Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Uzņēmumu vadītāju topā pēc nodarbināto skaita līderos ir uzņēmumi ar valsts kapitālu, taču privātie tos pārspēj pēc peļņas un apgrozījuma uz strādājošo.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2006. gada finansiālās darbības pārskatiem uzņēmumos. "Faktiski tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem analizēt uzņēmumu vadītājus, to darbību, kuri vada lielus darbinieku kolektīvus (1000 un vairāk)," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šis pētījums vairāk rada jautājumus nekā atbildes.

Rāda situāciju

Būtiski atšķiras ne tikai apgrozījums un peļņa uz vienu strādājošo, kā arī administrācijas izmaksu īpatsvars no uzņēmuma ieņēmumiem. "Augstākais rādītājs administrācijas izmaksām pret apgrozījumu bija 12.7 %, zemākais 0.8 - 1.1 %, tomēr vidēji tas svārstās ap 2.5 % un lielā mērā saistīts ar uzņēmuma darbības jomu, un arī ar īpašnieku struktūru," skaidro A. Brūvelis. Viņš arī uzsver, ka jebkuras komercsabiedrības mērķis ir gūt peļņu, tomēr pētījums rāda -augstas administratīvās izmaksas ne vienmēr to nodrošina. Viņam pārdomas raisa arī valdes locekļu vadīto kompāniju apgrozījums uz vienu strādājošo, kas labākajiem ir 50 000 - 100 000 Ls apmērā, bet vājākajiem - mazāk par 10 000 Ls. "Nezinu, vai ar apgrozījumu 3440 Ls uz vienu strādājošo ir iespējama normāla komercdarbība, ja pēc nodokļu nomaksas vidēji vienam darbiniekam tikko sanāk minimālā alga, ko izmaksāt uz rokas, pat optimistiski pieņemot nereālu situciju, ka apgrozījumu veido tikai ienākumi no pakalpojumu sniegšanas," uzsver A. Brūvelis. Viņaprāt, šajos gadījumos būtu jāvērtē, vai uzņēmums veic komercdarbību, vai nodarbojas ar sociālo funkciju veikšanu, kuras pamatmērķis ir samaksāt algas darbiniekiem. «Negribētos pieļaut domu, ka šādos lielos uzņēmumos varētu būtu iespējamas aplokšņu algas,» atzīst A. Brūvelis. Līdzīga diference ir vērojama arī attiecībā uz viena strādājošā nopelnīto 2006. gadā. Labākajos uzņēmumos darbinieki radījuši peļņu līdz pat 20 000 Ls gadā, kamēr citi strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Viņš arī secina, ka vairāku uzņēmumu darbinieku efektivitāte ir ļoti zema - apgrozījums uz 1 strādājošo gadā ir mazāk par 10 000 Ls, kas ir nekonkurētspējīgs ES tirgū

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2011.gadā bija degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, farmācijas jomas uzņēmējs Vadims Telica un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš.

Par to liecina žurnālā Pastaiga publicētie Latvijas 100 vislabāko peļņu guvušo un 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kurus izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Saraksti izveidoti, balstoties uz Lursoft datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem un Lursoft IT datu analīzi, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Kā akcentē saraksta veidotāji, saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2011.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

5140 gada pārskatos jeb 15 % no SIA Lursoft ievadītajiem 2005. gada pārskatiem, kuri iesniegti Uzņēmumu reģistrā, konstatētas kļūdas, bet vairākus pērnā gada pārskatus iesniegušas personas, kuras mirušas pirms pārskata iesniegšanas. To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtajiem uzņēmumu 2005. gada saimnieciskās darbības pārskatiem. Tā kā UR iesniegti 53 509 gada pārskati, tad darbs pie to ievadīšanas vēl turpinās un arī kļūdaino vai dīvaino gada pārskatu skaits var pieaugt. «UR nav Valsts ieņēmumu dienests un nepārbauda iesniegtajos gada pārskatos uzrakstīto ciparu pareizību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet gan nodrošina nepārveidotu gada pārskatu pieeju interesentiem,» uzsver SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsvēra, ka šogad (desmitais gads, kopš gada pārskati jāiesniedz UR) ir saņemts lielākais gada pārskatu skaits un, analizējot tos, tiek secināts, ka tie kļūst arvien kvalitatīvāki. Savu teikto viņš pamato ar to, ka, piemēram, no iesniegtajiem 1996. gada pārskatiem kļūdas varējis konstatēt teju vai 40 %.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Divos pēdējos pērnā gada mēnešos vien valsts pārvaldes atalgojumos vismaz 1.7 milj. Ls izmaksāti nepamatoti, bet 20 pašvaldības apmaksājušas ārvalstu braucienus 0.3 milj. Ls apmērā personām, kuras šajās pašvaldībās nestrādā.

Par to liecina Valsts kontroles(VK) ziņojums par valsts iestāžu gada pārskatiem. Tajā konstatēti gadījumi, kad ministrijas nodod kapitālsabiedrībām valsts nekustamos īpašumus valdījumā un neatspoguļo tos ministriju finanšu pārskatos, kā rezultātā pārskatā netiek uzrādīti valstij piederošie nekustamie īpašumi par kopējo kadastrālo vērtību 186.3 milj. Ls apmērā.

Izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībās, konstatēts, ka VID nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem 8.6 milj. Ls apmērā, kā rezultātā tie nav iekasēti par vismaz 2.4 milj. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izveidojusi jaunu informatīvu rīku Banku kompass, kas ļaus ērtā un pārskatāmā veidā iepazīties ar svarīgākajiem Latvijas banku darbības rādītājiem.

Banku kompasā tiks sniegta informāciju par katras Latvijā darbojošās bankas galvenajiem darbības rādītājiem, kas apkopota no banku publiskajiem ceturkšņa pārskatiem, sākot ar šā gada 2. ceturksni.

Banku kompass būs pieejams FKTK mājas lapā no 6. septembra.

Banku kompasā apkopota informācija par banku aktīviem, kredītiem, noguldījumiem, peļņu vai zaudējumiem, kapitāla pietiekamību, kā arī aktīvu atdevi. Šo rādītāju analīze ir viens no apsvērumiem klientam pieņemot lēmumu par to, ar kuru banku labāk sadarboties. Izšķiršanās paliek katra paša ziņā, izvērtējot arī bankas sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību, kā arī apkalpošanas kvalitāti, pakalpojumu komisijas maksas u.tml.

Pirmdien, 18.februārī, valdība apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus finanšu instrumentu tirgus likumā, kas nodrošinās, lai likumā tiktu iestrādātas Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, liecina sniegtā informācija medijiem.

ES direktīva paredz atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. Atbilstoši ES prasībām likumā tiek reglamentētas prasības tirgus uzturētāju kontrolei, kā arī noteikti kritēriji ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšanai par līdzvērtīgu šī likuma prasībām.

Normatīvais akts arīdzan papildināts ar prasībām obligātās informācijas publiskošanai un neatkarības nosacījumiem, kuriem jāatbilst ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību mātes sabiedrībām, ja tās vēlas izmantot finanšu instrumentu tirgus likumā paredzētos atvieglojumus, tas ir, aprēķinot balsstiesīgo akciju īpatsvaru, nesummēt mātes sabiedrībai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas sabiedrība.

Lai iestrādātu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, ceturtdien, 20. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi finanšu instrumentu tirgus likumā, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace..

Atbilstoši ES prasībām likumā plānots reglamentēt prasības tirgus uzturētāju kontrolei, kā arī kritērijus ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšanai par līdzvērtīgu šī likuma prasībām.

Normatīvais akts arīdzan tiks papildināts ar prasībām obligātās informācijas publiskošanai un neatkarības nosacījumiem, kuriem jāatbilst ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību mātes sabiedrībām, ja tās vēlas izmantot finanšu instrumentu tirgus likumā paredzētos atvieglojumus, tas ir, aprēķinot balsstiesīgo akciju īpatsvaru, nesummēt mātes sabiedrībai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas sabiedrība.

Savukārt, lai tiesību aktos ieviestu ES prasības par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem, banku un citu finanšu iestāžu, kā arī apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem paskatiem, likumā tiks noteikts pienākums kapitālsabiedrībām, kuru pārvedumi ir iekļauti regulētā tirgū, sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Eiropas Revīzijas palātas atzinums par ES pārskatiem šoreiz sniegts bez piezīmēm. Atzinums par pakārtotajiem darījumiem lielā mērā saglabājies līdzīgs pagājušā gada atzinumam. Palāta secina, ka jāuzlabo pārraudzības un kontroles sistēmas, un iesaka vienkāršot noteikumus, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Pirmo reizi, kopš ieviesti uzkrājumu principa grāmatvedības noteikumi, Palāta par konsolidētajiem pārskatiem sniedz tīru atzinumu jeb atzinumu bez piezīmēm. Tajā teikts, ka Eiropas Kopienu 2007. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Kopienu finanšu stāvokli, to darbību rezultātus un naudas plūsmas.

Atzinumu bez piezīmēm Palāta sniedz arī par likumību un pareizību dažās jomās, piemēram, Eiropas Savienības administratīvo izdevumu jomā. Tomēr par lielāko daļu izdevumu jomu Palāta nevar sniegt tīru atzinumu. Kaut arī lielākā daļa Palātas pārbaudīto maksājumu ir veikta saskaņā ar noteikumiem, Palāta joprojām konstatē, ka maksājumos, kuri veikti galasaņēmējiem, piemēram, lauksaimniekiem un ES finansēto projektu iniciatoriem, joprojām ir pārāk augsts kļūdu līmenis (neatbilstība noteikumiem).

Uzņēmumu reģistrs (UR) likumā noteiktajā termiņā ir saņēmis 846 biedrību, nodibinājumu, sabiedrisko organizāciju un arodbiedrību gada pārskatus. Tomēr UR gaidīs vēl 7 dienas, līdz tiks saņemti visi arī pa pastu atsūtītie gada pārskati, norādīts UR informācijā. Salīdzinot ar pagājušo gadu iesniegto sabiedrisko organizāciju gada pārskatu skaits ir audzis par 1/3 daļu – ja pērn UR saņēma 595 sabiedrisko organizāciju gada pārskatus, šogad – 846. Pavisam gada pārskati bija jāiesniedz vairāk nekā 8000 organizācijām. «Nelielais iesniegto gada pārskatu skaits skaidrojams ar to, ka lielākā daļa sabiedrisko organizāciju, iespējams, pievērsušas uzmanību tam, lai sakārtotu savu darbību atbilstoši biedrību un nodibinājumu reformas nosacījumiem,» uzskata UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Gada pārskatu iesniegšanu reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums, likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, un Ministru kabineta noteikumi nr. 251 “Noteikumi par sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem”. Pārskats iesniedzams katru gadu laika posmā no 1.janvāra līdz 31.martam UR, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc atrašanās vietas, norādīts UR informācijā. Gada pārskata uzdevums ir sniegt skaidru priekšstatu par organizācijas darbības rezultātiem statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanā, kā arī par tās saimnieciskajiem darījumiem un finansiālo stāvokli. Šādas informācijas publiska pieejamība UR ļauj ziedotājiem, atbalstītājiem, kā arī citiem interesentiem sekot līdzi šo organizāciju darbībai, līdzekļu izlietojumam izvirzīto mērķu realizācijā, kā arī par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem. UR jāiesniedz pārbaudīta gada pārskata noraksts, ko apstiprinājusi vadība, vai apstiprināta kopija, kas sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Sabiedrība ar sabiedrisko organizāciju un arodbiedrību gada pārskatiem var iepazīties UR, aizpildot pieprasījumu un samaksājot valsts nodevu Ls 2 apmērā.Gada pārskata neiesniegšana laikus vai nepilnīga iesniegšana, kā arī izvairīšanās no gada pārskata iesniegšanas ir administratīvi sodāma rīcība, par kuru var piemērot naudas sodu līdz 200 latiem. Patlaban (līdz 2005. gada 1. aprīlim SIA “Lursoft” statistika) ir reģistrētas 1609 biedrības, 166 nodibinājumi, 6800 sabiedriskās organizācijas, 140 arodbiedrības, norādīts UR informācijā.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Augstāks darba ražīgums uzņēmumiem pērn ļāvis nopelnīt ievērojami vairāk nekā 2008. gadā, apgrozījums joprojām nav sasniedzis bijušos augstumus.

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija par digitalizētajiem vairāk nekā 39 000 uzņēmumu gada pārskatiem, kuri tos iesnieguši no 2008. līdz 2012. gadam. «Gada pārskata iesniedzēju vidū pārsvarā ir mazās un vidējās kompānijas, kas šīs grupas iegūto Latvijas uzņēmēja portretu padara par ļoti reprezentablu, kā arī ataino šo pašu uzņēmumu pēdējo piecu gadu tendences,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Viņš uzsver, ka uzņēmumu vidū nav to, kuri ir bankrotējuši vai maksātnespējīgi. Grupā nav iekļauti arī mikronodokļa maksātāju un mazkapitāla SIA, jo tādu 2008. gadā vienkārši nebija. Viņš arī atgādina, ka Latvijas ekonomikas mugurkauls ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī lielāko nodokļu masu naudas izteiksmē, eksportā un ražošanā nodrošina salīdzinoši lielie uzņēmumi.

Neuzticēšanās gada pārskatos iekļautajai informācijai un bažas, ka tie neatspoguļo būtisku informāciju, mazina to lietderību lietotājiem, kas vērtē uzņēmumu saimnieciskās darbības sniegumu un ilgtermiņa ienesīguma potenciālu.

Vai gada pārskata lietotājiem ir svarīga tikai finanšu informācija? Jaunākie pētījumi pierāda, ka svarīga ir arī būtiskas nefinanšu informācijas atklāšana. Tāpēc grāmatveži, izmantojot savas zināšanas par vadības un uzņēmuma procesu kontroli, var būtiski uzlabot uzticību gada pārskatā iekļautajai finanšu un nefinanšu informācijai. Jaunajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma redakcijā ir norādīts, ka gada pārskatā ir jāatspoguļo būtiska informācija. Tā ir tāda informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts finanšu pārskatos varētu mainīt vai ietekmēt lēmumu, kuru persona pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem. Vienlaikus likumā nav atrunāts, kā novērtēt, vai informācija ir būtiska un var ietekmēt investoru, kredītiestāžu un citu gada pārskatu lietotāju lēmumus. Tāpēc katra uzņēmuma vadībai ir jāizvērtē atklājamās informācijas būtiskums. Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) pamatnostādnēs ir atrunāts, ka par būtisku informāciju uzskatāma tāda informācija, kas var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.Būtiskums finanšu datiem ir jānosaka uzņēmuma iekšienē, visbiežāk vidēji būtiska finanšu informācija ir no 1% līdz 2% no kopējās aktīvu vērtības vai no cita saistoša rādītāja (piemēram, neto apgrozījums, tīrie aktīvi). Jāatzīmē, ka precīza aprēķina metodika gan nav izstrādāta un tā ir atkarīga no uzņēmuma lieluma un saimnieciskās darbības veida.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Teju vai trešdaļa kapitālsabiedrību varētu tikt pakļauta vienkāršotai darbības izbeigšanas procedūrai, ja tiks pieņemti grozījumi Komerclikumā.

To liecina SIA Lursoft pētījums, kaut arī Finanšu ministrijas speciālisti runāja par aptuveni 6000 kompānijām. «Pirms 2009. gada 1. jūlija pavisam ir reģistrētas 88 298 kapitālsabiedrības, no kurām gada pārskati par 2010. gadu nebija atrodami 24 509 sabiedrībām jeb 28% no nelikvidēto skaita. Interesanti, ka gada pārskatus neiesniegušajās kapitālsabiedrībās ir 26 916 amatpersonas, no tām 1373 ir administratori un 1489 - likvidatori.

«Paradoksāli, ka 1802 kapitālsabiedrībās nav nevienas amatpersonas, līdz ar to arī loģiski, ka tām nav gada pārskatu,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka no kopumā «dzīvajām» 10 239 biedrībām un nodibinājumiem gada pārskati nav atrodami 1868, kurās ir 5297 amatpersonas, bet 23 ir tādas, kurās amatpersonu nav vispār.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Fiļs pērn nopelnījis 18 795 370 eiro. Pētījuma autori norāda, ka Fiļs joprojām izbauda finanšu krīzes izdzīvotāja statusa finansiālos rezultātus - viņam kopā ar kompanjoniem piederošā kredītiestāde pērn ir dubultojusi peļņu līdz 43,7 miljoniem eiro. Banka, kas veiksmīgi pārcieta ekonomisko krīzi un sekmīgi turpina izaugsmi, pērn atvēra meitasbanku Luksemburgā, kā arī turpina ilgtermiņa depozītus aizstāt ar obligācijām, tādējādi 2013.gada beigās investoru īpašumā atradās ABLV Bank obligācijas 308,4 miljonu eiro vērtībā.

Savukārt Bernis nopelnījis 18 791 000 eiro. Pētījumā teikts, ka Bernim ir zemāka vieta šajā topā, jo viņam pieder arī 80% SIA Jūras avots, kas jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Tikmēr ABLV Bank darbība ir pārliecinoša un, spriežot pēc pašreizējiem datiem, Bernim nodrošinās vietu starp lielākajiem pelnītājiem arī nākamgad.

Aizvadītajā gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pirms nodokļu nomaksas bijusi 8650 lati, savukārt pēc nodokļiem – 6 511 lati, liecina Lursoft dati.

Līdz 27.aprīlim pārskatus par 2012.gadu iesnieguši 47 648 subjekti, un lielākā aktivitāte, gluži kā citus gadus, bijusi tieši pēdējās nedēļās. Tā, piemēram, pagājušās nedēļas piecās darba dienās pārskatus par pērno finanšu gadu iesnieguši 7852 Komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā un Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētie subjekti, taču lielākā aktivitāte noteikti vēl gaidāma šonedēļ. Salīdzināšanai – pērn aprīļa pēdējā un maija pirmajā nedēļā iesniegti kopumā vairāk nekā 46 tūkstoši pārskatu, kas ir gandrīz puse no visiem pārskatiem, kas iesniegti par 2011.gadu.

Lai arī finanšu rādītājos vēl gaidāmas būtiskas korekcijas, jo liela daļa pārskatu vēl nav iesniegta, pirmie dati liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmēji turpinājuši atkopties no iepriekš piedzīvotās krīzes.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

SIA Lursoft (Lursoft) sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) informē, ka vakar Komercreģistrā reģistrēta 75 000. sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turklāt vakar tika reģistrēta arī četrdesmittūkstošā jaundibinātā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vairāk kā 37 000 uzņēmumi veica pārreģistrāciju).

Līdz ar to SIA skaits, kas ir no jauna radītas atbilstoši Komerclikuma prasībām, pārsniedz no Uzņēmumu reģistra pārreģistrēto SIA skaitu.

Kā jau iepriekš minēts Lursoft pētījumos, pēdējos 5 gados vērojama strauja jaunu komercsabiedrību dibināšanas tendence, katru gadu pieaugot jaundibināto uzņēmumu skaitam vidēji vairāk kā 20% gadā. Vispopulārākā komercdarbības forma ir tieši sabiedrības ar ierobežotu atbildību, otra populārākā - individuālais komersants (9912, nelikvidēti 7612), tām seko akciju sabiedrības ( reģistrētas 871). Akciju sabiedrības to necaurspīdīguma, kā arī vāji attīstītā akciju tirgus dēļ kļūst arvien nepopulārākās- 6 gados no jauna dibinātas tikai 181 akciju sabiedrības.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.