Mazumtirdzniecība

Ienāk olimpiskie ģērbēji

Didzis Meļķis, 19.04.2016

Igors Klaja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jauna zīmola ienākšana tirgū pati par sevi ir uzmanības vērta, bet Polijā otrais lielākais sporta preču tirgotājs 4F turklāt ir arī Latvijas olimpiskās vienības tērpu dizainers. Kā stāsta kompānijas direktors un lielākais akcionārs Igors Klaja, attieksme pret šādām kolekcijām ir īpaša.

Fragments no intervijas:

Patiess notikums Latvijas austrumu pusē. Meitene veikalā saka, ka grib nopirkt treniņtērpu. Pārdevēja: «Jums ikdienai vai iziešanai?»

(Sarunas biedrs nogaidošs.)

Es to uztvēru kā joku.

Ahā! Es teiktu, ka sporta apģērbs var būt visam kam. Katrā ziņā atšķirība starp ikdienas apģērbu un sporta apģērbu ir jau neliela. Itālijā un Francijā slaveni dizaineri savās kolekcijās iekļauj sporta apģērbu elementus, un visā pasaulē var redzēt, ka cilvēki šos apģērbus un apavus valkā ne tikai sportam, bet kā dzīvesstila sastāvdaļu. Visai izplatīti ir valkāt uzvalku, bet ar sporta kurpēm, un izskatās labi.

Mums gan ir arī speciālas kolekcijas tikai profesionālajiem sportistiem, arī ļoti specifiskas, piemēram, skrējējiem, tramplīnlēcējiem, ātrslidotājiem, bet tās ir ļoti atšķirīgas no tā, ko pārdodam, tā teikt, normāliem cilvēkiem. Mūsu doma ir apmierināt visa veida klientu vajadzības.

Jūsu kā olimpiskās komandas ģērbēju ienākšana Latvijā pirms olimpiādes šķiet labi plānota.

Jā, tas nav nejauši. Un es gribu uzsvērt, ka mēs negribam, ka 4F ir vienkārši drēbes, ko valkāt, bet lai Latvijas klienti to uztvertu kā savu zīmolu. Mēs negribam būt poļu, bet vietējais zīmols, un sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju tika sākta, lai pierādītu, ka mēs to spējam un gribam būt daļa no jūsu sabiedrības ģimenes.

Mūsu apģērbi katras valsts olimpiskajai komandai, ar kuru strādājam, ir īpaši. Katra tauta grib lepoties ar saviem olimpiešiem. Nav pat svarīgi, vai jums patīk sports – olimpiādes laikā visi ir patrioti. Bet kas notiek? Ļoti daudzu valstu komandām apģērbi ir vienādi, atšķiras tikai krāsas un dažas detaļas. Mēs savukārt piestrādājam, lai tie būtu tiešām individuāli, oriģināli tērpi.

Ar Latvijas komandu strādājam kādus divus gadus, un tagad, pirms Riodežaneiro spēlēm, ir laiks atvērt šeit arī veikalus; kopā tie būs trīs. Līdz ar olimpiskās komandas dizaineru tēlu mēs uzsvaru liekam arī uz modernām tehnoloģijām, kas tam piederas, tomēr tas viss ir par labu cenu. Es lēšu, ka līdzīga līmeņa produkti mums maksā līdz par 30% lētāk.

Visu interviju Ienāk olimpiskie ģērbēji lasiet 19. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Kādreizējā olimpiskā spožuma tagadējais posts

Zane Atlāce - Bistere, 02.08.2016

Tramplīnlēkšanas trasi Sarajevā klāj gruveši

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Pēc dažām dienām, 5.augustā Riodežaneiro, Brazīlijā sāksies 31.Vasaras olimpiskās spēles, kuru sekmīgai norisei uzbūvēti jauni stadioni, sporta centri, ciemati un halles, tērējot tam vairāk nekā 10,9 miljardus eiro.

Līdzīgas un arī daudz lielākas summas iepriekš tērējušas arī citas olimpisko spēļu rīkotājvalstis, tikai ne visur šī infrastruktūra aizvien vēl tiek izmantota. Daudzviet olimpiskie ciemati un sporta būves pārvērtušies pa nevienam nevajadzīgiem graustiem, vēsta Business Insider. Protams, iemesli katrai valstij ir atšķirīgi, piemēram, Sarajevu izpostīja karš.

Tāpēc aizvien vairāk valstis atklāti uzdod jautājumu – vai tas ir tā vērts? Eksperti un dažādi pētījumi liecina, ka tērēt miljardus divu nedēļu ilgam pasākumam nav tā prātīgākā investīcija. Tomēr bez papildus ieguldījumiem neviena pilsēta olimpisko spēļu norisi nav spējīga nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parāds rūk pārāk lēni

Daiga Laukšteina, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Sporta infrastruktūras attīstība valstī notiek bez vienotas sistēmas, bet savulaik ņemto valsts galvoto kredītu procentu likmes ir pārāk augstas

Jau ceturto reizi amatā pārvēlētais Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis teic, ka valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas Latvijā līdz 2024. gadam vai vēl tālākam periodam šogad vēl nebūs, taču viņš cer, ka nākamgad tāda eksistēs un taps skaidrs, kā valsts virzīsies sporta infrastruktūras attīstībā un finansēšanā turpmākajos gados.

Olimpiskie centri, sadarbojoties pašvaldībām, LOK un valstij, Latvijā sāka veidoties 2002. gadā, kad arī tika sniegti valsts galvojumi kredītu ņemšanai šo centru celtniecībai. Latvijā tā tapa seši olimpiskie centri ar tiešu LOK dalību – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Daugavpilī un Valmierā. Galvojumi tika izsniegti dažādos laikos. Pēdējais no tiem – 2007. gadā. Savukārt par olimpiskajiem centriem Rīgā un Valmierā valsts galvotie kredīti pērn tika dzēsti. Pārējo parādu nomaksai joprojām katru gadu valsts budžetā ir finansējuma sadaļa, lai dzēstu kredītus. Un tā tas turpināsies līdz 2027. gadam, jo šo olimpisko centru eksistencei LOK valsts galvotajos kredītos saņēma prāvu summu - ap 60 milj.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija gaida jaunu franšīzes kompāniju ienākšanu

Žanete Hāka, 05.10.2016

DB 5.oktobra numura vāks

Jaunākais izdevums

Jaunu tirdzniecības centru atvēršana var veicināt jaunu franšīzes kompāniju ienākšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē Latvijā varēsim sagaidīt jaunu, pasaulē zināmu franšīzes kompāniju ienākšanu, taču nevar teikt, ka Baltija lielajiem starptautiskajiem spēlētājiem būtu sevišķi pievilcīgs reģions.

Latvijā turpina ienākt starptautiski franšīzes zīmoli un īpaši izteikti tas vērojams sabiedriskajā ēdināšanā, novērojumos dalās franšīžu konsultāciju kompānijas Francorp Baltic direktors Artūrs Beiers. Pēdējo gadu laikā Latvijā sagaidījām vairākus pasaulē zināmus zīmolus (Southern Fried Chicken, Subway, KFC, un Pizza Hut), un viņš skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ kompānijas izvēlas šo tirgu, ir jau franšīžu uzņēmumu stabilā darbība, piemēram, McDonalds, – šādu uzņēmumu nav daudz, tomēr pierāda, ka franšīze Latvijā var darboties ilgi un stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vai Latvijā baidās no Ikea?

Elīna Pankovska, Uldis Andersons, 01.02.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Līdz ar Zviedrijas zīmola Ikea ienākšanu Latvijā vietējie mēbeļu ražotāji neparedz īpaši lielu ietekmi uz tirgu, tirgotāji bažīgāki, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šā gada maijā Stopiņu novadā tiks uzsākti celtniecības darbi, lai 2018. gada augusta beigās durvis varētu vērt Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikals Ikea.

DB aptaujātie mēbeļu nozares uzņēmumu pārstāvji īpašu satraukumu par Ikea ienākšanu Latvijā neizrāda. Tā, piemēram, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzskata, ka Ikea ir nopietns spēlētājs, bet tas darbojas savā nišā, un runāt par tā būtisku ietekmi uz vietējo mēbeļu ražotāju biznesu ir pārspīlēti. «Tādi paši Ikea veikali, kāds ir iecerēts Rīgā, jau darbojas tepat salīdzinoši netālajā Viļņā, arī Varšavā, Helsinkos, un nekādas ievērojamas izmaiņas tirgū tā dēļ nav notikušas. Ikea niša tomēr ir vairāk lētā gala produkcija jauniem cilvēkiem, un nav tā, ka Latvijas ražotāji pastiprināti darbotos šai virzienā,» norāda A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skandināvu viesis latviešu guļamistabā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.02.2017

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

IKEA milža ienākšana Latvijas smilšukastē reizē ir gan labs novērtējums mūsu iekšējā tirgus potenciālam, gan mājiens par investīciju mērķa raksturu

IKEA mēbeles, kas neož pēc lētā poļu formaldehīda, bet gan smalkā zviedru, likumsakarīgi uzrunās prāvu tiesu pircēju mūsu zemē. Lai ko arī neteiktu uz eksporta panākumu ilgmūžību paļāvīgie vietējie mēbeļnieki, nevar noliegt, ka kopumā šīs nozares nākotne pašmāju tirgū pamainīsies, varbūt dramatiski nemainot pašu mēbeļu ražotāju dzīvi, bet kardināli kājām gaisā apvēršot tirgotāju ikdienu gan. Īpaši to tirgotāju, kas līdz šim baudīja ērti iemītu taciņu uz Polijas skaideņu noliktavām vai arī uz IKEA bodēm. IKEA ietekme Latvijas viesistabās un virtuvēs bija jūtama jau ilgu laiku pirms veikala atvēršanas Stopiņos, jo arī līdz tam bijis pietiekami daudz veidu, kā iegūt šo vai citu lietu no šī zīmola klāsta. IKEA koncentrējas uz nosacīti lēto segmentu, tāpēc mūsu mazais tirgus var visai brangi sašūpoties, pirmajā mirklī nožilbstot no veikala atvēršanas fakta vien. Tas noteikti būs liels kurvītis visiem poļu un leišu skaideņu tirgotājiem, kas līdz šim tirgū uzturēja mītu par to, ka Latvijas pircējiem mēbeļu gaume ir, mazākais, postpadomiska, par ikonisku «must have» padarot gaišbrūnu skapīti un salokāmo dīvānu. Vienlaikus arī IKEA turpinās uzturēt šo laiku mītu par to, ka mēbeļu jomā dominē savs «fast food».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Divi lielie nezināmie var ietekmēt cenas

Sandra Dieziņa, 08.03.2017

DB 8.marta numura vāks

Jaunākais izdevums

Iespējams, zemo cenu laiks pārtikas nozarē ir beidzies. Taču tagad grūti ko prognozēt, jo pastāv divi lieli nezināmie, kas pasaules kārtību un cenas var izmainīt, – Brexit un Donalds Tramps, to intervijā Dienas Biznesam atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Fragments no intervijas

Kāds kopumā Latvijas pārtikas ražotājiem bija 2016. gads?

Vienā vārdā - slikts. Piena nozare pagājušajā gadā bija vissliktākā situācijā. Krīzes mēdz būt ilgas vai dziļas, bet šoreiz bija abi kopā un cieta gan pārstrādātāji, gan jo īpaši zemnieki.

Iepriekš esat teikusi, ka Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva. Vai ir kādas pazīmes, kas liecina – tagad pārstrāde kļūst efektīvāka?

Nevar būt tā, ka pie mums bija zemākā piena iepirkuma cena Eiropā un mēs nespējam konkurēt ar gatavo produkciju. Mums vajadzēja būt augšgalā ar spēju pārdot to, ko saražo no lētas izejvielas, bet tā nav. Kaut kur ir šaurais pudeles kakls, bet es nezināšu pateikt, kur. Iespējams, nemākam pārdot vai nemākam atrast īstos produktus vai arī nedodamies īstajā virzienā, vai pietrūkst pamatzināšanu vai pētījumu. Tajā pašā laikā mums ir uzņēmumi, kas visu laiku domā un rada ko jaunu, piemēram, Smiltenes piens. Arī Preiļu siers ir viens no Latvijas labākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas efektīvi strādā pasaules tirgos. Mums ir veiksmīgi uzņēmumi, ko nevar teikt par nozari kopumā. Būtu vajadzība pēc specializācijas un apvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Alandeko par IKEA ienākšanu: Tas nav mūsu izdzīvošanas jautājums

Linda Zalāne, 15.03.2017

Foto: ITAR-TASS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Lielākie mājas preču tirgotāji gatavojas IKEA ienākšanai Latvijas tirgū, tomēr pārāk apdraudēti nejūtas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas nav mūsu izdzīvošanas jautājums, Latvijas tirgū ienākot IKEA, un šis fakts mūs nemudina pārskatīt koncepciju, iepirkumus un attiekami pret pircējiem,» atzīst interjera dizaina priekšmetu mazumtirgotāja Alandeko (SIA Alan ltd) valdes priekšsēdētājs Aldis Zvaigzne.

Līdzīgs viedoklis ir arī citiem DB aptaujātajiem mājas preču tirgotājiem, kuri šī skandināvu izcelsmes milža ienākšanu uzskata kā izaicinājumu, nevis beigu sākumu. «Konkurence mājas un interjera preču tirdzniecības sektorā ir salīdzinoši augsta, tā turpina palielināties. Ienāk gan jauni tirgus spēlētāji, gan arī jau esošie kāpina investīciju apjomu un uzlabo sortimentu. Katrs no tirgus dalībniekiem cenšas aktīvi piesaistīt klientus un attīstīt savu piedāvājumu,» teic veikalu tīkla Jysk (SIA Jysk Linnen’n Furniture) vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure. Viņasprāt, iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums, nepieciešamība labiekārtot mājokli, kā arī cilvēku vēlme veikt izmaiņas interjerā, tāpat kā iepriekšējos gadus, būs vieni no galvenajiem tirgus izaugsmes pamata faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lietuvas mēbeļu tirgotāja Berry recepte - kā konkurēt ar IKEA

Lelde Petrāne, 17.03.2017

Avots: SIA KBP

Jaunākais izdevums

«Berry jau iepriekš ir pieredzējis IKEA veikala ienākšanu tirgū, tādēļ ar situāciju esam pazīstami. Tas mums sniedz zināmas priekšrocības. Jāuzsver, ka Berry atšķiras no IKEA,» biznesa portālam db.lv sacīja SIA KBP valdes loceklis Saulius Maleckas.

SIA KBP ir oficiālā SIA, kas pārvaldīs veikalu Berry Latvijā.

Kā vēstīts, marta beigās, investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Lietuvas mēbeļu un interjera veikals Berry atvērs savu pirmo veikalu Latvijā.

«Pirmkārt, tā vietā, lai piedāvātu klientiem vienu konkrētu dzīvesstilu, Berry piedāvā dažāda stila interjerus ar papildus iespējām variēt ne tikai ar krāsām, bet arī ar materiāliem. Otrkāt, Berry klientiem piedāvā dažādu zīmolu preces no Lietuvas, Eiropas un Āzijas. Berry arī ir izteikti uz klientu servisu orientēts veikals, jo konsultējam klientus ne tikai mēbeļu izvēlē, bet arī krāsu, materiālu un elementu kombinēšanā. Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā 2018.gads būs izaicinošs, bet tas reizē palīdzēs veikalam attīstīties,» atšķirības no IKEA uzskaita S. Maleckas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikali top!: Prisma aiziešanu no Latvijas neizjutīsim

Sandra Dieziņa, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

«Pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības tīkla Prisma veikali bija Rīgā, kur galvenie tīkli ir Rimi un Maxima. Veikalu tīkls top! ir reģionāls tīkls, kurš neizjutīs Prisma iziešanu no Latvijas.»

Tā, komentējot veikalu tīkla Prisma aiziešanu no Latvijas, norāda Ilze Priedīte, SIA Iepirkumu grupa Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja. Viņa arī norāda, ka Lidl ienākšanai Latvijas tirgū nebūs saistība ar Prisma aiziešanu no Latvijas.

«Ņemot vērā, ka vēl nesenā pagātnē veikalu tīkls Lidl ienāca Lietuvas tirgū, domājams, ka tas kaut kad ienāks arī Latvijā, bet tas nenotiks šogad un tam nebūs saistība ar Prisma iziešanu no tirgus, jo Lidl un Prisma ir divas dažādas biznesa stratēģijas. Lidl galvenokārt ir zemo cenu veikalu tīkls, kas sortimentā piedāvā privātās preču zīmes produktus. Citu tirgus dalībnieku ienākšana varētu būt iespējama tikai ar nišas konceptu, jo esošajā ekonomiskajā situācijā un konkurences apstākļos jaunu tirgus dalībnieku ienākšana var būt tikai uz tirgus pārdalīšanas rēķina,» pauž Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Linda Zalāne, 15.06.2017

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru