ES nauda

Eksporta veicināšana: Rūpīgi jāizvēlas piemērotākos pasākumus

Anda Asere, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Gadā notiek aptuveni 200 šādas organizētas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir daļa no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), tāpēc misijās, ko rīko Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā, var piedalīties ar līdzfinansējumu. No ceļa izdevumiem var atgūt 80% pirmajā braucienā un 60% katrā nākamajā. Par LIAA pakalpojumiem, organizējot misiju, uzņēmumiem nav jāmaksā, bet samaksa par LIAA sniegto pakalpojumu tiek atskaitīta no t.s. de minimis atbalsta, kas ir 200 tūkstoši eiro, ko uzņēmumi trīs gadu laikā var izmantot ES struktūrfondu projektos.

Mazāk zināmi reģioni

Alkoholisko dzērienu importētājs SIA Mediato Latvia piedalījies vairākās Eiropas biznesa atbalsta tīkla rīkotajās misijās – Abruco (Abruzzo) reģionā Itālijā, Larjohas (La Rioja) reģionā Spānijā un Douru (Douro) reģionā Portugālē. «Likumsakarīgi, ka šīs misijas ar Eiropas fondu atbalstu tiek organizētas reģionos, kas ir mazāk zināmi plašai auditorijai, lai veicinātu to lauksaimniecības nozari. Maziem ražotājiem iespējas ir ļoti ierobežotas, šīs tirdzniecības misijas tiem palīdz iziet ārpus savas valsts robežām. Tā mēs uz Latviju esam atveduši brīnišķīgus vīnus, un patērētāji to novērtē. Šie reģioni atrodas tālu no galvenajām maģistrālēm un tur nav izteikti attīstīta tūrisma. Tas ir iemesls, kāpēc šie vīni nepiedzīvo lielo uznācienu uz pasaules vīna skatuves, jo šajā lauksaimniecības nozarē liela loma ir tūrismam. Cilvēki šodien ir ļoti steidzīgi un, pat zinot, ka galamērķī ir kaut kas skaists un vērtīgs, viņi izvērtē, cik tālu tas ir un cik daudz laika būs jāpatērē, lai tur nokļūtu. Šī iemesla dēļ ap Milānu vai ap slēpošanas kūrortiem esošajiem vīna reģioniem viss ir kārtībā, bet pārējo reģionu vīni ir zināmi krietni mazāk,» stāsta Larisa Krūmiņa, SIA Mediato Latvia HoReCa vadītāja.

Bez starpniekiem

L. Krūmiņas skatījumā lielākais ieguvums no tirdzniecības misijām ir iespēja satikties ar ražotājiem bez starpniekiem, turklāt šīs tikšanās nelīdzinās izstādēs notiekošajām, kur tās visbiežāk ir nejaušas. «Tā ir iespēja satikties uz vietas, vīndari dalās savos priekos un raizēs, aizved pie sevis uz ražotni, kas ļauj redzēt, kā vīns top. Tam ir īpašs smeķis. Klātbūtne ir ļoti būtiska,» viņa uzsver. Visās tirdzniecības misijās, kur piedalījies SIA Mediato Latvia, izdevumus par ceļu un uzturēšanos seguši organizatori. Vaicāta, kā sagatavoties tirdzniecības misijai, L. Krūmiņa norāda, ka uzņēmumam vispirms jāapzinās, kas ir tā portfelī un ar ko to būtu vēlams papildināt. Tāpat jāizvērtē situācija vietējā tirgū – kurā segmentā ir iespējas piedāvāt ko jaunu, jo nav vajadzības piedāvāt to pašu, kas jau ir pieejams, patērētājiem tas nebūs interesanti. «Organizatori iepriekš atsūta informāciju par tiem ražotājiem, kas piedāvā savu produkciju, ir ieinteresēti sadarboties, ar ko būs tikšanās. To izpētām un pretī nosūtām to, kas mūs interesē, un organizatori piemeklē piemērotākos potenciālos sadarbības partnerus. Tikšanās ir īsas – vien 15 minūtes, tāpēc jābūt skaidrībai, ko vēlies uzzināt, arī ražotājs iepazīstina ar sevi, savām iespējām un vēlmēm. Tas nedaudz līdzinās ātrajiem randiņiem – atskan gongs un ejam runāt ar nākamo vīn- dari,» pieredzē dalās L. Krūmiņa.

Arī ārpus Eiropas

Tirdzniecības misijas organizē arī Eiropas Komisija dažādu projektu ietvaros. Ir misijas, ko organizē Eiropas Komisijas direktorāti. Parasti tās norisinās uz tālākiem tirgiem un visbiežāk notiek kāda politiska pasākuma ietvaros. Eiropas Komisija līdzfinansē arī EU Gateway/Business Avenues, kas līdz 2020. gadam plāno organizēt 54 biznesa misijas. Tās notiks Japānā, Ķīnā, Dienvidkorejā un Dienvidaustrumāzijas valstīs ierobežotam uzņēmumu lokam – organiskās pārtikas un dzērienu ražotājiem, dizaina kompānijām, dzelzceļa tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem, zaļās enerģētikas, medicīnas un medicīnas tehnoloģiju, celtniecības un celtniecības tehnoloģiju, attīrīšanas tehnoloģiju un vides un ūdens tehnoloģiju kompānijām. Šobrīd var pieteikties 13 pasākumiem, kas norisināsies 2018. gadā.

Vēl Eiropas Komisija līdzfinansē projektu Business Beyond Borders, kura ietvaros nākamgad notiks viena kontaktbirža Eiropā (Vācijā) un četras ārpus Eiropas – Čīlē, Austrālijā, Irānā un Indijā.

Vaicāta, kā uzņēmējam orientēties plašajā piedāvājumā, J. Vanaga iesaka no sākuma saprast, kuras valstis kompāniju interesē, kas varētu būt tās potenciālie mērķa tirgi, un tad pētīt šajās valstīs notiekošos pasākumus. Eiropā notiek ļoti daudz pasākumu, tie ir segmentēti, tāpēc svarīgi saprast, kādas konkrētas apakšnozares uzņēmumu interesē. Informāciju par pasākumiem ir iespējams meklēt attiecīgo projektu/organizāciju mājas lapās, kā arī Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi eksporta tirgos aizvien biežāk lepojas ar Latvijas zīmolu

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sācis telemedicīnas uzņēmums SIA Smart Vision, kas piedāvā pasūtīt brilles attālināti, izmantojot 3D tehnoloģiju.

Līdz gada beigām uzņēmums Rīgā plāno uzsākt attālinātās redzes pārbaudes savā veikalu tīklā, izmantojot telemedicīnas tehnoloģiskās iespējas. Latvija izvēlēta, pateicoties attīstītajam internetam, kā arī ģeogrāfiskajam izvietojumam, kas izdevīgs eksportam. Līdztekus Baltijas valstīm šo pakalpojumu no Rīgas plānots attīstīt arī Skandināvijas un Polijas tirgū.

Ar 3D tehnoloģijas palīdzību Smart Vision radījis iespēju briļļu ietvarus pielaikot virtuāli, izmantojot gudro iepirkšanās iespēju, kā arī piemeklēt sev atbilstošākās briļļu lēcas un izvēlēties piemērotākos lēcu pārklājumus.

Ar laiku paredzēts nodrošināt arī attālinātu redzes pārbaudes pakalpojumu, izmantojot attālinātās acu pārbaudes iekārtas no pasaulē vadošajiem ražotājiem. Darbs pie platformas izveides paveikts nepilna gada laikā, izveidojot funkcionālu un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem atbilstošu briļļu un lēcu tirdzniecības sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Uzsāk sabiedrības izglītošanas kampaņu «Pirms aizņemies, apskaties labi»

Dienas Bizness, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitātes veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumu, tai skaitā, distances kredītu būtību, izglītotu patērētājus par atbildīgu un godprātīgu aizņemšanos, AS «4finance» uzsāk sabiedrības izglītošanas kampaņu «Pirms aizņemies, apskaties labi».

Kampaņas mērķis ir veidot priekšstatu sabiedrībā par pareizu alternatīvo finanšu pakalpojumu izmantošanu, akcentējot tos kreditēšanas procesa aspektus, kuros visbiežāk tiek pieļautas kļūdas. Tādējādi pasargājot patērētājus no iespējamiem finanšu riskiem.

Pirms diviem gadiem izveidots portāls Aiznemiesatbildigi.lv kalpos par platformu «4finance» izglītojošajai kampaņai, kurā tiks apskatīti būtiskākie atbildīgas aizņemšanās aspekti: nepieciešamība apzināties un izrēķināt visas ar kredītu saistītās izmaksas un rūpīgi iepazīties ar kreditēšanas līguma nosacījumiem. Kampaņas laikā sabiedrībai tiks skaidrots, kas ietilpst «kredīta kopējās izmaksās», kā tās aprēķina un kādas ir izmaksu samazināšanas iespējas. Turklāt kampaņas materiāli pievērsīs sabiedrības uzmanību tām kreditēšanas līguma sastāvdaļām, kurām ir jāvelta īpaša uzmanība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kopdarba telpu piedāvājumu papildina jauns koprades birojs "UP Office"

"UP Office" reizē darbosies arī kā platforma, kas saved kopā potenciālos biznesa partnerus un pieredzes bagātus ekspertus, tādējādi sekmējot katra jaunā uzņēmēja izaugsmi. "Koprades telpu iekārtojumam par pamatu ņemta gadsimtiem senā fen šui mācība, kas mērķtiecīgi tiks pielietota arī mūsu biedru personības iezīmju analizēšanā un sadarbības veicināšanā," norāda "UP Office" biroja vadītāja Agnese Žagata.

Koprades telpas koncepcijas pamatā ir ideja par dzīvas enerģijas radīšanu telpās, tādējādi nodrošinot vidi dinamiskam, radošam un iedvesmas pilnam darbam. "Vēlamies, lai ikviens, kurš šeit darbojas, realizē savu potenciālu un savas biznesa ieceres pēc iespējas efektīvāk un veiksmīgāk, tāpēc izmantojam dažādus zinātnes virzienus un metodes, kas palīdz vieglāk noteikt un atklāt cilvēka talantus un vēlamo darbības virzienu, lai gūtu panākumus un piepildījuma sajūtu," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru