Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Pēdējās kampaņas laikā Latvijas Zinātniskā Ekspedīcija, kas jau vairākus gadus strādā Sakaras Pakāpju Piramīdā (Ēģiptē), sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu Augstākā Senāta Padomi, Dr. Zahi Havasa (Zahi Hawass) vadībā, veiksmīgi paveica būtisku zinātnisku darbu, kura mērķis bija saglabāt un atjaunot pasaules vecāko akmens celtni.

Š.g. aprīlī Latvijas Zinātniskā Ekspedīcija sadarbībā ar Latvijas būvfirmu RE&RE turpināja jau iepriekš uzsāktos un veica jaunus izpētes un uzmērīšanas, kā arī nostiprināšanas darbus. Kopumā izpētē ieguva apjomīgu informāciju, ko apstrādājot tika veikti vairāki unikāli atklājumi un tika pierādīta pilnīgi jauna teorija. Tā apgāž visus līdzšinējos pieņēmumus un pasaulē atzītās teorijas par pasaules vecākās celtnes celtniecības hronoloģiju, tās tiešo nozīmi un funkcijām.

Šai ekspedīcijai tika piesaistīti 15 dažādi zinātnieki un speciālisti, tai skaitā veido valsts vēsturē lielāko zinātnisko komandu, kas jebkad ir bijusi mobilizēta ārzemēs.

Darbi tika veikti 5 pamata kategorijās:

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Ņemot vērā savu kompetenci valsts apbalvojumu lietās, kā arī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosina Latvijas Republikas Saeimai izvērtēt iespēju veikt grozījumus Valsts apbalvojumu likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidenta norāda:

''1. Latvijas valsts apbalvojumu nēsāšanas noteikumi ir vienoti gan dāmām, gan kungiem. Savukārt starptautiskā ordeņu nēsāšanas prakse liecina par atšķirībām ordeņu nēsāšanā abu dzimumu pārstāvjiem, it sevišķi augstākās – otrās šķiras un trešās šķiras apbalvojumiem, kas nēsājami ap kaklu.

Saskaņā ar starptautiskā protokola normām un vispārpieņemtajām tradīcijām, valsts apbalvojumi tiek nēsāti svētkos un svinīgos gadījumos pie svētku vai vakara tērpa. Kungiem ap kaklu nēsājamie ordeņi tiek apsieti zem virskreklu apkakles.

Tā kā dāmu svētku tērpi ir garās vakarkleitas, tad ordeņu nēsāšana ap kaklu sievietēm rada praktiskas dabas problēmas. Jāatzīmē, ka arī starptautiskajā praksē nav pieņemta valsts apbalvojumu nēsāšana, apsienot tos līdzīgi kaklarotai vai kopā ar kaklarotu tieši ap kaklu. Daudzu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā arī Igaunijas normatīvajos aktos ir iestrādātas normas, paredzot dažu šķiru valsts apbalvojumu pielāgošanu to nēsāšanai pie dāmu apģērbiem, atbilstoši ordeņa nēsāšanas prasībām un tradīcijām.

Leģendārā visurgājēja Toyota Landcruiser motortelpai piejaucēts moderns četrcilindru dīzelis, kas sapārots ar jaunu sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu

Šie tehniskie dotumi automātiski iededz zaļo gaismu, lai Landcruiser varētu startēt Eiropā.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Šie ir īsti kaujas rati, kam uz planētas Zeme ir grūti atrast līdzinieku. Auto visai neveikli jutīsies uz ātrgaitas maģistrāles, toties ar bērnišķīgu azartu brauks tur, kur daudziem līdziniekiem ceļš jau sen būs beidzies. Landcruiser ir īsts un patiess visurgājējs ar vairāku gadu desmitiem uzkrātu pieredzi. Jaunais 2,8 litru četrcilindru dīzelis salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto trīs litru četrcilindru dīzeli nežilbinās ar pārsteidzošu dinamiku, toties ir jūtams, ka pie zemiem un vidējiem motora apgriezieniem motors ir mundrāks un atsaucīgāks. 2,8 litru dīzelis attīstīs 177 ZS lielu jaudu, kas ir par 13 ZS mazāk nekā iepriekš, toties griezes moments tandēmā ar sešpakāpju manuālo transmisiju būs 420 Nm, bet kombinācijā ar sešpakāpju automātu – 450 ņūtonmetri. Motors ir lieliski sapārots ar sešpakāpju ECT (Electronically Controlled Automatic Transmission) pārnesumkārbu, kas centīsies atrast zelta vidusceļu starp braukšanas prieku un degvielas ekonomiju. Degvielas apetītes ziņā tie pilnīgi noteikti nebūs solītie 7,4 litri uz 100 kilometriem, jo reālajā dzīvē ir jārēķinās vismaz ar 10 litriem, kas šāda izmēra un svara kategorijas braucamajam ir saprotams patēriņš. Tāpat kā iepriekš ar savu maciņu par Landcruiser nobalsos tie, kuri uz augstāka plaukta liek visurgājēja piemērotību izteikti smagiem braukšanas apstākļiem, nevis koķetēšanu ar modernu dizainu un rafinētu vadāmību uz asfalta klājuma. Glauni nokomplektēta Landcruiser dīzeļmodeļa cena būs sākot no 40 420 eiro, savukārt, jauno dīzeli sapārojot ar sešpakāpju automātu, vajadzēs rēķināties vismaz ar 42 020 eiro lielu summu.

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Dabā atrodamais dzintars ir viena no Latvijas unikālajām bagātībām, un unikāli pasaules mērogā ir arī atklājumi, ko dzintara izmantošanā veikusi zinātniece Inga Ļašenko.

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Inga Ļašenko strādā ar «dižciltīgiem» materiāliem - sudrabu un dzintaru. Viņas izstrādātie sudraba pārklājuma pavedieni tiek izmantoti tekstilijās ar antibakteriālu un pretsviedru iedarbību. Zeķes ar sudraba pavedieniem noder arī vēnu varikozes profilaksei un ārstēšanai. Atšķirībā no citur pasaulē izmantotajiem sudraba pavedieniem Latvijas zinātnieces patentētajai izstrādnei piemīt īpašs sastāvs ar lēnu un ilglaicīgu medicīnisko iedarbību. Starptautiskais patents iegūts ne vien sudraba pavedieniem, bet arī tekstilizstrādājumiem. «Darbā ar sudrabu ir vēl aspekti, ko gribētos izpētīt papildus, piemēram, sudraba pavediena masas patēriņu, kas rodas ekspluatācijas laikā. Tas ir viens no izstrādājuma izturības rādītājiem. Lai patērētājam pateiktu, ka izstrādājums nezaudēs savas īpašības pēc 20 mazgāšanas reizēm, mums pašiem ir par to jāpārliecinās, jāpārbauda mērījumos. Pagaidām mēs varam pateikt tikai vēlamo efektu, bet tas vēl nav zinātniski apstiprināts,» stāsta Inga Ļašenko.

Pilnpiedziņas universāļu formāts ar piepaceltu virsbūvi un dekoratīvām uzlikām kļūst ar katru dienu populārāks. Par atpazīstamību un pircēju uzmanību var būt drošs arī šī žanra pārstāvis – jaunākās paaudzes Škoda Octavia Scout

Ikviens no čehu modeļiem, kam modeļu nosaukuma galā ir vārds Scout, atšķiras ar rakstura stingrību un pamanāmiem vizuāliem dotumiem. Octavia Scout gadījumā šie uzstādījumi darbojas, iespējams, vislabāk. Apkarināts ar dekoratīvām uzlikām (starp citu, plastmasas uzlikas ir parādījušās arī uz automašīnas durvīm), Scout izskatīsies labāk par civilo Octavia universāli, turklāt būs gatavs savu saimnieku izvizināt pa tādiem ceļiem un atsevišķiem neceļiem, kur ar parasto Škoda universāli labāk nerādīties. Lielākais jaunums – turpmāk Octavia Scout cienītāju rīcībā būs kombinācija ar jaudīgu dīzeļmotoru un DSG divsajūgu automātisko pārnesumkārbu.

Starptautiskie aizdevēji patlaban neredz šķēršļus aizdevuma programmas noslēgšanai ar Latviju, vienlaikus norādot, ka kopīgi ar valdību līdz gada beigām vēl būs jāpaveic visi nepieciešamie darbi.

Neskaidrs aizdevējiem gan joprojām ir vadības sniegtais atbalsts lidsabiedrībai airBaltic, un par šo jautājumu jau daudz detalizētāk plānots runāt pārskata misijas laikā, kura sāksies pēc divām nedēļām. Tad arī varētu būt skaidrs aizdevēju viedoklis, vai budžeta līdzekļi ir ieguldīti efektīvi un kādu iespaidu tas var atstāt uz 2012.gada konsolidāciju, šodien žurnālistiem atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits.

Aizdevēji norāda, ka nesen panāktā vienošanās par atbalstu lidsabiedrībai ir konfidenciāla un viņi vēl gribot pārliecināties, ka budžeta nauda netiek iztērēta nelietderīgi.

Kā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) uzsvēra Grifits, līdzšinējās diskusijas ar valdību bijušas ļoti labas un produktīvas un ir paveikts daudz, lai noslēguma pārskata misija varētu veiksmīgi sākt savu darbu.

Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.

Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.

Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.

Romas vienīgā laiku pārdzīvojusī piramīda nākotnē varētu gūt lielāku tūristu uzmanību.

Tās rekonstrukcijas darbi norisinās, pateicoties japāņu apģērbu biznesa magnāta atvēlētajiem līdzekļiem. Juzo Yagi piramīdas atjaunošanai piešķīris 2 miljonus eiro.

Piramīda būvēta pirms aptuveni 2000 gadiem kā apbedījuma vieta.

Līdz šim piramīda piesaistījusi maz tūristu, kuri ierodas aplūkot Romas senās vietas, jo tās eksterjers laikā gaitā bija zaudējis spozmi. Turklāt piramīdas pamati atrodas zem ielas līmeņa, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par tās izmēriem.

Piramīdas fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Cilvēki Ēģiptē nerimst iesaistīties protestos, kas nereti izvēršas sadursmēs starp policiju un civiliedzīvotājiem. Ziņas par nemieriem Ēģiptē, kas ir populārs tūrisma galamērķis, ir ietekmējušas Latvijas ceļotāju izvēli, kas šogad piesardzīgāk izvēlas atpūtu šajā arābu valstī, noskaidroja Db.lv.

Tā, piemēram, šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, šī brīža nestabilā situācija Ēģiptē ir samazinājusi pieprasījumu pēc ceļojumiem uz šo galamērķi, Db.lv stāstīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Pašlaik ceļotāji no Latvijas drošības jautājumus neuztver saasināti, tomēr saistībā ar valstī notiekošajiem nemieriem tika gaidīts, ka tiks ievērojami samazinātas ceļojumu cenas uz šiem galamērķiem. Tā kā cenas nav samazinātas tik lielā apmērā, atpūsties gribētāji Ēģiptes vietā izvēlas kādu citu alternatīvu, norāda I. Keiša.

Savukārt cits tūrisma nozares uzņēmums – Novatours – patlaban cer palielināt tūrismu pieplūdumu uz Ēģipti, reklamējot «Ēģiptes cenu tornado».

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.

Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).

Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Ēģiptes nemiernieku protesta akcijas pirmdien, 31. janvārī, turpinājušas pieņemties spēkā, spiežot prezidentu Hosni Mubaraku vērsties pēc palīdzības pie valsts armijas, kuras ģenerāļi gan izvairījušies no protestētāju apspiešanas, taču tajā pat laikā nav arī noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam, raksta Reuters.

Tahriras laukumā Kairā, kas kļuvis par protestētāju galveno pulcēšanās vietu, arī pirmdienas rītā bija pārpildīts ar cilvēkiem, kuri tur ieradušies, lai izrādītu savu neapmierinātību ar nabadzību, korupciju un bezdarbu, kas valda Ēģiptē.

Kā vēsta Reuters, tad H. Mubaraka liktenis patlaban ir armijas rokās. Pagaidām armijas ģenerāļi nav vēlējušies iesaistīties protestu akcijas apturēšanā, taču nav arī oficiāli noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam. «Armijai ir jāizvēlas starp Ēģipti un Mibaraku,» vēstī viens no protestētāju plakātiem Tahriras laukumā.

Protesti Ēģiptē, kas ir pasaulē visapdzīvotākā arābu valsts, ilgst jau sešas dienas. Tie aizsākās pēc tam, kad Tunisijā plašu nemieru rezultātā tika panākta valdības gāšana.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).