2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Neskatoties uz to, ka pēc premjera Ivara Godmaņa rezolūcijas prēmiju izmaksas valsts sektorā strādājošajiem ir apturētas, vairākas valsts iestādes vēl paspējušas aplaimot savus darbiniekus. Lielākoties tas noticis oktobra beigās tieši pirms minētās rezolūcijas. Visdāsnāk savu padoto veikumu novērtējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Reālā situācijā daudzi valsts iestāžu vadītāji premjera rezolūciju traktējuši samērā formāli - "no tā datuma taupām, cik var, bet pirms tā - tērējam". Citādi grūti skaidrot atsevišķu institūciju lēmumu tieši oktobrī prēmijās izmaksāt pieejamos līdzekļus, norāda laikraksts.

Vides ministrija minētajam mērķim atvēlējusi vairāk nekā 76 000 latu. Finanšu ministrija prēmiju izmaksāšanai atrada 44 000 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) padoto veikumu novērtējusi prēmijās izmaksājot gandrīz 450 000 latu, bet KNAB, kur strādā vismaz 30 reižu mazāk darbinieku nekā VID prēmijās izmaksājis vairāk nekā 100 000 latu. Pavisam pieticīga uz šī fona izskatās Valsts kontrole (VK), kas norādīja, ka tradicionālajās jubileju prēmijās izmaksājusi mazāk nekā 700 latu.

Valsts kontrole (VK) Kultūras ministrijas (KM) un tās padotības iestāžu vadītāju sakaru pakalpojumu izmaksu kontrolē secinājusi, ka vairākos gadījumos personām, kurām piešķirts mobilais telefons, nav noteikts limits, savukārt tām, kurām limits ir noteikts, tas svārstās robežās no 25 Ls līdz 250 Ls mēnesī. Mobilā telefona limits 250 Ls mēnesī noteikts v/a Jaunie Trīs brāļi direktoram, Db.lv informē VK.

VK finanšu revīzijā par KM 2007.gada finanšu pārskatu, konstatēja, ka KM netiek nodrošināta konsekventa un caurskatāma darījumu veikšana un uzskaite, pieļaujot variācijas iespējas. Revīzijā konstatēts, ka valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi iekšējā normatīvajā aktā nav noteikti vienoti principi un pamatnostādnes attiecībā uz pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības uzskaiti un novērtēšanu, kā rezultātā bilances postenī

Pamatlīdzekļu izveidošana un nebeigtā celtniecība attiecināti administratīvie izdevumi un citas vispārējās netiešās izmaksas, kas paredzētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, piemēram, vakariņas ar darījumu partneriem, regulāru komandējumu un reprezentācijas izdevumi.

Vienas no pasaules lielākajām bankām UBS pērn strādājusi ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem, tomēr tas nav atturējis uzņēmuma vadību prēmijas sev izmaksāt vairāk nekā miljardu eiro.

2008. gadā UBS strādājusi ar 13.1 miljardu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo Spiegel.de. Arī 2007. gadā banka strādāja ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem. Lai tiktu āra no smagās situācijas UBS pieņēma Šveices valdības finansējumu: bankai tika piešķirta finansiālā palīdzība vairāku desmitu miljardu eiro apmērā. Šogad esot plānots atlaist aptuveni 10 tūkstošus kompānijas darbinieku, lai samazinātu bankas izmaksas.

Nesen līdzīgs skandāls izcēlās arī ASV, kad atklājās, ka ASV finanšu institūcijas un bankas saviem top darbiniekiem un vadībai izmaksājušas milzu summas prēmijās, lai arī visu nozari skārušas finanšu problēmas, un to risināšanai valstij bija jāiegulda liela nauda.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gada 3 ceturkšņos, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 62% jeb Ls 92,1 milj., salīdzinot ar 2006. gada 3 ceturkšņiem. Šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 239,8 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 35% jeb Ls 24,6 milj., un kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 95,2 milj.

Latvijas iedzīvotāju piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu tops jau ilgāku laiku ir nemainīgs. Vispopulārākā joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 78,7 milj. apmērā (33% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 62% jeb Ls 30,2 milj. vairāk nekā pērnā gada 3 ceturkšņos. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 37,5 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par jeb 63% jeb Ls 14,5 milj.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija* par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gadā, apdrošināšanas tirgus apjoms (pēc bruto parakstītajām prēmijām) palielinājies par 62% jeb Ls 127,5 milj., salīdzinot ar 2006. gadu. Pērn apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 331,6 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Bruto izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis par 41% jeb Ls 39,2 milj. Kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 134,4 milj., kas nozīmē, ka katru dienu apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 368 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotāju pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām ir nemainīgi, taču arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir dzīvības apdrošināšanai, kura pērn bijusi 3.populārākais apdrošināšanas veids. Līderpozīcijā joprojām atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 106,5 milj. apmērā (32% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 55% jeb Ls 37,8 milj. vairāk nekā 2006. gadā. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 52,2 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2006. gadu, atlīdzību apjoms palielinājies par jeb 61% jeb Ls 19,9 milj.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Dzīvības apdrošināšanas ar un bez uzkrājumu veidošanas, kā arī tirgum piesaistītās apdrošināšanas tirgus samazinājies par piektdaļu, tostarp ievērojami bizness sarucis Sampo Life un arī SEB Dzīvības apdrošināšanai.

Par to liecina Db rīcībā esošie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati par 9 dzīvības apdrošināšanas kompāniju rādītājiem 2008. gada 11 mēnešos.

Kopumā dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 40.5 miljonus latu, kas ir par 21 % mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Tostarp joprojām līderpozīcijas tirgū saglabā SEB Dzīvības apdrošināšana ar 11 mēnešos parakstītām prēmijām 12.8 miljonu latu apjomā, bet kas tomēr ir par 33 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vēl lielāku prēmiju kritumu piedzīvojusi savulaik lielākā dzīvības apdrošināšanas kompānija Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms nogāzies par 57 %, līdz 4.9 miljoniem latu un noslīdējis uz trešo vietu. Vēl pērn kompānija prēmijās bija parakstījusi 11.4 miljonus latu. Tādējādi par otru lielāko dzīvības apdrošinātāju kļuvusi Hansa Dzīvība. Tā 11 mēnešos prakstītjusi bruto prēmijās 5.9 miljonus latu, kas ir par 60 % vairāk nekā pirms gada. Par 13 %, līdz 3.6 miljoniem latu pieaugušas ERGO Latvija dzīvība parakstītās prēmijas, par 36 %, līdz 3.37 miljoniem latu kāpušas Seesam Life Insurance SE Latvijas filiāles parakstītās bruto prēmijas, par 96 %, līdz 601.3 tūkstošiem latu pieaugušas Vital Life parakstītās prēmijas. LKB Life (iepriekš Baltikums dzīvība) parakstīto prēmiju apjoms nedaudz – par 6 % - samazinājies, 11 mēnešos sasniedzot 233.7 tūkstošus latu, bet AIG Life Latvija parakstīto prēmiju apjoms audzis par 9 %, līdz 228.7 tūkstošiem latu.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Valsts augstāko amatpersonu atalgojums jau tagad salīdzināms ar atalgojumu biznesa struktūrās, bet dažos gadījumos pat ar pasaules līmeņa amatpersonu atalgojumu.

Neatkarīgā Rīta Avīze izlases veidā izpētot pērnā gada dažādu valsts amatpersonu deklarācijas secina, ka plaisa starp vienkāršā cilvēka un valsts augstākās amatpersonas atalgojuma apmēru ir milzīga.

Kā raksta Neatkarīgā, "augstāko amatpersonu centieni panākt pēc iespējas augstāku atalgojumu iepriekš ir bijuši tik dedzīgi, ka zudusi loģika atalgojuma proporcijās". Lattelecom valdes priekšsēdētājs saņem 20 reižu vairāk nekā Babītes vidusskolas direktors. KNAB nodaļas vadītāja amats, izrādās, ir 20 reižu vērtīgāks nekā Valsts policijas vecākā inspektora amats. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme direktors ir trīs reizes svarīgāks nekā Valsts prezidents." Bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis pērn saņēmis 13 570 latu mēnesī.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).