitālu par 2 miljoniem eiro

Ilze Žaime, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Industra Bank" ("Industra") akcionāri ir palielinājuši bankas pirmā līmeņa kapitālu vēl par 2 miljoniem eiro, tādējādi noslēdzot otro kapitāla palielināšanas posmu, kā rezultātā šī gada pirmajā pusgadā "Industra" kapitāls kopumā pieaudzis par 9 miljoniem eiro.

Saskaņā ar bankas jauno attīstības stratēģiju, kārtējās jauno akciju emisijas mērķis ir stiprināt bankas pirmā līmeņa kapitāla bāzi, lai aktivizētu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes kreditēšanu. "Industra" stratēģija paredz pakāpeniski turpināt kapitāla palielināšanu arī nākotnē.

“Pēc COVID-19 vīrusa krīzes vispirms sekos ekonomikas stabilizācija, bet drīz pēc tam – atsāksies arī izaugsme. Daļa Latvijas uzņēmumu būs pārorientējuši savus biznesa modeļus vai pat ieviesuši jaunus un būs gatavi jaunam izrāvienam gan vietējā tirgū, gan eksporta virzienā. Ar būtiski palielinātu kapitālu "Industra" būs gatava kreditēt šo jauno izaugsmi. Aktīvi uzrunāsim vietējos uzņēmējus un piedāvāsim ne tikai finansējumu, bet arī abpusēji izdevīgu sadarbību kā līdzvērtīgiem partneriem,” saka Jurijs Adamovičs, "Industra" padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus noskaņojums ir trausls – cenas kopsolī vai nu pieaug, vai sarūk

Līdz ar pieņēmumiem par pasaules ekonomikas sagurumu un tirdzniecības karu nemieriem pēdējā laikā finanšu tirgiem nācies dzīvot lielāku cenu svārstību apstākļos. Pieejamie dati liecina, ka daudzu finanšu aktīvu vērtība šādā brīdī virzījusies uz vienu un to pašu pusi. Augustā lielā daļā no tirdzniecības sesijām (11) visu ASV Standard & Poor’s 500 veidojošo atsevišķu sektoru akciju raksturojošo indikatoru vērtība kustējusies kopsolī. Proti, reizē vai nu augusi, vai sarukusi gan riskantāku, gan nosacīti drošāku, mazāk ciklisku sektoru pārstāvju akciju cena. Tāpat ar ASV akciju virzienu cieši korelējusi citu pasaules reģionu akciju vērtība, obligāciju ienesīgums un arī izejvielu cena, liecina Dow Jones Market Data informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai joprojām viens no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), tas izriet no Eiropas Komisijas publicētā «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2018».

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija ierindojas 24.vietā. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvija par vairāk nekā 10% uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Luksemburga, Francija, Īrija un Beļģija. Igaunija sarakstā ierindota 17.vietā, bet Lietuva - 20.vietā.

Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90%.

Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas vides nodrošināšanā, jo īpaši platjoslas pakalpojumu izplatībā; cilvēkresursu attīstībā, jo īpaši doktorantūras studiju beidzēju skaitā; kā arī finanšu pieejamībā zināšanu ietilpīgiem un strauji augošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pirmsakselerācijas programmā "Primer" atlasīti 14 uzņēmumi no Latvijas un ārzemēm.

"Starptautiskajai pirmsakselerācijas programmai "Primer", ko rīko enerģētikas jomas akselerators "InnoEnergy" kopā ar programmas partneriem "TechHub Riga" un "BuildIT Latvia" kopā atlasīti 14 uzņēmumi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Diemžēl neparedzētu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums programmas īstenošanu pārcelt uz 2020. gada pavasari," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Tāpēc līdz pavasarim vēl citi jaunuzņēmumi, kuri jūt nepieciešamību pēc pieredzējušu ekspertu padomiem tieši sagatavošanās posmam uzņēmējdarbībā un kas nepaguva pieteikt savu dalību "Primer" programmā, arvien ir aicināti pieteikties.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais enerģētikas akselerators "InnoEnergy" kopā ar partneriem "TechHub Riga" un "Buildit Latvia" ir vienojušies par kopīgas starptautiskas pirmsakselerācijas programmas "Primer" īstenošanu. Tās mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā. L. Kuplā jau norādījusi, ka straujai un mērķtiecīgai jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un ilgtspējai aizvien svarīgāks kļūst tieši sagatavošanas posms. Programmas "Primer" mērķis ir sagatavot jaunuzņēmumus turpmākām investīcijām, un tā veidota, balstoties uz "InnoEnergy" starptautiskā tīkla metodoloģiju, palīdzot uzsācējiem izprast svarīgākos aspektus uzņēmējdarbībā. Programma ietver gan attālinātu, gan klātienes apmācību procesu un tās dalībnieki pieredzējušu ekspertu vadībā strādās pie sava biznesa modeļa, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas, tirgus stratēģijas, konkurētspējas analīzes, kā arī investīciju piesaistes un plānošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru