Valsts kontrole, izvērtējot Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskatu, konstatējusi nepilnības atlīdzības piešķiršanā amatpersonai. Finanšu revīzijā noskaidrots, ka Satiksmes ministrijā amatpersonai izmaksāta 4913 eiro prēmija laikā, kad tā bija atstādināta no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros.

Šāda rīcība neatbilst Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējumam, kas paredz, ka atstādinātām amatpersonām saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas.

“Valsts kontrole vērš uzmanību, ka atalgojuma piešķiršana neatbilstoši normatīvajam regulējumam grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās izmaksa disciplinārlietas izskatīšanas laikā ir pretrunā ar prēmijas piešķiršanas būtību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Revīzijā konstatēts, ka divas nedēļas pēc tam, kad izdots rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, amatpersonai piešķirta un izmaksāta prēmija. Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā nav ievērots Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējums, kas nosaka, ka atstādinātai amatpersonai saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas. Valsts kontroles ieskatā, konkrētajā gadījumā pareiza sagaidāmā rīcība būtu par prēmijas piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) lemt pēc tam, kad noslēgusies disciplinārlietas izskatīšana un ir skaidri tās rezultāti. Disciplinārlietas rezultātā amatpersona atzīta par vainīgu vairākos disciplinārpārkāpumos un tai piemērots disciplinārsods.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Risku apdrošinātāja "Balcia", kas strādā ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 7,249 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balcia" pagājušajā gadā parakstīja kopumā 141,817 miljonus eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 92,654 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 35,3%.

Tostarp Latvijā bruto apdrošināšanas prēmijās 2024.gadā "Balcia" parakstīja 31,415 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet atlīdzībās izmaksāja 21,521 miljonu eiro, kas ir pieaugums divas reizes.

Pērn "Balcia" visvairāk bruto prēmiju parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tostarp sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) - 87,036 miljonus eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, kurā prēmijās parakstīti 38,27 miljoni eiro, kas ir par 24,9% vairāk, un īpašuma apdrošināšana - 9,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 68,8%.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Latvijā notiks viens no reprezentatīvākajiem pasākumiem valsts ekonomiskajā dzīvē: 7. Starptautiskais ekonomikas forums. Pasākuma norises vietā – Latvijas Zinātņu akadēmijā – tiksies ievērojami ASV, ES un Centrālāzijas valstu zinātnieki, uzņēmēji, investori un politiķi.

2025. gada 7.-9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 7. Starptautiskais ekonomikas forums, ko organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Pasākuma partneri ir pasaules Nobela prēmijas laureātu “kalve” – Kalifornijas Bērklijas universitāte un Rietumu Banka. Šī gada foruma galvenā tēma ir jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Rietumu Banku kā ģenerālsponsoru forumā dažādās plenārsesijās ar uzstāšanos un viedokli par inovāciju finansēšanu un jaunrades ekonomikas vērtības veidošanu pārstāvēs Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un valdes loceklis Sandris Straume.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Salīdzinājumā ar 2023.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 225,4 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 18,8 miljardus eiro jeb 46,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 1,221 miljardu eiro jeb 6,9%.

Vispārējās valdības parāda pieaugumu ietekmēja 2024.gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības, piebilst statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldē norāda, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2024.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 733 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 27 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP mazāks.

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Latvijā notiks viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem notikumiem valsts ekonomiskajā dzīvē - 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju pārstāvji un diplomātiskais korpuss no Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un visas pasaules.

Forums norisinās ar Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas patronāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Pasākuma zinātniskais partneris ir Berkeley Haas University of California - viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem un atzīta Nobela prēmijas laureātu “kalve”.

No 2026. gada 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 8. Starptautiskais Humānistiskās ekonomikas forums, kuru organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un ar LIAA atbalstu.

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 732 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 202 milj. eiro mazāks.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1% un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8% un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.

No 14.Saeimas deputātiem vislielākās algas oktobrī bijušas Daigai Mieriņai (ZZS), kura ieņem arī Saeimas priekšsēdētājas amatu, kā arī Jānim Grasbergam (NA) un Raivim Dzintaram (NA), liecina publiski pieejamā informācija.

Mieriņa oktobrī algā saņēma 7636 eiro, Grasbergs saņēma algu 5458 eiro apmērā, bet Dzintars oktobrī Saeimā nopelnīja 5270 eiro.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) oktobrī saņēmis 5145 eiro, Edvards Smiltēns (AS) - 5085 eiro, Andris Šuvajevs (P) - 5079 eiro, Jānis Vucāns (ZZS) - 5018 eiro, Andrejs Judins (JV) - 4990 eiro, Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) - 4 949 eiro, bet Agnese Krasta (JV)- 4949 eiro.

Saeimas deputāti par darbu saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem. Deputātiem, līdzīgi kā citām valsts amatpersonām, atalgojums tiek regulēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Parlamentāriešu atalgojumu pārskata katru gadu automātiski atbilstoši vidējās algas un inflācijas izmaiņām valstī. Deputāti var saņemt papildu atalgojuma daļu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās.

Pirmssvētku laikā par dāvanām mēdzam domāt ne tikai ģimenes un draugu lokā, bet arī darba tirgus kontekstā. Arī darba devēji plāno saliedēšanās pasākumus, dāvanas, balles un “kaut ko jauku darbiniekiem” gada izskaņā. Visdrīzāk, ka gardumu grozs vai svecīte ar salaveci var neatrisināt to, kā darbinieks pie mums jūtas pārējo gadu, ja organizācija nedomā par darbinieku ilgtermiņā, nodrošinot iekļaujošu un vērtīgu labumu grozu, kas ne vienmēr nozīmē lielas prēmijas gada beigās.

Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma ‘Morgan McKinley’ veiktajā globālajā pētījumā 2023. gadā – 43% uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām piesaistīt jaunus talantus, jo nav spējuši konkurēt atalgojuma un labumu grozu ziņā. Laikā, kad runājam par taupības pasākumiem, daļa darba devēju mēdz mesties pie labumu grozu samazināšanas darbiniekiem ar mērķi ietaupīt pēc iespējas vairāk, taču taupības laiks nav iemesls “nogriezt” labumus - tas drīzāk ir brīdis pārskatīt tā saturu, izvērtējot kuri labumi patiešām ir nozīmīgi darbiniekiem, ko mēs vēlamies ar to panākt un kā tas spoguļo mūsu organizācijas vērtības.

Pirms ķerties pie konkrētu labumu saraksta, priekšplānā vēlētos izvirzīt organizācijas definētās vērtības un labumu groza mērķi, uzdodot vairākus fundamentālus jautājumus – kāpēc mēs vispār ieguldām tajos labumos; ko mēs īstenībā cenšamies mainīt; kas ir tā uzvedība, kuru mēs vēlamies redzēt; ko mēs gribam patiešām panākt ar šiem labumiem un kas ir mūsu mērķis, izvēloties konkrētos labumus. Šie mērķi var būt daudz un ļoti dažādi, piemēram, darbinieku apmierinātība ar darba vidi, motivācija, iesaiste, darba sniegums, nostrādātais laiks organizācijā u.c. Bieži vien iespējams novērot, ka labumu sistēma tiek izmantota arī kā tāds ārējā tēla virzīšanas un veidošanas viena no komponentēm, kas arī nav mazsvarīgi. Raugoties uz šiem mērķiem, ir diezgan svarīgi, ka mēs saprotam, kas mums patiesi interesē kā organizācijai, balstoties mūsu vērtībās. Labumu grozs ir rīks, kas ir mūsu rokās, ar kuru mēs patiešām varam dizainēt uzvedības izmaiņas un panākt to, ko mēs gribam redzēt organizācijā vairāk vai mazāk.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts.

Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.

Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze

Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes. Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni. Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Pēc starptautiskās biokurināmā biržas „Baltpool” datiem, 2024./2025. gada apkures sezona biokurināmā tirgū iezīmējās ar stabilitāti – cenas Baltijas valstīs vienādojās, bet atšķirības starp ilgtermiņa un īstermiņa darījumu cenām praktiski zuda.

Vidējā biokurināmā cena pagājušajā sezonā salīdzinājumā ar 2023./2024. gada sezonu par 18 % samazinājās arī Latvijā un sasniedza 22,01 eiro/MWh. Kad 2022. gadā tika pārtraukts biokurināmā imports no Baltkrievijas, daudzi gaidīja būtisku cenu lēcienu tirgū vai piedāvājuma trūkumu. Tomēr notika pretējais – tirgū bija vērojama stabilitāte un briedums, pielāgojoties ģeopolitiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. Šobrīd biokurināmā cenu nosaka vietējie tirgus apstākļi, un tā atspoguļo gana lielu konkurenci, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

Vidējā biokurināmā cena Lietuvā sasniedza 21,80 eiro par MWh un bija par 8 % mazāka nekā 2023./2024. gada sezonā. Igaunijā biokurināmā cena paaugstinājās par 1 % līdz 21,34 eiro/MWh.

Balvas apmērs "Zelta globusu" saņēmušās animācijas filmas "Straume" veidotājiem varētu būt pielīdzināts augstu sasniegumu sportam paredzētajiem apbalvojumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Neatklājot konkrētu summu, kas piedāvāta kolēģu valdībā izvērtēšanai, Lāce pastāstīja, ka Kultūras ministrija ir sagatavojusi savu redzējumu par apbalvojuma apmēru, uzskatot, ka tam jābūt līdzvērtīgam tam, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī. ""Golden globes" noteikti ir ļoti augsts sasniegums nozarē, līdz ar to mūsu redzējums ir saskaņā ar šo mērogu, jo tas ir ne tikai filmas novērtējums, bet arī Latvijas tēla stiprināšanas notikums," sacīja politiķe.

Viņa norādīja, ka KM iesniegtajā piedāvājumā iekļauts gan apbalvojums, gan atbalsts starptautiskā mārketinga aktivitātēm, lai varētu turpināt filmas ceļojumu pa pasauli. Tāpat tajā paredzēts atbalsts izglītības aktivitātēm un animācijas filmu izstrādei un ražošanai kopumā. KM šo saskata kā iespēju runāt plašāk par animācijas nozares attīstību uz priekšu.