Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

1. Konservatīvie plāni ilgtermiņā gandrīz noteikti pelnīs daudz mazāk nekā aktīvie pensiju plāni.

Aktīvie pensiju plāni iegulda lielu daļu līdzekļu ienesīgajā akciju tirgū, kamēr konservatīvie – lielākoties parādzīmju tirgū.

Protams, finansēs nākotne vienmēr var atšķirties no pagātnes. Tomēr vēsturiski gandrīz visos 15–20 un vairāk gadu nogriežņos ieguldītāju reālā peļņa akciju tirgū ir bijusi par kārtu lielāka nekā peļņa parādzīmju tirgū.

Piemēram, 20. gs. laikā 1 USD, kas ieguldīts pasaules akciju tirgū, pārvērtās ap 295 USD pēc inflācijas. Tikmēr 1 USD, kas ieguldīts ASV obligāciju tirgū, šajā periodā pārvērtās tikai 5 USD pēc inflācijas.

Tas nozīmē – jaunajiem cilvēkiem gadiem ilgi «tupēt» konservatīvajos plānos nozīmē laist garām gandrīz visu potenciālo peļņu, ko spēj piedāvāt 2. pensiju līmenis. Rezultātā arī būtiski cietīs gaidāmā pensija.

2. Konservatīvo plānu vienīgā priekšrocība – stabilitāte – gados jaunajiem nav vērtība.

Kad līdz pensijai atlikuši daži gadi, ir pareizi izvēlēties konservatīvu pensiju plānu. Risks, ka tirgus krīze «apēdis» daļu no uzkrātā kapitāla, ir pavisam reāls un no tā ir jāsargājas.

Kad līdz pensijai palikuši gadu desmiti, no krīzēm nav pamata baidīties. Krīzes vienmēr ir bijušas un krīzes vienmēr būs – bet akciju tirgus ilgtermiņa rezultāts ir spēcīgs par spīti visām krīzēm, pasaules kariem un citām globālām problēmām.

Turklāt gados jaunais ieguldītājs iegulda tirgū pakāpeniski daudzu gadu laikā – gan «burbuļu» un «pīķu» laikos, gan krīžu un depresiju laikos, gan normālos tirgus apstākļos. Rezultātā krīzes un «burbuļi» izlīdzinās.

Rietumos to saprot jau sen.

Kā piemēru jāmin Zviedrijas lielais pensiju fonds AP7 Såfa , kurš ir automātiskā izvēle Zviedrijas «premium pension» sistēmā. Šis fonds akciju tirgū iegulda 100 % no visu to ieguldītāju aktīviem, kuri vēl nav sasnieguši 55 gadu vecumu. Tā ir pilnīgi pretēja situācija Latvijā novērotajam, jo zviedri saprot – gados jaunajiem ir jāpelna.

Nepieciešams grozīt sistēmu, lai jauni 2. pensiju līmeņa dalībnieki nonāktu savam vecumam piemērotā pensiju plānā.

Gados jaunie automātiski «jāielozē» aktīvajos pensiju plānos. Savukārt, ja sistēmai pievienojies kāds gados vecāks strādājošais – piemēram, iebraucējs no ārzemēm – viņu jāpievieno savam vecumam piemērotam pensiju plānam.

Šīs izmaiņas ir nepieciešamas ieviest ar steigu, lai aizsargātu Latvijas ieguldītāju cerības uz cilvēka cienīgu pensiju. Tādēļ esam Indexo vārdā nosūtījuši vēstuli Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām atbildīgajām valsts iestādēm ar aicinājumu veikt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par 2. pensiju līmeņa darbību.

Kamēr gaidām pārmaiņas, iesakām gados jaunos pārliecināties par sava pensiju plāna atbilstību vecuma grupai!

Ieguldītājiem, kuri vēl nav sasnieguši 50-55 gadu vecumu, sabalansētos un konservatīvos plānus neiesakām. Savukārt tiem, kuriem jau pāri 55, noteikti būtu jādomā tieši par šiem pensiju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļaujoties tikai uz valsti kā pensiju maksātāju, daudziem pensionāriem nākotnē būs ļoti mazas pensijas, norāda eksperti.

Ņemot vērā mūsu mikronodokļa režīmu, ko daļa paši cilvēku izvēlējušies vai piespiedu kārtā to licis izvēlēties darba devējs, cilvēkiem ir mazas iemaksas, līdz ar to nākotnē pensijas būs mazas, saka Jana Muižniece, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Protams, cilvēkiem ir pašiem iespēja veikt iemaksas, taču viņi to nedara.

«Trešdaļa gadiem ir maksājuši līdz minimālai algai, un mazas pensijas būs realitāte. Ja līdzekļi atļauj, ir jādomā par iesaisti pensiju 3. līmenī. Un tas jādara, lai nebūtu jautājums, ko saņems pensijā, un cilvēki nedomātu, ka nenodzīvos līdz pensijai. Šie fakti ir satraucošāki nekā jautājums, kuru pārvaldnieku izvēlēties,» norāda J. Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no elektrovilcienu iepirkuma pretendentiem Škoda Vagonka ir pārsteigts par AS «Pasažieru Vilciens» lēmumu paziņot Talgo par iepirkuma uzvarētāju, jo tādējādi, pretēji AS «Pasažieru Vilciens» apgalvotajam, Latvija par pasažieru vilcieniem samaksās kopumā par 10 miljoniem eiro vairāk, uzskata uzņēmuma reģionālais pārdošanas direktors Romans Sorkins.

Viņaprāt, finansiāli visizdevīgāko piedāvājumu izteikusi Škoda Vagonka uzskata R.Sorokins. «Škoda Vagonka piedāvājumā ietvertās vidējās kopējās izmaksas uz vienu pasažieru sēdvietu gadā bija 893,59 eiro, ko mēs kā pieredzējis vilcienu un cita elektrotransporta ražotājs esam joprojām gatavi nodrošināt. Kā zināms no piedāvājumu atvēršanas procedūras, kas notika 6.augustā, nākamais izdevīgākais finanšu piedāvājums bija par vairāk kā 4% dārgāks. Mums ir pamats uzskatīt, ka vēlāk trīs mēnešu periodā mūsu piedāvājums apzināti tika padarīts dārgāks,» norāda R.Sorkins.

«Notika piemērojamās metodikas maiņas un vairākas aprēķinu korekcijas, uz kurām tik ļoti uzstāja AS «Pasažieru Vilciens» un kur vairākos gadījumos mēs piekāpāmies, lai gan uzskatījām, ka tas nepamatoti sadārdzina mūsu piedāvājumu. Visu laiku mēs apliecinājām, ka esam gatavi godprātīgi izpildīt pasūtījumu atbilstoši sākotnēji iesniegtajam piedāvājumam, uzņemoties pilnu atbildību kāda paredzēta līgumā. Pat pēc tām korekcijām, kurām mēs piekāpāmies, mūsu piedāvājums viennozīmīgi bija labākais. Mēs vēlamies norādīt, ka Škoda Vagonka jau ir ražojusi šāda tipa vilcienus ar izmaksām, kas tika iestrādātas piedāvājumā,» paziņojumā medijiem norāda Škoda Vagonka pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lai vecumdienās nav jākož pirkstos

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 61% Latvijas iedzīvotāju izprot pensiju sistēmas darbību, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management un pētījumu centra Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vissliktāk informēti ir jauni cilvēki un cilvēki ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī. Tam ir savas negatīvas konsekvences. Proti, nezināšanas rezultātā vairums aptaujāto vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju, pat neapjaušot, ka 1. un 2. līmenis kopā nodrošina tikai 50% no darba mūža ienākumiem. Proti, ja cilvēka alga ir 700 eiro mēnesī, tad pensijā tikai no pirmajiem diviem līmeņiem varēs saņemt ap 350 eiro. Ja cilvēks to apzinās, tad viss ir kārtībā un tālākā stratēģija, kā rīkoties, jau ir viņa brīva izvēle. Savukārt daudz sliktāk ir tad, ja mājo aplama pārliecība, ka pensijas apmērs būs līdzvērtīgs darba algai.

Neorientēšanās pensiju sistēmā nozīmē, ka jauni cilvēki nepieņem apzinātus lēmumus par 2. līmeņa pārvaldnieka izvēli. Lai gan, piemēram, dinamiskajam plānam ir liela atdeve, taču tas ir visefektīvākais tad, ja līdz pensijai ir vairāk nekā desmit gadu. Tāpat tas nozīmē, ka cilvēki nedomā par iespēju ieguldīt 3. pensiju līmenī, kam bonusā klāt vēl nāk Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa. Sekas šādai nezināšanai var būt samērā nejaukas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Proti, līdz ar novecošanos jau pēc 25 līdz 30 gadiem mēs iegūsim gados pārsvarā vecu sabiedrību, kas lielajā vairumā būs nabadzīga. Individuālā līmenī tās būs sāpīgas atskārsmes, ka pēc pensionēšanās, ja netiek strādāts, noturēt ierasto dzīves līmeni nav iespējams un var nākties atteikties no līdzšinējā dzīvokļa, jo izrādās, ka tas ir pārāk dārgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pensiju 2. līmeņa plāna rezultāti pēdējā gada laikā uzrāda mīnusus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 6% jeb 198,1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3,48 miljardus eiro. Augot apjomiem, aktīvāki kļuvuši arī pensiju fondu pārvaldnieki, un pēdējos pāris gados notikušas izmaiņas gan dalībnieku skaitā, gan normatīvos, kas mainījušas arī plānu pārvaldītāju stratēģijas.

Tiesa, pēdējā gada rezultāti gan uzrāda mīnusus, taču tas saistāms ar svārstībām akciju tirgos, kur dominējušas negatīvas tendences, ko lielā mērā ietekmēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu «kariem» – pirmā pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1,5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4,2% līdz +1,3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2,1% līdz -0,4%, konservatīvajiem no -2% līdz -0,4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. 2018. gada atdeves rādītāji atspoguļo to, kas notiek akciju un obligāciju tirgū, taču tā ir tikai atelpa pēc strauja kāpuma deviņu gadu laikā, uzskata SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja, ilgtermiņa uzkrājumu jomas vadītāja Kristīne Lomanovska, piebilstot, ka šogad investoriem nav bijis droša patvēruma, kur glābties. Negatīvus rezultātus uzrāda gan akcijas, gan obligācijas, bet naudas tirgus likmes jau vairākus gadus ir negatīvas. Tiesa, pozitīvais aspekts ir tāds, ka jaunās iemaksas pensiju 2. līmenī pēc nelielā krituma var salīdzināt ar preču pirkšanu ar atlaidēm. Svarīgi ir nebīties un pieturēties pie izvēlētās stratēģijas, it īpaši, ja līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, iesaka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Pensiju uzkrājumos ir jāvadās pēc ilgtermiņa rezultātiem

INVL Index Direct vadītājs Andrejs Martinovs, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pensiju 2.līmeņa plānu ienesīguma rādītājus, var secināt, ka pēdējā laikā novērojamās svārstības gan attīstības valstu, gan attīstīto valstu finanšu tirgos, ir atstājušas ietekmi uz visiem ieguldījumu plāniem visās risku kategorijās.

Viena gada griezumā, atkarībā no ieguldījumu plāna pārvaldnieka, ienesīguma rezultāti svārstās no pozitīva snieguma (bet ļoti pieticīga, praktiski nesasniedzot 1% līmeni, ko parasti sauc par «pozitīvo nulli»), līdz izteikti negatīvam rezultātam.

Šobrīd un tuvākajā laikā ieguldījumu plānu atšķirīgo svārstīgumu noteiks veikto ieguldījumu ģeogrāfiskais sadalījums. Jo augstāks «neattīstīto» valstu ieguldījumu īpatsvars dominēs plānu portfeļos, jo lielākas svārstības tiks piedzīvotas.

Bet, kaut arī cilvēkiem ir dabiski vērtēt šī brīža darbības rezultātus, tomēr pensiju uzkrājumos ir jāvadās pēc ilgtermiņa rezultātiem. Citiem vārdiem sakot, kāda starpība man ir, kādi šobrīd ir laika apstākļi Bauskā, ja es šobrīd tur neatrodos un līdz pensijai tur neplānoju dzīvot...?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sociālo iemaksu samazinājums par 1% ir nenopietna attieksme

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas jādara, lai cilvēki sāktu rūpēties par savu pensiju?

Kārlis Purgailis, Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensija mūsdienās ir viens no bieži apspriestiem tematiem, bet diemžēl šis fakts neuzlabo iedzīvotāju informētību vai praktiskās iemaņas sava pensiju uzkrājuma pārvaldīšanā un palielināšanā. Jaunākā pētījuma dati liecina, ka 61% Latvijas iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu.

Skatoties uz iedzīvotāju pratību un zināšanām, nav jāpārzina visa pensiju sistēma no A līdz Z, lai uzlabotu savu nākotnes situāciju. Būtu jāsāk ar pensijas 2.līmeņa plāna izvēlēšanos mirklī, kad tiek uzsāktas darba gaitas. Ja tas netiek izdarīts, tad jaunietis automātiski tiek iesaistīts kādā no konservatīvajiem plāniem. Šie plāni darbojas ar salīdzinoši drošākām ieguldījumu stratēģijām, bet līdz ar to ienākumi ir daudz mazāki nekā aktīvajiem plāniem. Iedzīvotājiem, kuriem līdz pensijai ir vairāki gadu desmiti, ieteicams izvēlēties aktīvāku pensiju plānu, bet, tuvojoties vecumdienām, nepieciešams atgriezties kādā no konservatīvajiem plāniem. Pavisam nesen arī Latvijā tika ieviesti tā saucamie dzīves cikla plāni, piemēram, plāns Millennials, kas šo ieguldījuma stratēģijas maiņu izdara automātiski, – tā teikt, ir ar cilvēku kopā visu viņa dzīvi. Šeit liela loma ir arī vecākiem, kam būtu vēlams paskubināt jaunieti un, iespējams, palīdzēt pirmo reizi iziet cauri šim procesam, kas ir salīdzinoši vienkāršs, bet nezinātājam varētu likties sarežģīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme: Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā nodokļus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā visus nodokļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Tie kuriem ir aplokšņu algas, vidēji slimības pabalstā saņem par 400 eiro mazāk nekā tie, kuriem nav aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzog, vienojoties ar devēju par aplokšņu algu," teica Jaunzeme, uzsverot, ka Latvijā ir pietiekami liels skaits darba devēju, kuriem pat prātā nenāk maksāt aplokšņu algas.

Viņa arī atzīmēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs iedzīvotājs maksā sev, nevis kādam citam. Tāpat Jaunzeme norādīja, lai arī uzņēmēji zin, ka VID var uzņēmumā veikt pārbaudes, tiek turpināts spītīgi nemaksāt nodokļus, pēc tam gaužoties par VID ļoti drastiskajiem sodiem.

"Ir pēdējais laiks pieņemt, ka mūsu piegājiens nemainīsies. Mēs nāksim un beigas reizēm nebūs tās pašas labākās. Vajadzētu noticēt, ka pārbaudes nav izņēmuma gadījums - pie mana kaimiņa atnāca un pie manis jau neatnāks," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kas jāņem vērā, lai izmantotu iespēju mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus?

Žanete Hāka, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus - mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gadu, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā.

Svarīgi ņemt vērā, ka personai būs jāizvēlas, kādā veidā uzkrājumu nodot mantojumā. Ja netiks izdarīta nekāda izvēle, pensiju 2. līmenis nebūs mantojams. Pensiju 2.līmeņa mantošana – solis pretī nodokļu maksātājiem «Cilvēkam ir svarīgi zināt, kur nokļūst viņa nodokļos samaksātā nauda, un būt pārliecinātam, ka pensijām novirzītie līdzekļi – 6% no bruto algas – tiešām pieder viņam pašam. Tādēļ pensiju 2. līmeņa mantošana ir liels solis uz priekšu,» saka Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

Būtiski, ka jaunie grozījumi uzkrāto kapitālu ļaus atstāt mantojumā jau pirms pensionēšanās vecuma. Līdz šim bija iespēja izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas ar dažādiem nosacījumiem ļāva atstāt mantojumā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Pensiju 2.līmeņa kapitāls būs mantojams, sākot ar 2020. gadu. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo nodokļu izlietojumam bieži vien ir krietni lielāka nozīme nekā nodokļu lielumam. Šis kapitāls tiek krāts pensijai, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju 1.līmenī, kas ir atkarīgs tikai no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Pensiju otrais līmenis tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas – tie ir 6% no strādājošo bruto algas, un, līdz ar šiem grozījumiem, varēs gūt pārliecību, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls pieder pašam cilvēkam. Viss kapitāls, kas tiks uzkrāts līdz šī gada beigām, tiks mantots 80% apmērā, savukārt sākot ar nākamo gadu uzkrātais tiks mantots pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī Rīgā atvērs pirmo jaunā koncepta «K Senukai» veikalu Baltijas valstīs, kas būs arī lielākais uzņēmuma veikals Latvijā. Darbam tajā patlaban tiek meklēti 200 darbinieki.

«K Senukai» jaunā koncepta veikalam Rīgā nepieciešami darbinieki astoņpadsmit amata kategorijās, tostarp, 110 darbinieki pārdošanā un klientu apkalpošanā, 35 – darbam noliktavā, 40 – pakalpojumu un kasu nodaļā, kā arī izsludinātas 15 vakances vadošajās pozīcijās. Uzņēmums meklē gan mazumtirdzniecībā jau pieredzējušus speciālistus, gan tos, kuri dārzkopības, interjera vai celtniecības jomas uzskata par savu aicinājumu un vēlas apgūt darbu, attīstot savas prasmes starptautiskā uzņēmumā.

Kā liecina informācija vakanču portālā cv.lv, «K Senukai» veikala vadītājam piedāvā atalgojumu 2000 - 2800 eiro mēnesī (bruto), savukārt, preču komplektēšanas un izsniegšanas darbiniekam noteikta stundas likme 4 līdz 5.90 eiro apmērā (bruto), bet apdares preču pārdošanas ekspertam - stundas likme 5.50 līdz 8 eiro (bruto).

Komentāri

Pievienot komentāru