Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina? 

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 2019. gada 05. novembris plkst. 10:58

Foto: Swedbank

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Otra iespēja ir pensiju 2.līmeni nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc noteiktas procedūras ievērošanas un dokumentu iesniegšanas notāram (un dokumentu izvērtējuma), mantotais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiks pieskaitīts pie mantinieka pensiju 2. līmeņa uzkrājuma vai tiks pārskaitīts uz mantinieka norēķinu kontu (ja mantinieks nav deklarēts Latvijā vai tas ir juridiskā persona). Mantinieki varēs pietiekties naudas izmaksai 10 gadu laikā, – ja šajā laikā tie nepieteiksies, kapitāls tiks ieskaitīts valsts speciālajā budžetā.

Treškārt, tāpat kā līdz šim pensiju 2. līmeņa dalībnieks varēs atstāt savu uzkrāto kapitālu valsts pensiju speciālajā budžetā. Šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā ir līdzšinējā kārtība un tā paliks spēkā attiecībā uz tiem, kuri nebūs izraudzījušies nevienu no iepriekš minētajām mantošanas iespējām.

Būtiski ir tas, likumdevējs ļauj katram pensijas krājējam pašam brīvi izvēlēties kādu no mantošanas iespējām, turklāt, šo izvēli varēs mainīt, cik vien katrs pats vēlēsies. Pensijas mantošanas iespēja ir vēl viens mudinājums apdomāties «aplokšņu algu» saņēmējiem, jo viņi savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu.

Iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā dalībnieks varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), sākot no 2020. gada 1. janvāra portālā www.latvija.lv vai nosūtot VSAA elektroniski ar e-parakstu un laika zīmogu, vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.

Būs arī ierobežojumi

Stājoties spēkā izmaiņām likumdošanā, jāmin divi ierobežojumi, kas skar pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanu. Pirmkārt, mantot varēs visu kapitālu, kas uzkrāts, sākot no 2020. gada 1. janvāra un 80% no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019. gada 31. decembrī. Pārējie 20% no šī kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

Otrkārt, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks būs miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas un nebūs izvēlēta neviena no uzkrātā kapitāla mantošanas iespējām, vai, ja uzkrātais kapitāls nesasniedz 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 22,41 EUR), kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Līdz šim kopumā iedzīvotāji uzkrājuši 4,36 miljardus eiro

Līdz šā gada oktobra beigām, pensiju 2. līmenī kopumā ir uzkrāti 4,36 miljardi eiro (informācija: manapensija.lv). VSAA dati liecina, ka 33% pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrātais kapitāls ir mazāks par vienu tūkstoti eiro (uz 2019. gada 1. oktobri). Tiesa, vairāk nekā puse no šiem dalībniekiem ir vecumā no 15 līdz 35 gadiem, tātad šie ir tālākas nākotnes pensionāri, kuri savu uzkrājumu veidos vēl 30 līdz 50 gadus. No 2 līdz 4 tūkstošiem eiro ir uzkrājuši 39% pensiju 2. līmeņa dalībnieku, bet no 5 līdz 10 tūkstošiem eiro – 16% dalībnieku.

Uzkrājums pensiju 2. līmenī ilgtermiņā veido nozīmīgu papildinājumu pie t.s. vecuma pensijas. Katru mēnesi 6% no strādājošā bruto algas tiek novirzīti viņa pensiju 2. līmeņa pensijas kapitālā. Piemēram, ja bruto alga ir 1000 eiro, pensijas uzkrājumā ik mēnesi nonāk 60 eiro. Ikviens krājējs var izraudzīties sev piemērotāko pensijas pārvaldnieku un pensijas plānu (aktīvs, konservatīvs, sabalansēts). Iespēja mantot šo uzkrājumu ir taisnīga valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo šie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmajā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu.

Uzzināt to, cik liels ir Jūsu uzkrātais kapitāls, var portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu «Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu» vai VSAA klientu apkalpošanas centros.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 05. augusts plkst. 13:45

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un...

2019. gada 08. jūlijs plkst. 8:33

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pilnvaru beigām ikmēneša pensijā, kas viņam pienāksies...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 13:28

Lai arī kopējais laulību skaits 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās...

2019. gada 27. marts plkst. 9:20

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs...

2019. gada 25. marts plkst. 7:38

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību,...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 05. novembris plkst. 8:26

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri...

2019. gada 04. novembris plkst. 8:45

Ir divi galvenie vadītāju veidi. Tādi, kuri visus lēmumus pieņem darbinieku vietā,...

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:39

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to...

2019. gada 29. oktobris plkst. 9:09

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst,...

2019. gada 24. oktobris plkst. 15:24

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un...

2019. gada 17. oktobris plkst. 10:37

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts...

2019. gada 17. oktobris plkst. 8:37

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais...

2019. gada 14. oktobris plkst. 14:26

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā,...

2019. gada 10. oktobris plkst. 9:14

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju...

2019. gada 09. oktobris plkst. 13:00

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās...