Ekonomika

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā

Māris Ķirsons, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.

Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?

Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.

Cik lielu postu Covid-19 ir nodarījis kopumā visai ES tautsaimniecībai? Kurās valstīs vissmagāk jau pašlaik izjūt tirdzniecības apjomu sarukumu? Kuras ir vissmagāk cietušās nozares? Kuras nozares ir cietušas vismazāk vai pat ieguvušas no pašreizējās situācijas?

Ir skaidrs, ka pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs Salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem otrajā ceturksnī Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Taču jāuzsver, ka ekonomiskā šoka ietekme starp dalībvalstīm ir bijusi atšķirīga, piemēram, valstis, kuru ekonomikā un darba tirgū nozīmīgu vietu ieņem tūrisma sektors, ir cietušas vairāk. Tas vēlreiz apliecina argumentus par labu ekonomiku diversifikācijai, lai cita starpā padarītu valstis noturīgākas pret ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē. Runājot par nozaru attīstību, līdzās tūrisma nozarei starp vissmagāk cietušajām jomām ir jāmin arī viesmīlība, transports, jo īpaši aviotransports. Būtiski ir cietušas arī kultūras un izklaides pasākumu jomas.

Visu rakstu lasiet 27.oktobra žurnālā "Dienas Bizness"!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas līdzekļi paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai

LETA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ir izklāstījusi savu tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem gadiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Atspoguļojot atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepciju, tās pamatā ir Eiropas Savienības gatavība sekmēt ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu zaļajai un digitālajai pārveidei, kā arī atkārtoti pievēršoties multilaterālisma stiprināšanai un globālās tirdzniecības noteikumu reformēšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi. Tāpat vajadzības gadījumā ES ieņems pārliecinošāku nostāju savu interešu un vērtību aizstāvībai, tostarp izmantojot jaunus instrumentus.

Lai risinātu vienu no mūsdienu būtiskākajiem problēmjautājumiem un attaisnotu iedzīvotāju cerības, EK savā jaunajā tirdzniecības stratēģijā galveno uzmanību pievērš ilgtspējai, atbalstot ekonomikas fundamentālu pāreju virzībā uz klimatneitralitāti. Stratēģijā ir iekļauta virkne pamatdarbību, kas vērstas uz stingrāku globālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu un ES ekonomikas atlabšanas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vēl 18 mēneši laika, lai veiktu neierobežotu finanšu līdzekļu aizņemšanos un tērēšanu, taču tām lēnām vajadzētu gatavoties bloka ierasto budžeta noteikumu atjaunošanai 2023.gadā, trešdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Mēs varam apstiprināt, ka, balstoties uz mūsu pavasara prognozēm, vispārējā izņēmuma klauzula saglabāsies aktīva 2022.gadā, taču ne ilgāk par 2023.gadu," trešdien sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Sagaidāms, ka visu 27 ES dalībvalstu ekonomikas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, atgriezīsies līdz nākamā gada beigām, norāda Dombrovskis.

Taču šajā laikā dalībvalstīm nepieciešams saglabāt atbalsta mehānismus, lai palīdzētu cīnīties ar bezdarbu un uzņēmumu maksātnespējām, uzsver Dombrovskis.

EK 2020.gada martā kā daļu no savas stratēģijas, kā strauji, enerģiski un koordinēti reaģēt uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, ierosināja iedarbināt vispārējo izņēmuma klauzulu. Tādējādi dalībvalstis varēja veikt pasākumus ar mērķi pienācīgi risināt krīzi un vienlaikus atkāpties no budžeta prasībām, kas saskaņā ar Eiropas fiskālo sistēmu būtu piemērojamas parastā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 27.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā:

  • viedokļi - bez transporta nav ražošanas
  • tēma – Latvijas transporta nozares
  • intervija -Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību
  • ekonomika - nostiprinās valdību monopols
  • farmācija - nozare neredz argumentus aptieku skaita samazinājumam Latvijā
  • modes bizness - modē maskas un ērts apģērbs
  • biznesa psiholoģija -meklējot stabilitāti nestabilitātē
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Skanstes Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāli: Mākoņpakalpojuma izvēle – vienreiz un rūpīgi; Siltumam var būt daudz resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru vērtībā saistībā ar valsts palīdzību Boeing

LETA/DPA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 3,8% apmērā

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar starpposma 2021.gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8%, savukārt 2022.gadā - par 4,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021.gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022.gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021.gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Līderiem pārkāpjot noteikumus, atslābst visa sabiedrība

Kristīne Harmsena, speciāli Dienas Biznesam, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Bez viesstrādniekiem raža sapūs

Anita Kantāne, Jānis Goldbergs, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež problēmas lauksaimniecībā, kuras veidojušās daudzu gadu garumā, kā arī radušās pandēmijas dēļ.

Video fragmenti:

00:00:44 Bez viesstrādniekiem nevar novākt ražu

00:03:08 Jāņa Goldberga viesstrādnieka pieredze

00:05:49 Reemigranti aizbrauks, kad atvērs robežas

00:08:43 Vecajām ES dalībvalstīm Latvijas konkurētspēja neinteresē

00:10:01 Vai iepriekšējā krīzē Valdis Dombrovskis neiztirgoja Latvijas cilvēkus

00:15:07 “Mums ir ļoti daudz naudas” - kā ar šo naudu atbalstīt lauksaimniecību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru